Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_26_skolenu-seq16> ?p ?o. }

• 1995_05_26_skolenu-seq16 type Speech.
• 1995_05_26_skolenu-seq16 number "16".
• 1995_05_26_skolenu-seq16 date "1995-05-26".
• 1995_05_26_skolenu-seq16 isPartOf 1995_05_26_skolenu.
• 1995_05_26_skolenu-seq16 spokenAs 70.
• 1995_05_26_skolenu-seq16 spokenText "Labdien! Lūdzu jūs paņemt likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Pirms es sāku ziņot par to, ko mēs komisijā darījām, es gribētu pateikties visiem, kuri palīdzēja man šo ziņojumu sagatavot. Mēs kā sāpīgāko jautājumu pirmo sākam minēt jautājumu par skolēnu tiesībām, nevis par skolēnu pienākumiem. Skolēnu pienākumi - tas visnotaļ ir ļoti svarīgs jautājums, bet jautājums par skolēnu tiesībām un to pārkāpumiem ir, mūsuprāt, daudz, daudz sāpīgāks. Un 1. punktā ir teikts, ka skolēniem ir tiesības uz brīvu presi, radio un televīziju skolā. Nevienam nav noslēpums, ka skolas radio un presē nedrīkst izteikties brīvi, jo citādi draud kaut kāds zināms sods no skolotāju vai direktora puses, un visasāk tas atspoguļojas mācību darba vērtējumā. Mēs pielikām šim punktam divus papildinājumus, lai skolu, skolotāju pašvaldības nepārbaudītu skolas avīzes vai sienas lapas un neizsvītrotu no tām sev nepatīkamo. Mūsuprāt, tas būtu ļoti, ļoti svarīgs punkts, lai skolas avīzēs būtu izteiktas tikai un vienīgi skolēnu domas, nevis tas, kas direktoram vai skolotājam ir patīkams. Tagad - 2. punkts. Tas mums liekas ļoti svarīgs, jo tajā ir teikts, ka skolēniem ir tiesības uz skolēnu pašpārvaldi skolā. Par šo jautājumu runāja Jolanta, un, cik es saprotu, tas jautājums būtu izrunāts, un vienīgais, ko mēs no savas puses varētu piebilst, ir ieteikums, lai tas būtu orgāns, ko vada tikai un vienīgi skolēni, un lai šim orgānam būtu zināmas tiesības ietekmēt skolas iekšējo kārtību. Lai nebūtu tā: "Jā, jā, jūs tur darbojaties, bet mēs esam mēs - skolotāji -, un tā ir mūsu problēma! Jūs esat jūs. " 3. punkts - skolēniem ir tiesības izstrādāt skolas iekšējās kārtības noteikumus, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu. Zināmā mērā šis jautājums ir attiecināms uz 2. punktu. Tas taču ir ļoti būtiski, lai skolēni izstrādātu paši savas skolas iekšējās kārtības noteikumus, kurus pēc tam skolotāji varētu apstiprināt vai arī papildināt. Es domāju, ka šim projektam varētu visi piekrist, jo skolēni nedrīkst vieni paši izstrādāt likumprojektu, jo var būt, ka skolā ir ne visai paklausīgi tie skolēni, tādēļ tomēr ir jāsaskaņo tās intereses. 4. punkts - tiesības uz netraucētu mācību darbu un izglītības iegūšanu. Šeit galvenais uzsvars ir likts uz vārdu "netraucētu", lai nebūtu nesaskaņu starp skolēniem un skolotājiem, jo ikviens no savas paša pieredzes zina, cik ļoti nepatīkami ir iet mācīties pie tāda skolotāja, kas ir nepatīkams vai slikti izturas pret skolēniem. Tāpēc arī rodas biežie stundu kavējumi un sliktās atzīmes, jo stundās valda nevis savstarpēji lietišķas attiecības, bet gan simpātijas vai antipātijas. 5. punkts - tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi starp pedagogiem un skolēniem, kā arī citiem skolā strādājošajiem darbiniekiem. Šis punkts ir līdzīgs 4. punktam, jo skolotājs nedrīkst būt augstprātīgs vai despotisks pret skolēnu. Skolēni un skolotājs skolā ir vienlīdzīgi, un tas ir, mūsuprāt, pats svarīgākais punkts, jo skolotājs nedrīkst bļaut uz skolēnu un skolēns nedrīkst bļaut uz skolotāju. Protams, ir jābūt cieņai. 6. punkts - tiesības brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus. Es domāju, ka šis punkts ļoti tieši sasaucas ar 1. punktu, un tas papildu debates neprasa. 7. punkts - tiesības iegūt izraudzītās izglītības iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītību. Kā zināms, jebkuram no jums ir tiesības brīvi iet uz to skolu, kas jums pašiem patīk, ja jūs spējat nokārtot attiecīgos iestājeksāmenus. Un iestājeksāmenos lems attiecīgās skolas skolotāji, un, ja tur rodas kādas problēmas, tad tās ir saistītas vienīgi ar pašu izglītības līmeni. 8. punkts - tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt izglītošanos. Tas būs kaut kas jauns vidusskolās un arodskolās, jo mēs esam nolēmuši iekļaut šeit tādu punktu, kas noteiks, ka vidusskolās un arodskolās būs iespējams ņemt akadēmisko gadu, jo arī vidusskolniekiem un arodskolniekiem, tāpat kā studentiem, ir savas problēmas un var būt kaut kādas nesaskaņas vai kaut kas tamlīdzīgs, un viņiem ir jādod iespēja paņemt vienu gadu brīvu. To nebūtu ieteicams darīt 12. klasē, taču šo punktu varētu vēl sīkāk izstrādāt. 9. punkts - tiesības saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanos. Mēs komisijā izdomājām tādu variantu, ka varētu būt attiecīgajā skolā vai rajona centrā, pilsētā, informācijas centrs, kurā varētu saņemt informāciju par visām mācību iestādēm, kas atrodas Latvijā, par visām iespējām studēt ārzemēs un par to, kāda tur ir mācību maksa, un visai šai informācijai būtu jābūt bez maksas, jo tās ir skolēna tiesības - zināt, kur viņš var iet mācīties. Jo, piemēram, var būt tāds cilvēks, kurš neko citu nav redzējis, kā vien savu apkārtni, skolu un pilsētu, jo viņam vienkārši nav līdzekļu, lai kaut ko vairāk redzētu, apskatītu. Lai viņam būtu tiesības uzzināt, kur viņš varētu mācīties! 10. punkts - tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus un iekārtas bez maksas. Es uzsveru - bez maksas. Kā zināms, visiem skolās jāmaksā par to, ka viņi izmanto kopēšanas iekārtas. Tās ir it kā direktoram piederošas iekārtas, un par to jāmaksā 4 vai 5 santīmi par lapu. Mūsuprāt, par to būtu atsevišķi jāizstrādā kāds punkts un par to arī jānobalso, un jāpanāk, lai tas reāli darbotos skolās. Varbūt varētu vērsties pie parlamenta, kurš lemj par budžetu, un lūgt atvēlēt kaut kādu zināmu summu tieši šim nolūkam, jo tas ir ļoti, ļoti svarīgi - it sevišķi šajā situācijā, jo grāmatas ir ļoti dārgas un ir arī ļoti daudzas tādas, kuru trūkst. 11. punkts - tiesības izmantot izglītības iestādes dienesta viesnīcu un citus pakalpojumus. Internātā tā ir smaga problēma, un bieži vien direktors un skolotāji, lemdami par to, kuri dzīvos internātā, vadās tikai pēc tā, vai konkrētās personas ir viņiem simpātiskas. Tas ir grūts jautājums, jo nevar katrā skolā būt kā parlamentā. Tas varētu būt skolēnu pašvaldību darbs, par ko jau minēja Ilona. 12. punkts - tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē. Tās, protams, ir visiem, un tas notiek uz vēlēšanu pamata. Tie ir tie cilvēki, kurus ievēlēs pašpārvaldē. 13. punkts - tiesības uz veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu izglītības iestādē. Protams, nevienam nav noslēpums, ka mums ir jāiet skolā tad, kad krāsotāji krāso grīdas, tad, kad balina griestus, un nevienā brīdī nav garantijas, ka tev kāds spainis neuzgāzīsies vai nepaslīdēs kāja. Un sanitārie noteikumi dažu skolu ēdnīcās ir, maigi sakot, zem normas. 14. punkts - tiesības uz personiskā īpašuma saglabāšanu, skolēnam atrodoties izglītības iestādē. Kalkulatoru atņemšana matemātikas stundās - tā dažās skolās vēl joprojām ir aktuāla problēma, bet es domāju, ka ar šo jautājumu būtu jānodarbojas skolēnu pašpārvaldēm. Tagad - "Skolēnu (izglītojamo) pienākumi". 1. punkts. Mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Protams, tas ir jebkura skolēna pirmais pienākums - mācīties. Ja esi skolā, tad tev ir jāmācās, un, ja tu nemācies, tad tu vari vai nu meklēt citu skolu, vai nemācīties un iet strādāt. Tās ir jebkura skolēna tiesības. Un šis pants ir ļoti cieši saistīts ar "darba pantu", kas nosaka, ka strādāt drīkst tikai no kādiem 18 gadiem vai no 15 gadiem, tas sasaucas ar jūsu tiesībām. Ja jūs esat nobriedis to darīt un negribat mācīties, - lūdzu! Kāpēc gan to nevarētu darīt? 2. punkts. Izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu. Jā, tie ir iekšējās kārtības noteikumi, bet tur arī būtu jābūt skolēnu viedoklim. Un to jau mēs minējām, kad runājām par skolēnu tiesībām. 3. punkts. Ievērot izglītības iestādes noteikumus vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus. Jā, tie ir skolēnu pienākumi, un es domāju, ka ikvienam ir jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, jo visi skolēni - tā ir sabiedrība, un, kā jebkurā sabiedrībā, tajā valda savi likumi un savas zināmas normas. Un pēdējais - 4. punkts. Ar cieņu izturēties pret citiem skolēniem (izglītojamajiem), pedagogiem un pārējiem izglītības iestādes darbiniekiem - protams, ja tas pats tiek darīts attiecībā pret skolēniem. Nedrīkst visu laiku tikai pierādīt skolotājiem: "Mēs jūs cienām, mēs jūs mīlam! - bet šis skolotājs pazemo, ir despotisks vai kā savādāk slikti izturas pret skolēnu. Un es vēl gribētu piebilst, ka skolēnu tiesības un pienākumi ir ļoti, ļoti lielā saskarē ar skolotāju pienākumiem un tiesībām. Un mūsu mērķis ir izstrādāt varbūt ar skolēnu pašvaldību palīdzību - arī līdzīgas skolotāju tiesības un pienākumus un pēc tam varbūt arī tos pārrunāt. Tas no manas puses būtu viss. (Aplausi.)".
• 1995_05_26_skolenu-seq16 language "lv".
• 1995_05_26_skolenu-seq16 speaker Liga_Karsa.
• 1995_05_26_skolenu-seq16 mentions Q211.