Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq8> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq8 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq8 number "8".
• 1995_05_24_a-seq8 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq8 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq8 spokenAs 132.
• 1995_05_24_a-seq8 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Iekšlietu ministrija kā valsts augstākās izpildvaras institūcija, kuras pienākumos ietilpst uzdevums -nodrošināt iekšējo drošību un novērst tās apdraudējumu -, savā darbībā vadās pēc deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību ar nosacījumu, ka Latvijas Republikas drošības nodrošinājumam ir prioritātes raksturs. Viens no faktoriem, kas ietekmē valsts iekšējo drošību un arī ārējo drošību, ir tās ekonomiskās sistēmas stabilitāte un attīstība. Tautai ir jābūt drošai par sevi, savu īpašumu un tiesībām. Finansu un banku sistēma kā ekonomiskās sistēmas sastāvdaļa var šo tautas drošību stiprināt vai arī izsaukt neuzticību. Tāpēc Iekšlietu ministrijas kompetentām institūcijām kopā ar Latvijas Banku, Finansu ministriju, Valsts kontroli, kā arī citām tiesībsargājošām institūcijām jāseko šiem procesiem. Un tad, kad likums prasa tām iejaukties, procesuāli noteiktā kārtībā tas arī jādara. Runājot par Iekšlietu ministrijas darbību cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem, gribētu arī, cienījamie deputāti, jums atgādināt mazliet vēsturi vēl no Augstākās padomes laikiem, kad ar daudzu klātesošo svētību tika likvidēta Ekonomiskā policija, tā saucamā OBHSS, un pagājušā gada aprīlī Iekšlietu ministrijas sastāvā bija palikuši tikai 8 štata darbinieki. Labs vai slikts ir "Latvijas ceļš", laba vai slikta ir valdība, bet valdība pieņēma lēmumu, un tika reorganizēta Kriminālpolicija un izveidota Ekonomiskā policija, kuras sastāvā uz šodienu ir 165 štata vienības. Kuru tad man, kā tagadējam iekšlietu ministram, vainot un kuru saukt pie atbildības par to, ka faktiski visa policija, kurai bija jācīnas ar ekonomiskajiem noziegumiem, ar daudzu klātesošo svētību tika likvidēta? Gribētos uzsvērt, ka vienlaikus, neradot Latvijas valstī jaunas līdzīgas institūcijas, tika likvidēta Finansu ministrijas Kontroles un revīzijas pārvalde, Tautas kontroles institūcijas, iestāžu iekšējie revīzijas aparāti. Vairākkārt uzstājoties pagājušajā gadā un šāgada Saeimas sēdēs, es esmu arī teicis to, ka Iekšlietu ministriju un valdību kopumā nevarēja apmierināt tas stāvoklis, kāds pastāvēja 1993. -1994. gadā cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem, un tika pieņemti kardināli lēmumi, lai šo situāciju labotu. Nedaudz statistikas par 1994. gadu. Tātad: mantas piesavināšanās (kopējais skaits) - 112 noziegumi, atklāti - 49, izmeklēšanas stadijā - 58 krimināllietas, atklāšanas procents - 44%; noziegumi uzņēmējdarbībā (kopējais skaits) - 24, 3 noziegumi izmeklēšanas stadijā, atklāšanas procents - 12%; zādzības (kopējais lietu skaits) - 43, no tām 24 lietas par zādzībām no "Latvijas balzama", atklātas 28 lietas. Tātad šeit ir runa praktiski par sīkiem ekonomiskiem noziegumiem. Kāda ir situācija šogad? Statistika par 1995. gada 1. ceturksni: pavisam reģistrēti 233 noziegumi, kas ir vairāk nekā kopā pa visu pagājušo gadu par 121 noziegumu, no tiem: kontrabanda - 12, viltošana, naudas viltošana - 61, zādzības - 8, krāpšanas - 51, piesavināšanās - 29, noziegumi uzņēmējdarbībā - 7, dienesta ļaunprātības - 14, dienesta nolaidība - 13, kukuļdošana - 17, dienesta viltojumi - 8 noziegumi. Gribu arī jūs informēt, ka izmeklēšanas stadijā pašlaik atrodas ļoti daudz nozīmīgu (arī priekš valsts suverenitātes) krimināllietu. Krimināllietas, kas saistās ar noguldījumu pieņemšanu no iedzīvotājiem, šobrīd ir ierosinātas 54 krimināllietas, pārbaudes veidā atrodas 44 materiāli. Apmēram pirms gada ir izveidota izmeklēšanas grupa, kur katram izmeklētājam ir plānots izmeklēt apmēram 18 krimināllietas, ņemot vērā, ka mums katastrofāli trūkst profesionālu kadru, kā arī štati nav nokomplektēti. Mums ir atsevišķi rajoni, kur uz vienu izmeklētāju ir pa 168 krimināllietām. Ņemot vērā reālo situāciju, ar Ministru kabineta palīdzību Iekšlietu ministrija 1995. gadā radīja sekojošas ekonomisko noziegumu atklāšanas struktūras: Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē - pārvaldi cīņai ar noziegumiem ekonomikas sfērā: Rīgas pilsētā - divas nodaļas, kā arī pilsētu un rajonu policijas pārvalžu ekonomisko noziegumu atklāšanas grupas. Kopēji valsts kriminālpolicijai pārkārtojoties, kā jau es teicu, ir radītas 165 štata vienības.30% no šīm vietām ir vakantas. Iemesli tam ir tādi, ka šim darbam vajadzīgi ne tikai augstas klases juristi, bet arī ekonomisti un finansisti. Pie tam, ievērojot kriminālprocesā tagad ieviešamo sacensības principu, tiem jābūt ne sliktāk atalgotiem savā klasifikācijā kā pretējā pusē. Un te es arī gribētu atgādināt godājamajam Klausa kungam, kurš uzstājās Zviedrijas presē, ka nevar salīdzināt to algu, kuru saņem policisti, ar jebkura ierēdņa algu jebkurā bankā. Un vēl es gribētu uzdot retorisku jautājumu Klausa kungam: kurš tad izdod tās licences, ja viņš apvaino valdību, ka valdība izdod licences un nesoda blēžus? Bet kurš tad ir atbildīgs par komercbanku darbību? Acīmredzot pirmā un galvenā funkcija Latvijas Bankai ir uzraudzība. Lai pabeigtu tēmu par pārmetumiem attiecībā uz tiesībsargājošo institūciju bezdarbību finansu jomā... par tiesībsargājošo institūciju bezdarbību finansu jomā, gribu vēl pieskarties kriminālprocesa problēmām, par kurām šeit jau minēja Tabūna kungs. Jā, pastāvošais Kriminālprocess nosaka, ka, lai lietu nosūtītu uz tiesu, ir jānopratina katrs noguldītājs. Tātad te ir simtiem tūkstošu pratināšanas protokolu. Pēc mūsu aprēķiniem, lai visu to darba apjomu paveiktu, mums ir vajadzīgi apmēram 20 gadi. Mēs ar ģenerālprokuroru esam vienojušies, ka iesniegsim parlamentā izmaiņas Kriminālprocesā, un tad ceram, ka ar jūsu atbalstu tiks pieņemti attiecīgie lēmumi. Vislielākā problēma, kas paliek tāpat kā līdz šim, ir revīziju nozīmēšana un veikšana šajās lietās. Latvijas Bankas iesniegtās pārbaudes par konkrētajiem normatīviem un finansu pārkāpumiem izmeklēšanas iestādes - kā policiju, tā arī Prokuratūru - neapmierina, jo tajās neparādās pilnīgi skaidra naudas un materiālo vērtību kustība. Latvijas Banka neveic pilnvērtīgu komercbanku revīziju ar attiecīgām pretpārbaudēm, bez kuru veikšanas nav iespējams konstatēt ne finansu pārkāpumus, ne pierādīt noziegumus. Gribam pievērst deputātu uzmanību faktam, ka likumi par bankām un par Latvijas Banku ir pirmie valsts likumdošanas akti, no kuriem tika izslēgtas Prokuratūras uzraudzības tiesiskās normas. Par ātras rīcības iespējamību likumā noteiktā procesa ietvaros ir pārliecinājusies arī pati Latvijas Banka. Tā nevar ātri un efektīvi vērsties pret komercbankām to maksātnespējas gadījumā. Lai atzītu banku par maksātnespējīgu, notiek mēnešiem ilgs, liels process, tāpēc ka lēmumu pieņem tiesa, un kā gadījumā ar "TOP" banku - jūs visi labi esat par to informēti - līdz tam brīdim, kamēr tiesas lēmums stājas spēkā, tur bija palikuši, ja nekļūdos, 48 santīmi. Ceru, ka uz daudziem jautājumiem, kuri šeit izskan, un arī uz pārmetumiem par tiesībsargājošo institūciju vainu vai nevainu atsevišķās bankās atbildi sniegs arī Krištopana kunga vadītā komisija, kura, es gribētu visiem atgādināt, pašā idejā tika radīta, lai izmeklētu Iekšlietu ministrijas darbību "Lainbankas" gadījumā. Un Tabūna kungam es gribētu ļoti cītīgi oponēt šajā jautājumā. Ne jau Prokuratūra vai Iekšlietu ministrija vainīga tanī finansu krīzē, kura notiek pašlaik. Gribētu visiem atgādināt, ka Iekšlietu ministrija, Prokuratūra cīnās tikai ar sekām, bet cēloņi ir jāmeklē citai iestādei. Kā jau es teicu, veicot materiālu pārbaudi un krimināllietu izmeklēšanu, esam konstatējuši vairākus trūkumus, kuru dēļ Latvijas Banka nav spējusi pilnībā un efektīvi regulēt komercbanku darbību. Pirmkārt, Latvijas Bankai nav vienādas pieejas dažādām komercbankām, tas ir, dažām bankām Latvijas Banka dod priekšrocības, kas izpaužas klaju pārkāpumu neievērošanā, turpretī attiecībā uz citām bankām tā lieto visus iespējamos ietekmēšanas līdzekļus, piemēram, to, kas skar bēdīgi slaveno "Lainbanku". Gribētu atgādināt, ka Repšes kungs un Lejnieces kundze, kura atbild tieši par komercbankām, sākot ar pagājušā gada 1. augustu, bija aizliegusi "Lainbankai" pieņemt noguldījumus... depozītnoguldījumus no privātpersonām tāpēc, ka tobrīd iztrūkumi pašā bankā bija vairāku miljonu apmērā. Neskatoties uz šo aizliegumu, "Lainbankas" vadība veiksmīgi turpina pārkāpt šo aizliegumu. Kāda ir Latvijas Bankas rīcība šajā gadījumā? Vienīgi audzinoša. Neseko tālākie soļi, kuriem būtu jāseko. Tātad bija brīdinājumam par licences atņemšanu pat starptautiskās auditfirmas pārbaude, kura, pārbaudot arī "Lainbanku", uz pagājušā gada 31. decembri konstatēja iztrūkumu bankā 2 miljonu latu apmērā. Un te nevar apvainot Iekšlietu ministriju, ka viņa ir radījusi krīzi "Lainbankā". Runājot par Latvijas Bankas pārbaudēm. Bēdīgi slavenā "Latintrādes" banka. Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem tai ir kategoriski aizliegts piešķirt kredītus akcionāriem vai vienai un tai pašai fiziskajai personai. Neskatoties uz šiem aizliegumiem, "Latintrādes" bankas prezidents praktiski sev piešķir 99% no visiem kredītiem. Dabiski, ka Latvijas Banka par šiem pārkāpumiem tieši šajā jomā arī bija informēta. Kāda ir viņas reakcija? Latvijas Banka šā gada janvārī piešķir atveseļošanas procesam apmēram pusmiljona latu kredītu, un uz šodienu es nezinu, kur viņi ir palikuši. Acīmredzot turpat, kur visi pārējie miljoni. Nākamais. Te jau tika runāts arī par sertifikātiem. Gribētu atgādināt, ka, pateicoties tieši Iekšlietu ministrijas operatīvajai darbībai, tika likvidēta pagrīdes tipogrāfija, kurā tika gatavoti gan viltotie dolāri, gan arī viltotie sertifikāti. Tika ierosināta krimināllieta pret to firmu, un rēķini, kuri izraisīja šaubas, ka viņi var būt saistīti ar sertifikātu viltojumiem, tika arestēti. Par to tika informētas arī attiecīgās Krājbankas iestādes un arī komercbanku iestādes. Šīgada maija sākumā "Lainbanka" iesniedza prasību Saimnieciskajā tiesā pret Krājbanku par apmēram 400 000 latu piedziņu, un Saimnieciskā tiesa, neraugoties uz to, ka Prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu, pieņem lēmumu piespriest šo naudas summu par labu "Lainbankai", un kosmiskā ātrumā, es atvainojos par izteicienu, šī nauda tiek noņemta no Krājbankas rēķina jau agri nākamajā rītā, kas liecina par ļoti labu operativitāti, kaut gan, no juridiskā viedokļa, likums šeit nav pārkāpts. Vāja ir Latvijas Bankas uzraudzība arī attiecībā uz kredītportfeli un uz akcijām. Akcijās tiek ieguldīti pašas bankas kredīti, lai gan, kā es jau teicu, Latvijas Bankas noteiktie kredītiestāžu darbības normatīvi ir pietiekoši reglamentējoši un stingri. Tātad acīmredzot tieši uzraudzības sfērā Latvijas Bankā kaut kas nav kārtībā un kaut kas steidzami ir jādara. Retoriski es to varētu salīdzināt ar to situāciju, kāda valdīja aptuveni pusgadu atpakaļ uz Latvijas ceļiem, kad Ceļu policija slēpās krūmos, tāpēc ka vieglāk bija iekasēt soda naudas. Iekšlietu ministrija bija spiesta veikt lielu audzinošu darbu un realizēt stingrus pasākumus, lai policistus beidzot izdzītu uz ceļiem. Un pats galvenais. Policijas uzdevums nav cīnīties ar sekām, bet tieši nepieļaut noziegumus, tātad tai ir jāveic profilakse. Un šeit arī analoģiski Latvijas Bankai būtu absolūti tāds pats pienākums. Ja kāda komercbanka neievēro noteikumus, tad ir jāpieņem lēmums, ko tad darīt ar šo banku. Latvijas Banka neveic pilnvērtīgu komercbanku revīziju ar attiecīgām pretpārbaudēm, bez kuru izdarīšanas nav iespējams konstatēt ne finansu pārkāpumu, ne noziegumu. Lai gan likumā par Latvijas Banku 10. pants nosaka, ka Latvijas Banka veic komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju, gribētu jums arī atgādināt, ka vēl šobrīd Latvijas Bankā nav radīta Revīzijas pārvalde, kaut gan to nosaka likums. Ir tikai minimāla uzraudzība. Praktiski Latvijas Banka ir norobežojusies no citām valsts iestādēm un līdz šim vāji sadarbojas ar tām. Tas skar policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, un arī tagad iegūt informāciju no Latvijas Bankas ir ļoti sarežģīti, lai gan vārdos tiek teikts pretējais. Formālais atrunāšanās iemesls ir likumības ievērošana. Likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku" ir pirmie likumdošanas akti, no kuriem tika izslēgtas Prokuratūras uzraudzības tiesiskās normas. Šobrīd policijas iestādēm ir problēmas ar ātru un operatīvu informācijas iegūšanu no komercbankām par klientiem un to kontiem, jo likuma "Par bankām" 8. un 9. pantā nav minēta policija. Ar priekšlikumiem par minēto pantu papildināšanu pēdējo reizi mēs griezāmies pie bijušā deputāta Kamaldiņa kunga, Saeimas izmeklēšanas komisijas vadītāja, "Lata International" lietā. Iekšlietu ministrs uzskata, ka būtu ļoti steidzami jāizdara sekojošais: - nepieciešams vai nu mainīt vai uzlabot banku likumdošanu, izveidojot Banku aģentūru kā vienu no banku darbības regulēšanas mehānismiem; - banku maksātnespējas, sanācijas un bankrota likumu izstrādāšana un pieņemšana; - Latvijas Bankas revīzijas sistēmas pilnveidošana; - steidzīgi pieņemt izmaiņas kriminālprocesā; - ierobežot skaidro norēķinu summas. Kā es jau teicu un varu vēlreiz apgalvot, Iekšlietu ministrija darīs visu, lai nepieļautu destabilizējošu situāciju valstī. Pēdējā laikā valstī ir notikuši atsevišķi nopietni noziegumi un atsevišķus no tiem mums ir izdevies arī novērst. Tika gatavota arī atsevišķu komercbanku prezidentu sagūstīšana par ķīlniekiem. Pēdējā laikā mums ir arī ļoti uzlabojusies sadarbība ar dažām komercbankām, kuras beidzot mums ir iesniegušas blēžu sarakstus. Starp citu, oponējot Lamberga kungam, varu teikt, ka "blēdis" kriminālprocesā nav noteikts, ka tas ir noziedznieks, un tagad mēs varam daudz aktīvāk ar viņiem arī cīnīties. Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_24_a-seq8 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq8 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q4294315.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q2660080.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q4459436.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q2167704.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q34.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q44687.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q646756.
• 1995_05_24_a-seq8 mentions Q3133469.