Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_26_skolenu-seq63> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 type Speech.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 number "63".
- 1995_05_26_skolenu-seq63 date "1995-05-26".
- 1995_05_26_skolenu-seq63 isPartOf 1995_05_26_skolenu.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 spokenAs 70.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 spokenText "Lūdzu jūs visus paņemt dokumenta projektu nr. 5 - ieteikumprojektu "Par izglītības sistēmu Latvijā". Šo ieteikumprojektu Izglītības komisija izveidoja 19. maijā, apkopojot visus ieteikumus. Es gribētu runāt par katru punktu atsevišķi. Tātad, pirmkārt, ieteikumi Latvijas Republikas Saeimai. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem (autobusu parkiem un "Latvijas dzelzceļam") jāsedz 50% no skolēnu ceļa izdevumiem, līdz ar to nosakot vispārizglītojošo skolu audzēkņiem 50% atlaidi no samaksas par transporta pakalpojumiem. Kādēļ ir šis punkts? Tādēļ, ka patlaban tiek pārkāpts Izglītības likuma 52. panta 3. punkts. Paņemiet šo lapu, ko es jums izdalīju! Tur ir lasāms 52. panta 3. punkts, kurš nosaka, ka skolēniem ir tiesības lietot valsts sabiedriskā transporta līdzekļus par pazeminātu maksu vai bez maksas. Pašreiz visi skolēni maksā pilnu biļetes cenu. Tādēļ ir izvirzīts šāds priekšlikums. Šis bija pats pirmais priekšlikums, un es domāju, ka tas ir arī viens no vissvarīgākajiem. Tālāk - otrais punkts. Skolotājs drīkstētu skolā strādāt līdz pensijas vecumam. Pēc šā termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Šis priekšlikums ir sakarā ar to, ka daudzās skolās ir ļoti veci skolotāji, viņi... daži pat ne redz, ne dzird tālāk par trešo solu, un viņiem ir gan veselība sabeigta, gan arī nervu sistēma sabeigta, un no tā cieš gan skolēni, gan skolotāji paši. Trešais punkts. Katrus piecus gadus skolotājam vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi. Tas ir sakarā ar to, ka ir skolas - it sevišķi tās ir dažādas amatniecības skolas - , kur strādā daudzi neprofesionāli skolotāji. Šie skolotāji ir paši šīs amatniecības skolas - tās ir bijušās profesionāli tehniskās skolas - absolvējuši, viņi ir tās beiguši un turpina strādāt tur par meistariem vai skolotājiem. Viņi paši nav profesionāli skolotāji, viņi vienkārši ir šo skolu beiguši, viņi turpina mācīt citus, un tas ir neprofesionāli. Un tādēļ mēs ierosinājām šo punktu. Tagad pāriesim pie otrās nodaļas, tas ir, pie ieteikumiem Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai. Pirmais priekšlikums - izveidot Latvijas skolēniem informācijas centru, kurš sniegtu konkrētu informāciju par skolām, kādas ir Latvijā un ārzemēs. Vispār šāds centrs jau pastāv, bet tas absolūti neatbilst savām funcijām, tās nepilda. Šajā centrā patlaban nav iespējams iegūt tādu informāciju, kādu mēs šeit pieprasām, tātad informāciju par iestājeksāmeniem, mācību maksu, piedāvātajiem mācību priekšmetiem, specialitāti, kādu var iegūt, konkrēto skolu beidzot, un iespēju mācīties ārzemēs. Par šo punktu jau runāja, un es domāju, ka tas arī ir ļoti svarīgi. Otrais - pārskatīt 10 ballu vērtēšanas sistēmu. Ierosinām organizēt seminārus un konferences par šo tēmu, kuros savu vārdu varētu teikt arī skolēni. Protams, katrā skolā ir ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma, bet katrā skolā tā ir atsevišķa un katrā vērtē savādāk. Ir tādi mācību priekšmeti, kuros vispār nav iespējams iegūt 10 balles; to var vienīgi tad, ja piedalās olimpiādēs. Un ir tādi mācību priekšmeti, kuros ir ļoti viegli tās iegūt. Un līdz ar to katrā skolā vērtē savādāk, bet gribētos, lai ir tomēr... lai šīs 10 balles liktu aptuveni... lai 10 ballu sistēmu pielietotu aptuveni vienādi visās skolās. Trešais. Iesakām saskaņot pamatskolu, vidējo un augstāko mācību iestāžu prasības, līdz ar to veicot standarta izstrādāšanu. Katram mācību priekšmetam jānosaka atsevišķa pārbaužu sistēma. Par šīm prasībām ir jāsaka, ka ir loģiski, ka katrai skolai ir daudzmaz savas prasības, bet tajā pašā laikā tās ir ļoti atšķirīgas, un ļoti bieži... tas ir pilnīgi reāli, ka pastāv tādi gadījumi, ka vidusskolas pēdējās klasēs un augstkolā pašā sākumā skolēni mācās pilnīgi vienu un to pašu, un tas ir nevajadzīgi. Tanī pašā laikā varētu jau mācīties daudz ko citu. Ceturtais apakšpunkts. Ir jāatceļ obligātā piedalīšanās ārpusskolas pasākumos, kā arī fakultatīvajos pulciņos. Iesakām pārskatīt fiziskās audzināšanas vērtēšanas sistēmu. Šis punkts ir tādēļ, ka tiek pārkāpts Izglītības likuma 53. pants, kurš nosaka, cik liela skolēniem var būt mācību slodze vienā nedēļā, tas ir, to, cik liels ir stundu skaits. Protams, katrā skolā ir šis stundu skaits, un, ja skolēniem vēl obligāti ir jāapmeklē kādi fakultatīvie pulciņi, tad sanāk, ka viņam tiek uzlikta vēl papildu slodze. Bet šie pulciņi visi principā darbojas pēc brīvprātības principa - ja man ir laiks un ja es varu aiziet, tad es eju - vai nu uz keramikas pulciņu, vai kādu citu, bet, ja es nevaru paspēt un ja man ir jāmācās, tad tas, protams, nevar būt obligāti. Bet ir vēl Latvijā skolas, kurās šie pulciņi ir obligāti jāapmeklē. Un piektais apakšpunkts. Katrā lauku rajonā ir nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Šis punkts ir sakarā ar to, ka ļoti reti... ir pilsētas, kurās ir šīs ģimnāzijas, bet pats galvenais ir tas, ka lauku skolās mācību līmenis ir daudz zemāks nekā pilsētas skolās. Lauku skolēni arī grib iestāties dažādās augstākajās mācību iestādēs, un līdz ar to ir daudz problēmu. Un, ja katrā lauku rajonā būtu viena ģimnāzija, kurā varētu mācīties visi lauku skolēni un līdz ar to arī pilsētas skolēni, viņi varētu iegūt šo labāko izglītību, ja viņi to vēlētos. Par cik tā būtu valsts ģimnāzija, tā, protams, piedāvātu dažādus izvēles priekšmetus, kurus parastajās skolās nevar piedāvāt, un lauku skolās vispār tā ir traģiska situācija, jo tur nav daudz izvēles priekšmetu, un līdz ar to... ja būtu katrā lauku rajonā viena šāda ģimnāzija, tad visi tā rajona skolnieki, kuri vēlētos tikt augstākajās mācību iestādēs, to varētu izdarīt, viņi mācītos šajā ģimnāzijā - un mācītos to, ko viņi vēlētos. Tas man ir viss. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 1995_05_26_skolenu-seq63 language "lv".
- 1995_05_26_skolenu-seq63 speaker Aija_Kinca.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 mentions Q822919.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 mentions Q211.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 mentions Q957126.
- 1995_05_26_skolenu-seq63 mentions Q327094.