Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_22-seq119> ?p ?o. }

• 1995_06_22-seq119 type Speech.
• 1995_06_22-seq119 number "119".
• 1995_06_22-seq119 date "1995-06-22".
• 1995_06_22-seq119 isPartOf 1995_06_22.
• 1995_06_22-seq119 spokenAs 46.
• 1995_06_22-seq119 spokenText "Es domāju, ka mēs ilgi neaizkavēsim laiku ar šo jautājumu, bet tomēr dažas skaidrības šeit ir vajadzīgas. Pirmā - par dotācijām. Kā viņas tika ieviestas? Tātad 1994. gadā pirmo reizi uz apgrozījuma nodokļa rēķina tika ieviestas dotācijas, precīzi norādot avotu naudai, no kuras tās tiek finansētas. Apgrozījuma nodokļa paaugstināšana lauksaimniecības produkcijai ir notikusi 10% - 18%. Tāpēc ir norādīta precīzi nauda, no kurienes nāk šīs dotācijas. Otra. Bija paredzēts, ka tās sāks maksāt no 1. jūnija, tas ir, mēnesi pēc tam, kad apgrozījuma nodoklis būs stājies spēkā. Mums valdībā izdevās panākt, ka mēs nedaudz ātrāk sākām maksāt, un uz pagājušā gada 19. septembri tika izdarīti pēdējie maksājumi. Jaunās valdības laikā praktiski maksājumi ir izdarīti deviņu mēnešu laikā, ir izdarīti trīs reizes mazāki dotāciju maksājumi, nekā tika izdarīti iepriekšējās valdības laikā, tāpēc ka 19. septembris bija jau atvērts iepriekšējās valdības laikā. Iepriekšējā gada beigās tika samaksātas tikai eksportdotācijas. Ceturtajā kvartālā divarpus miljoni netika izmaksāti, kaut gan iepriekšējais finansu ministrs, kad gada sākumā bija pieprasījums, solīja, ka pagājušajā gadā zaudētie līdzekļi kaut kādā veidā tiks kompensēti. Protams, nav pašreiz ministra, ir cita valdība, un visi solījumi paliek nepildīti. Trešā - par šāgada dotācijām. Šogad nav nopelnīts, nav izmaksāts neviens santīms. Pirmajā kvartālā tika izmaksāts ceturtais kvartāls. Pie kam eksportdotācijas visas nav izmaksātas pat par ceturto kvartālu. Ir konkrētas vietas, kur tas nav izdarīts. Kāds bija šo dotāciju mērķis un efekts? Tātad, ieviešot šīs dotācijas, tās netika tieši iesaistītas cenu veidošanas mehānismā, tās nejauca tirgus ekonomikas pamatu. Šogad vienīgā jaunā dotācija, kas ir tiešā dotācija, kas ir gaļas nobarojamajiem lopiem - 50 latu, manuprāt, varbūt ir vajadzīga, bet ekonomiski tā iet pavisam citu ceļu. Tā ir tiešā dotācija, kas iejaucas tirgus cenu veidošanā un principā, manuprāt, nesasniedz šo rezultātu. Ciltsdarba dotēšana ir novedusi pie tā, ka dažos rajonos pagājušajā gadā vēl ir ap 60% ar leikozi jeb seroloģiski pozitīvu govju. Šogad to skaits ir ievērojami samazinājies. Ganāmpulka kvalitāte ir uzlabojusies. Daži rajoni, tiekoties ar rajonu pašvaldībām, atzīst, ka šis gads ir pirmais, kad ir paaugstinājies govju skaits. Citos varbūt tas ir krities, bet dažos rajonos ir pozitīvas iezīmes attiecībā uz govju skaita palielināšanos. Augkopībā ir dotācijas par sēklām, par kvalitatīviem sējumiem. Kas ir panākts? Šogad principā pavasarī iesēta pārsvarā kvalitatīva, augstiem standartiem atbilstoša sēkla, nevis sēkla, kas pilna varbūt ar nezālēm. Šobrīd, protams, cilvēki ir iztērējuši lielākas summas, veicot ciltspārraudzību, jo lopkopības dotācijas var saņemt, tikai ieguldot naudu un veicot šo pārraudzību. Tās nenāk tikai tāpēc, ka govis stāv kūtī. Tātad šī nauda ir ieguldīta, šīs izmaksas aug. Praktiski šī dotācija vairs nesedz šīs izmaksas, lai gan zemnieks šo naudu ir iztērējis. Saeima ir lēmusi, valdība ir solījusi, tikai neviens nemaksā. Tātad par sēklu dotācijām. Pavasarī iesēja šo kvalitatīvo sēklu, bet sēklu dotācijas mehānisms ir veidots tā, lai šīs kvalitatīvās sēklas iespējami lētāk pārdotu zemniekiem, kooperatīviem, un tā tas arī notika. Šobrīd tie kooperatīvi, kas ir nodarbojušies ar kvalitatīvas sēklas, pirmā un otrā ataudzējuma audzēšanu ir problēmas priekšā - viņiem ir vajadzīga nauda, un viņu produkcijas tirgus cena būtu augstāka, ja viņa būtu brīvā tirgū, viņi būtu pārdevuši par citu cenu, taču viņi pārdeva par zemāku, lai saņemtu dotācijas un dotu zemniekiem iespējas iesēt kvalitatīvu sēklu, bet nākošgad tās sēklas nebūs. Šogad ir jāmiglo, bet ķimikāliju cenas ir paaugstinājušās, arī naudas nav, par ko nopirkt. Un otrs. Rudenī cilvēki un kooperatīvās sabiedrības, kas audzē sēklas, saka skaidri un gaiši: mēs tādās spēlītēs diez vai vairs piedalīsimies, kāda cena būs - par tādu pārdosim, un būs atkal otrs lavīnveida efekts - cena augs augumā, pircēji nepirks, tiks sēta ļoti nekvalitatīva sēkla, ražas kritīsies un tā tālāk. Cik īsā laikā ir iespējams pat tās mazās pozitīvās iezīmes, kas ir iezīmētas un sāktas, likvidēt! Otrs jautājums, protams, ir tāds: kādā veidā tas viss iespaidos? Runājot šeit par dotācijām, jāskar arī nedaudz šis jautājums par iepirkumiem. Neapšaubāmi šeit tika pateikts, ka graudi tiks iepirkti dārgāk, nekā iepirka no ārzemēm. Nav tā! Ūdra kungs bija nedaudz neprecīzs, jo 136 dolāri ir iepirkuma cena aiz robežām bez apgrozījuma nodokļa, bet noteiktā garantētā minimālā cena, pie kam pretrunā ar likumu, jo likumā, kas nosaka cenu un apgrozījuma nodokļa vērtību, ir atsevišķi ierakstīts tikai tāds punkts - 71 lats kopā ar apgrozījuma nodokli. Īstā cena ir par 18% zemāka, un apgrozījuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli tagad var saņemt tikai maksātājs, bet nemaksātājs nevar, tāpēc šī cena - 136 lati - ir, iegādājoties graudus aiz robežām. Trešais. Ūdra kungs jau precīzi nosauca skaitļus. Ministru kabineta lēmums paredz 10 tūkstošus tonnu, Ūdra kungs jau jums pateica - 5 plus 6. Kas ir devis tiesības pārkāpt Ministru kabineta lēmumu un Labības padomes lēmumu? Tālāk. Labības biroja padomē visi lauksaimniecības ražotāji balsoja pret to, tikai valsts ierēdņi, kas ir pakļauti politiskajam spiedienam no vadītāja puses, atbalstīja šo priekšlikumu un dabūja to cauri. Tāpēc, protams, šis jautājums ir jārisina, un valdībai vajag būt drosmīgai un skaidri un gaiši pateikt, ka dotācija nebūs. Tad pasakiet tā! Šajā jautājumā bija prasīta personīgi Gaiļa kunga atbilde, tas bija ierakstīts tieši jautājumā, tāpēc, protams, Gaiļa kungs var atsaukties. Neesmu finansu ministrs, arī Ūdra kungs saka, ka Finansu ministrija nedod, bet Gaiļa kungam jāzina, kā tā lieta īstenībā risināsies. Gaiļa kungs kārtējo reizi neatnāca atklāti runāt par šiem jautājumiem, paust savu viedokli. Protams, ir vieglāk stāvēt malā, un, ja kaut kas nav riktīgi pateikts, tad tas ministrs varbūt riktīgi nav sapratis un ne to pateicis, bet problēmas nerisinās. Un šīs skaidrības trūkums... Pirmkārt, jau tas tā ir naudas trūkuma pēc, bet varbūt arī skaidrības trūkuma pēc. Varbūt būsim godīgi un pateiksim cilvēkiem, cik būs, cik nebūs. Tas ir minimālais, ko šodien mēs prasījām, bet pat šo godīgumu mēs īstenībā nesaņēmām, jo pateica: nezinu, kad būs... Kad būs - pēc gada, pusgada, varbūt vispār nebūs? Protams, šis jautājums ir ļoti sarežģīts, un neapšaubāmi laukos tā noskaņa, kāda bija pavasarī, kā es jau teicu, spriežot pēc dažām pozitīvām iezīmēm, atkal turpina pasliktināties. Iespējams, ka šīs dotāciju neizmaksas būs pietiekams stimuls ražošanas tālākai samazināšanai, jo pamatā šīs dotācijas tiek vērstas un maksātas tā sauktajiem produktīvajiem jeb lielražotājiem, ko it kā "Latvijas ceļš" atbalsta. Šeit jau mazajiem zemniekiem ir diezgan ierobežotas iespējas tās saņemt, jo transporta izdevumi lopu pārraugam uz divām trijām govīm ir ievērojami, kaut gan šobrīd šajā gadā, ir notikušas pozitīvas iezīmes attiecībā uz bāzes paplašināšanu, to zemnieku, lauksaimnieku darbības paplašināšanu, kuri šīs dotācijas izmanto, bet pamatā tā ir produktīvo saimniecību subsidēšana, dotēšana, kas tomēr ir "Latvijas ceļa" prioritāte, jo tiek sacīts, ka mazajiem laukos nebūs vietas, bet, jūs, lielie gan plauksit un zelsit. Nu nekā - nu gan mazie neplaukst, gan arī lielajiem beigas būs pēc šādas politikas. Tāpēc, protams, mūs atbilde neapmierināja. Protams, Saeima pieņēma šo ilgo atpūtu, pret kuru es balsoju, jo ir jāstrādā šajā krīzes laikā. Neapšaubāmi mēs būsim spiesti iesniegt pieprasījumu, lai Saeima varētu pieņemt arī kaut kādu lēmumu, citādi tāda parunāšana par jautājumu ir tikai noskaidrošana. Šobrīd mēs noskaidrojām, ka valdība šeit nekā negatavojas darīt. Paldies par uzmanību.".
• 1995_06_22-seq119 language "lv".
• 1995_06_22-seq119 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_06_22-seq119 mentions Q822919.
• 1995_06_22-seq119 mentions Q211.
• 1995_06_22-seq119 mentions Q52371.