Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_06_01-seq43> ?p ?o. }

• 1995_06_01-seq43 type Speech.
• 1995_06_01-seq43 number "43".
• 1995_06_01-seq43 date "1995-06-01".
• 1995_06_01-seq43 isPartOf 1995_06_01.
• 1995_06_01-seq43 spokenAs 77.
• 1995_06_01-seq43 spokenText "Jā. Paldies. Nesen maijā notikušais atceres un piemiņas sarīkojums mums atkal atgādina, cik bargi un tiešām nežēlīgi ir bijuši vēstures vēji šeit, Latvijā, it īpaši pret latviešu un līvu tautām, jo šie bargie vēji jebkurā reizē šajā 20. gadsimtenī izkaisīja latviešus visos virzienos. It īpaši uz Austrumiem un uz Rietumiem, kad ģimenes un radi tika šķirti vieni no otra. Un svarīgākās saites, kas tautai ir ar savu tēvzemi, savu dzimteni, saviem senčiem, tika pārtrauktas. Pēdējā Latvijas atmodas laikmetā, kā arī tajos, kas notika iepriekš, latviešu tautas atkalapvienošanās Latvijā bija viens no spēcīgākajiem dzinējiem Latvijas neatkarības atjaunošanai, it īpaši tiem latviešiem, kas atradās ārpus Latvijas teritorijas. Gribētu jums drusku pastāstīt šī likumprojekta vēsturi. Vēl Latvijas Republikas Augstākās padomes laikā tika izstrādāts iepriekšējais likumprojekts. Cilvēktiesību komisija šajā Saeimā to saņēma 1993. gada augustā. Toreiz mēs to izskatījām un nolēmām atlikt darbu pie šī repatriācijas likumprojekta, kamēr nav pieņemts pilsonības likumprojekts, bijušās PSRS pilsoņu statusa likumprojekts un līgums ar Krievijas Federāciju par pārceļošanas tiesībām, jo tur vēl nebija īsti noregulēts imigrācijas process. Lai gan mēs bijām atlikuši oficiālo darbu pie šī likumprojekta, Cilvēktiesību komisija turpināja strādāt pie šī jautājuma. Mēs vācām informāciju par šo procesu Latvijā un ārpus Latvijas. Mēs 1994. gada decembrī organizējām kopīgu tikšanos, kurā mums piedalījās pārstāvji no Krievijas Latviešu biedrības, no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, no Ārlietu ministrijas, no Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centra un no Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā Lauma Vlasovas kundze. Šīs darbības rezultātā mūsu komisijai radās doma, ka mums vajadzētu - un mēs pieņēmām arī lēmumu - izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Kas ir šajā likumprojektā? Ja jums tas ir priekšā, tad jūs varat redzēt, ka preambulā, bet īpaši 1. pantā ir definēts likuma mērķis - sekmēt latviešu un līvu atkalapvienošanos Latvijas teritorijā, radīt pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē un noteikt ar repatriēšanos vai izceļošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju funkcijas. 2. pantā mēs definējām, kas ir repatriants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem ir latvietis vai līvs, un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Otrajā nodaļā, kā jūs redzat, no 5. -8. pantam ir izklāsts, kāda kompetence ir Ministru kabinetam, Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centram un kādi ir pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā. Trešajā nodaļā, ko mēs mēģinājām sakārtot, ir redzama tā secība, tā kārtība, kas ir saistīta ar repatriācijas procesu. Kurā vietā vajag iesniegt dokumentus - tas ir redzams 9. pantā. 10. pants. No Pilsonības likuma pārņemtie ierobežojumi, kas ir attiecināti uz naturalizācijas pretendentiem, tika atkārtoti arī šeit. 11. pantā redzam, kāda ir pārsūdzības kārtība, ja ir saņemts atteikums par repatrianta statusu. Ceturtajā nodaļā ir formulētas repatriantu tiesības. Šeit mēs nemēģinājām kaut ko pārrakstīt, jo uzskatījām, ka pareizāk ir tikai iezīmēt šīs tiesības, bet pašu virsbūvi tālāk aprakstīt citos likumos, nevis šajā likumā. Piektā nodaļa - "Materiālā palīdzība". Mēs saprotam, ka, ņemot vērā šodienas budžeta stāvokli un situāciju, mums trūkst līdzekļu, lai izsniegtu materiālo palīdzību visiem repatriantiem. Un ne jau visiem repatriantiem tā ir vajadzīga. Tātad 19. pantā mēs definējam, kurai repatriantu daļai būtu tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību. Un tie būtu tie, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti. Tas, cik lielu un cik daudz cilvēku vienā gadā var saņemt materiālo palīdzību, ir atkarīgs no valsts budžeta stāvokļa. Mēs uzskatām, ka ir svarīgāk, lai būtu šāds likums, lai būtu oficiāls aicinājums latviešiem un līviem atgriezties savā etniskajā dzimtenē, lai arī šādā veidā - viena likuma ietvaros - repatriants zinātu, kas viņu šeit gaida, kādas ir viņa tiesības, kuriem varētu būt tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību, nevis tikai aicināt. Citādi cilvēks atbrauks, un tad būs pārpratumi, jo viņš nezinās, kādas tiesības, kāda veida palīdzība pastāv šeit, Latvijā. Mēs esam saņēmuši atzinumu no Labklājības ministrijas, no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas, un visi atbalsta šo likumprojektu. Tātad es aicinātu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_06_01-seq43 language "lv".
• 1995_06_01-seq43 speaker Inese_Birzniece-1951.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q822919.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q211.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q649.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q1771611.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q159.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q8436.
• 1995_06_01-seq43 mentions Q15180.