Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq37> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq37 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq37 number "37".
• 1995_05_24_a-seq37 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq37 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq37 spokenAs 78.
• 1995_05_24_a-seq37 spokenText "Cienītais Prezidij, cienītie kolēģi! Es nāku tāpēc, ka es domāju, ka es drusku pastāstīšu par savu pieredzi kādreiz pēc kara un arī no tās pieredzes, ko es ieguvu, strādājot zinātnisku un tehnisku darbu. Es to mēģināšu stāstīt tādā vispārējā veidā un ceru, ka tās nebūs tādas briesmīgi gudras pamācības, ko tā kā vajadzētu tūlīt ņemt vērā. Bet galvenais ir tas, ka es gribētu pārdomāt, kā mēs tiksim ārā no šīs situācijas. Pirmais. Man liekas, ka būtu jāpārdomā, kā mēs te nonācām, bet es to nedzirdēju, tāpēc es izvirzīšu šo jautājumu; cik lielā mērā mūsējā un arī mūsu lielā "kaimiņa" ekonomika - gan kriminālā, gan arī parastā - iespaidoja šos te apstākļus? Es dzirdēju un lasīju dažos ārzemju laikrakstos, ka, piemēram, mūsu naudiņu izmanto, lai iegūtu ārzemju valūtu. Vai tas ir labi vai slikti - es nevarēju noskaidrot, tāpēc es ieteiktu varbūt drusku laika un uzmanības pievērst šim faktoram. Tad izskanēja doma, ka mums vajadzētu ražot. Es jums gribētu minēt tādu lietu, ka tagad, šur un tur pabraukājot sakarā ar vides aizsardzības izdarībām, ir skaidrs, ka Eiropa tagad ir līdzīgā stāvoklī, kādu piedzīvoja Savienotās Valstis apmēram 70. gados, kad arābi pārtrauca pilnīgi brīvu naftas eksportu, respektīvi, importu Savienotajās Valstīs. Tad drastiski mainījās automašīnu benzīna patēriņš, lietošana, uz brīdi izmainījās arī uzskati, kā izmantot enerģiju. Tagad es martā biju Dānijā, un tur izvirzījās jautājums, ka ražošana ir saistīta ar enerģiju, enerģija ražo CO2, bet CO2 izsauc tā saukto siltumnīcas efektu, kurš nevienam nepatīk un zināmā mērā apdraud tās valstis, kuras ir zemās vietās, jo tās draud pārplūdināt pasaules okeānu, jo izkusīs ledus polārajos apgabalos. Tad vēl. Jūs varbūt ievērojāt, ka pagājušajā vasarā mums šeit bija liels karstums. Varbūt šogad tas tā nebūs, bet viena daļa uzskata, ka to izsauca tā saucamais Elnino efekts, tas ir, ka saule šī siltumnīcas efekta vai citu iemeslu dēļ pēkšņi sasilda ūdeni Klusajā okeānā, kas izsauc strāvojumus pāri visai zemeslodei un iespaido klimatu. Tiek iespaidots klimats Austrālijā, Kalifornijā mežonīgi līst, kur bija šausmīgs sausums, un ir visādas citas lietas. Tā ka es gribētu teikt, ka varbūt šīs vides aizsardzības ietvaros tāda plānota ražošana, lai mēs kļūtu turīgi, būs saistīta ar to, ka Eiropas un visādu citādu līgumu saistības to neļaus brīvi darīt, kā mēs to no tīra ražošanas, tehnoloģijas un tirdzniecības viedokļa vēlētos. Es gribētu, lai jūs to ņemat vērā. Ar ražošanu bagātību un turību vispirms sasniedza Vācija, pēc tam - Japāna, Koreja, Taivana, Singapūra, un arī citas valstis cer to panākt. Es gribētu vēl pieminēt vienu citu tādu analoģiju, kas ir drusku varbūt apšaubāma, kontraversāla... Man ir pazīstama kāda maza valstiņa - saucas Bahamas, un viņa nodarbojas ar banku politiku, ar banku formēšanu, jo zināmā mērā kapitāls, kas ieplūst Savienotajās Valstīs, ir pakļauts dažādiem nevēlamiem likumiem Savienotajās Valstīs. Bahamas to apiet. Bankas atrodas turpat tuvumā, un tās izmanto, turklāt tās nepiesārņo šīs mazas valstiņas. Bet vienu laiku cilvēki, kad nodibinājās viņu neatkarīgā valsts, kad tā atšķēlās no Anglijas, domāja, ka viņa līdz ar to iegūs lielu turību. Viņa to neieguva. Neieguva tāpēc, ka būtībā attīstījās tā saucamais kriminālais elements - nauda ieplūda no Dienvidamerikas, no Kolumbijas, pat narkotiskās vielas tika uzkrātas Bahamās un sūtītas... Es gribētu, lai arī mēs to ievērotu, jo kaut kādā tiešā vai netiešā veidā tas var notikt arī ar mums sakarā ar mūsu "lielo kaimiņu" vai arī pat mūsu draugu iespaidā. Tad varbūt - ko darīt? Domu gājiens varētu būt tāds - ražošana jau nu būs nepieciešama, taču būtu jāizvēlas tādas industrijas, kuras nepiesārņo. Parasti tāda ir bijusi elektroniskā industrija un zināmā mērā arī tādas jomas, kas ir saistītas ar cilvēka garīgo vērtību izmantošanu. Un Latvijā tādas jau šur un tur ir pasāktas, bet tomēr mēs esam spiesti iegādāties skaitļotājus jeb, kā mēs parasti tos saucam, - kompjūterus no ārzemēm, bet tā saucamās software jeb tās komandas, kas nāk līdzi kā instrukcijas, tās arī tiek aizsargātas, un mēs esam spiesti viņas bieži vien pirkt. Dažos gadījumos es zinu, ka dažādā veidā izmantoja arī mūsu tautas piederīgos, lai vienkārši šādas programmas attīstītu. Tas ir apsveicami, un, dabīgi, tas nepiesārņo. Kur būtu iespējams ko darīt? Es jums varētu minēt dažādas lietas. Pirmkārt, tādā vispārējā veidā. Dānijā bija runa, ka, piemēram, Islandē ir ļoti daudz elektrības enerģijas un ka viņa šo enerģiju ar kabeli sūtīs pat uz Vāciju. Tas man nelikās visai prātīgi un iespējami, bet pārstāvji, deputāti no Islandes, teica, ka viņi to izdarīs. Tad vēl viņi uztraucās par to, ka Islandē zvejniekiem ir vajadzīga nafta, bet nafta zināmā mērā piesārņos gaisu, radīs CO2, un šis CO2 tad ar zināmiem internacionāliem līgumiem tiks normēts, un Islandei tas nebūs izdevīgi. Es viņiem draudzīgā veidā lūdzu, lai viņi vēl padomā par zēģellaivām saviem zvejniekiem, kuri viņiem ir vienīgie, kam ir vajadzīga nafta. Viņi pasmējās, un tāpēc, ka mēs bijām zināmā mērā draudzīgi, teica, ka viņi to ņems vērā. Viena no valstīm Eiropā, kas ir ļoti bagāta ar naftu un bagāta ar elektrisko enerģiju, ir Norvēģija, bet tā interesantā veidā mēģināja iegalvot, ka būtu jāizmanto saules enerģija. Un te nu es gribētu pieminēt zināmā mērā negatīvu jeb sliktu piemēru, kas notika Savienotajās Valstīs 70. gados. Kārtera laikā ļoti daudzi pievērsās saules enerģijas izmantošanai visādos veidos. Japāna mēģināja to fotovoltariskā veidā dabūt un praktiski izmantot. Tas neizdevās dārdzības dēļ. Savienotās Valstīs to mēģināja darīt ar ūdens sildīšanu uz jumtiem. Tas arī bija par dārgu, tā ka mēs nevaram to tādā veidā darīt. Norvēģija to darīja, apgalvodama, ka viņi var dažām valstīm Āfrikā iegalvot savu tehnoloģiju. Dānija mēģināja iegalvot savu tehnoloģiju attiecībā uz vēja turbīnām. Tas ir jautājums, vai vēja turbīnas ir praktiskas, jo šīs enerģijas ražošana nav kontrolējama. Es minēju, ka ir vajadzīgas baterijas, bet daži fanātiski cilvēki, kas arī nodarbojas ar vides aizsardzību, teica, ka vēja turbīnas varot saslēgt tā, ka viena ražojot tad, kad otrai neesot vēja, un tā tālāk. Es apšaubīju to, vai tas ir iespējams. Es gribētu teikt, ka Latvijai vajadzētu varbūt pievērsties un vairāk ņemt vērā vismaz to, kas ir iespējams, arī šo medicīnisko un farmakoloģisko industriju. Tad vēl otra iespēja, kas tehnoloģiski ir vaļā, - tā ir metalurģija no atomiskā un molekulārā viedokļa. Tur nu gan vēl smags darbs ir priekšā, bet, ja mēs to iesāktu, tad, es domāju, panākumi neizpaliktu. Darbs varētu būt saistīts ar to, kāpēc materiāli lūzt. Materiāli sastāv no graudiem, un šo graudu robežas nosaka dažādas netīrības, dažādi piejaukumi, un, ja tos kontrolē attiecīgā veidā, tad var uzlabot materiālu stiprību. Šis darbs ir tikai sākumstadijā. Tad beigās vēl daži vārdi par mūsu mīļo lauksaimniecību. Mums tomēr kā nekā tur būs jāiet, cik vien iespējams, tiem, kas mēs atgūstam savas zemes. Mēs nevarēsim ļauties, ka mūs iekļauj 200 ha saimniecībā, kaut gan arī mēs individuāli nevarēsim nopirkt to traktoru ar šiem ienākumiem, kādus mēs iegūstam valstī. Varbūt Tautsaimnieku politiskajai apvienībai ir taisnība, ka ir jātaisa kaut kas līdzīgs kooperatīviem, bet ir jābūt tiešām kooperatīvai sadarbībai starp atsevišķām individuālām saimniecībām, bet tiem ir jābūt 20 hektāriem, nevis briesmīgi daudz lielākiem... Var jau būt 50, bet, kad sāks iet uz simts, tad jau būs lielsaimnieks, un viņš būs lepns... Galvenais iemesls ir tas, ka šādā laukā mums jānodarbojas, ka tas ir bijis mūsu tautas dzīvesveids gadu simteņie, un mēs to esam pārdzīvojuši, un es nezinu, vai šinī brīdī, kad mēs esam šinī situācijā, mēs daudz ko varēsim. Tāpēc vēlreiz lūdzu - uzmanīgi ar visādiem ražošanas paņēmieniem! Tos vienkārši nebūs iespējams piesārņojuma līgumu un visādu norobežojumu dēļ brīvi izdarīt. Mums ražošana būs... Vajadzētu pētīt visas lietas kvantitatīvā plāksnē, ne tikai kvalitatīvi. Vajag izpētīt lietas, pirms mēs nojaucam tās, kas darbojas, izpētīt citus veidus, alternatīvas un tad ķerties klāt un izmantot tos. Bet tiem ir jābūt godīgiem pasākumiem, nevis kaut kādiem tādiem gājieniem, kad stāsta tādas mazas pasaciņas, kas neko nenozīmē. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_24_a-seq37 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq37 speaker Ilmars_Dalins-1927.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q193089.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q35.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q189.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q183.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q20.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q334.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q17.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q408.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q18097.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q98.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q732125.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q59670.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q778.
• 1995_05_24_a-seq37 mentions Q7210239.