Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_22-seq10> ?p ?o. }

• 1995_06_22-seq10 type Speech.
• 1995_06_22-seq10 number "10".
• 1995_06_22-seq10 date "1995-06-22".
• 1995_06_22-seq10 isPartOf 1995_06_22.
• 1995_06_22-seq10 spokenAs 26.
• 1995_06_22-seq10 spokenText "Godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinu iedziļināties šajā problēmā un šo priekšlikumu nodot atbildīgajai komisijai. Proti, kādēļ? Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta pirmās daļas 3. punkta normas, no vienas puses, paredz, ka īpašumtiesības netiek atjaunotas, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti vai to daļas, kuru sarakstu apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskie un transporta objekti, ielas, tilti, tuneļi, ceļi, pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Taču, no otras puses, ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nepiekrīt saņemt zemi citā vietā vai nepiekrīt saņemt kompensāciju (šajā gadījumā likums, kā jūs zināt, to paredz sertifikātos), šim bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam ir tiesības pieprasīt īpašumtiesību atjaunošanu. Prakse šodien Latvijā izveidojas tāda, ka īpašniekam atjauno šīs īpašumtiesības, ja viņš nepiekrīt nedz saņemt zemi citā vietā, nedz kompensāciju. Tas ir ostu teritorijā, tas ir attiecībā arī uz ielām. Nupat Centrālā zemes komisija izskatīja strīdu Traleru ielā ostas teritorijā, bez tam arī Jelgavā... Ir atjaunotas īpašumtiesības Ogrē attiecībā uz ļoti svarīgu ielas posmu un vēl daudzās citās vietās. Un tātad atsavināt var tikai to, kas kādam pieder; protams, tātad ir jāatjauno šīs īpašumtiesības. Kāda ir šā likuma par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām jēga? Ja jūs paskatītos šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā, arī Seiles kundze, jūs redzētu, ka juridiskā ziņā šeit ir imperatīva norma, ka šī zeme ir atsavināma - un, proti, šī zeme ir atsavināma par naudu, kā to nosaka likums. Pastāvot šādai juridiskai normai, gudrākie īpašnieki vai viņu mantinieki - paši vai visbiežāk ar dažādu starpnieku zemes uzpircēju palīdzību - nepiekrīt saņemt ne šo kompensāciju, ne zemi citā vietā un panāk šo īpašumtiesību atjaunošanu, un pēc tam prasa samaksu naudā vai arī pieprasa - es jums vēlāk minēšu - ārkārtīgi augstu nomas maksu. Man, godātie deputāti, nav skaidrs, kādēļ tieši šī bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku grupa ir īpaša šķira jeb kasta pārējo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku starpā, jo, kā zināms, zemes privatizācijas likumdošana pārējiem bijušiem zemes īpašniekiem... piemēram, tur, kur ir virsū tā saucamie Breša zemnieki... kur, piemēram, pilsētās ir uz viņu zemes uzcēlušas privātmājas fiziskas personas, pat netiek tiem bijušajiem īpašniekiem piedāvāta zeme citā vietā, viņi var tikai dabūt to kompensāciju sertifikātos - un tikai, vairāk neko viņi nevar prasīt. Tālāk. Nereti panākot īpašumtiesību atjaunošanu ostās, lidostās, citās valstij stratēģiskās vietās, bijušajos īpašniekos vai viņu mantiniekos rodas neaprakstāmas labvēlības tieksmes un viņi šīs valstij stratēģiskās zemes steidzīgi dāvina gandrīz vienām un tām pašām personām. Es šeit šodien nesaukšu uzvārdus; ja kādam no deputātiem interesē visi šie materiāli, tie ir pieejami - Rīgas tirdzniecības osta tos ir nodevusi manā rīcībā. Kas notiek tālāk? Savukārt tad, kad apdāvinātajam ir nostiprinātas īpašumtiesības zemesgrāmatā... parasti jau tā lieta notiek tādējādi, ka šis apdāvinātais, jau iepriekš zinādams... ja, piemēram, īpašnieks nav pieprasījis, viņš iet, viņam piedāvā, viņam izdod ģenerālpilnvaru, viņš visas šīs lietas kārto. Kad viņš ir paspējis nostiprināt īpašnieka īpašumtiesības zemesgrāmatā, tālāk notiek dāvinājuma līgums, un, protams, šim te labvēlim liela daļa bijušo īpašnieku - izrādās, ka pilnīgi par baltu velti, - atdod vienas no vērtīgākajām un stratēģiski svarīgākajām Latvijas pilsētu zemēm. Bez tam viņi prasa noslēgt nomas maksu, kamēr valsts nav atsavinājusi šo īpašumu, - 15 latus par kvadrātmetru gadā -, vai arī (es citēju, kā viņi raksta savos iesniegumos nepārtraukti - sākot no rudens) atbrīvot pieeju šiem zemes gabaliem, lai varētu izmantot tos pēc sava ieskata. Civillikums viņiem to pilnīgi atļauj. Piemēram, es paskatījos, ka valsts akciju sabiedrības tirdzniecības ostas teritorijā... īpašumtiesības ir atjaunotas 48 118 kvadrātmetru platībā. Tādējādi, pareizinot šos 48 118 kvadrātmetrus ar 15, jūs apmēram varat izrēķināt, kāda ir šī pieprasītā nomas maksa. Es nerunāšu šeit par šīm zemes vērtībām, kas būtu jāmaksā šiem starpniekiem, ja valstij būtu nepieciešams šo zemi izpirkt, kā tas likums to paredz. Nākdama pretī bijušajiem zemes īpašniekiem, Saeima 1994. gadā 20. aprīlī likuma grozījumos izsvītroja no sākotnējās likuma redakcijas ļoti svarīgu normu. Un, proti, 12. panta pēdējā daļā bija paredzēts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašumtiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Ja šī norma nebūtu svītrota ārā, tad, es domāju, bijušie īpašnieki un viņu mantinieki nekad netiktu nekur Rīgā un citās tādās attīstītākās pilsētās pie šiem zemes gabaliem, jo tur, kur pirms 50 gadiem bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, - tur tagad tik tiešām ir attīstīta visa šī infrastruktūra, kas ir nenoliedzami palielinājusi viena vai otra zemes gabala vērtību. Bez tam, ja mēs paskatāmies 123. panta pirmās daļas 3. punktā, bez šā pēdējā teikuma redakcijas, kuru deputāti ierosina svītrot, tad mēs arī redzam, ka valsts vai pašvaldība šo zemi var dabūt īpašumā tikai tad, kad šī zeme ir nostiprināta zemesgrāmatā. Citādi zemesgrāmatu tiesnesis vispār neņem šos papīrus pretī. Ja īpašnieks nebūs dabūjis kompensāciju vai zemi citā vietā, viņš var izvēlēties, viņš var neņemt šo kompensāciju. Nav nekur teikts, ka viņam, piemēram, 4 vai 40 hektāri kaut kur Rīgā jāiedod. Viņš var pieprasīt, teiksim, trīs apbūves gabalus un par pārējo - kompensāciju, un es domāju, Seiles kundze, ka viņš būs vinnētājs. Bez tam šī lieta ir izskatīta - saskaņā par likumu par ostām - Ostu padomē. Ostu padomes akcepts ir - Satiksmes ministrijai sagatavot šos priekšlikumus, kas tagad jums ir iesniegti, proti, par šā teikuma svītrošanu. Un, godātie kolēģi, es jums gribu teikt, ka šim svītrojumam ir ne tikai juridisks raksturs, tam ir arī politisks raksturs. Jo šeit tomēr vajadzētu tiem, kas aizstāv privāto īpašumu... protams, īpašums ir svēts... apmēram kā šahā - trīs gājienus uz priekšu... Jo šodien nav izslēgti varianti - mēs to neesam pārbaudījuši, - ka, piemēram, var notikt tāda juridiska lieta, ka tiešām īpašniekam atjauno īpašumtiesības, viņš mudīgi dāvina to šo zemi savam labvēlim, šis labvēlis ņem un ieķīlā šo zemi, pieņemsim, kādā bankā, šī banka bankrotē, tiek atzīta par maksātnespējīgu, un tajā pašā laikā - kā mēs zinām, šodien tā notiek - ar cesijas līgumu šo parādu, piemēram, nodod kādai bankai Krievijā. Tādā gadījumā visas tās normas, kas ir iestrādātas likumos par zemes privatizāciju, lai juridiskās personas šīs zemes nevarētu dabūt... zeme nonāks to juridisko personu īpašumā, par kurām mēs pat nevaram iedomāties. Un tādēļ es lūdzu nenoraidīt šo. Ja runājam par tehnisko pusi, vakardien jau Tautsaimniecības komisijā tika izskatīta arī šī lieta, un to varētu pievienot klāt sagatavotajiem komisijas darba grupas priekšlikumiem un izskatīt pēc iespējas ātrāk. Paldies jums par uzmanību.".
• 1995_06_22-seq10 language "lv".
• 1995_06_22-seq10 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q822919.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q211.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q159.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q179830.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q3018073.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q6112588.
• 1995_06_22-seq10 mentions Q6221.