Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq19> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq19 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq19 number "19".
• 1995_05_24_a-seq19 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq19 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq19 spokenAs 126.
• 1995_05_24_a-seq19 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā piektdienā un šodien, apspriežot situāciju budžetā un komercbankās, mums nav jūtamas lielas domstarpības pašreizējās situācijas novērtējumā, bet ir domstarpības, analizējot šādas situācijas cēloņus. Un, pareizi izvērtējot cēloņus, var tikt arī pie pareizāka risinājuma. Es domāju, ka pašlaik vaina nav tikai komercbankās, bet vaina varbūt tiešām pamatā ir ekonomiskajā politikā. Mums domstarpības ir tāpēc, ka spriedumus un secinājumus pamatā nosaka politiskie apsvērumi, nevis ekonomiskās likumsakarības. Bet ekonomiskie likumi diemžēl - gribam mēs to vai negribam - darbojas un darbosies neatkarīgi no tā, kā daži politiķi izveidojušos situāciju centīsies izmantot savās interesēs. Un šo likumsakarību ignorēšana situāciju var tikai sarežģīt. Mani, piemēram, stingri pārsteidza Kiršteina kunga ekonomiskās situācijas cēloņu vērtējums, kas izskanēja sēdes pirmajā daļā pagājušajā piektdienā. Žēl, ka paša Kiršteina kungs pašlaik nav, bet viņš apgalvoja, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība, atbalstot ražotāju un ražošanu, ir sagrāvusi valsts finanses, radījusi katastrofālu ekonomisko situāciju. Lai tas nebūtu tikai klajš apgalvojums, mēģināšu citēt viņa izteicienu. Kiršteina kungs teica sekojošo: "Kāda ražošana vēl ir jāpalielina, ja ir grūtības ar saražotās produkcijas realizēšanu? Tāpēc lieli apjomi gatavās produkcijas sakrājušies noliktavās, un, pēc mūsu aprēķiniem, tā tuvojas jau 100 miljoniem kaut kur noliktavās. " Gribētu jautāt Kiršteina kungam šodien, vai tiešām jūs nezināt, ka preču krājumi jau gandrīz gadu ir par 20 miljoniem mazāki par mēnesī saražotās produkcijas apjomu? Tātad praktiski nekādu lieku uzkrājumu nav, jo 20 - 30 dienas ir nepieciešamas produkcijas realizācijai. Situācija ir sekojoša - cik mēnesī saražojam, tik mēnesī tiek arī realizēts. Un mēs varam iedomāties, cik katastrofāla ekonomiskā situācija izveidotos turpmāk, ja atbilstoši šiem secinājumiem tiktu veicināta ražošanas turpmāka graušana. Konkrēti fakti to neapstiprina, un nav arī nekāda pamata apgalvojumam, ka pašreizējā valdība un Tautsaimnieku politiskā apvienība ir nobremzējusi privatizāciju. Citēju: "... izšķērdē simtiem miljonu un miljardu ražošanas attīstībai". Tieši šī valdība uzsāka lielāko uzņēmumu privatizāciju pēc krietni ilga pārtraukuma, kad bija pabeigta sīko uzņēmumu - veikaliņu, kafejnīcu, frizētavu - privatizācija. Te var minēt "Kaiju", te var minēt Saldus pirmo degvielas uzpildes staciju un daudzus citus uzņēmumus, nupat arī pēdējos trīspadsmit, kas tika izsludināti pirmdienā. Un Tautsaimnieku politiskā apvienība nekad nav iebildusi pret privatizāciju kopumā, bet mēs gribam zināt un prasām arī tagad gan valdībai, gan arī kolēģiem, kāpēc arī LNNK vispirms grib privatizēt tādus objektus kā "Unibanka", "Staburadze" un "Ventspils nafta", kas dod lielus ieņēmumus budžetā, nevis nerentablus un mazrentablus uzņēmumus, kuri pēc privatizācijas arī varētu dot ieņēmumus budžetā. LNNK neatbalstīja Tautsaimnieku priekšlikumu par "Unibankas" privatizācijas apturēšanu, kaut arī Tabūna kungs šeit no tribīnes mēģināja apgalvot pretējo. Nezinātājam, noklausoties Kiršteina kunga runu piektdien, varētu likties, ka pašlaik parlamentā vislielākā frakcija ir Tautsaimnieku politiskā apvienība, ka tā viena pati ir sastādījusi valdību un vienīgā nosaka ekonomisko politiku, pie kam tā dažos mēnešos ir spējusi atbilstoši savai programmai izmainīt likumus, nodrošināt to realizāciju un jau panākt sev vēlamos rezultātus. Nu ko - paldies par tik augstu Tautsaimnieku 7 deputātu spēju un darbības novērtējumu! Bet mēs neesam tik ambiciozi, lai sev pierakstītu no tautsaimniecības un ekonomikas viedokļa neiespējamo. Mēs negribam apstrīdēt faktu, ka katram procesam ir nepieciešams savs laiks. Un, ja nopietni gribam analizēt pašreizējās situācijas cēloņus, tad jāatzīst, ka pašreizējā valdība pļauj to ražu, ko sējušas iepriekšējās. Tieši iepriekšējās valdības politika un tās sekas tagad koncentrējas gan komercbanku, gan budžeta grūtībās. Un tā politika realizējas, pirmkārt, vietējās ražošanas sagrāvē. Laukos, piemēram, vadoties pēc principa - veco būs noārdīt nost un tikai tad jaunam būs ceļš - tika likvidētas visas lielsaimniecības, taču bez to darbības ekonomiskā izvērtējuma. Tika pārtraukts atbalsts perspektīvo zemnieku saimniecību veidošanai, kas, konkurējot varbūt ar spēcīgām lielsaimniecībām, varētu nodrošināt lētākas produkcijas ražošanu, turklāt pietiekošā daudzumā un savās mājās, taču tika darīts tieši pretēji - tika ņemti lieli ārzemju kredīti produkcijas iepirkšanai ārzemēs. Un tieši šie kredīti tagad apgrūtina budžetu, un spilgtākais piemērs tam ir "LATA". Spilgtākais, kolēģi, piemērs, bet ne vienīgais. Mēs visiem līdzekļiem veicinājām... es uzskatu, arī parlamentā, pirmkārt, veicinājām zemes sadali sīkos gabaliņos daudziem mantiniekiem, kas gan līdzekļu, gan zināšanu dēļ nespēja šo zemi izmantot. Rezultātā ir nelaimīgi cilvēki un nezāļaini lauki. LNNK deputāti pilnībā atbalstīja šo politiku un kategoriski iebilda pret tautsaimnieku priekšlikumu izpirkt par naudu zemi no mantiniekiem, kas savu zemi negrib vai nevar apsaimniekot. Toreiz tādi līdzekļi izpirkšanai bija, bet, lai tautsaimnieku argumentus būtu vieglāk noraidīt, viņi bija jānokristī par sarkanajiem baroniem un sociālisma piekritējiem. (Starpsauciens no zāles: "LNNK jau nav pie varas!") To visu, kolēģi, nevajadzētu aizmirst, izvērtējot pašreizējās situācijas cēloņus. Birkava valdība savukārt deklarēja, ka tā ir politiska valdība un ar saimnieciskajiem jautājumiem nenodarbosies. Valdība kā saimnieks valsts uzņēmumus atstāja pilnīgai pašplūsmai. Vēl vairāk - arī atteicās risināt, es teiktu, fiktīvas parādu problēmas, kas uzņēmumiem radās naudas reformas dēļ un valsts pasūtījuma izpildes dēļ. Šāda politika ražotāju atstāja bez apgrozāmajiem līdzekļiem, spieda sašaurināt ražošanu, ņemt kredītus par augstiem procentiem un palielināt arī parādus uz nodokļu soda naudas rēķina. Tieši šīs politikas dēļ, kolēģi, uzņēmumi nespēj atmaksāt pašlaik ne kredītus, ne parādus un arī nodokļus nevar samaksāt, tā radot problēmas gan budžetam, gan arī bankām. Un, kaut gan visiem bija skaidrs, ka šie fiktīvie parādi nekad netiks atmaksāti un ka tie tikai grauj ražošanu un ienākumus budžetā, nekas netika darīts to uzlabošanai, un tikai tagad ar lielām grūtībām, liekas, process daudzmaz ir iekustējies. Arī Latvijas Banka, prognozējot komercbankām priekšā stāvošās grūtības, jau pirms gada pieprasīja samazināt peļņas nodokli un izveidot uzkrājumu fondu nedrošiem kredītiem. Pēc būtības tas bija mēģinājums banku problēmas atrisināt uz budžeta rēķina, izvairoties labot šo problēmu cēloņus. No bankas viedokļa, manuprāt, tas ir loģiski, jo Latvijas Banka neatbild par ekonomisko situāciju valstī, un tā ļoti, ļoti enerģiski cīnījās pret tautsaimnieku labojumiem likumā, kas paredzēja tādu atbildību. Turklāt Bankas padomi var nozīmēt pēc bankas prezidenta ieteikuma, un valdībai tur nekāda iespaida nav. Par visiem jautājumiem, kolēģi, es runāju tāpēc, lai mēs vienreiz pavisam nopietni izanalizētu pašreizējās finansu krīzes - un es nebaidos no šī vārda - finansu krīzes cēloņus, lai mēģinātu tos novērst, nevis partiju priekšvēlēšanu interešu dēļ meklētu grēkāzi, kā to centās pagājušajā piektdienā darīt Kiršteina kungs. (Starpsauciens no zāles: "Ko jūs dariet tagad - izstāstiet!") Vislielākā Tautsaimnieku politiskās apvienības vaina pašreizējā situācijā ir tāda, ka tā nespēja pārvarēt jūsu, kolēģi, arī LNNK kolēģu, pretestību un nodrošināt savu priekšlikumu pieņemšanu parlamentā. Uzbrukums Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, Kiršteina kungs, pēc būtības bija uzbrukums Gaiļa kungam, un tas bija skaidrs. (Starpsauciens no zāles: "Kāda te ir sakarība ar LNNK!") Mums tikai nopietni jāizvērtē un jāizdara savi secinājumi, kāpēc tas netika darīts tieši un kāpēc uz šo uzbrukumu tik labvēlīgi reaģēja arī vairāki "Latvijas ceļa" deputāti. Varbūt tad kļūtu arī skaidrs, kāpēc tautsaimnieku priekšlikumi par muitas dienesta darba uzlabošanu negūst īstu atsaucību valdībā, kāpēc nedarbojas Spirta monopola likums, kāpēc Hipotēku bankas darbība netiek īsti stimulēta... Varētu nosaukt arī citas problēmas, bet es gribētu uzsvērt vienu - neatrisinot šīs problēmas, būs grūti sagaidīt labākus rezultātus nākotnē. Meklēsim īstos cēloņus, meklēsim labāku nākotni! Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_24_a-seq19 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq19 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q4459436.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q6111970.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q21011161.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q4916385.
• 1995_05_24_a-seq19 mentions Q7210239.