Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_22-seq102> ?p ?o. }

• 1995_06_22-seq102 type Speech.
• 1995_06_22-seq102 number "102".
• 1995_06_22-seq102 date "1995-06-22".
• 1995_06_22-seq102 isPartOf 1995_06_22.
• 1995_06_22-seq102 spokenAs 46.
• 1995_06_22-seq102 spokenText "Katrā likumā ir kaut kas labs un kaut kas slikts. Par labo, kas šajā projektā ir. Tas ir: ceļu akcīzes nodokļa no degvielas... puses pārdalīšana ceļu fondam, tas ir pieņemts likumā "Par akcīzes nodokli". Un otrs ir arī šā speciālā, medicīnai paredzētā budžeta precīza atainošana. Bet kas, manuprāt, šajā budžetā ir bīstams - un pat ļoti bīstams? Manuprāt, ļoti bīstama ir tendence uz ievērojamu ārējā parāda palielināšanu par 11 miljoniem un arī valsts garantiju palielināšana par 11 miljoniem. Protams, ir iespējams savu neveiksmīgo darbību kompensēt ar kredītiem, kuri būs jāmaksā varbūt mūsu bērniem un mazbērniem, un, manuprāt, šinī labojumā valdība tādu ceļu iet. Paskatīsimies, kā tiek pamatotas šīs it kā nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz limita palielināšanu ārējiem parādiem! Pirmais. Tiek motivēts viens no tiem kredītiem - lauksaimniecības kredīts: 25 miljoni dolāru. Te nu es kaut ko nesaprotu - vai nu Finansu ministrija mūs māna, vai kāds nav īsti nostrādājis. Šis līgums ir vēl Oša kunga parakstīts, jau krietnu laiku iepriekš, un, neapšaubāmi, tam bija jābūt budžetā iekšā - jau iepriekšējā. Ja tas nav budžetā, tad es to nesaprotu. Un šeit ir vēl otra tendence. Finansu ministrija mums teica ļoti vienkārši: valdība ir pieņēmusi šos lēmumus, aizņēmusies naudu, tagad Saeimai ir atlicis tāds nieks kā akceptēt šīs lietas. Manuprāt, ja tas tā ir, kā tika teikts, tad valdība ir pārkāpusi savu kompetenci, jo ir pārsniegusi šo Saeimas noteikto ārējo saistību apjomu, kas ir noteikts ar likumu. Es tikai atsaucos uz Kaminska kunga teikto. Viņš Finansu ministrijā mums tā skaidroja: "Līgumi ir noslēgti, jums atliek tikai akceptēt!" Otrs jautājums. Ārējais parāds mums ir latos. Tad, kad ir konkrēta runa par Operas kredītu, tiek pamatots, ka ārējā parāda izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar valūtas kursa maiņu. Neapšaubāmi, valūtas kursā lats ir dažādās proporcijās svārstījies. Neapšaubāmi, vācu markas vērtība ir cēlusies, bet nav apšaubāms, ka dolārs ir ievērojami zaudējis vērtību. Ja šīs saistības tiek paaugstinātas sakarā ar to, ka ir dažu valūtu kursa paaugstināšanās attiecībā pret latu, tad ir jābūt ievērojamai summai, kas tiek ieekonomēta sakarā ar dolāra kursa svārstībām. Tas šeit nekur neparādās. Un, ja tas tā tiek īstenots, var būt, ka tā kursa svārstības 10%, kas varbūt ir 20 vai 30 miljoni, šobrīd tiks iztērēti un izsaimniekoti, un nākamajai valdībai vai Saeimai būs jāatzīst, ka Saeima bija pieņēmusi latos noteiktu summu, dolāra kurss kritās, valdība veiksmīgi kādus 20 vai 30 miljonus savas neveiksmes nosegšanai iztērēja, - nu tagad mainiet atpakaļ, dolāra kurss ir nedaudz mainījies! Tāpēc otrajā lasījumā šis likums nebūs pieņemams, kamēr Finansu ministrija nebūs iesniegusi pilnīgu atskaiti par valsts ārējām saistībām, kā tas ir. Otrs: kādā veidā tās atspoguļojas budžetā? Mums izsniegtajos dokumentos bija norādīts, kā šīs ārējās saistības atspoguļojas šā gada budžetā, bet nebija norādīts, kādi ir tālākie šo valsts garantiju segšanas avoti. Kā tas ir 1996. gada budžetā, 1997., 1998., 2000. gada budcetā. Dažu gadu budžets, pēc mūsu analīzes, piemēram, 2000. gada budžets, ir jau ievērojami noslogots ar šīm ārējām saistībām, un jaunu saistību uzņemšanās, piemēram, attiecībā uz 2000. gadu, lai cik tas paradoksāli tālu arī būtu, manuprāt, ir absolūti nepieļaujama. Trešais jautājums. Šobrīd notika ievērojams skaits banku bankrotu, un bankas, kas apkalpoja kredītus, G-24 dažādos ārējos kredītus... šie kredīti bija ar šo banku garantijām. Tās ir daudzas bankas, pēdējā, piemēram, bija kaut vai Alejas banka, vēl daudzas bankas, ir Latgales programma - 4 miljonus dolāru vērta, kas principā, tā teikt, nāks uz budžetu. Arī šeit, pirms skatīt budžetu otrajā lasījumā, nepieciešams rūpīgi izvērtēt un prasīt no Finansu ministrijas atbildību. Tātad - kā šī krīze ietekmē valsts budžetu? Cik ir papildu saistību attiecībā uz budžetu šogad, nākamgad, aiznākamgad un tā tālāk? Jo šie kredīti ir sadalīti pa gadiem. Vēl viens jautājums ir šīs ārējās saistības. Vēl tiešāka budžeta atbildība ir tiešās valsts garantijas. Šobrīd ir pamatota tikai daļa šo garantiju. Arī mūsu dokumentā ir teikts, ka ir vēl nepieciešamas garantijas - septiņarpus miljoni. Īsti to neatšifrē. Kas tiek atšifrēts? Tātad šeit ir atkal runa par "Latvijas gāzes" rehabilitāciju un vēl daudziem citiem..., kur jau ir miljoniem, desmitiem miljonu dolāru ārējo kredītu un valsts garantētās naudas. Tāpēc šī tendence ir ļoti bīstama šinī likumā, un neapšaubāmi ir tas, ka es atbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāpēc, ka šeit ir jārisina tās lietas, kas ir ieliktas citos likumos, bet otrajā lasījumā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut šīs lietas - nepamatotu ārējo saistību palielināšanu. Ja tās nebūs pamatotas, tās, manuprāt, nedrīkst pieļaut. Vēl viens būtisks jautājums ir arī budžeta deficīts. Neapšaubāmi, valdība šobrīd strādā, tā teikt, ar pilniem apgriezieniem, izmanto pilnu, maksimālo, jau gada laikā pieļaujamo budžeta deficītu. Būs, manuprāt tā, ka tad, kad notiks nākamās vēlēšanas, budžets būs maksimāli katastrofālā stāvoklī, tiks izmantotas visas iespējas, kas tiek dotas gadam. Un nākamajai valdībai, kam būs jāstrādā gada pēdējais mēnesis, praktiski līdzekļu nepaliks, jo viss būs iztērēts, visas aizņemšanās iespējas, visas budžeta deficīta iespējas būs izsmeltas un būs ļoti problemātiska šo jautājumu risināšana. Vēl viens būtisks jautājums. Šodien valdība ļoti bieži runā un stāsta par krīzi, par nepieciešamo izeju no krīzes. Tas ir šis budžeta deficīta lielums. 1993. gadu valsts beidza ar budžeta deficītu, kas bija nedaudz lielāks par 3 miljoniem, bet 1994. gadu - jau ar vairāk nekā 37 miljoniem. Tātad šā gada sākumā pārejošais budžeta deficīts sasniedza 40 miljonus. Šā gada laikā šī valdība ir plānojusi 40 miljonus, tātad nākamo gadu sāksim ar 80 miljonus lielu pārejošo budžeta deficītu. Budžeta deficīta apkalpošana ir ļoti dārga, jo budžetā ieliktās summas tiek ievērojami pārsniegtas, un tā stabilitāte, kas vērojama banku sistēmā gada sākumā... un zemie kredītu procenti, kas sasniedza 17,5% budžeta deficīta apkalpošanai, šobrīd ir sasnieguši 30%. Budžeta deficīta apkalpošana izmaksā milzīgas summas. Ja pieņemam, ka 1996. gadu sāksim ar 80 miljoniem pārejošā budžeta deficīta, tātad pie pesimistiskās prognozes - ar 30% likmi budžeta deficīta apkalpošanai, ja 1996. gadā netiks pieļauts budžeta deficīts, šo procentu maksājumi vien būs 24 miljoni latu. Neapšaubāmi, ir skaidrs, ka pie 280 miljoniem latu apgrozības Latvijā šis budžeta deficīts nav tālāk audzējams. Lai arī valdība paraksta ar Banku līgumu par naudas aizņemšanos un sola 1996. gadā leiputriju - bezdeficīta budžetu - , taču šobrīd dara visu, lai tas būtu praktiski neiespējams, jo nav iespējams īsā laikā, pastāvot 80 miljonus lielam budžeta deficītam, 1996. gada budžetu izveidot par bezdeficīta budžetu. Tas būtu iespējams tad, ja šai valdībai pietiktu spēka, enerģijas un sapratnes sākt šo deficītu samazināt jau šogad, atstājot šo pārējo deficītu, nepieļaujot vairāk par 15 vai 20 miljoniem budžeta deficīta šogad. Tad būtu iespējama šīs situācijas stabilitāte. Šobrīd ir jāatzīst, ka pašreizējā valdība iet uz ļoti nestabilu, kritisku situāciju, ko nebūs iespējams izlabot ātrāk kā divos, trijos gados. Tās sekas būs tik ilglaicīgas un tālejošas, ka tās nebūs izlabojamas. Vēl viens jautājums šajā sakarā ir par budžeta realitāti, ieņēmumu un izdevumu atbilstību. Šobrīd ieņēmumi ievērojami netiek pildīti un netiek sasniegti daudzās pozīcijās. Un, protams, ir arī tas apstāklis, ka šis budžets tika pieņemts, neapspriežot ieņēmumu daļas atsevišķas pozīcijas. Bet viens, ko es gribu teikt, - Saeima nepalielināja valdības piedāvāto ieņēmumu daļu pamatbudžetā. Sociālajā budžetā bija šis palielinājums veselības aizsardzības speciālajam fondam. Tātad valdība prognozē šo ieņēmumu. Izdevumi ievērojami pārsniedza reālos ieņēmumus. Kam šobrīd ir izdevīga šī situācija, pastāvot šādam nesabalansētam budžetam? Kas iegūst? Jo Finansu ministrijai ir pilnīgi, teiksim tā, brīvas tiesības rīkoties ar šo naudu - kam maksāt, kam nemaksāt. Tāpēc, manuprāt, nesabalansēts budžets kopumā ir ļoti bīstams, jo ved pie ļoti lielas patvaļas līdzekļu sadalē. Un valdībai neapšaubāmi... es ceru, ka nākamais ir tas īstais projekts, kur ir izvērtētas reālās iespējas un spēki iekasēt un tiks piedāvāta iespēja šo budžetu sabalansēt, jo citādi tas ved pie nelabvēlīgām sekām. Kaut vai šāds piemērs: lauksaimniecībai, kam ir apsolīta viena no prioritātēm (tas ir vārdos), budžeta atvērums piecos mēnešos ir viszemākais no visām nozarēm - knapi sasniedz 50%. Tātad - vārdi un darbi. Un, kad tika prasīts, kad būs šīs dotācijas, tika pateikts skaidri un gaiši - nebūs! Finansu ministrijai sakarā ar šo nesabalansēto budžetu ir brīvas tiesības lemt, kā izlietot šos naudas līdzekļus. Un šeit, neapšaubāmi, ir jāņem vērā tas labojums, ko piedāvāja Zemnieku savienība jau tad, kad apsprieda šā gada budžetu, tur ir rakstīts: "apropriācijas nepalielinot, bet arī nesamazinot". Tātad - proporcionāli: kā pildās budžets, tā tiek atvērtas visas budžeta pozīcijas. Un tas varbūt liks reāli izvērtēt šīs iespējas, sastādīt reālu, nevis nereālu budžetu. Neskatoties uz to, ka šinī budžetā ir ļoti daudz problēmu un ka tajā ir pat, atklāti sakot, ļoti bīstamas parādības, lai risinātu šos divus - veselības aizsardzības fonda un ceļu fonda - jautājumus, es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet nekādā ziņā neizskatīt to ļoti ātri otrajā lasījumā - neizskatīt, kamēr nav sniegtas pilnīgas atbildes uz visiem šiem jautājumiem par ārējiem kredītiem un daudzām citām lietām. Vēl viena būtiska lieta - par speciālajiem budžetiem. Šeit notiek izmaiņas tikai esošajos speciālajos budžetos. Daudzi ļoti ievērojami valsts līdzekļi, kas glabājas uzņēmumos kā speciālie līdzekļi, budžetā šobrīd netiek atspoguļoti. Mēs redzam, kādas miljonu summas grozās darījumos starp valsts un budžeta iestādēm, kas neatspoguļojas budžetā. Un šobrīd bija šī iezīme - veidojot šā gada budžetu, daļa budžeta tika atspoguļota, bet daudzi līdzekļi, kas ir valsts iestāžu rīcībā un kam būtu jāatspoguļojas kā speciālajiem budžetiem, jo šobrīd visi naudas līdzekļi ir definēti kā budžets vai speciālais budžets... Kaut kāds ārpusbudžets vai vēl kaut kādi, kas tagad eksistē, nedrīkstētu būt. Tas veicinātu taupības režīmu valstī, jo ļoti daudz naudas tiek ļoti nesaimnieciski izmantots. Un, neapšaubāmi, arī no valdības, no Finansu ministrijas ir jāprasa šo līdzekļu atspoguļošana speciālajos budžetos un taupības režīms šodienas grūtajos apstākļos. Paldies par uzmanību.".
• 1995_06_22-seq102 language "lv".
• 1995_06_22-seq102 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_06_22-seq102 mentions Q822919.
• 1995_06_22-seq102 mentions Q211.
• 1995_06_22-seq102 mentions Q1807079.
• 1995_06_22-seq102 mentions Q47282.