Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq4> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq4 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq4 number "4".
• 1995_05_24_a-seq4 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq4 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq4 spokenAs 78.
• 1995_05_24_a-seq4 spokenText "Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Man kā opozīcijas pārstāvim jau nav sevišķu simpātiju pret šo valdību, un ir jau arī daudz kas kritizējams. Tas, par ko runāja pagājušonedēļ mūsu Ministru prezidents un citi runātāji. Bet pašreizējos apstākļos mums tomēr galvenokārt ir jādomā par Latviju un Latvijas vārdu, Latvijas saimniecību. Un, ja es runāju par Latvijas vārdu, par Latvijas vārdu ārzemēs, tad man ir jāsaka - kā parasti ir finansu krīžu gadījumos, mums, atbildīgām personām, nebūtu ieteicams šūpot "valsts laivu" ārzemēs. Es ceru, ka mēs visi esam atbildīgi vienā vai otrā mērā, bet arī kā šīs Saeimas locekļi mēs esam atbildīgi par mūsu vārdiem, ko mēs sakām ārzemniekiem. Tas diemžēl skar arī kāda vērtīga Latvijas Bankas padomdevēja darbinieka izteicienus zviedru presē. Tāpat no kolēģiem un tiekoties ar ārzemniekiem dzirdu par varbūt neuzmanīgiem izteicieniem par mūsu satriecošo finansiālo stāvokli. Jā un nē. Bet mums tomēr ir jādomā pašlaik par Latvijas vārdu Rietumu pasaulē, kurā mēs gribam dzīt dziļas saknes. Atgriezīšos tieši pie šīs krīzes. Ko mums nevajadzētu darīt? Pavisam noteikti ir skaidrs, ka tas, ko prasa grupa mūsu deputātu, ir - atcelt pašreizējo Latvijas Bankas vadību. Man jāsaka - to var dažādi interpretēt. Nav arī nekādas jēgas finansu ministra aiziešanai, jo tāda aiziešana pati par sevi neko neatrisina. Tā ir kā medicīnā tādu vieglu simptomu ārstēšana, aizmirstot to, kas šos simptomus ir radījis, - pašu slimību, pašu pamatu. Un te nu tas galvenais pamats ir, varētu teikt, pārāk saimnieciska, nevis cilvēkus vadoša pieeja finansēm. Ko es ar to gribu pateikt? Nesen lasīju angļu finansu oficiozā "Financial Times" rakstu, kas it kā daļēji būtu tēmēts mums. Kāda sakritība! Protams, tur nebija ne vārda par Latviju vai Igauniju, vai Lietuvu, vai jebkādu citu tā saucamo postkomunisma zemi, bet tur bija apspriests jautājums par to, kas ir vadītājs un kas ir saimniekotājs. Te kādreiz lieto to cēlo "latvisko" vārdu - "menedžeris". Bet kas ir tieši vadītājs? Vadītājs ir arī bankas prezidents, viņš vada cilvēkus. Viņam ir viņa darbinieki, viņam ir ieguldītāji, viņš ieguldītājiem motivē, kāpēc viņiem ir jāiegulda nauda tajā bankā, viņš saviem darbiniekiem motivē, kāds mērķis un kāda jēga ir viņu darbam. Tātad viņš pirmām kārtām ir atbildīgs par cilvēkiem. Tikai tāds dažāda līmeņa saimnieciskais vadītājs ir ieinteresēts tīros skaitļos, naudā, ko tā nauda varētu dot. Un spekulācijā. Un diemžēl spekulācija, neuzmanīga rīcība ar naudu un, protams, pašiedzīvošanās vēlme ir bijusi diemžēl mūsu baņķieru, mūsu ekonomistu galvenā darbības bāze. Un tas mums ir jāpieņem, ka tā ir tā rūgtā patiesība, kas arī, manuprāt, ir vadījusi bankas "Baltija" vadību. Jo, ja jums ir tik liels skaits ieguldītāju - vienalga, vai tas ir pusmiljons vai 400 000, vai 300 000, - tā ir nauda dažādās summās, ko kāds uztic otram. Un tai primārajai atbildībai ir jābūt rūpēm par šiem ieguldījumiem, nevis par to, kā šo naudu galvenokārt izmantot. Kolēģi ir minējuši to faktu - ej nu sazini, cik tas atbilst patiesībai, bet pieņemsim, ka tā ir taisnība, - ka lielais vairums bankas "Baltija" kapitāla, tai uzticētā kapitāla, ir ieguldīts tieši dažādos saimnieciskajos projektos. Tad te nu ir atbildība par to, ko tie projekti dos - vai viņi vismaz atdos to naudu, kas tur ir ieguldīta; ja arī nenesīs lielu peļņu, bet nepazudinās viņus. Tur var minēt tādu projektu kā "Latavio", un tālāk ir filozofija: vai tādai mazai valstij, kāda esam mēs, ir pa spēkam "nest" veselu avio kompāniju, kur jau pasaules praksē tik daudzi lieli milzeņi ir gājuši bojā - ir bankrotējuši. Tas ir tikai viens piemērs. Daudz ir tādu, bet šajos gadījumos bankas vadībai vajadzēja rūpēties par to, lai neietu šī nauda zudumā. Tas acīmredzot nav noticis, un banka "Baltija" pašlaik kā milzis ir kļuvis tukšs, caurs maiss. Un vai tas ir tas labākais veids, kā mēs varam izlietot savus budžeta līdzekļus - viņā gāzt? Ir teiciens: "Labu naudu pakaļ sliktai". Par to ir ļoti nopietni jāpadomā. Valdība kopā ar Latvijas Bankas vadību pārņem pilnīgu kontroli pār šo banku. Taisnība! Bet, manuprāt, tā lielā atbildība, kas bankai ir tagad uz pleciem pret ieguldītājiem, ir jāsadala pa vairākām tā saucamajām uzticamajām bankām - komercbankām vai citiem, tas ir, ka nevarētu visu to atbildību uzlikt budžetam, kurā galvenie cietēji atkal būs tie, kam ir noteikti ienākumi - pensionāri un tā tālāk. Pagājušajā nedēļā Lucāna kungs, ja nemaldos, un vēl viens otrs ir runājis par nepieciešamību devalvēt latu, ka viss tad jau būšot labi - būšot zemākas cenas mūsu eksporta precēm, un viss ies labi. Taču pasaules praksē tā nav pierādījies. Beigu beigās arī eksporta precēm tas noteicošais ir kvalitāte, tas, vai to pasaulē pieprasa. Te var minēt vairākus piemērus no Anglijas, kur vairākkārt ir devalvēta mārciņa, lai veicinātu eksportu. Vienā otrā gadījumā tas ir veicies, daudzos gadījumos - ne. Beigās visa saimniecība ir cietusi. Tā ka devalvācija nekādā ziņā... Un tad vēl otrs piemērs - Vācijas produkti vairumā ir gājuši pasaulē, neraugoties uz valūtas vērtības pieaugumu. Tā ir par daudz vienkārša, skolnieciska argumentācija: devalvējiet, un tūlīt viss būs labi! Nē! Es domāju, ka šajā gadījumā, kas attiecas uz lata stāvokli, vienīgais stabilizējošais faktors pašlaik ir pašreizējā Latvijas Bankas vadība. Tā tas nu ir, neatkarīgi no tā, vai tas dažiem patīk vai ne, bet kamēr mēs, mūsu baņķieri... Un te nu man jāsaka, ka "Baltijas" bankas vadība, prezidents un citi, kuriem ir daudz akciju, es pieņemu - man tās informācijas trūkst - , ir atbildīgi un viņiem jākļūst atbildīgiem ar visu savu mantību. Labi! Man kāds teiks, ka tas nozīmē varbūt pat bankrotu, bet to es atstāšu ekspertu ziņā... Ir jākļūst atbildīgiem par šiem bankas pienākumiem. Paldies.".
• 1995_05_24_a-seq4 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq4 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q37.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q191.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q1020384.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q39731.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q183.
• 1995_05_24_a-seq4 mentions Q2105506.