Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq23> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq23 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq23 number "23".
• 1995_05_24_a-seq23 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq23 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq23 spokenAs 77.
• 1995_05_24_a-seq23 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es domāju, ka mēs ar pilnu atbildības sajūtu varam teikt, ka pašreizējā situācija valsts finansu sektorā, banku sektorā un budžetā, ir pati nopietnākā kopš 1990. gada 4. maija. Un, pasakot šo, es sev uzdodu jautājumu: ko šādā situācijā var darīt Saeima, ko varam palīdzēt mēs ar šo sēdi šī jautājuma risināšanā? Un es domāju, ka mēs galvenokārt varam prasīt to, lai Latvijas Banka, lai valdība pilda savas funkcijas un lai kopīgi iesaka mums problēmas risinājumu, ko mēs varētu izvērtēt. Viņiem ir šādas iespējas, un tas, iespējams, ir jādara vistuvākajā laikā. Ja viņiem tas ir nepieciešams, varētu izsaukt šeit arī Starptautiskā valūtas fonda vai citus ekspertus un ieteikt risinājumus. Mums nav informācijas! Un es saku to ar pilnu atbildības sajūtu arī kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, ka tā arī nevar būt tik pilnīga, kādai tai ir jābūt valdībā un Latvijas Bankā. Mēs Budžeta komisijā mēģinājām šai informācijai piekļūt, cik tas ir mūsu iespējās, šajā otrdienā, izskatot šo situāciju. Slēgtā sēdē mēs uzaicinājām Latvijas Bankas vadītāju, Ministru prezidentu un finansu ministru. Diemžēl mēs dzirdējām tikai Latvijas Bankas... It kā saprotamu iemeslu pēc - tāpēc ka vienlaikus ir jāpilda vismaz trīs ministru funkcijas - Ministru prezidentam tur nebija iespējams būt, bet finansu ministrs vēl arvien tajā brīdī uzskatīja, ka viņš savu ir pateicis, un tātad nepilda šīs funkcijas. Tāpēc mums ir jāpanāk, lai pēc iespējas ātrāk būtu atbildīgās amatpersonas par šīm lietām, jo, ja kāds domā, ka, teiksim, finansu ministrs aizejot parakstīs kādus dokumentus, tad es uzskatu, ka tas neskan diez ko nopietni. Bet tagad nedaudz par aktuālākajām problēmām, kuras ir saistītas gan ar banku "Baltija", gan ar finansu un budžeta situāciju. Par banku "Baltija" es jau esmu izteicies un varu tikai atkārtot to, ka nevienam no ekspertiem ne Latvijā, ne ārpus mūsu valsts bankas "Baltija" problēmas nebija pārsteigums, un tāpēc pati par sevi šī situācija vēl neizsauc uzticības krīzi valstī, bet to izsauc un var izsaukt mūsu nemākulīgā, neprofesionālā šī jautājuma risināšana. Un galvenais, kā mums parādīt, teiksim, šo uzticību, ir tas, ka mēs pierādīsim, kādā veidā mēs - pirmām kārtām Latvijas Banka un valdība - atrisināsim šo jautājumu, jo vēl arvien- un par to liecināja arī apspriešanas rezultāti mūsu komisijā - mēs nevaram precīzi zināt, par kādiem zaudējumiem var būt runa - vai par dažiem desmitiem vai arī jau par dažiem simtiem latu... Tas, ka mums nav pieejami audita slēdzieni, tas, manuprāt, neskan pārāk nopietni, un arī rīcības plānam bija jābūt gatavam jau, protams, pirms laba laika, nevis tas jādara tikai pašreiz - pēdējā brīdī. Un nenoliedzami mums, mūsu valstij godu būtu darījis tas, ja vispirms būtu pieņemts līgums... protams, profesionāli... noslēgts vai nu līgums, vai izdarīta kāda cita procedūra un pēc tam tas tiktu darīts zināms cilvēkiem - arī viņiem, būtu izstāstīts, kas un kā tad īsti notiks, jo pašreizējā situācija, kad bankas darbība ir apturēta... Protams, noguldītājiem ir sniegtas garantijas, bet tam tomēr būs sekas valsts ekonomiskajā situācijā, jo vakar, šodien, rīt un parīt nenotiks daudz darījumu un nauda netiks pārskaitīta konkrētiem uzņēmējiem un konkrētām darbībām. Un tas jau sastādīs tūkstošus un tūkstošus. Turklāt, ja mēs dzirdam, ka tas tiks risināts vēl apmēram mēnesi, tad es domāju, ka šāds risinājuma variants nekādā ziņā nav pieņemams. Un vēl es izteikšu savas domas par to, ka valdības un Latvijas Bankas atbildība pret visiem mazajiem, es uzsveru - mazajiem noguldītājiem (te var runāt par 100 latiem vai nedaudz vairāk) visās bankās, manuprāt, ir vienāda, jo arī attieksme pret visām bankām no uzraudzības viedokļa - un pirmām kārtām no Valsts bankas puses - bija absolūti vienāda. Ar ko tad ir labāks mazais noguldītājs, kas savus 100 latus ieguldījis bankā "Baltija"... vai kādā citā no jau bankrotējušajām bankām - uz to, manuprāt, atbildēt nav iespējams. Par lielajiem - jā! - mēs varam teikt, ka viņiem bija jāanalizē, ka viņi varēja analizēt, teiksim, gada pārskatus, finansiālo situāciju un tā tālāk. Tālāk par finansu krīzi jeb budžeta situāciju. Manuprāt, šeit jau īstermiņa problēmas ļoti precīzi izanalizēja finansu ministrs Piebalga kungs, es varu tikai atkārtot galveno, proti, ka to iemesli ir tātad nerealizētās reformas, pirmkārt, sociālajā sfērā, arī lielais budžeta deficīts, banku krīze, ko radīja sliktā uzraudzība un arī nekompetenta iejaukšanās bankās, bet dažkārt arī tieši neiejaukšanās banku darbībā, un rezultāts ir tāds, ka visi valstī palikušie... mēs zinām arī to, ka pietiekoši lieli naudas līdzekļi pašlaik plūst prom no valsts, bet visa valstī palikusī nauda, tiek paredzēta valsts patēriņam. Attīstībai nepaliek praktiski nekas, jo gan caur vērtspapīru tirgu, gan pēdējā laikā ar tiešiem aizņēmumiem no komercbankām mēs aizņemamies visu, ko vien ir iespējams no tām paņemt. Protams, ka šādā situācijā komercbankas neveiks tautsaimniecības kreditēšanas funkcijas. Un vēl tūļāšanās vērtspapīru tirgū, kur mēs kā valsts komercbankām pēdējā laikā maksājam 24%, kur pilsoņi no bankas var saņemt, teiksim, par 12 - 15%, tad kāpēc nepieņemt jau diezgan uzstājīgi izteiktos Fondu biržas priekšlikumus par to, lai katrs pilsonis, līdzīgi tam, kā tas ir jau Lietuvā un Igaunijā, varētu par saviem šiem, teiksim, 100 latiem, kas varētu būt minimālā vērtspapīru daļa, aizņemties tieši no valsts, protams, ka ar Fondu biržas palīdzību. Tik daudz par šiem īstermiņa problēmu cēloņiem, bet es domāju, ka par tiem mēs vienmēr aizmirstam tad, kad runājam par šodienas problēmām. Ir arī ilgtermiņa cēloņi, un tie ir cēloņi saistībā ar to, ka mēs parasti esam spējīgi domāt nevis par to, kā pelnīt naudu, bet gan daudz diskusiju veltām tam, kā tērēt naudu, bet ar šādu pieeju mēs eksistējošo apli - zemas algas, zemi uzkrājumi, zemi ieguldījumi, kā rezultātā ir zema ražība, un atkal zemas algas - nepārtrauksim. Pārtraukt šo apli mēs varam tieši ar investīcijām, panākot, lai šie uzkrājumi, ko pašlaik "apēd" valsts budžets, lai tā nauda, kura aiziet projām no valsts, bet kuru mums vajadzētu vairāk piesaistīt valstī, lai viņa ietu investīcijās un tādējādi pārrautu šo apli. Un kā iemeslus, kāpēc tas nav darīts, atkal nosaukšu tikai tos momentus, kuri varbūt ir paši kliedzošākie. Kaut vai tas, ka mums arvien vēl nav tirdzniecības kodeksa, kurš praktiski jau bija gatavs, un es nezinu, kur tas ir pazudis. Mazie līdzekļi, eksporta veicināšanai, kas bija paredzēti budžetā, protams, tagad budžeta trūkuma dēļ netiek izlietoti, un Latvijas attīstības aģentūra, kurai būtu jāstrādā ar ārzemju ieguldītājiem... Jā, tie, kuri tiek premjerministram uzreiz klāt... tie būs tikai paši lielākie, kuru institūcijas pašlaik var ievest šeit, Latvijā, šos ieguldītājus. Valsts īpašuma fonds vēl arvien nezina, cik ir valsts uzņēmumu mūsu valstī, tātad tie nav pat saskaitīti, kur nu mēs varam runāt par efektīvu pārvaldīšanu un arī par valsts parādu. Valsts uzņēmumu parāda problēma jau ir ieilgusi, un, viņa kliedz pēc sava risinājuma jau tūlīt. Te nav nepieciešamas ļoti garas izskatīšanas komisijās, jo visas iespējamās analīzes jau ir sagatavotas pirms laba laika. Varētu, protams, minēt vēl arī to, ka tiek gūti panākumi un tomēr, kaut lēni, tiek atspiesta "ēnu" ekonomika. Un visas šīs lietas, kā arī daudzas citas izpaužas konkrētu saimniecisko lēmumu pieņemšanā. Domāju, ka prese šo virzību nosauc lielā mērā par "kreiso pagriezienu", kura iemesli varētu būt vairāki, vismaz četri. Nenoliedzami, tā ir Tautsaimnieku politiskās apvienības ietekme valdībā, kura gan, man šķiet, strādājot valdībā un redzot konkrētās problēmas, jau ir kļuvusi (vismaz daudzos gadījumos) daudzkārt pragmatiskāka, tāpēc visiem darbs izpildstruktūrās nekādā ziņā nenāktu par ļaunu. Otrkārt, tas bija pirmsvēlēšanu "kreisais", kurš ir sācies, - tas ir pirmsvēlēšanu kreisais populisms, pirmkārt, sastādot budžetu. Un vajadzēja atkāpties, ļoti iespējams, jau tad, kad mēs pieņēmām šeit, manuprāt, pārspīlētu budžetu. Tad bija vēlēšanās būt pietiekoši labiem. Un, protams, ir jāatzīst, ka daudzi deputāti, daudzi no mums, prasīja vēl vairāk no budžeta tajā laikā. Protams, pēc tam viss paliek tikai ierēdņu rokās, jo izpildīt šo budžetu, kuru mēs esam apstiprinājuši, kā jau pašlaik ir skaidrs, nav iespējams. Un vēl kā ceturto iemeslu varētu minēt zemo kompetences līmeni valdības ekonomiskajā administrācijā. Diemžēl tam ir arī diezgan nopietns izskaidrojums - un daudzi to saprot, arī ministrs - ka, ja tu esi atnācis un runā par to, ka tev ir slikti izpildītāji... par to ir diezgan grūti runāt, bet tā ir ļoti liela un reāla lieta. Un, no šī viedokļa raugoties, es domāju, ka tieši Latvijas Banka ir nevis apzinājusies savu atbildību par kopējo ekonomisko stāvokli un nav uzbāzusies valdībai ar saviem daudzajiem priekšlikumiem, bet tiešām diezgan bieži ir norobežojusies ar vaļņu būvēšanu, ar sevis un savas realizētās politikas aizsardzību, kas varbūt pati par sevi nebūtu nemaz tik slikta, bet daudz vieglāk ir pārmest nekompetenci Finansu, Ekonomikas un citu ministriju darbiniekiem... Taču atcerēsimies to, ka atalgojuma līmenis Latvijas Bankā... un es domāju, ka ir labi, ka tur ir labs atalgojums, bet viņš nav salīdzināms ar to, ko var piedāvāt attiecīgās valdības institūcijas. Un vēl par banku sabiedrības atbildību, ja jūs man atļautu divas minūtes pārtērēt laiku. Vēl par banku sabiedrības atbildību. Proti, Izmeklēšanas komisijā par banku lietām, kur arī man bija iespēja piedalīties, es vai visiem uzdevu jautājumu: sakiet, kāpēc vēl arvien bankās, oficiāli vai neoficiāli, bet neeksistē "melnā" šo krāpnieku un blēžu grāmata? Un atbilde no baņķieriem diemžēl ir sekojoša. Viņi saka: jā! Un tam visi piekrīt, arī Ādamsona kungs jau šeit ir minējis uzvārdus, turklāt nav noslēpums, ka ļoti daudzas no Latvijas bankām ir izputinājuši vieni un tie paši ļoti lieli blēži un krāpnieki. Atbilde no baņķieriem bija tāda: jā, bet mēs labāk gaidījām, ka viņš aizies pie citas bankas, aizņemsies naudu no tās bankas un pēc tam atdos mums, un mēs savas problēmas atrisināsim. Tādējādi šie blēži "izspēlēja" vienu banku pret otru, šad tad iesaistot šajā lietā arī autoritātes. Un mums visiem, es domāju, šeit pirmām kārtām vajadzētu novērtēt arī Komercbanku asociācijas lomu un panākt vienotu šo blēdību izskaušanu. Turklāt šādā situācijā, ja nebūs šīs uzticības starp bankām, runāt par banku savstarpējo apdrošināšanu, protams, kļūst diezgan neiespējami. Un es saprotu, ka, politiski vērtējot situāciju, diezgan daudziem ir nostalģija tiešām pēc pagātnes. Ļoti iespējams, ka mēs vēl varējām kādu laiku izbēgt no šīs atplūdes, bet domāju, ka pašlaik mums tā būs jāpārdzīvo. Es ceru, ka mēs nesamaksāsim pārāk dārgi par šīm lietām, un es ceru, ka mums būs iespēja mācīties pašiem no savām kļūdām, lai gan daudz labāk būtu mācīties no citu kļūdām, jo pats par sevi saprotams, ka par mums spriedīs pēc tā, kādā veidā mēs pārvarēsim šo savu situāciju, un, ja mēs no viņas iziesim daudz... mēs varam no viņas iziet pat stiprāki nekā tad, ja nebūtu bijusi šāda situācija, jo, ja mēs pierādīsim, ka mēs to mākam izdarīt, tad mēs varam dabūt atpakaļ tieši vēl lielāku uzticību, bet tas, protams, prasa ļoti saskaņotu un nosvērtu, pirmkārt, jau valdības un Latvijas Bankas, sadarbību un darbību. Paldies.".
• 1995_05_24_a-seq23 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq23 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q37.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q191.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q39731.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q15379125.
• 1995_05_24_a-seq23 mentions Q7210239.