Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_24_a-seq10> ?p ?o. }

• 1995_05_24_a-seq10 type Speech.
• 1995_05_24_a-seq10 number "10".
• 1995_05_24_a-seq10 date "1995-05-24".
• 1995_05_24_a-seq10 isPartOf 1995_05_24_a.
• 1995_05_24_a-seq10 spokenAs 77.
• 1995_05_24_a-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā zināms, mēs pārdzīvojam banku krīzi pārmērīga riska uzņemšanas dēļ, slikta menedžmenta dēļ un reizēm ļaunprātības dēļ. Šobrīd Latvijas valdība rīkojas enerģiski, lai labotu nepietiekamās banku uzraudzības kļūdas. Manuprāt, man liekas, ka banku vainā, banku krīzes vainā jādalās mums visiem, jo rets kāds rakstīja par šīm problēmām vēl pirms pusgada un nav neviena, kurš būtu aktīvi aģitējis, lai šīs topošās problēmas konkrētāk risinātu agrāk. To nav darījusi nedz Latvijas Banka, nedz arī bijušais ekonomikas ministrs savas ministrēšanas laikā ar savu laisser-faire, nekā nedarīšanas politiku, to nav darījis, nedz arī banku izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ar savu banku dabiskās atsijāšanas jeb atlases filozofiju nav līdzējis, lai radītu risinājumu mūsu reālajiem apstākļiem šodien, nedz arī opozīcijas deputāti nav agrāk nākuši ar konkrētiem ierosinājumiem šajā jomā. Tāpēc es gribētu šobrīd minēt dažus piemērus, kas raksturo mūsu situāciju un kas varētu dot mums lielāku perspektīvu, lai racionāli risinātu šīsdienas problēmas. Un tas varbūt ir mazs mierinājums, ja mēs palūkojamies, kādi paraugi ir un kā tās lietas ir risinājušās arī citās valstīs. Es domāju, tas būtu ilustratīvi un tiešām palīdzētu mums izkļūt no mūsdienu situācijas. Tātad atļaušos citēt pāris frāzes gan no starptautiskās preses, gan arī no sava 1994. gada aprīļa raksta "Dienā" ar nosaukumu "Vai pasaulē ir stabila banku sistēma". Izejpunkts šai analīzei, kuru es sniegšu, ir faktiskās nepatiesības gandrīz visu pasaules banku ziņojumos - jā, arī valstīs ar šķietami stabilu banku sistēmu. Piemēram, pasaules vadošā finansu avīze - Anglijas "Financial Times" - nesen izteikusi dažus secinājumus par Japānas un Francijas banku sistēmām šajā sakarībā. Arī avīze "International Herald Tribune" rakstījusi šādi (es citēju): "Drošība depozītiem Japānas bankās nebalstās uz pierādījumiem, kuri atrodami bilanču lapās, kuras ir gandrīz bezvērtīgas. " (Citāta beigas). Netieša garantija depozītiem Japānā ir tikai no Japānas centrālās bankas, un tāpēc arī mūsdienu apstākļos šeit, Latvijā, arī Latvijas Bankai vajadzētu ar vieglāku roku rīkoties ar savām rezervēm, lai glābtu situāciju, kas visnotaļ var būt kaitīga visas valsts interesēm. "Financial Times" tiek rakstīts šādi: "Japānā publiski pieejamā finansiālā grāmatvedība ir tikpat kā bezvērtīga, lai saprastu japāņu firmu patieso finansiālo dzīvotspējīgumu, nekad nevar zināt, ko tā slēpj. " (Citāta beigas.) Arī Latvijā vadošas ārzemju auditorfirmas direktors pirms gada bija spiests teikt (es citēju): "Mums jāuzticas bankām, mēs nespējam pārbaudīt ārpusbilanču lapas parādus. " Šeit ir "atslēgas" frāze: ārpusbilanču lapas parādi. Lūk, tieši šeit ir joma, kur notiek rotaļāšanās un ļaunprātīga rīcība ar noguldītāju līdzekļiem. Un, ja rūpīgi lasām bankas "Baltija" pērnā gada starptautisko auditu, tad mēs tur arī varam redzēt "Coopers & Lybrand" ziņojumā (es citēju): "cik ir iespējams pārbaudīt". Šī, es domāju, ir ļoti zīmīga frāze, jo, lūk, acīmredzot nav bijis iespējams pārbaudīt šos ārpusbilanču lapas parādus, šo varbūt ļaunprātīgo, varbūt vienkārši nemākulīgo rīcību ar noguldītāju naudu. Šajā pašā rakstā, pirms gada, vadošas Rīgas biržas prezidents konstatē, ka lielam vairumam banku šādi neiegrāmatoti parādi pārsniedz viņu statūtkapitālu. Faktiski retām bankām ir veselīgs pozitīvs saldo. Šāda rakstura fakti jau zināmi sen, vismaz jau pirms gada, un, kā es teicu, es domāju, starpposmā rīcības nespējas dēļ esam faktiski visi līdzatbildīgi šobrīd. Atgriezīšos atkal pie Japānas. Japānas lielākā banka pērngad pirmo reizi ilgstošā laikā deklarējusi 8 miljardu dolāru zaudējumus. Tas sacēla vētru Japānas finansu dzīvē, jo, lūk, daudzas mazas bankas nespēja izturēt šādu atklātību, norakstot pēc būtības sliktos kredītus. Tāpat tika pērnnedēļ ziņots, ka Zviedrija nesen pārdzīvoja banku krīzi. Arī Francijas valdība pērngad 3,6 miljardus dolāru ir izdevusi no nodokļu maksātāju naudas, lai glābtu savu lielāko banku "Crédit Lyonnais", kura ir arī valdības stutēta pēc būtības - un arī šogad izdod vēl joprojām lielus līdzekļus. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kā jūs arī labi zināt, kredītsabiedrības pārdzīvoja krīzi pirms vairākiem gadiem. Tur veselas 500 kredītsabiedrības no 3000 tika likvidētas vai pārstrukturētas valsts pārraudzībā. Paraudzīsimies, kā ir mūsu kaimiņzemēs: Čehijā vairākas mazas bankas ir zaudējušas dzīvībspējas šogad, un Ungārijā divām lielākajām bankām ir negatīvs kapitāls un nav peļņas, un tas ir bijis Šveices banku atteikuma iemesls noguldīt līdzekļus Ungārijas lielākajās bankās. Kā jau es teicu, tas var būt mazs mierinājums, ka arī citur notiek krīzes un ka arī kaimiņvalstīs varbūt nav viss spīdoši, bet mums ir jāapzinās, ka izeja no šīm situācijām nebūt nav nenormāla, ka valsts sper attiecīgus soļus, uzņemas dinamisku, enerģisku rīcību, lai izlabotu šo situāciju. Un, ja mēs raugāmies arī mūsu pašu valsts vēsturē - nevis tīri akadēmiskā garā, bet lai mēs pamācītos, raugoties uz to, kas toreiz risinājās, - mēs redzam, ka toreiz mums pagāja 10 gadi, līdz mūsu bankas piedzīvoja krīzi 1930. gadā - reizē ar pasaules depresiju. Un vēsturnieks Aizsilnieks rakstīja tā: 1930. gadā komercbankas zaudēja pusi (es uzsveru - pusi) no saviem ieguldījumiem un bija spiestas atprasīt aizdevumus vai norakstīt tos zaudējumos, līdz ar to izraisot bankrotus citos uzņēmumos. Vārdu sakot, tā bija tā situācija, kas lika pamatus gan mūsu latviešu literatūras klasiķa Pāvila Rozīša romānā (vēlāk - filmā) "Ceplis" attēlotajām, gan tamlīdzīgām padarīšanām. Šodien Latvijā mēs diemžēl savos 5 neatkarības gados esam pārdzīvojuši to fāzi banku bojāejā, kas bieži vien nāk kā pēdējā fāze, proti, tie ir aizdevumi savu draugu un radinieku lokam, aizdevumi akcionāriem, "meitas" firmām un arī pašam sev. Un, kā jau es teicu, visiem kopā - gan Latvijas Bankai, gan valdībai, gan Saeimai - ir jāuzņemas atbildība par to, kas tagad notiek. Šodien ir nopietna krīze, ar sāpīgām sekām Latvijas valstij. Taču, ņemot to visu vērā, mums nevajadzētu tomēr pārspīlēt. Izredzes izkļūt no šīs situācijas šodien ir labas. Šodien mums nav pasaules ekonomiskās krīzes. Bēdīgais fakts, saprotams, paliek tāds, ka reti kur pasaulē, kā es minēju, ir pilnīgi stabila banku sistēma. Latvijas banku krīze mums ir nozīmīgāka, jo paša klupiens vienmēr pašam vairāk sāp, turklāt mūsu vēl joprojām trauslā brīvā tirgus sistēmā citi resori nespēj atsvērt nestabilitāti finansu sfērā, kas tomēr ir ekonomikas stūrakmens. Bet, jācer, arī šo banku krīzi pārdzīvos, un paradoksāli ir tas, ka tad, kad pienāk brīdis, kad beidzot atzīst, ka tomēr ir banku krīze, - tad problēmas bieži vien ir jau gandrīz pārgājušas. Arī šodien, kad mēs raugāmies uz agrāko vieglprātīgo slikto kredītu vilni, šāda parādība ir jau gandrīz pārgājusi: ejiet un mēģiniet atrast kredītus kaut kur bez pamatīgām garantijām! Latvijas valdības rīcība šodien, sperot soļus, lai pārņemtu banku, ir stratēģija, kas spēs nodrošināt noguldījumus, panākt, lai tie tomēr būtu droši un lai šī mūsu biznesa aprite Latvijā neapstātos. Tāpēc mums ir jāatbalsta šī enerģiskā rīcība un jārīkojas gudrāk nākotnē. Paldies!".
• 1995_05_24_a-seq10 language "lv".
• 1995_05_24_a-seq10 speaker Maris_Graudins-1953.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q822919.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q211.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q687709.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q39731.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q142.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q28.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q34.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q39.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q30.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q213.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q17.
• 1995_05_24_a-seq10 mentions Q3736867.