Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_31_a-seq176> ?p ?o. }

• 1995_05_31_a-seq176 type Speech.
• 1995_05_31_a-seq176 number "176".
• 1995_05_31_a-seq176 date "1995-05-31".
• 1995_05_31_a-seq176 isPartOf 1995_05_31_a.
• 1995_05_31_a-seq176 spokenAs 77.
• 1995_05_31_a-seq176 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu" (dokuments nr. 383) un nolēma konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā. Šā likuma galvenais uzdevums ir reglamentēt īpašuma attiecības daudzdzīvokļu mājās. Kā zināms, dzīvokļa īpašums kā juridiska kategorija šobrīd nav definēts likumos, jo Civillikumā runa ir tikai par kopīpašumu. Tas ir tad, kad lieta pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās. Bet mēs, šeit apspriežot jau likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju un it īpaši likumu par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, sastopamies ar šo problēmu par to īpašo dzīvokļa īpašumu, un tādēļ šinī likumā ir izstrādāta dzīvokļa īpašuma koncepcija, tas ir definēts, un es domāju, ka vajadzība pēc šā likuma pastāv ne vien tāpēc, ka pašlaik mēs apspriežam jautājumu par pašvaldību un valsts daudzdzīvokļu namu privatizāciju, bet arī tamdēļ, ka dzīvokļu tirgus pie mums neizbēgami radīsies un šie dzīvokļu īpašumi būs. Jāsaka, ka zināmā mērā varbūt normas, kas ir ietvertas šajā likumā "Par dzīvokļa īpašumu", pārklāsies ar dažām normām, kas ir likumā par dzīvokļu privatizāciju, bet tas ir ļoti normāli, jo likums par dzīvokļu privatizāciju ir likums par to procesu, kādā šis īpašums radīsies. Un arī jau tajā likumā par šo procesu mums ir jāpasaka cilvēkiem, ko tad viņi īsti dabūs un kas tad viņu īpašumā būs. Mēs Juridiskajā komisijā mēģinājām optimāli saskaņot definīcijas, kuras satur likums par dzīvokļu privatizāciju, saskaņot tās ar šo likumu, lai mums pēc tam nerastos kolīzijas. Pirmajā šā likumprojekta sadaļā tātad dots ir dzīvokļa īpašuma jēdziens un sastāvs. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis dzīvokļa īpašums sastāv no divām īpašuma daļām - no atsevišķā īpašuma (tas ir pats dzīvoklis un palīgtelpas, kas ir pie tā paša dzīvokļa) un kopīpašuma, kas ietver sevī gruntsgabala daļu, ēkas daļas, jumtus, pamatus, bēniņus un tā tālāk. To jūs varat izlasīt. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis likumprojekts koordinē šo problēmu ar civillikuma normām, atsaucoties uz konkrētām atjaunotā Civillikuma normām. Ļoti nopietna norma ir tā, kurā tiek norādīts, ka atsavināt, mantot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām var tikai dzīvokļa īpašumu kopumā, tātad ne to atsevišķo dzīvokļa īpašumu, bet visu šo dzīvokļa īpašumu kopībā. Otrajā nodaļā ir sniegta dzīvokļa īpašnieka definīcija, tiek reglamentētas viņa tiesības, pienākumi un atbildība. Šeit ir, manuprāt, viena svarīga norma, ka dzīvokļa īpašniekam obligāti ir jāpiedalās visa šā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Var debatēt par to, kādā formā tas tiks darīts un vai dzīvokļa īpašniekam ir vai nav obligāti jāiesaistās šo struktūru radīšanā, bet katrā ziņā viņa atbildība par visa namīpašuma, par visa kopīpašuma stāvokli un apsaimniekošanu ir likumā definēta jau tagad. 14. pantā runāts par tādiem gadījumiem, kādos būtu iespējama šā dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana. Manuprāt, tas ir diezgan strīdīgs pants, un es vēršu jūsu uzmanību uz to, kad jūs strādāsit pie šī likumprojekta. Šeit ir paredzēts, ka, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski nepiedalās mājas remonta izdevumu segšanā, nenorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, bojā ēku un tā tālāk u. t. jpr., ir iespējama ne tikai viņa izlikšana ar dzīvokļa piespiedu atsavināšanu, bet arī viņa ģimenes locekļu, visu no viņa atkarīgo personu, izlikšana. Manuprāt, juristiem te būs jāpadomā, kādā veidā... (Starpsaucieni no zāles: "Juristiem par to nav jādomā!") Es saprotu, ka starpsaucieni ir atļauti, tikai es uzskatu, ka tā ir sliktas audzināšanas pazīme... Trešajā nodaļā runāts par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu tiesībām, pienākumiem un atbildību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti no svara, ka 16. pantā... definēts, kas ir ģimenes locekļi šā likuma izpratnē. Un tie ir tie, kuri likumā noteiktajā kārtībā tur ir iemitināti, kurus saista laulība, radniecība vai svainība un kuri pastāvīgi dzīvo kopā ar īpašnieku. Pie kam, ja laulība ir šķirta, tad pats par sevi šis laulības šķiršanas fakts vēl nav pamats, lai šo personu neuzskatītu par ģimenes locekli šā likuma izpratnē. Ir ļoti svarīgs arī tas moments, ka ir runa par to, ka tad, ja dzīvokļa īpašums ir laulāto kopīga manta, pēc laulības šķiršanas arī šķirtais laulātais saglabā tiesības lietot šo dzīvokļa īpašumu, bet turpretim, ja dzīvokļa īpašums ir tikai viena laulātā atsevišķa manta, tad šīs tiesības netiek saglabātas. Arī vēršu jūsu uzmanību... . Jā, ceturtajā nodaļā runa ir par dzīvokļa īpašuma nodibināšanu, izbeigšanu un izmainīšanu, kur tiek skarti principiāli jautājumi, teiksim, kaut vai tādā jautājumā, ka pārbūvēt savu dzīvokli īpašnieks ir tiesīgs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viņa atsevišķo īpašumu, nevis uz visu kopīpašumu. Un tā arī ir ļoti nopietna norma, pie kuras būs jāpastrādā. Pārejas noteikumos tiek piedāvāta tāda norma, ka par dzīvokļa īpašnieku var kļūt fiziskās personas (Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas), kā arī juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Latvijā. Tātad Juridiskā komisija piedāvā šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_05_31_a-seq176 language "lv".
• 1995_05_31_a-seq176 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1995_05_31_a-seq176 mentions Q822919.
• 1995_05_31_a-seq176 mentions Q211.
• 1995_05_31_a-seq176 mentions Q8436.