Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_26_skolenu-seq2> ?p ?o. }

• 1995_05_26_skolenu-seq2 type Speech.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 number "2".
• 1995_05_26_skolenu-seq2 date "1995-05-26".
• 1995_05_26_skolenu-seq2 isPartOf 1995_05_26_skolenu.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 spokenAs 118.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 spokenText "Labrīt, godātie Skolēnu Saeimas deputāti! Šim namam šī diena, es ceru, ir vēsturiska. Un šī diena paliks nozīmīga arī jums. Es domāju, ka 5. Saeimas deputāti būs pagodināti, ka šodien, 1995. gada 26. maijā viņu vietas šajā Augstajā namā esat ieņēmuši jūs - Skolēnu Saeimas deputāti. Diemžēl es esmu arī nedaudz sarūgtināts, jo ne visi deputāti ir atstājuši savas balsošanas pults atslēgas. Līdz ar to acīmredzot jūs nevarēsit izmantot elektronisko balsošanas iekārtu, kas ir normāla parlamenta neatņemama sastāvdaļa. Latvijas Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts. Un mēs visi zinām, ka demokrātija ir tautas vara. Pats galvenais jautājums - kā šī tautas vara funkcionē. No šīs pašas tribīnes daudzi deputāti, tas ir, mēs, esam atzinuši, ka demokrātiju mēs vēl tikai mācāmies. Katrā ziņā, kā jūs zināt un arī mēs to zinām, daudz lietderīgāk ir mācīties jaunībā. Un mācīties ir lietderīgi no citu kļūdām. Tad, kad jūs pieteicāt šo Saeimu šajā namā, es katrā ziņā biju ļoti patīkami pārsteigts un gandarīts, iepazīstoties ar jūsu programmu - jūs gribat šeit organizēt nevis vienkāršu Saeimas apmeklējumu, kas pati par sevi arī būtu patīkama lieta, ka jūs gribat organizēt nevis vienkāršu demokrātijas lietišķo spēli, bet ka jūs gribat izmantot Saeimu kā demokrātisku parlamentārisma formu, lai apspriestu savas problēmas, lai risinātu savas problēmas. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Un tas man liekas pats galvenais šajā brīdī. Es, protams, ļoti vēlētos, lai Skolēnu Saeima kļūtu par tradīciju, jo demokrātija reizē ir gan zināšanas, gan prakse, gan pieredze, gan tradīcija, un lai tiešām Skolēnu Saeima kļūtu par tradīciju un nekļūtu tikai par Vislatvijas skolēnu sapulci vai vienkārši par skolēnu pārstāvju sapulci. Es katrā ziņā varētu izteikt savu personīgo viedokli, ka tā noteikti ir vajadzīga, bet jums pašiem būs jālemj un jāstrādā, lai tas tā būtu. Vispirms jau par jūsu deputāta statusu. Parlamentā, Saeimā, deputātam ir statuss, kurš sākas no viņa ievēlēšanas brīža un no viņa atbildības to cilvēku priekšā, kuri viņu ir ievēlējuši. Ja šīs demokrātiskās saiknes starp solījumiem un pēc tam starp atbildību nav, tad šim deputāta statusam nav reāla satura. Es te vēl nerunāju par visām citām lietām. Otrs. Katram parlamentam ir savs reglaments. Saeimai tas ir Kārtības rullis. Tas ir likums, kā tiek pieņemti likumi. Un tā nav vienkārši kādas procedūras tradīcija, tā nav vienkārši kāda lieta, kas dažreiz nav saprotama, kāpēc šī procedūra notiek varbūt tik lēni un kāpēc tā nav ātrāka. Ļoti vienkārši - tieši šī procedūra un reglaments nosaka parlamenta darbību. Jūs nekad nevarat zināt, kad jūsu viedoklis gūs balsu vairākumu un kad gūs mazākumu. Jums ir jābūt pārliecinātiem, ka jebkurā situācijā, neatkarīgi no tā, vai jūsu viedoklis gūst vairākuma vai mazākuma atbalstu, no Saeimas spīkera jeb priekšsēdētāja, vienalga, kā jūs viņu sauksit, puses, būs vienveidīga pieeja. Līdz ar to jūsu darbs būs mērķtiecīgs un rezultatīvs. Ja tas tā nebūs, tad, protams, parlamenta sēde pārvērtīsies par tādu sapulci, kurā mēs izkliedzam savas sāpes, savus priekšlikumus un visu pārējo. Tāpēc es tiešām aicinu sākt varbūt ar šo tradīciju - ar stingru reglamenta ievērošanu un reglamenta ietvaros pakļaušanos Saeimas spīkeram. Tālāk. Mani ļoti māc bažas par to, vai jūs līdz galam esat apzinājušies to formu, kuru esat izvēlējušies, tas ir, Saeimu, parlamentu. Kāpēc pasaulē vispār ir radušies parlamenti un kāpēc tie funkcionē demokrātiskajās valstīs? Manā izpratnē to galvenā sūtība nav formulēt savas prasības - kas pēc savas būtības arī ir ļoti svarīgi, - bet to galvenā būtība un sūtība ir saskaņot tās intereses, kuras valda dažādos sabiedrības slāņos. Tātad - pirmām kārtām izteikt savas prasības un tad šīs prasības saskaņot ar sabiedrības interesēm, ar citu sabiedrības slāņu un grupu interesēm. Ja tas tā nenotiek, tad tā nav parlamentāra forma, tad tā ir vienkārši arodsanāksme, kur formulē un piesaka savas prasības. Un nobeigumā vēl par savām bažām. Es nekādā ziņā negribu jūs tādā veidā varbūt ierobežot attiecībā uz jūsu izvirzītajiem mērķiem šodien. Nē - gluži otrādi! Jūsu formulētās prasības palīdzēs Latvijas Republikas 5. Saeimai un varbūt arī 6. Saeimai... es nezinu, bet katrā ziņā tās mums palīdzēs, pieņemot Izglītības likumu. Taču, ja mēs runājam par interesēm un par interešu saskaņošanu ar sabiedrību - ar skolotājiem, ar vecākiem, ar citiem -, tad katrā ziņā, ja jūs esat pulcējušies šeit, lai ar savu darbību, ar savām prasībām, ar saviem priekšlikumiem pilnveidotu izglītības sistēmu, tad manā izpratnē, tas, kurš pilnveido izglītības sistēmu valstī, tas pilnveido arī šīs valsts sabiedrību. Tāpēc es jums no sirds vēlu sekmes un šorīt jūs apsveicu! (Aplausi.)".
• 1995_05_26_skolenu-seq2 language "lv".
• 1995_05_26_skolenu-seq2 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 mentions Q822919.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 mentions Q211.
• 1995_05_26_skolenu-seq2 mentions Q79820.