Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq14> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq14 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq14 number "14".
• 1995_05_24_a-seq14 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq14 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq14 spokenAs 46.
• 1995_05_24_a-seq14 spokenText "Šodien, raksturojot situāciju, tiek lietoti daudzi vārdi, un viens no tiem ir vārds "krīze". Manuprāt, pirmais un viens no galvenajiem uzdevumiem ir tikt skaidrībā - vai tiešām šobrīd ir banku krīze? Vai ir finansu krīze? Manuprāt, gaitas attīstība ir tāda, ka ir neveiksmīgi lēmumi, ir problēmas, un bezdarbības dēļ šīs problēmas padziļinās un rodas krīze. Banku sistēmā, ja ir skartas bankas, kuras aptver apmēram pusi banku kopējo aktīvu, manuprāt, šī krīzes situācija ir acīm redzama. Arī citās sfērās ir šīs krīzes pazīmes, un, neapšaubāmi, galvenais šeit ir problēmu priekšlaicīgas apzināšanas un rīcības trūkums. Par banku krīzi un šajā sakarā - par Latvijas Bankas darbību. Manuprāt, pašreizējā likumdošana ļauj efektīvāk un pilnīgāk kontrolēt banku darbību. Kā tas ir izdevies šobrīd Latvijas Bankai? Latvijas Banka ir izvēlējusies kaprača-izvadītāja lomu, uzliekot kroni un sakot izvadīšanas runu kārtējai bankai, kuru skaits pārsniedz... skaits jau ir ievērojams. Manuprāt, likumdošana, banku likumdošana, Latvijas Bankai dod citu funkciju - ārsta diagnostiķa un, ja nepieciešams, arī ķirurga funkcijas, neizslēdzot arī letālu iznākumu. Neapšaubāmi, arī banku krīzei ir objektīvi iemesli, jo nav nevienas Austrumeiropas valsts, kuras attīstībā nebūtu bijusi šāda finansu un banku krīze. Un tā tas bija arī citās valstīs; te jau tika minēti piemēri - arī tuvējos kaimiņos, Zviedrijā, ne pārāk tālā pagātnē bija šī banku krīze. Un šeit galvenais ir, kā šī krīze tiek pārvarēta, kādas sekas tā rada valstij. Šobrīd ir daudz izeju no krīzes, kas tiek saistītas ar monetāro politiku, kur, neapšaubāmi, banka - Latvijas centrālā banka - ir sasniegusi zināmu lata stabilitāti. Bet, manuprāt, arī šeit tomēr rodas vai var rasties zināmas problēmas. Zinot to, ka situācija banku sfērā saasinās, bija arī paredzams, ka sekos pastiprināts dolāru pieprasījums. Tas, ka ir noteiktais bankas kurss un ka tas ievērojami - par 20% - atšķiras no tā kursa, par kādu iedzīvotāji var nopirkt... Šobrīd bankas kurss, manuprāt, neliecina, ka monetārajā politikā ir mehānisms, kā nodrošināt šo lata stabilitāti, neļaut apkrāpt cilvēkus vēlreiz, radot šo ažiotāžu un pēc tam mākslīgi gūstot šo peļņu no valūtas operācijām. Manuprāt, šobrīd šis process ir sācies, un šeit bankas darbība, kurai, manuprāt, tomēr vajadzētu sekot, lai demonstrētu šo stabilitāti, nav pietiekama. Neapšaubāmi, runājot par lata stabilitāti, lata kursu, ir šīs ekonomiskās kategorijas, ir monetārā politika, kas nosaka šo lata kursu. Bet ir viens faktors, kas varbūt nav no ekonomiskajām kategorijām, tā ir psiholoģiskā kategorija. Tas ir šis nesamērīgais kurss - tas ir 1 Ls pret 2 $, vai tas kurss, kas pārsniedz sterliņu mārciņas vērtību. Neapšaubāmi, šo psiholoģisko faktoru ir viegli izmantot un radīt ažiotāžu banku un finansu sfērā, un izmantot to valūtas spekulācijas nolūkos. Iepriekšējais - brīvvalsts - kurss bija apmēram 1 Ls pret 5 $. Paskatīsimies arī Ziemeļvalstu kursu - arī Zviedrijas un Dānijas kurss svārstās apmēram no 1:5 līdz 1:10. Tāpēc arī, neapšaubāmi, tā nav monetārās politikas kļūda. Bet šī psiholoģiskā faktora noteikšana, izvēloties ļoti augstu nominālu, noved arī pie citām problēmām. Jo tad, ja nauda ir ļoti vērtīga, ir vajadzīga sīkāka mērvienība. Ja Krievijā gadsimtu mijā bija puskapeika, vai pat ceturtdaļa kapeikas, turpretim šobrīd mums, piemēram, nav nomināla, ko likt pretim Amerikas centam, jo viens santīms ir divi Amerikas centi. Tas, neapšaubāmi, arī psiholoģiski rada spiedienu - par vienu santīmu paceļot cenu lētajām precēm, rada šo inflācijas psiholoģisko spiedienu. Es uzsveru - šī nav ekonomiskā kategorija, tā varbūt ir vairāk psiholoģiskā. Kas būtu jādara šinī jomā? Manuprāt, ir nepieciešamas izmaiņas banku likumdošanā, veidojot to starptautiskām prasībām atbilstošu. Var būt ne pārāk būtiskas šīs izmaiņas. Par Centrālo banku. Manuprāt, ir atklājusies nepilnība bankas funkcionēšanas mehānismā, tas ir, bankas padomes, valdes darbā, bankas pārvaldē. Jo šobrīd bankas padomē principā ietilpst tie cilvēki, kuru darbība padomei ir jākoordinē vai jāvada, vai ir jānorāda uz tās trūkumiem. Tātad praktiski ir tā, ka cilvēki, kuriem šie lēmumi ir jāpilda, ir arī šinī padomē. Un Centrālās bankas saistība ar citām sfērām praktiski nenotiek, un padome būtu tā vieta, kur varētu šī saikne tikt realizēta. Protams, šeit nedrīkst būt neapdomīgi un strauji risinājumi. Par banku uzraudzību. Manuprāt, arī šobrīd ir ne tikai šīs divas galējās iespējas - vai nu pilnīga vaļa bankām, vai pilnīga bankas kontrole, kas līdzinās bankas vadībai. Manuprāt, ir šis vidussolis, kad, bankai sasniedzot zināmu kritisko robežu, kas raksturīga ar pašu kapitāla zaudēšanu, piemēram, puses apjomā, ir jāiestājas daudz stingrākai pārraudzībai un bankā ir jāieceļ pārvaldnieks ar līdzparaksta tiesībām, lai būtu informācija. Manuprāt, to pieļauj pašreizējā likumdošana, un ļoti žēl, ka šis solis nav realizēts. Es domāju, ka nav vajadzīga totalitāra sistēma, ka visās bankās ir šie pārvaldnieki un visas bankas tiek vadītas no Centrālās bankas. Bet tomēr arī pilnīga šā faktora ignorēšana nav pieļaujama. Kas attiecas uz jautājumu par to, ka ir iesniegts lēmuma projekts par bankas vadības atbilstību ieņemamajam amatam, manuprāt, jautājums tomēr ir pārspīlēts. Es varbūt arī diezgan bargi kritizēju šobrīd bankas vadību, jo par to šodien mazāk tika runāts, bet šinī nestabilajā situācijā mainīt bankas vadību es uzskatu par nelietderīgu, un arī Zemnieku savienība savā frakcijas sēdē pieņēma tādu lēmumu. Protams, nedrīkst noņemt no Latvijas Bankas atbildību par banku problēmām, un šeit galvenais un izšķirošais faktors būs rīcība - tas, vai Latvijas Banka spēs atrast risinājumus un neļaut tālāk pasliktināties situācijai un padziļināties krīzei. Budžets. Arī budžeta problēmas šobrīd var sākt raksturot kā kritiskas, tādas, kas robežojas ar krīzes iestāšanos, un šī krīze ir iestājusies apmēram 20., 25. aprīlī - tad krasi ir pieauguši maksājumi par budžeta deficīta apkalpošanu un segšanu. Un šeit, neapšaubāmi, ir jāizdara secinājumi. Kritizējot situāciju, uzlaboties nekas nevar. Un būtiskākais secinājums tomēr ir tas, ka ir jāiet uz mērķi - bezdeficīta budžetu. Bet es uzskatu, ka šobrīd, tuvāko gadu laikā viena, divu vai pat trīs gadu laikā... tas nav sasniedzams. Un pirmais posms šinī triju gadu periodā, pārejā uz bezdeficīta budžetu, būtu atstāt budžeta deficītu, kas pieļauj maksimālo slieksni pārejošā budžeta deficīta finansēšanai un izņēmuma gadījumā varbūt arī kādu ārējo saistību kārtošanai. Šāds pārejas posms ir iespējams. Protams, tas saistīts ar ļoti smagām un nopietnām problēmām. Neapšaubāmi, budžeta stāvoklis, kas ir atspoguļots skaitļos, neatspoguļo īsteno stāvokli, tāpēc ka budžeta iestādēs sakarā ar trūcīgajām izmaksām ir apturēti daudzi maksājumi, tātad budžeta iestādes ir parādā par daudzām summām. Sakarā ar banku problēmām neapšaubāmi palielināsies ārējā parāda slogs, kas būs jāsedz nodokļu maksātājiem, un šeit situācijas apzināšana un risinājuma pieņemšana ir nepieciešama un neatliekama. Runājot par šīm krīzēm, ir jāsaka, ka ir iespējama arī tālāka šī politiskā krīze. Neapšaubāmi, šodien daudzi runāja, ka, protams, neviena uzdevums un mērķis nav gāzt valdošo koalīciju, kaut gan, protams, solījumu nepildīšana un vārda neturēšana ir kļuvusi par šīs koalīcijas raksturojošo lielumu, kas praktiski neprasa pierādījumus. Bet šeit ir vairākas izejas. Pirmais, - ka valdība apzinās un sāk risināt problēmas. Es domāju, ka arī opozīcija būs spējīga saņemties un pārvarēt priekšvēlēšanu ažiotāžu un priekšvēlēšanu situāciju un atbalstīt arī nepopulāros lēmumus. Un opozīcija šobrīd to ir nodemonstrējusi vairākkārtēji. Kad tika pieņemti daži likumi, kas skar būtiskas reformas, tieši opozīcijas balsis bija tās, kas to visu izšķīra un pavēra ceļu šo reformu realizēšanai. Tāpēc opozīcijai pārlieku drosmes trūkumu, manuprāt, pārmest nevarētu. Un es domāju, ka, ja valdība piedāvās risinājumus, šī drosme palīdzēt risināt situāciju būs. Ja valdība nespēs piedāvāt risinājumu, jautājums, neapšaubāmi, ir jārisina savādāk, jo četri mēneši ir ilgs periods. Un es gribu redzēt tos cilvēkus, kas, turpinoties tādai krīzes eskalācijai, kāda ir pašreiz, būs ar mieru strādāt valdībā pēc 6. Saeimas. Un, ja politiskie spēki deklarē gatavību realizēt valsts politiku pēc 6. Saeimas vēlēšanām, neapšaubāmi, tiem ir jābūt gataviem to darīt arī šodien. Protams, spēku samērs Saeimā ir būtisks faktors, kas to ietekmē, bet es esmu pārliecināts, ka situācijai, ja tas būs nepieciešams, šeit tiks atrasts straujš un pieņemams risinājums, kas palīdzēs valsti izvest no krīzes. Par būtiskākajiem iemesliem, kas skar arī ekonomisko un budžeta krīzi, ir jāuzskata arī reformu gaitas bremzēšana vai apturēšana, ko ir veikusi pašreizējā valdība. Tas tika norādīts pašā sākumā. Neapšaubāmi, reformas nav patīkamas un nerada uzvarētāja laurus un ovācijas. Bet reformas ir vienīgais ceļš, kā var uzlabot stāvokli valstī, kā var celt iedzīvotāju labklājību tālākā nākotnē. Var šobrīd visus ārvalstu kredītus izsaimniekot vai uzlikt budžetam, bet tikai attīstībā ir iespējama arī sociālās sfēras palielināšana un šo jautājumu risināšana. Attiecībā uz jautājumu, par ko šobrīd varbūt tiek diskutēts arī presē, šo bankas "Baltija" jautājumu, neapšaubāmi, situācija ir neskaidra, jo pilnas informācijas nav. Bet nav apšaubāms arī tas, ka valdība vienreiz ir mēģinājusi kaut ko darīt un pieņemt kaut kādus risinājumus. Protams, šī nekoordinētā rīcība un informācija un pēc tam nesaskaņotā darbība varbūt bieži ir radījusi nevis labvēlīgus, bet negatīvus soļus. Un, neapšaubāmi, ja valdībai šeit ir risinājums, pat tad, ja tas nav pietiekami populārs, to varētu - un, iespējams, arī vajadzētu - atbalstīt. Bet, tā kā likums par banku bankrotiem un banku sanāciju ir Ministru kabinetā bezcerīgi iestrēdzis, jo banka uzskatīja par nepieciešamu iesniegt to tikai Ministru kabinetā, šis apstāklis neļauj šo problēmu risināt pilnīgi, juridiski korekti, un tāpēc ir nepieciešams Latvijas valdības piedāvātais likums par problēmu risināšanu bankā "Baltija", kuru akceptē Saeimas vairākums un kurš nerada šaubas, ka pēc vēlēšanām varētu kaut kas mainīties. Es esmu pārliecināts, ka, ja tiks piedāvāts pieņemams risinājums, Saeima to varētu akceptēt. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_24_a-seq14 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq14 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q39731.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q35.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q159.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q1807079.
• 1995_05_24_a-seq14 mentions Q34.