Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq6> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq6 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq6 number "6".
• 1995_05_19_a-seq6 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq6 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq6 spokenAs 155.
• 1995_05_19_a-seq6 spokenText "Godātie klātesošie! Pēdējās dienās tiek daudz runāts par to, ar kādiem vārdiem raksturot stāvokli Latvijas banku sistēmā. Faktiski tas ir jautājums par to pašu, ar kādiem vārdiem raksturot stāvokli Latvijā vispār. Jo bankās, kā mūsu ekonomikas "asinsritē", neapšaubāmi, tiešā veidā atspoguļojas visas mūsu pārejas laika grūtības, arī nebūšanas un problēmas. Tomēr es uzskatu, ka bankas ir viens no perspektīvākajiem un daudzsološākajiem Latvijas tautsaimniecības virzieniem. Rīga ir bijusi banku centrs vēsturē, un Rīga būs banku centrs arī nākotnē. Godātie kolēģi! Analizējot tās grūtības, kurās ir nonākušas mūsu bankas un mūsu banku sistēma šodien, atcerēsimies, kādos apstākļos tās ir uzsākušas darbu. Mūsu solīdākās bankas šodien nav daudz vecākas par četriem gadiem. Un tikai aptuveni trīs no šiem četriem gadiem var tikt aptuveni attiecināti uz tirgus ekonomikas apstākļiem. Mūsu baņķieriem nav pieredzes ne tirgus ekonomikā, ne banku biznesā vispār. Pat vēl vairāk: tiem, kuriem bija kaut kāda pieredze padomju tipa ekonomikā, ekonomiska izglītība, atsevišķos gadījumos, lai cik tas paradoksāli nebūtu, pat finansistu darbības pieredze Finansu ministrijā, pat ļoti vadošos amatos, tas nav nodrošinājis šo cilvēku sekmīgu spēju vadīt viņiem uzticētās bankas. Speciālistu trūkst, un tāpēc ir ļoti jāapsveic visi tie jaunie cilvēki vai jaunie speciālisti, kuri kādreiz ir strādājuši citus darbus, bet patlaban mēģina vadīt bankas un dara to godprātīgi, cīnoties ar problēmām. Pavisam citi vārdi, protams, ir jāsaka par negodprātīgiem banku vadītājiem. Arī tādi Latvijā gadās. Es pastāvu uz saviem vārdiem, ka tās bankas, kuras ir radījušas zaudējumus saviem noguldītājiem līdz šim, visas ir novestas līdz bankrotam negodprātīgas akcionāru un bankas vadības darbības dēļ. Es uzskatu, ka šī darbība ir krimināli jāsoda. Viņi to būtu pelnījuši. Atgriežoties pie banku sistēmas problēmām, paskatīsimies uz otru pusi! Tautsaimniecība, kura bankām šodien ir jākreditē. Vai šodien Latvijā ir uzņēmumi ar nostabilizētu finansu vēsturi, kuru vairāku gadu bilances būtu pārbaudījuši autoritatīvi auditori? Vai mums šodien ir iespējas objektīvi novērtēt aizņēmēju? Vai mums šodien nav ieilgusi īpašumu reģistrācija? Līdz ar to bankas nevar nodrošināt īpašumus ar ķīlām, kā arī nedarbojas īpašumu tirgus. Šīs ķīlas nevar realizēt. Šobrīd nedarbojas arī ķīlu reģistrs. Vienu un to pašu īpašumu iespējams ieķīlāt vairākās bankās. Nav informācijas par negodīgiem aizņēmējiem. Banku akcionāri šodien neizprot savu lomu, ka bankai ir jābūt citu biznesu un tautsaimniecības kreditētājai, nevis līdzekļu avotam, lai nodrošinātu pašu akcionāru biznesa pasākumus. Šādos apstākļos bankām ir objektīvi ļoti grūti strādāt un izsniegt kvalitatīvus kredītus, kuri arī sekmīgi ar visiem procentiem tiktu atdoti. Un tas, ko šodien Latvijas bankas dara, faktiski ir varoņdarbs šādos nesakārtotos apstākļos. Es vienmēr esmu brīnījies par to, kāpēc, neskatoties uz mūsu samērā liberālo attieksmi pret solīdām Rietumu bankām, tomēr nav tā, ka tās pa galvu, pa kaklu mestos būvēt savas filiāles Latvijā. Gluži vienkārši pagaidām Latvijā ir ļoti augsta naudas cena, un Rietumu bankas nav gatavas maksāt tos noguldījumu procentus, kādi ir parasti Latvijas tirgū. Un tajā pašā laikā nav drošu projektu, kuros varētu, pēc Rietumu standartiem, droši, no bankas viedokļa, izsniegt kredītus. Tādi nu ir tie reālie apstākļi. Šajos apstākļos es ļoti, ļoti gribētu vēlreiz uzsvērt banku godprātīgas darbības principa galveno nozīmi. Redziet, ja bankā strādā negodprātīgi cilvēki, tādā gadījumā viņi var visumā veselu un veselīgu banku sagraut pāris dienās, ja ne pāris stundās. Neviens auditors nevar līdz galam izkontrolēt banku, kurā darbojas labi organizēta krāpšana. Lai pierādītu, ka tas var notikt ne tikai Latvijā, atcerēsimies neseno bankas Barings bankrotu, kura bija viena no vecākajām Lielbritānijas bankām! Un atcerēsimies pirms tam, vairākus gadus pirms tam notikušo starptautiskās bankas BSSA bankrotu un skandālu. BSSA piemērs rāda, ka vairāku gadu garumā, kamēr šī banka bija, protams, auditējusi starptautiski atzītās auditorfirmās savas bilances un gada pārskatus, auditori nebija varējuši šīs problēmas pamanīt, neskatoties uz visu savu profesionalitāti. Iespējas caur offshore zonām un ar viltīgām finansu mahinācijām noslēpt savas patiesās darbības rezultātus ir vienmēr lielākas nekā auditoru iespējas tam izsekot. Bankas Barings piemērs liecina par ko citu - par to, cik ātri banku līdz pilnīgai sagrāvei var novest riska normatīvu neievērošana. Būtībā tas, ko izdarīja bankas Barings Singapūras nodaļas vadītājs, nebija ne bankas apzagšana, ne īpašuma tieša piesavināšanās kādā citā veidā. Viņš vienkārši pārkāpa - protams, daudzkārt pārkāpa - riska normas, pieļaujamo risku, iesaistīdamies riskantās spekulācijās (un, kā melš izmeklēšanai tuvu stāvošas personas, - ne gluži bez savas bankas centrālās vadības piekrišanas vai vismaz klusuciešanas). Viņš pārkāpa riska normas, un tā rezultātā banka tika sagrauta. Ievērojiet, ka šis cilvēks tika arestēts Vācijā, un tika risināts jautājums par viņa izdošanu atpakaļ Singapūrai, kas to kategoriski pieprasīja. Ja viņš nonāks atpakaļ Singapūrā, par ko es esmu gandrīz pārliecināts, ja tas jau nav noticis, viņu tur sagaida vismaz 12 gadu ilga sēdēšana cietumā. Tāpēc es uzskatu, ka Latvijā mums ir jānodrošina princips, ka par negodprātīgu rīcību, ja tai ir bijušas smagas sekas, ir jāseko sodam. Ja noziegumam neseko sods, tādā gadījumā mēs paši uzprasāmies uz šādu noziegumu atkārtošanu. Tāpēc jau sodi ir iedibināti. Ne jau kā atriebība, bet kā nozieguma novēršana. Varu minēt analoģiju ar notikumiem uz autoceļiem: ja kāds autobraucējs pārkāpj satiksmes noteikumus, ar to neradot smagas sekas, tādā gadījumā viņš, atkarībā no pārkāpuma smaguma, riskē vai nu ar naudas sodu, vai - sliktākajā gadījumā - ar tiesību atņemšanu. Banku gadījumā ir ļoti līdzīgi: augstākais, ar ko viņi riskē, nenonākot līdz smagām sekām, ir bankas licences anulēšana. Taču, ja autobraucējs ir piedzēries vai, braucot pie sarkanās gaismas, izraisa avāriju un sabrauc cilvēku, automātiski tiek nodrošināta kriminālatbildība. Šis pats princips ir jāattiecina arī uz bankām. Ja banku amatpersonu bezatbildīgas vai tīši ļaunprātīgas rīcības rezultātā banka ir novesta līdz bankrotam, ir jāatbild gan akcionāriem, kurus uz to ir bankas amatpersonas mudinājušas un spiedušas, gan banku vadītājiem, kas ir parakstījuši šādu transakciju veikšanu, un faktiski visiem, kas kaut kādā veidā ar to ir bijuši saistīti. Iespējams, ka likumdošanā nav viss šobrīd sakārtots perfekti, lai tādas lietas notiktu ātri un bez aizkavēšanās. Protams, šāda veida krimināllietas Latvijas praksē ir jaunums. Es ļoti labi saprotu, ka iesākums ir grūts, un, ja no izmeklēšanas iestādēm vai Prokuratūras, vai tieslietu sistēmas nāktu kādi signāli, kas viņiem pietrūkst, lai šo darbu varētu veicināt, Latvijas Banka un acīmredzot arī likumdevēji labprāt palīdzētu, lai šīs problēmas novērstu. Es domāju, ka ledus ir salauzts un šobrīd mūsu sadarbība ar valdību, Iekšlietu ministriju un arī Prokuratūru uzlabojas, un mēs šeit propagandētos principus agri vai vēlu noteikti panāksim. Diemžēl Latvijas Bankai nav tiesību veikt kriminālprocesā paredzētās darbības, ieskaitot vainīgo vai aizdomās turamo personu aizturēšanu, apcietināšanu, viņu nopratināšanu - brīdinot, ka par nepatiesas liecības sniegšanu draud atbildība. Līdz ar to šeit valsts institūciju sadarbība ir pilnīgi nepieciešama un ļoti vēlama. Protams, tas attiecas arī uz negodīgiem banku klientiem, jo, ja kāds uzņēmējs - es viņu drīzāk sauktu par krāpnieku - vienu un to pašu īpašumu ieķīlā vairākās bankās (un tādas lietas ir konstatētas un vairākkārt izskatītas Saimnieciskajā tiesā), tādā gadījumā šim cilvēkam par krāpšanu ir jānonāk cietumā. Cik man zināms, vēl līdz šim neviens cietumā nav nonācis. Ja kāds uzņēmējs bankā saņem naudu, iesniedzot biznesa plānu, kas acīmredzot ir izgatavots tikai šā kredīta saņemšanai, bet īstenībā nauda tiek izmantota citiem nolūkiem, arī tā ir bankas maldināšana, izkrāpjot no tās naudas summas. Ja mēs neaizsargāsim bankas pret šādu rīcību, tādā gadījumā bankām būs tikai grūtāk izsniegt reāli nenodrošinātus kredītus. Tādēļ noziegumiem ir jātiek sodītiem. Mazliet par banku uzraudzību. Patiešām esmu pavadījis daudzas stundas pārdomājot, ko Latvijas Banka ir izdarījusi nepareizi un kāpēc mēs nenodrošinājām pilnīgu kārtību mūsu banku sistēmā un finansu sektorā. Godātie kolēģi! Latvijas Banka nodrošināja uzraudzību, bet mēs diemžēl nenodrošinājām tiešu un totālu kontroli pār banku operāciju veikšanu. Acīmredzot tā bija mana kļūda, un acīmredzot Latvijas apstākļos bija nepieciešama tieši šī pilnīgā kontrole un iejaukšanās bankas operācijās, kas jau robežotos faktiski nevis ar šīs bankas uzraudzību, bet faktiski ar banku vadīšanu. Tā, protams, tas netiek darīts nekur pasaulē, bet, apzinoties, ka Latvija ir patiešām ārkārtējā situācijā un pārejas laikā, acīm redzami šī mūsu uzraudzība ir bijusi mazliet maigāka, nekā tā varēja būt. Latvijas Bankā Komercbanku uzraudzības pārvaldē strādā 30 cilvēki, un tas ir pietiekams skaits normālai uzraudzībai atbilstoši pasaules standartiem. Acīmredzot šai proporcijai vajadzēja būt otrādai un mums bija jāpieņem darbā 120 cilvēki, lai uz katru no 60 bankām varētu izdalīt pastāvīgi šajā bankā esošas divas amatpersonas, kas skatītos banku vadītājiem burtiski uz pirkstiem. Protams, godātie kolēģi, arī tas nenodrošinātu pilnīgu banku sektora neievainojamību, jo arī divi cilvēki nespēj uzraudzīt strādājošu banku un vienmēr pastāv iespējas finansu operācijas veikt blakustelpās un nepamanīti, un tas noslēpt. Labs piemērs mums bija gadījums ar Latgales akciju komercbanku. Kad pēc šīs bankas darbības apturēšanas bankā ieradās vienlaicīgi Latvijas Bankas komanda un arī Iekšlietu ministrijas pārstāvju speciāla vienība, kas bija braukusi no Rīgas, un bankas amatpersonām tika uzrādīts aizliegums sākot ar tās dienas rītu veikt jebkādas operācijas un tika nodrošināta kontrole pār bankas telpām un sakaru līdzekļiem, tik un tā šīs bankas amatpersonas pamanījās no cita teleksa aparāta nosūtīt maksājuma uzdevumu par vairākiem miljoniem dolāru, lai nokārtotu kāda sava klienta maksājumus. Tas, formāli runājot, bija aizliegts, bet acīmredzot bailes no šā klienta un viņa uzdevuma neizpildīšanas bija pietiekamas, un bankas vadība riskēja pārkāpt šos ļoti konkrētos aizliegumus. Pret to nevar nodrošināt simtprocentīgi. Galvenais faktors, kas ir novedis līdz bankrotam tās komercbankas, kas līdz šim ir sagādājušas zaudējumus noguldītājiem, ir šo banku līdzekļu izmantošana - pretēji Latvijas Bankas norādījumiem un normatīviem - pašu akcionāru biznesa interešu atbalstīšanai. Tas ir galvenais cēlonis banku sabrukumam. Izņēmums varbūt ir Topbanka, kurā notika patiesi krimināla šīs naudas zādzība. Un iespējams, ka līdzīgi fakti atklāsies vēl par dažu labu banku, - minēsim Tautas banku un akciju komercbanku "Sigulda". Tur tātad šie pārkāpumi bija vēl smagāki. Bet arī šajās un visās pārējās bankās, kas līdz šim ir nesušas zaudējumus noguldītājiem, galvenā problēma ir, ka akcionāri, - pretēji tam, ko viņi drīkstēja, - pārkāpjot likumu un pārkāpjot Latvijas Bankas normatīvus, ņēma naudu paši sev. Tas nav normāls banku bizness. Akcionāriem ir jāiegulda kapitāls, ar kuru viņi pēc tam atbild bankas finansiālu problēmu gadījumā, un akcionāriem ir jāvada šī banka. Turpretī šo banku gadījumā akcionāri izņēma atpakaļ kredītu veidā pat daudz lielākas summas, nekā bija iesnieguši. Tātad tā ir ne tikai ļaunprātība dienesta stāvokļa izmantošanā, tā ir arī tieši personiskā ieinteresētība, kura ir radījusi smagas sekas. Tas vienmēr nāk pārī ar Latvijas Bankas dezinformēšanu, dokumentu viltošanu vai apzināti nepatiesu atskaišu iesniegšanu un arī uzrādīšanu mūsu revidentiem, kad tie iet uz vietas pārbaudīt. Jo ir jāslēpj šie fakti. Pretējā gadījumā banka tiek nekavējoties apturēta - un tā tālāk. Bet šī "kabatas bankas" problēma ir faktiski tā galvenā. Godātie kolēģi! Tālāk - daži vārdi, lai parādītu, kā bankas ir strādājušas šajos īpaši, es domāju, grūtajos pārejas laika apstākļos un lai mazinātu to mītu, ka bankas mums ir viens no šobrīd nenormāli pelnošajiem biznesiem. Tā tas noteikti nav. Bankās šodien ātri bagāts var palikt, tikai šo banku apzogot. Bankā godīgi strādājot - un lielākā daļa mūsu banku, es domāju, vismaz ceru, strādā godīgi - , viegla peļņa nav gūstama. Godātie kolēģi! Pagājušo gadu tikai 15 bankas pabeidza ar peļņu, un šī peļņa kopsummā pa visu Latviju bija 9 miljoni latu. Pagājušajā gadā pārējās bankas beidza gadu ar zaudējumiem. Es šeit nosaucu gada pārskata datus, šajos datos nav minēta banka "Baltija", tā kā tā nav vēl iesniegusi savu auditoru apstiprinātu gada pārskatu. Bet atbilstoši gada pārskata datiem, kas ir visiem, arī presei, publiski pieejami, kopējie banku sistēmas zaudējumi ir 22 miljoni latu. Tātad pagājušajā gadā mūsu banku sistēmas rezultāts ir mīnus 13 miljoni latu, un tas ietver tikai tās bankas, kas ir iesniegušas gada pārskatus. Kad kādreiz, godātie kolēģi, runāsiet par to, vai bankām palielināt vai - gluži otrādi - samazināt nodokļu nastu un vai obligāti izdarāmos uzkrājumus nedrošiem parādiem atbrīvot no nodokļiem vai ne, lūdzu, atcerieties - nav bankas mums nekādas leiputrijas un peļņas avots, tās strādā ļoti grūti, ļoti grūtos tautsaimniecības apstākļos, un bankas ir mūsu tautsaimniecības mugurkauls un asinsrite. Godātie kolēģi! Runājot par normatīviem, pasacīšu, kāpēc Latvijas Banka neslēdz uzreiz visas bankas, kas šos normatīvus neievēro. Teikšu tikai, ka viens no normatīviem - varbūt ne tas pats kritiskākais, bet viens no normatīviem - ir pašu kapitāla līmenis. Un Latvijas Bankas normatīvos ir teikts, ka bankas pašas kapitāls nedrīkst noslīdēt zem minimālā dibināšanas kapitāla līmeņa. Pašu kapitāls - tas ir tas, kas ir palicis pāri no kapitāla, jo pārējais ir zaudēts. Šobrīd minimālais dibināšanas kapitāls Latvijas likumdošanā bankām ir paredzēts 2 miljoni latu. Godātie kolēģi! Tikai 11 bankām saskaņā ar pagājušā gada pārskata datiem pašu kapitāls ir virs šā minimuma. Kas attiecas jau uz nopietnākiem normatīviem, tādiem kā pašu kapitāla attiecība pret akciju kapitālu (proti, kā banka ir strādājusi - vai ar zaudējumiem un zaudējusi savu kapitālu jeb vai ir taisni otrādi), jūs zināt, ka likumā par akciju sabiedrībām - tas gan ir attiecināts uz akciju sabiedrībām - ir tāda norma, ka, ja akciju sabiedrība zaudē vienu trešdaļu no sava akciju kapitāla, tad akcionāriem ir jānāk kopā un jālemj, ko tad ar šo sabiedrību darīt - likvidēt vai ļoti, ļoti nopietni reorganizēt. Tātad ir šāds normatīvs. Tālāk ir tāds normatīvs kā kapitāla pietiekamība (proti, kā kapitāls attiecas pret aktīvu un ārpusbilances saistību svērto vērtību, proti, pret izsniegtajiem kredītiem, pret risku aktīviem). Un kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu desmito daļu (aptuveni) no šo aktīvu svērtās vērtības. Tātad, saskaitot bankas, kuras lielākā vai mazākā mērā mums nokļūst to banku sarakstā, kas šos normatīvus neievēro, mēs redzam, ka ir 14 bankas, kas lielākā vai mazākā mērā tos neievēro. No tām 11 bankas šos normatīvus neievēro nopietni, no šīm 11 trīs bankas jau ir beigtas. Pievēršoties tādam normatīvam kā obligāto rezervju normai, kas bankām pašām ir jānodrošina Latvijas Bankas korespondentkontā vai savā kasē, mēs saskaitām 30 bankas, kas vismaz vienu reizi pēdējā pusgada laikā nav nodrošinājušas obligāto rezervju prasības normas ievērošanu. No tām astoņām bankām ir labi zināmas problēmas, šodien presē apskatītas problēmas, un no tām piecas jau ir beigtas. Lai jūs neņemtu to lietu pārāk traģiski, es gribu uzsvērt, ka šo 30 banku vidū, kas nav to nodrošinājušas, ir arī sešas bankas, kuras mēs visumā atzīstam par labām. Tas varbūt ilustrē, cik ļoti neiespējami bankām ir piemērot tiešus un mehāniskus pasākumus, tiešas un mehāniskas sankcijas. Katra banka, katras bankas situācija ir individuāla, un jebkura sankciju piemērošana šīs bankas stāvokli vēl vairāk pasliktina. Faktiski Latvijas Banka iejaucas ar nopietnām sankcijām un iejaucās ar bankas likvidēšanu tikai tad, kad faktiski šo banku atveseļot vairs nav cerību. Pirms tam tiek darīts ilgs un pacietīgs darbs, kas plašākai sabiedrībai paliek nezināms, - darbs ar šīs bankas valdi un akcionāriem, norādot viņiem pieļautās kļūdas, trūkumus, pārkāpumus, aicinot viņus šos trūkumus novērst, uzlabot kredītportfeli, palielināt kapitālu. Kā vienu no iespējamiem variantiem, kā būtu iespējams savā laikā nostādīt Latvijas banku sistēmas attīstību, es esmu pārdomājis, vai nebūtu bijis pareizāk, ja pašā sākumā mēs būtu izdevuši tādu norādījumu, ka bankas vispār nedrīkst piesaistīt noguldījumus. Bet tas, ka bankām ir, pieņemsim, divus gadus jāstrādā tikai ar savu iemaksāto kapitālu, izsniedzot to kredītos, un tikai pēc šiem diviem gadiem, ja darbība ir izrādījusies sekmīga, viņi var sākt pieņemt noguldījumus, - godātie kolēģi, šāda pieeja ir acīm redzami noraidāma, jo tā nenodrošinātu divas lietas. Pirmām kārtām, tautsaimniecībai bija nepieciešami kredītresursi, un šos kredītresursus varēja nodrošināt vienīgi, bankām piesaistot līdzekļus. Otrām kārtām, iedzīvotāju vēlēšanās līdzekļus kaut kur ieguldīt ar peļņu tomēr ir stipri liela, un, ja mēs nebūtu ļāvuši šo lietu darīt bankām, tādā gadījumā, es pieņemu, vēl daudz populārākas būtu tās iedzīvotāju noguldījumu piesaistīšanas firmas, kuras, kā zināt, vēl sekmīgi turpināja savu darbu labu laiku pēc tam, kad pat Latvijas valdība bija oficiāli tās aizliegusi. Tātad acīmredzot šis nebūtu bijis risinājums, un arī sākotnēji, nepaejot vismaz šim divu gadu periodam, nebija iespējams izkristalizēt, kuras no daudzajām Latvijas bankām ir dzīvotspējīgas un perspektīvas un kuras - ne. Patlaban mums tādas ziņas ir, patlaban mums jau otro gadu tiek nodrošināts banku gada pārskatu audits starptautiski aprobētu auditorfirmu vadībā. Šajā gadā tādu banku jau ir 40, un šie gada pārskati ir publiski pieejami arī sabiedrībai. Šie gada pārskati var kalpot arī kā šķīrējtiesnesis starp Latvijas Bankas speciālistu viedokli un attiecīgo komercbanku speciālistu viedokli. Šie viedokļi parasti, kā jau tas saprotams, bija diametrāli pretēji: Latvijas Banka vienmēr uzskatīja, ka komercbankas pārkāpj, neievēro normatīvus, strādā riskanti un tām sava darbība ir jāuzlabo, turpretim komercbankas vienmēr ir uzskatījušas, ka tām viss ir kārtībā un ka tās strādā ar peļņu, strādā droši, un ka Latvijas Banka vispār par daudz maisās to darbībā. Godātie kolēģi! Lai mēs šobrīd varētu novērtēt to, ka valstī patiešām nevajadzētu runāt par krīzi, vēlos nosaukt šādus skaitļus: 16 Latvijas komercbankām - neteikšu, kurām, bet acīmredzot tām, kuras ir pašu kapitāla tabulas augšgalā un kurām ir starptautisks audits; lielā mērā tas sakrīt arī ar neatkarīgā eksperta Edmunda Krastiņa izdarīto analīzi un pirmo nopietno mēģinājumu veikt šādu neatkarīgu banku reitingu Latvijā, - tātad 16 labākajām bankām mēs riskēsim uzticēt turpmāk pieņemt iedzīvotāju noguldījumus. Ārpus tām, īpašā kategorijā, es izdalu banku "Baltija", kurai šobrīd ir savas grūtības, kas šobrīd tiek risinātas kopīgiem spēkiem, piedaloties Latvijas Bankas, Finansu ministrijas un bankas "Baltija" speciālistiem. Šajās abās kopās, proti, tātad 16 labākajās bankās un bankā "Baltija", kopumā ir koncentrēti 89% no Latvijas privātpersonu noguldījumiem. Šajās bankās ir koncentrēti 74% no Latvijas uzņēmumu noguldījumiem. Šajās bankās ir koncentrēti 29% no starpbanku noguldījumiem. Tātad ārpus šīm 16 bankām un bankas "Baltija" patlaban atrodas 11% privātpersonu noguldījumi un 26% uzņēmumu noguldījumi, un šie 11% un 26% ietver... to skaitā ir tās bankas, kas līdz šim ir jau bankrotējušas. Tātad tās, kuras līdz šim jau ir bankrotējušas. Ieskaitot tās bankas, par kurām mēs iesniedzām Saimnieciskajā tiesā vakar... Tās es esmu ierēķinājis šajā sarakstā. Līdz šim bankrotējušajās bankās ir zaudēti 5% no kopējiem iedzīvotāju noguldījumiem un 9% no kopējiem uzņēmumu noguldījumiem. Tas, protams, ir liels skaitlis, un katram zaudētājam šī ir traģēdija, ko es nekādā veidā negribu mazināt, bet valsts mērogā tā ir vēl... tas ir saprātīgs rezultāts tiem apstākļiem, kuros mūsu bankas ir strādājušas. Ārpus tātad... šajā brīdī var teikt, saprātīgam riskam tiek pakļauti atlikušie 6% privātpersonu noguldījumu un 17% uzņēmumu noguldījumu. Saprātīgam riskam. Jo es ceru, ka lielākā daļa šo banku, lai arī tas tām prasīs zināmas pūles, pārvarēs grūtības un savu finansiālo stāvokli uzlabos. Godātie kolēģi, paldies par uzmanību!".
• 1995_05_19_a-seq6 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq6 speaker Einars_Repse-1961.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q4294315.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q2660080.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q23666.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q183.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q334.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q465698.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q4048312.
• 1995_05_19_a-seq6 mentions Q16355640.