Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_22-seq51> ?p ?o. }

• 1995_06_22-seq51 type Speech.
• 1995_06_22-seq51 number "51".
• 1995_06_22-seq51 date "1995-06-22".
• 1995_06_22-seq51 isPartOf 1995_06_22.
• 1995_06_22-seq51 spokenAs 129.
• 1995_06_22-seq51 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs dzirdējām divas kaismīgas runas par vienu ļoti mazu likumprojektu, par grozījumiem. Un es domāju, ka mans godājamais kolēģis Nacionālajā blokā - Gundars Bērziņš ne vienmēr teica taisnību par tautas gribu un par pārstāvību. Es šajā gadījumā tribīnē pārstāvu pats sevi, jo šo jautājumu frakcijā neaprunāja, taču gribētu teikt, ka varbūt tiešām visi runāsim pilnīgu taisnību. Iebildumi "par" un "pret" attiecībā uz šo likumprojektu ir saistīti ar Zemnieku savienības ierosināto tautas nobalsošanu par Latvijas Satversmes, Latvijas pamata, Latvijas svētuma grozīšanu tādā veidā, lai Latvija no parlamentāras demokrātiskas valsts pārvērstos par prezidentālu republiku. Latvijai viens tāds piemērs jau bija. Nevis ar Saeimas pieņemtu lēmumu, bet ar alternatīviem līdzekļiem Latvija tika pārvērsta par prezidentālu republiku, tika atlaista Saeima, un tas viss beidzās ar 1940. gada 17. jūniju, ko mēs nesen pieminējām. Man ļoti negribētos, ka būtu kaut kāds 1996. vai 1997. gada jūnijs vai kāds cits mēnesis ar attiecīgu datumu, kas ir pilnībā iespējams, kad Latvijā vara un lemšana nonāktu vienas personas rokās. Strīds par to, kas ir tautas pārstāvība, tautas demokrātiski ievēlēts parlaments vai tautas demokrātiski ievēlēta viena persona, pasaulē turpinās. Kā zināms, vienā pasaules daļā ir uzvarējis viens princips, bet es atgādināšu, ka šī tiešā tautas pārstāvība, ko es jau vienreiz esmu šeit pieminējis sēdē, savu vislielāko piepildījumu ir ieguvusi Lībijas arābu džamaharijā, kur Kadafi kungs arī sludina šādu tiešo tautas pārstāvību un ir pasludinājis sevi par visas tautas ievēlētu nācijas līderi. Un, protams, tur nedarbojas nekādas citas parlamentārās struktūras, kā vien kaut kādas konsultatīvas pārstāvības struktūras. Taču es gribētu teikt, ka spekulēt ar tautas gribu te tiešām nevajadzētu, jo tauta savu gribu maina saskaņā ar Satversmi reizi trijos gados, ievēlot tādu Saeimu, kādu viņa uzskata par nepieciešamu. Šajā gadījumā tautas griba Latvijas apstākļos tiks realizēta divos šādos balsojumos. Ar vienu balsojumu tiks pausta tautas griba un noteiktā partiju proporcijā saskaņā ar mūsu proporcionālo Vēlēšanu likumu tiks ievēlēta Saeima, ar otru balsojumu tautas griba pēc viena gada tiks pausta, ievēlot vienu personu. Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu - būsim atklāti! - nenobriedušās demokrātijas apstākļos iestāsies reāls konflikts starp dažādām varas struktūrām. Es atgādināšu, ka šādu principu kā ļoti aktīvu savas ārējās diplomātijas principu ir izstrādājusi Krievijas Ārlietu ministrija, veidojot savas iespaida sfēras, kā viņi sauc, tuvējā pierobežā. Kas attiecas uz bijušajām PSRS republikām, tad tur viņiem tas ir izdevies spīdoši. Laikam arī, kā saka, mēs redzam, kāda situācija ir mūsu tuvākajiem kaimiņiem, un laikam nākamā ir Latvija. Protams, tauta savu gribu ir tiesīga izpaust tautas nobalsošanā, bet šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka tikai viena Latvijas partija atbalsta šādu tautas nobalsošanu par tautas vēlētu prezidentu, pieļaujot, ka šāda tautas nobalsošana notiek reizē ar Saeimas vēlēšanām, mēs ļoti vienkārši, dodot šai partijai iespējas propagandēt savas idejas, aicināt vēlētājus balsot tieši par šo partiju un pareizinot automātiski ar divi, valstī nostādām sliktākā stāvoklī citas politiskās partijas. Tāpēc es domāju, ka pilnīgi pareizi, atbilstoši pasaules demokrātijas standartiem ir tas, ka parlamentāro vēlēšanu laikā nekādi citi balsojumi, nobalsošanas vai tamlīdzīgas aktivitātes nenotiek, viss tiek koncentrēts tikai uz to. Ja tautas gribu pauž 10 000, tad nu atcerēsimies, ka Daugavas stadionā arī ir 10 000 vietu vai pat 20 000 vietu, un futbola spēles laikā šie 20 tūkstoši bļauj, ka tiesnesi vajag ārkārtīgi brutāli iznīcināt, turpat uz vietas vai noslepkavot. Tāda ir tautas griba - 20 tūkstoši tautas sauc par to, tātad varai nekas cits neatliek, kā vien ir jāizpilda tas, un tiesnesis ir pagalam. Vai ne? Nespekulēsim ar 10 vai 20 tūkstošiem un pārējo, jo mēs ļoti labi zinām, ka tautas griba izpaužas tik lielā mērā, cik attiecīgais politiskais spēks ir spējis to pārliecināt, praktiski parādīt, ka viņa paustā ideja tiešām ir šis tautas atbalsts. Ņemot vērā mūsu dažādos materiālos līdzekļus, iespējas, protams, šāda manipulācija ir ļoti iespējama mūsu Latvijas apstākļos; kurš ir bagāts, tas to drukā avīzēs un rāda televīzijā, un apmaksā, un padzirdina ar alu un tamlīdzīgi, un tauta ies nobalsot. Mēs to ļoti labi zinām. Cits, kurš ir trūcīgāks, viņš nevar atļauties šādus pasākumus, tātad šajā situācijā spēki nav vienlīdzīgi. Tomēr pats galvenais, es uzskatu, ir tas, ka mēs zinām, ka šī tautas nobalsošana par tautas vēlētu prezidentu tautai izmaksās apmēram 500 000 latu, tas ir, vairāk nekā 1 miljonu Amerikas dolāru. Tātad, nobalsojot par to, ka mēs ļoti aktivizējam šādu procesu, mēs nobalsojam, ka no mūsu valsts budžeta, no sociālā budžeta tajā skaitā, tiks atskaitīti 500 000 latu, lai varētu grozīt 1922. gadā pieņemto Satversmi, kas veiksmīgi izturēja visus pārbaudījumus un kas bija galvenais pamats mūsu neatkarības atjaunošanai un nostiprināšanai. Vai tāpēc mums ir jāmaksā šie 500 000 latu? Es domāju tā: jā, ir tiesības izteikties, ir tiesības normālā procesā tam visam virzīties, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst kavēt Satversmes izpildīšanu, normālu vēlēšanu norisi. Tāpēc es, runājot pats personīgi savā vārdā, kā jurists, kā Saeimas deputāts un cilvēks, kurš bijis klāt visos šajos konstitucionālajos procesos varbūt no Atmodas laika sākuma, aicinātu godājamos kolēģus pieņemt šādus grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas tiktu kavētas vai traucētas ar citu, protams, demokrātiski atzītu procesu. Katram ir savs laiks, un katram ir sava vieta, katrs varēs izpaust savu gribu, kā to paredz mūsu likumi, bet viens otram nedrīkst traucēt. Paldies, un es aicinātu godājamos kolēģus personīgi savā vārdā atbalstīt šī likuma pieņemšanu.".
• 1995_06_22-seq51 language "lv".
• 1995_06_22-seq51 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q822919.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q211.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q47182.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q159.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q15628977.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q1807079.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q15180.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q2484354.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q1016.
• 1995_06_22-seq51 mentions Q5618600.