Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq27> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1995_05_24_a-seq27 type Speech.
- 1995_05_24_a-seq27 number "27".
- 1995_05_24_a-seq27 date "1995-05-24".
- 1995_05_24_a-seq27 isPartOf 1995_05_24_a.
- 1995_05_24_a-seq27 spokenAs 151.
- 1995_05_24_a-seq27 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākotnēji es gribu runāt par atbildību. Jebkurš darbs ir jādara profesionāli, un, jo augstāka ir šā darba darītāja atbildība, jo profesionālāk ir jādara šis darbs un jo lielāka ir viņa atbildība pret tiem citiem līdzcilvēkiem, līdzpilsoņiem, kuri tiek ietekmēti ar šo darbu. Ir tāda anekdote, ko īsumā gribu atstāstīt. Divi vīri aiziet uz hipodromu, kur rit zirgu skriešanās sacensības. Viņi domā - uz kuru zirgu likt? Un pienāk pie šiem vīriem viens zirģelis un saka: "Lieciet uz mani!" Vīrs saka: "Bet tu tāds, diez vai tu uzvarēsi? Diez vai tu atnāksi uz finišu pirmais?" Bet zirģelis saka: "Nē, es tomēr pienākšu, lieciet uz mani! Es būšu tas, kas pienāks pirmais. " Un vīri uzliek arī. Un sacensības beidzas, un zirgs pienāk pēdējais. Un vīri tagad ir kašķīgi un saka: "Kā tad tā, tu mums teici, ka tu būsi pirmais, un mēs uz tevi uzlikām!" Un zirģelis atbild: "Nu, ziniet, nesanāca! Varbūt nākamreiz!" Cienījamie kolēģi! Kad pirms kādiem diviem gadiem mēs runājām par to, ka Latvijas Bankai ir jāatbild par Latvijas tautsaimniecības attīstību, un kad tika arī ierosināts šo priekšlikumu ietvert likumā, tad liela daļa deputātu, zināmā mērā arī Latvijas Bankas vadības ietekmē, nobalsoja "pret". Nobalsoja pret to, ka Latvijas Bankai ir jāatbild par Latvijas ekonomiku. Jā, mēs varam būt lepni par to, ka mūsu lats ir pēc vērtības divreiz stiprāks par USD $. Bet par kādu cenu? Par tādu cenu, ka lielākā daļa ražošanas jaudu ir apsīkušas? Ka Latvijā ražotās preces pēc pašizmaksas ir divreiz vai trīsreiz dārgākas nekā, teiksim, Vācijā? Ka pēc ražošanas apsīkuma jau praktiski nav īsti skaidrs, no kā iekasēt nodokļus? Tas nenozīmē, ka lats būtu jālaiž inflācijas spirālē, bet gan to, ka lata kursam ir jābūt tādam, kas sekmētu saimniecisko rosību, dotu iespēju Latvijas preču noietam pasaulē. Un šāds kurss būtu strikti jānosaka Latvijas Bankai. Taču tas ir iespējams tikai un vienīgi tad, ja Latvijas Banka līdzatbild par Latvijas ekonomisko izaugsmi. Pašreiz tas Latvijas Bankai nebūt nav īpaši svarīgi - vēl jo vairāk tādēļ, ka pirms diviem gadiem tāds punkts no likuma tika izbalsots ārā. Cienījamais Ministru prezidents Gaiļa kungs katru nedēļu var veikt ekskursijas pa Latvijas rajoniem, iepazīstoties ar reālo situāciju uz vietas. Reāli palīdzēt viņš pašreiz nevar, bet var dot kādu padomu, uzmundrināt ar labu vārdu (blakus varbūt atklājot savas partijas pārstāvniecību, ja tas nav izdarīts iepriekš). Taču Repšes kungs nedara vispār neko. Viņš neapgrūtina sevi un vēro Latviju no putna lidojuma augstuma. No turienes jau varbūt viss ir kārtībā: daba mostas, viss ir zaļš. Taču viņš dzīvo tik atrauti no reālās dzīves... Latvijas Bankas prezidentu nākas redzēt tikpat reti kā valsts monetāro politiku, kas pārvērsta par šovu. Absolūti atrauti no dzīves! Kādi tad ir mūsu sasniegumi? Tie taču ir jāpiemin, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas. Spilgtākie ārvalstu investīciju piemēri Latvijā ir "Aldaris", "Kellog's", kurš ražo kukurūzas pārslas, bet šīs investīcijas ir tādas, kuras ātri var demontēt un aizvest prom. Kādi vēl ir "sasniegumi"? Ražošanas apjoms valstī ir krities par vairāk nekā 50%. Kad bankrotēja jeb tika slēgtas visas iepriekš bankrotējušās jeb maksātnespējīgās bankas, Repšes kungs lepni paziņoja, ka Latvijas Banka nav atbildīga par noguldījumiem, viņa tikai kontrolē. Ir labi, sēžot kabinetos un pārbīdot papīrus no vienas galda malas uz otru vai braukājot pa pasauli un stāstot par Latvijas Bankas monetārās politikas sasniegumiem, to darīt. Bet vai tas, ka viena no lielākajām Latvijas komercbankām - banka "Baltija" - ir uz bankrota robežas, ir pamodinājis Repšes kungu? Viņš tagad, līdzīgi kā Ministru prezidents Gaiļa kungs, vakar televīzijā ar nopietnu sejas izteiksmi uzrunāja televīzijas skatītājus: "Cienījamie iedzīvotāji! Latvijas Banka kopā ar valdību garantē iedzīvotāju noguldījumu drošību bankā "Baltija". " Bet kur tad jūs bijāt, kad bankrotēja un tika slēgtas visas tās iepriekšējās bankas? Ar ko atšķiras sakarā ar iepriekšējām bankām cietušie cilvēki no tiem, kas ir cietuši sakarā ar banku "Baltija"? Vai viņi nav pelnījuši šo uzmanību? Jūs redzat kvantitāti, bet ne kvalitāti. Cienījamie kolēģi! Mēs mācāmies no savām kļūdām. Taču par savām kļūdām ir arī jāmāk atbildēt. Es ar sapratni uztveru finansu ministra demisiju. Jā, tas ir politiskā ziņā korekti - vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā amatā viņš bija patiešām neilgu laiku, taču viņam pietika politiskas drosmes pieteikt par savu demisiju. Bet šādas drosmes pilnīgi nav Latvijas Bankas vadībai. Es piekrītu tam, ka viena vai otra cilvēka nomaiņa neatrisina problēmu. Taču nav neaizstājamu cilvēku. Bet Latvijas Bankas vadībai nav šīs politiskās drosmes to pateikt. Vēl jo vairāk, - šķiet, viņi uzskata, ka viss ir kārtībā. Lai jau tas parlaments lemj! Vai tie daudzie padomnieki, kas ir Latvijas Bankā, jau pirms pusotra vai diviem gadiem, neredzēja to, kāda ir bankas "Baltija" stratēģija? Tā apzināti bija orientēta uz to, ka lats ir jādevalvē, ka lats kritīs. Un, pieņemot no iedzīvotājiem milzīgo skaitu depozītu noguldījumu, tie tika konvertēti dolāros un tālāk izdalīti dažādos apšaubāmos kredītos par milzīgām procentu likmēm. Vai tad jau pirms gada nebija redzams tas, ka Latvijas Bankas striktā nostāja lata vērtības paaugstināšanā un Latvijas lielākās komercbankas depozītu politika un kredītu politika bija vērstas dažādos virzienos? Un tam agri vai vēlu vajadzēja izraisīt katastrofu. To uz savas ādas izjūt pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Bet Latvijas Banka taču par to atbild - vismaz pēc likuma. To, kādu kredītpolitiku veic Latvijas komercbankas, - to taču pēc atskaitēm arī var redzēt. Jā, ir jāpiekrīt, ka cilvēku nomaiņa neatrisina problēmas. Bet tā paaugstina atbildību par savu veicamo darbu. Tā neļauj "iesildīt krēslus". Un tas, šķiet, arī ir būtiski. Un, liekas, nav lielas starpības starp "Lata International" izšķiedētajiem kredītiem un to bezatbildību, ar kādu Latvijas Banka ir līdz šim raudzījusies uz Latvijas ekonomisko stāvokli. Cienījamie kolēģi, es varu gandrīz droši teikt, ka šī bezatbildība turpinās, jo Gaiļa kungs pārdroši (manā izpratnē), kopā ar Repšes kungu tagad garantē iedzīvotājiem viņu noguldījumu drošību. Papildus Repšes kungs saka, ka šāda monetārā politika saglabāsies arī turpmāk. Bet kā to izdarīt reāli? Es domāju, ka šie kungi paši līdz šim brīdim to īsti nezina. Jo, no vienas puses, ir pusmiljons cilvēku ar saviem noguldījumiem. Tā ir reāla nauda. Reālas cerības. Un, no otras puses, ir bankas "Baltija" izdotie kredīti vairāk nekā 120 miljonu latu apjomā. Tātad ir jāatdod ar vai bez procentiem, taču es gribu redzēt, kā valdība tagad sāks iztirgot "Latavio" ieķīlātās lidmašīnas un kam vispirms tās ir vajadzīgas? Bet šāds kredīts 6 miljonu latu apjomā pastāv. Vai varbūt valdība būs par pārvaldnieku, kas uzkops telpas jau dīkstāvē esošajiem uzņēmumu korpusiem? Bet varbūt arī ar to ir nolēmis nodarboties brīvajā laikā Repšes kungs? Jā, es pieļauju, ka ar plašu žestu tiks atdoti ieguldījumi iedzīvotājiem, taču tie jau būs daudz mazvērtīgāki. Bankas "Baltija" vadība visu ir aprēķinājusi labi. Bet mūsu valdības liberālā politika privatizācijas jomā iegriežas citā virzienā. Kas attiecas uz bankām, četras valsts bankas ir, piedodiet, diezgan impotentas bankas, un nu tām pievienojas piektā, par kuras pārvaldnieku es, starp citu, rekomendētu pašu Repšes kungu, lai ar savu lielo pieredzi reāli pierāda, kā atrisināt problēmas, kuras ar lielu Latvijas Bankas līdzdalību ir uzveltas mūsu valstij un mūsu nodokļu maksātājiem. Mēs parlamentā esam pieraduši pie dažādiem viedokļiem, un šie viedokļi bieži vien ir absolūti pretēji. Taču divas lietas, man šķiet, mēs varam darīt. Pirmkārt, mēs varam un mums vajag prasīt no Latvijas Bankas vadības politisku atbildību par savu darbību. Otrkārt, mēs varam pieņemt un mums jāpieņem konkrēti labojumi visos tajos likumos, kas regulē gan Latvijas Bankas darbību, gan arī komercbanku darbību kopumā un komercbanku atbildību. Paldies!".
- 1995_05_24_a-seq27 language "lv".
- 1995_05_24_a-seq27 speaker Andris_Ameriks-1961.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q822919.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q211.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q687709.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q39731.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q183.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q646756.
- 1995_05_24_a-seq27 mentions Q2105506.