Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq12> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq12 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq12 number "12".
• 1995_05_24_a-seq12 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq12 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq12 spokenAs 129.
• 1995_05_24_a-seq12 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Latvija - tranzīta valsts, arī finansu tranzīta valsts. Kāds raksturs piemīt šai tranzitējošajai naudas masai? Kādas tās daļas Latvijas ekonomiku ietekmē pozitīvi, kādas - negatīvi? Cik lielai daļai šīs tranzitējošās naudas masas piemīt "atmazgājamās" naudas raksturs? Vērtspapīru tirgus. Nav mums ša vērtspapīru tirgus. Līdz ar to nav arī nekādas kontroles pār to, ko nosacīti varam nosaukt par vērtspapīru tirgu. Cik viltoto sertifikātu ir izņemti no apgrozības, Ministru prezidenta kungs, kaut kur tālumā? Mums arī vēl joprojām nav tirdzniecības kodeksa, un līdz ar to nav nekādas kontroles pār to, ko varam ietilpināt šajā jēdzienā - tirdzniecība. Par budžetu. Tas ir nepieļaujami, ka mēs pagājušā gada budžeta deficītu sedzam no šā gada budžeta ienākumiem. Bet tas jau vēl nav viss. Kas segs tos ārvalstu kredītus, kurus ir garantējušas komercbankas, kuras šobrīd ir kļuvušas maksātnespējīgas? Pirmajos četros mēnešos budžeta ienākumu ziņā ar katastrofāli zemiem ieņēmumiem īpaši izceļas februāris un aprīlis. Kas par lietu? Finansu ministrs kā vienu no iemesliem min nepietiekamu skaidrās naudas daudzumu apgrozībā. Bet skaidrās naudas daudzums apgrozībā nepārtraukti palielinās - no 168 miljoniem latu pagājušā gada jūnijā līdz 250 miljoniem latu šobrīd. Inflācijas lēcienam pirmajā ceturksnī arī vajadzēja palielināt - kaut īslaicīgi - visus tos ienākumus budžetā. Tomēr tie nevis palielinājās, bet samazinājās. Absurda situācija. Vai skaidrās naudas apgrozībai Latvijā ir kāds sakars ar budžeta ienākumiem un izdevumiem vai nav? Liekas, ka nav. Ieņēmumi nepalielinās. Cik valsts kasē dienā ienāk, tik tajā pašā dienā iziet, un tik vēl tajā pašā dienā nāk klāt parāds, jo nevar izmaksāt visu, kas tajā pašā dienā ir jāizmaksā. Ir atkal jāaizņemas, taču aizņemties var tikai no komercbankām, bet tās nepērk jaunas parādzīmes, jo pašas ir kļuvušas maksātnespējīgas. Budžeta situācija ir katastrofāla. Viena no kļūdām esot pārāk optimistiskā prognoze. Nosauciet, lūdzu, finansu ministra kungs, kaut kur tālumā, šos prognozētājus! Protams, arī parlamentam ir jāuzņemas vaina, jāuzņemas atbildība par savu nelietpratību, jo budžets tika pieņemts ar samērā lielu vienprātību. Joprojām uzdevumu augstumos neesot Ieņēmumu dienests. Ak, Dievs, cik ilgi tas nebūs uzdevumu augstumos! Nemaz nerunājot par Muitas departamentu. Par bankām. Mēs taču visi to labi zinām, kā to dara citās valstīs. Ja kādai bankai rodas nepārvaramas grūtības, valsts to nopērk, sanē un atkal pārdod. Pie tam to dara galvenokārt un gandrīz vienīgi tādēļ, lai neciestu iedzīvotāji. Ja gadījums ar banku "Baltija" kļūtu par modeli jebkuras autoritāti ieguvušas un grūtībās iekļuvušas bankas atveseļošanai, tas būtu tikai apsveicami. Jautājums ir tikai - kādēļ nekas netika darīts daudz, daudz agrāk? Kur ir likumprojekts par banku sanāciju un bankrotu, Ministru prezidenta kungs? Kur ir likumprojekts par iedzīvotāju noguldījumu aizsardzību, cienījamie kungi no "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības? Šā gada sākumā grūtībās bija nokļuvusi, pēc Latvijas Bankas informācijas, 21 komercbanka (un septiņas no tām - ļoti kritiskā situācijā). Vai jums, Ministru prezidenta kungs, tas nebija zināms, kad jūs devāt piekrišanu zināmajām aktivitātēm pret "Lainbanku"? Ar ažiotāžu var sagraut daudz spēcīgāku banku nekā "Lainbanku". Ar ažiotāžu var sagraut visu banku sistēmu. Turklāt bankas grūst pašas, un nav nekādas vajadzības "zīmēties". Banku krīzi nevar atraut no finansu krīzes, un visu to - no vispārējās ekonomiskās krīzes. Latvijas valsts savu ekonomiku nepārvalda. Latvijas valstī darbojas nevis civilizēti tirgus ekonomikas principi, bet sākotnēja kapitāla uzkrāšanas brutāla bezprincipialitāte. Turklāt, tikko kā šis kapitāls uzkrājas, tā tas no Latvijas pazūd. Tas arī liek cienījamiem ārzemju ekspertiem pīties kā cāļiem pakulās un atļauj mums pašiem būt nelietpratīgiem un bezkaunīgiem. Jūsu ekonomiskā politika, cienījamie koalīcijas partneri. Kā to sauc, kad ņem uz parāda, ņem uz neatdošanu un kad tas, kas no kā ņem, par to neko nezina? Kā to sauc? Kad ņem uz parāda, ņem uz neatdošanu, un tas, no kā ņem, neko par to nezina? Tā ir jūsu ekonomiskā politika, cienījamie koalīcijas partneri! Te nu mēs nākam visi un šķendējamies, un katru dienu mums paziņo atkal kaut ko jaunu. Bet arī deputātu "lāsti debesīs nekāpj", un, ja arī uzkāpj, tad šķiet, ka ar to nekas nebūtu līdzēts. Jo ir tāda sajūta, ka ir kaut kas vēl augstāks par debesīm. Tuvojas jaunas Saeimas vēlēšanas. Kuras partijas interesēs gan būtu tagad, lai Ministru kabinets demisionē? Šķiet, ka nevienas. Bet Latvijas valsts interesēs tas būtu pavisam noteikti. Un beigās - par procedūru. Es ieteiktu "Latvijas ceļa" frakcijai iesniegt priekšlikumu - pārtraukt debates līdz nākamajai trešdienai, bet pirms tam katrs ministrs pa kārtai varētu nākt šeit tribīnē un stāstīt par sava resora darbu. Paldies!".
• 1995_05_24_a-seq12 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq12 speaker Imants_Kalnins-1941.
• 1995_05_24_a-seq12 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq12 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq12 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq12 mentions Q39731.
• 1995_05_24_a-seq12 mentions Q7210239.