Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_07_a-seq76> ?p ?o. }

• 1995_06_07_a-seq76 type Speech.
• 1995_06_07_a-seq76 number "76".
• 1995_06_07_a-seq76 date "1995-06-07".
• 1995_06_07_a-seq76 isPartOf 1995_06_07_a.
• 1995_06_07_a-seq76 spokenAs 129.
• 1995_06_07_a-seq76 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jautājums par abonentmaksu ir ļoti svarīgs jautājums, kas vienkārši likuma sākumā, it kā garām ejot, tiek pamests. Mēs iepriekš debatējām, ka 10. panta ceturtajā nodaļā ir viss noteikts par konkursa kārtību. Tad kāpēc mums sākumā par to vispār vajag runāt, kaut mēs runājam par principiem, to, kādi principi būs. Šeit ar vieglu roku tas vienkārši tiek pieminēts, bet jaunajā redakcijā tiek iekaltas granītā šīs abonentmaksas, lai gan tikai aptuveni 60. pantā sāk runāt par to, no kādiem līdzekļiem sabiedriskā televīzija dzīvos, un tur ir minētas arī šīs abonentmaksas. Tieši tāpēc šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo ir vesela sabiedrības daļa, kas mēģināja mums iestāstīt, ka abonentmaksas ir nepieciešamas un ka tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai mums būtu neatkarīga valsts televīzija. Blēņas! Atsaucās arī uz Eiropas pieredzi, kur daudzās valstīs vēl joprojām ar lielām grūtībām, ar lielu valsts līdzekļu izšķērdēšanu sagrabina šīs abonentmaksas... Tas ir vēsturisks gadījums, jo arī pēc Otrā pasaules kara, sekojot paraugiem, kas bija pirms Otrā pasaules kara attiecībā uz radio, gandrīz visas Rietumvalstis ieviesa kaut kāda veida abonentmaksu. Vairākums valstu, izņemot Eiropu, citās pasaules malās ir šo abonentmaksas ideju, koncepciju atmetuši. Un šeit ir viena no retajām reizēm, kad es gribu jums ierosināt Austrālijas pieredzi attiecībā uz abonentmaksām. Viņiem arī tādas bija, bet tad 60. gadu beigās viņi atjēdzās, kad, pirmkārt, nevarēja iekasēt to, kas bija projektēts, bez tam vajadzēja izveidot jaunu valsts institūciju, kas braukāja pa ielām ar frekvenču uztveramajiem un mēģināja atrast, kur cilvēks skatās televīziju bez licences, respektīvi, bez abonentmaksas samaksāšanas. Austrālijā tas bija daudz vieglāk nekā Latvijā, jo tur 90% iedzīvotāju dzīvo savrupmājās, un tur tad vismaz varēja noteikt, kur ir televīzija vai radio, un tad inspektors varēja tur iet iekšā un paprasīt abonentmaksas kvīti. Latvijā, kā mēs zinām, vairākums cilvēku dzīvo daudzīvokļu mājā, pat līdz 100 dzīvokļiem vienā blokā. Un kas tagad notiksies? Mēģiniet nu atrast, kurš ir tas cilvēks, kurš nav maksājis šo abonentmaksu, kurā istabā viņi slēpj savu televīziju. Un mēģiniet tad piedzīt. Vēl viens faktors. Abonentmaksa ir politisks jautājums, un es redzēju, ka pirmajā lasījumā tas tika tā uztverts, ka to nosaka valdība, lai dubults neplīst... lai šī Saeima un šī valdība tomēr varētu iet ar tīrām rokām pie vēlētājiem, ka mēs neesam uzlikuši vēl vienu lieku nodokli mūsu jau tā ļoti cietušajiem tautiešiem. Un kāds bija rezultāts? Austrālijā vienkārši atteicās no abonentmaksas, finansēja valsts radio un televīziju no budžeta, un tur nebija nekādas runas, ka valsts televīzija un radio nebūtu neatkarīgi. Tās bija normālas sabiedriskās raidorganizācijas. Es domāju, ka, ja mēs piekrītam daļējām abonentmaksām sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanai, tad mēs uzliekam vēl vienu nodokli. Un tas ir nodoklis, kuru mēs cilvēkiem, it īpaši lauku cilvēkiem, kam vienīgā informācija par to, kas notiek pasaulē, nāk no radio un televīzijas, lieku reizi atkal liekam maksāt. Es arī domāju, ka, neskatoties uz to, ka frakcija "Tēvzemei un brīvībai" negribēja uzturēt spēkā savu priekšlikumu - svītrot "un/vai abonentmaksas", es tomēr aicinātu deputātus šo atbalstīt. Un, ja mēs svītrojam šeit, tad automātiski tas izpaliks arī turpmāk likumā, bet, ja mēs šo pieņemam, tad abonentmaksas kā jaunais nodoklis nāks klāt. Un tad jautājums ir tāds: ja ir tādi, kuri atbalsta abonentmaksas un domā, ka tās ir vienīgais veids, kā var nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, tad kāpēc viņi tik kautrīgi to atliek - pirmajā lasījumā - uz 1996. gadu... es skatos, otrajā lasījumā - uz 1997. gadu? Vai tas nozīmē, ka nākamajos divos gados Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nebūs neatkarīgi? Tie būs atkarīgi? Kas tas par tādu nonsensu? Ja kāds cilvēks atbalsta šīs abonentmaksas, tad lai viņš drošsirdīgi stāv šeit tribīnē un runāt par to ievešanu saistībā ar budžeta izmaiņām pēc šī likuma pieņemšanas. Un tad mēs redzēsim, cik patiesa ir šī valdība un Saeimas vairākums. Paldies par uzmanību!".
• 1995_06_07_a-seq76 language "lv".
• 1995_06_07_a-seq76 speaker Viesturs_Pauls_Karnups-1946.
• 1995_06_07_a-seq76 mentions Q822919.
• 1995_06_07_a-seq76 mentions Q211.
• 1995_06_07_a-seq76 mentions Q193089.
• 1995_06_07_a-seq76 mentions Q872.
• 1995_06_07_a-seq76 mentions Q408.