Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq4> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq4 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq4 number "4".
• 1995_05_19_a-seq4 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq4 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq4 spokenAs 49.
• 1995_05_19_a-seq4 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti un deputātes! Tātad es mēģināšu sniegt ziņojumu par pašreizējo stāvokli budžetā. Jūs esat saņēmuši ziņojumu par budžeta stāvokli pirmajā ceturksnī. Es mēģināšu tomēr vairāk analizēt esošo situāciju, jo situācija budžetā bija ārkārtīgi dinamiska, un tāpēc tas stāvoklis, kas bija pirmajā ceturksnī, neatspoguļo faktiski šodienas stāvokli. Tātad vispirms tīri tehniski rezultāti, kas ir attiecībā uz 1. maiju. Tātad kopējiem ieņēmumiem pirmajā ceturksnī, ja rēķina tīri matemātiski, vajadzētu būt 33%, tomēr mums ir izdevies savākt 23,5%. To skaitā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ir 24,2%, un no tiem tātad nodokļu ieņēmumi ir 24,5%. Slikti ir gājis ar tiešajiem nodokļiem, tas ir, kopā ir savākti tikai 15,12%, un peļņas nodoklis ir no tiem tikai 14,12%, no tā, kam vajadzētu būt, ja būtu attiecīgi trešā daļa... Dabas resursi ir 18,2%, netiešie nodokļi - ir daudz labāks stāvoklis, tātad kopējais apjoms ir 27,3%, diemžēl akcīzes... apgrozījuma nodoklis ir 26,3%. Labi - relatīvi labi - ir strādāts pie akcīzes nodokļa iekasēšanas, kurā, protams, arvien paliek ārkārtīgi lielas rezerves, tātad tas ir vienīgais nodokļu ieņēmums, kas pārsniedz šo trešdaļu, un ir ievākts 41,6%. Muitas nodoklis ir 19,4%, nenodokļu ieņēmumi tātad ir 22,1%. Tagad - par izdevumiem. Jo, protams, ieņēmumi ir priekš tam, lai nodrošinātu izdevumus. Izdevumi ir nodrošināti labāk, 28,7% apjomā, un, ņemot vērā to, ka pirmie mēneši vienmēr ir slikti tieši no ieņēmumu viedokļa, mēs nevarētu teikt, ka izdevumu daļa ir... vairāk vai mazāk varētu būt apmierinoša - diemžēl ne visās pozīcijās. Tātad nacionālajā ekonomikā ieguldītie procenti - tātad 21,2%, no tiem lauksaimniecība ir 18,8% diemžēl, mežsaimniecība - 19,7%, vides aizsardzība - 17,2%, satiksme - 22,1% un pārējās nozares - 28,3%. Sociālo pasākumu finansēšana ir 28,8% robežās, tātad tas vēlreiz pie normas 33%, no tiem izglītība - 28,3%, kultūra - 33,8%, veselības aizsardzība - 30%. No pārējiem izdevumiem, ko es gribētu pasvītrot, tātad ir tiesību aizsardzība un iestāžu uzturēšanas izdevumi - 30%, valsts varas iestādes - 23,6%, valsts pārvaldes iestādes - 30%. Atskaitījumi vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā - 29%. Un pārējās dotāciju investīcijas pašvaldību budžetos - 35,2%. Investīcijas, kas ieplānotas budžetā, ir tātad izdarītas 21% apjomā. Tajā pašā laikā ļoti svarīga ir tieši situācija, kāda bija vakar, tātad vakardienas situācija. Ieņēmumi - 137,5 miljoni, izdevumi - 170 miljoni. Tātad deficīts ir 32,7 miljoni, kurš tiek segts šādi: 10,7 miljoni ir no Latvijas Bankas kredītlīnijas, tālāk - komercbanku kredīti ir 11 miljoni; tiešie kredīti, ārvalstu kredīti ir 5,1, un vērtspapīri ir mīnus 1,3. Kādā veidā mēs varam nonākt tieši pie šā deficīta finansēšanas? Ar to es varbūt sākšu dziļāku analīzi. Vēl tikai par ieņēmumiem, runājot par atsevišķām dienām. Tātad līdz 11. aprīlim mūsu ieņēmumi svārstījās robežās no 1 miljona līdz 300 tūkstošiem. No 13. aprīļa situācija normalizējās un vidējais ieņēmums dienā aprīlī bija 1,2 miljoni, un kopā aprīlī ieņemti ir 24 miljoni. Izdevumi aprīlī bija 31 miljons jeb 1,7 miljoni dienā. Maijā situācija ir relatīvi normalizējusies, bet katrā ziņā mēs nevaram teikt, ka ir uzplaukums, nevienu dienu ieņēmumi nav bijuši mazāki par 1 miljonu, labākajās dienās tie ir bijuši 3,5 miljoni, taču vidējais ieņēmums ir 1,8 miljoni attiecībā uz 17. maiju, un kopā maijā ieņēmums ir tātad 22 miljoni latu un izdevumos ir izlietoti 20 miljoni latu. Kādas tad ir tās būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras šobrīd budžets, un kāpēc situācija ir tik saspringta? Viena no galvenajām saspringuma lietām ir vērtspapīri. Tātad attiecībā uz budžeta deficītu ir vairākas iespējas. Pirmā iespēja, ko klasiski izmantoja iepriekšējos periodos, bija Latvijas Bankas kredītlīnija. Ņemot vērā monetāro politiku, valdība pagājušajā gadā kopā ar Latvijas Banku parakstīja vienošanos par ierobežotu un samazinātu kredītlīniju valdībai no Latvijas Bankas. Tādējādi viss uzsvars tika likts uz vērtspapīru pārdošanu. Tātad vērtspapīri - 28... un attiecīgi trīsmēnešu obligācijām, kuras atbilstoši pēc tam sedz budžeta deficītu... Problēma ar šādām obligācijām ir tā, ka tās ik pa laikam ir jādzēš un tādā veidā ir jāmeklē jaunas, jo, tātad emitējot jaunās, pēc tam nodzēš vecās obligācijas. Situācija bija vairāk vai mazāk normāla līdz pat martam, kurā tātad sākās... kurā faktiski piedāvājums bija mazāks par pieprasījumu. Sākot no 8. marta izsoles, mums sākās pilnīgi pretēja tendence. Tātad 8. martā bija pārdots 2,8, bet dzēšanas apjoms bija 7 miljoni. Līdzīga situācija bija visās pārējās dienās. Veicot ekstrapasākumus, tiekoties ar komercbankām, mēģinot arī palielināt likmi par šīm parādzīmēm, mums izdevās pagājušonedēļ pārdot 6,4 miljonus pie dzēšanas apjoma 7,1 miljons. Diemžēl jau šotrešdien ir pārdots tikai 1 miljons, un savukārt vajag dzēst šodien 5,7 miljonus. Tā rezultātā summa apgrozībā pēc nomināla vērtspapīriem nokritās no 57,7 miljoniem 1. martā līdz 33,1 miljonam 17. maijā, un, tā kā mums būs vēl jādzēš 5,7 miljoni, tad mēs faktiski jau šobrīd mēģinām finansēt pagājušā gada deficītu, jau vairāk par 6 miljoniem, - nevis ar vērtspapīriem, bet ar citiem avotiem. Ko nozīmē šie citi avoti? Tās ir tiešās līnijas no komercbankām, tā ir daļa no ieņēmumiem, kas mums ir jānovirza pagājušā gada deficīta segšanai. Diemžēl es nevaru apsolīt, ka situācija šajā ziņā uzlabosies, jo jau nākamnedēļ ir jādzēš 7 miljoni obligāciju. Taču mēs prognozējam, ka varēs pārdot labi ja 2 miljonus. 31. maijā - 3,8 miljoni, 6,1 miljons - 7. jūnijā. Tātad situācija veidojas ārkārtīgi nopietna, jo, ja ir jāfinansē deficīts no citiem avotiem, tad, protams, tie visi ir sliktāki nekā vērtspapīri. Jo tiešie aizdevumi no komercbankām ir īstermiņa, lai arī procentu likme varbūt ir labāka, bet vairs nevaram prognoz��t tos maksimumus, kad mums ir maksimāli daudz jāatdod nauda. Bez tam komercbankām ir jāatdod atpakaļ šī nauda pēc viņu pieprasījuma 72 stundu laikā. Kādi cēloņi izraisīja šo krīzi ar vērtspapīriem? Pirmais - mums neizdevās kopīgi ar Latvijas Banku izveidot efektīvu sekundāro parādzīmju tirgu, jo, ja bankas iepērk vērtspapīrus, tad ir jābūt diezgan efektīvam tirgum, kurā tad, kad vajadzīga nauda, var attiecīgi pārdot šos vērtspapīrus un saņemt naudu. Tātad aktīvā iekšējā tirgū. Diemžēl šāds tirgus neizveidojās. Otrs cēlonis. Protams, tas, kas notika komercbanku sistēmā, atstāja katastrofālu iespaidu arī uz banku likviditātēm, uz esošo naudas daudzumu valstī un arī uz to, cik daudz komercbankas varēja atļauties ieguldīt parādzīmēs. Teiksim, februārī valsts parādzīmes gribēja pirkt 10 komercbankas, visā laikā no marta līdz pat maijam, tas ir, praktiski retos gadījumos, ir 2-3 komercbankas... Ko mēs pasākām šajā ziņā, lai situāciju normalizētu? Faktiski mēs konstatējām, ka iekšējā tirgū mums ir jābūt maksimāli elastīgiem, tas ir, procenta likmei ir jābūt maksimāli augstai. Šobrīd vidējā augļu likme par vērtspapīriem ir 32%, kaut gan, teiksim, 15. martā tā bija 20%. Protams, tā ir runga ar diviem galiem: jo lielāka šī augļu likme, jo vēlāk mums ir lielākas saistības no budžeta, kas mums ir jānosedz. Otrs. Mēs strādājam ar vairākiem ārvalstu investoriem, vairākām kompānijām, kuras ir izteikušas vēlmi iegādāties Latvijas vērtspapīrus, bet tiešā veidā, vairs ne caur komercbankām. Es domāju, ka šis solis arī palīdzēs kaut kādā mērā atrisināt to situāciju, kas ir vērtspapīru tirgū. Un tomēr es gribu teikt, ka šie pasākumi nav vēl galēji, tie nav devuši galējo rezultātu, un es arī domāju, ka mums paliks saspringts stāvoklis vērtspapīru tirgū vēl tuvākajā laikā. Es tikai gribu atzīmēt, ka Finansu ministrija, ņemot vērā to, ka vērtspapīri ir ārkārtīgi svarīgs instruments monetārajā un arī fiskālajā politikā, vienmēr ir izpildījusi šo dzēšanas apjomu. Vienmēr izpildīja un arī turpmāk izpildīs, jo, protams, jebkurā gadījumā, aizkavējot šo vērtspapīru dzēšanu, mēs riskējam, ka vairs faktiski vispār nevar atjaunot šo vērtspapīru tirgu. Es tomēr ceru, ka ar laiku izdosies to atjaunot. Tālāk. Es gribētu runāt par ieņēmumiem. Kas tad mums notika ar ieņēmumiem? Vispirms īsi par janvāri-aprīli. 1995. gada pirmajā ceturksnī ieņēmumi no nodokļiem un nodevām valsts pamatbudžetā bija 83,3 miljoni latu. Finansēšanas plānā 1995. gadam - atbilstoši apstiprinātajam 1995. gada valsts budžetam, kas bija iesniegts Ministru kabinetā šā gada 2. janvārī, - bija paredzēts no nodokļiem un nodevām ieņemt 82,7 miljonus latu. Tādējādi prognoze ir pārsniegta par 535 tūkstošiem latu jeb prognozes kļūda ir 0,6% no plānotā. Turpretī 1995. gada aprīlī ieņēmumi no nodokļiem un nodevām valsts budžetā bija vairs tikai 25 miljoni latu plānoto 33 miljonu latu vietā, kas katrā ziņā arī nav vēl optimāli piesardzīgs plānojums. Tātad faktiski krīze ieņēmumos, tāda būtiska krīze, sākās aprīļa sākumā, un, tā kā tā sakrīt ar vērtspapīru pārdošanas krīzi, tā gulst uz budžetu divreiz smagāk, nekā tas ir normāli. Analizējot izveidojušos situāciju kopējā finansiālajā un banku sektorā, izskatās, ka mums tomēr ir jārēķinās ar to, ka mēs nevarēsim savākt to summu, kāda mums ir vajadzīga un kāda ir paredzēta nodokļos. Tātad vispirms - par apgrozījuma nodokli. Tātad janvārī-aprīlī... ņemot vērā šā gada janvāra-aprīļa (it īpaši aprīļa) rezultātus, prognozes 1995. gadam varētu būt 218,5 miljoni latu - pie tās normas 251,3. Tiesa, es gribu pasvītrot, ka apgrozījuma nodokļa iekasēšanā ir pilnīga nepieciešamība reorganizēt muitas darbu, jo, ja vienā nedēļā, pat maijā, iekasējums no apgrozījuma nodokļa ir 1,8 miljoni latu, tad tas neapšaubāmi parāda to, ka muitas dienests šobrīd neefektīvi strādā, savācot šos nodokļus. Par akcīzes nodokli. Ieņēmumu pieaugums 1995. gadā pamatā tika saistīts ar administrēšanas uzlabošanu. Reālais pieaugums tātad pārsniedza plānoto vidējo daudzumu par 28,2% mēnesī. Saglabājoties līdzšinējai tendencei, pesimistiskā prognoze 1995. gadam ir 45,4 miljoni latu, mums ir paredzēts 39,2. Bet tā ir ļoti pesimistiska prognoze. Es domāju, ka tie pasākumi, ko Ministru kabinets veica, pieņemot jaunus noteikumus alkoholisko dzērienu ievešanai Latvijā, un jaunie noteikumi, kas ir sagatavoti tabakas izstrādājumu realizācijas administrēšanā, noteikti dos vairāk. Tajā pašā laikā mums vienmēr jāatceras, ka pie šiem 39,1 miljoniem ir jāpieskaita vēl 14 miljoni latu, ko Saeima iebalsoja, balsojot par veselības aizsardzības speciālo budžetu, kuru mēs palaidām tātad darbībā jau izdevumu daļā vakar, un tātad kopumā kā minimums akcīzes nodoklī būtu vajadzīgi 53 miljoni latu. Muitas nodokļa ieņēmumi 1995. gadam tika prognozēti, ņemot vērā sagaidāmo brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību, tātad importa pieaugumu kā veicinošu faktoru, tarifa likmju samazināšanos kā mazinošu faktoru, administrēšanas uzlabošanu, muitas kompjuterizāciju. Faktiski ieņēmumi no muitas liecina par šā nodokļa neelastību. Kopš 1994. gada marta muitas nodokļa mēneša ieņēmumi ir saglabājušies 1,5 līdz 2 miljonu latu robežās, neraugoties uz vairākkārtējiem grozījumiem muitošanas kārtībā, jaunu tarifa likmju piemērošanu, kā arī veiktajiem pasākumiem muitas darba uzlabošanā. Pieņemot, ka arī turpmākajos mēnešos muitas nodokļa ieņēmumi krasi nemainīsies, pesimistiskā prognoze ir 20,4 miljoni latu norma, kas mums jāsasniedz, - 33 miljoni latu. Bet vissliktākā situācija, protams, ir ar peļņas nodokli jeb uzņēmumu ienākuma nodokli, jo, protams, šis nodoklis ir visvārīgākais attiecībā pret svārstībām finansiālajā sistēmā un visu to, kas notiek tautsaimniecībā. Tādējādi mums ir vairāki faktori, kuri ietekmē šo peļņas nodokli un kuri ne vienmēr ir precīzi prognozējami. Prognozē bija 95 miljoni latu no peļņas nodokļa. Savulaik tas bija viens no ienākumus vislabāk nesošajiem nodokļiem. Taču tagad pesimistiskajā prognozē ir 36,7 miljoni latu. Tādējādi, ja mēs saskaitām kopā visas šīs pesimistiskās prognozes, vēl papildus ir vajadzīgs vai nu ieņēmumu palielinājums, vai izdevumu samazinājums par gandrīz 70 miljoniem latu. Es gribu vēl atzīmēt tikai to, kas raksturotu, ka ar peļņas nodokli iet grūti. Kaut vai pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā mums peļņas nodokļa ieņēmumi no Latvijas Bankas bija 7,9 miljoni latu, šogad to nav vispār. Protams, tas raksturo, ka kopējā situācija ir pasliktinājusies. Līdzīgi ir noticis ar lielajiem nodokļu maksātājiem, kas maksā peļņas nodokli, un apjomi, ko viņi nomaksā par peļņu, ir ārkārtīgi niecīgi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kādi tad ir iespējamie vai galvenie cēloņi budžeta šobrīd grūtajam stāvoklim? Pirmais, kā jau es minēju, tomēr, manā skatījumā, ir tas, ka ir vērtspapīru tirgus strauja samazināšanās un pasliktināšanās. Jo, protams, ir nenormāla situācija, ka ar kārtējiem ieņēmumiem ir jāfinansē iepriekšējā gada budžeta deficīts. Protams, šodien jau var viegli pateikt, ka vispār budžeta deficīts, budžeta sastādīšana ar deficītu, stingras monetārās politikas apstākļos ir rupja kļūda. Tam šodien var pilnīgi piekrist, jo, ja apgrozībā ir tikai 280 miljoni latu, tad, teiksim, jau 80 miljonu deficīts vien ir ārkārtīgi liela summa attiecībā pret kopējo apgrozībā esošo naudu. Neapšaubāmi, secinājums ir viens: 1996. gada budžets nedrīkst būt ar deficītu. Jo tādā situācijā mēs vēl vairāk pasliktinām visus nosacījumus. Tomēr mums ir jārēķinās ar to, ka šāgada budžeta deficītam ir mums jāsniedz... jo pretējā gadījumā mums būs ārkārtīgi lielas problēmas ar izdevumu finansēšanu. Otrs arguments - cik pareizi vai nepareizi ir novērtēti ieņēmumi 1995. gadam. Varētu piekrist, ka atsevišķos nodokļos - tādos kā muitas nodoklī, peļņas nodoklī, apgrozījuma nodoklī - šie novērtējumi nebija precīzi. Bet jāņem vērā arī tas, ka šis bija pirmais gads, kurā mēs saskaldījām budžetu daudzos speciālajos budžetos, un tā rezultātā kļūda katra atsevišķa nodokļa prognozēs sāpīgi atsaucās uz visiem kopējiem ieņēmumiem pamatbudžetā. Jo sociālais nodoklis principā pildās normāli, pat labāk, nekā varbūt varētu, teiksim, pēc prognozes pirmajos trijos mēnešos. Līdzīgi ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es tikai gribu paskaidrot, ka šī kļūda ir, mums šī kļūda ir saistīta tomēr ar prognozēšanas vājumu atsevišķos nodokļos, un bez tam, protams, ar to, ka pēdējos gados mums tomēr ir būtiski mainījusies nodokļu sistēma, jo salīdzinājumā ar 1990. gadu tas bija jādara, un tas atstāja, protams, savu iespaidu uz to nodokļu pamatmasu, kas bija jāsavāc. Tādēļ varētu piekrist tam, ka pārāk optimistiski novērtēt ieņēmumu prognozi... Jāatzīmē, ka tas salīdzinoši bija arī grūti izdarāms - pēc pagājušā gada tautsaimniecības attīstības rezultātiem. Ja mēs paskatāmies kopējos nodokļu un nenodokļu ieņēmumus valstī, tad redzam, ka tie tomēr ir diezgan tuvu plānotajiem. Otrs būtisks faktors, kas, manā skatījumā, ir ļoti pamatīgi ietekmējis budžetu, ir saistīts ar to, kas notiek banku sektorā. Kaut vai no vienkārša apstākļa, ka jau pēc esošajām slēgtajām bankām... šeit bija juridisko personu konti 1682 uzņēmumiem. Protams, tas nav daudz - tas ir 2% no visiem šiem uzņēmumiem, bet ir jāņem vērā vēl viena situācija. Nodokļu administrēšanai ir vajadzīga labi funkcionējoša banku sistēma, jo tikai tad norēķini notiek normālā, civilizētā veidā, tie nenotiek ar koferiem, un tādā veidā var izsekot šai naudas plūsmai līdzi. Tādā veidā var iekasēt visus nepieciešamos nodokļus. Samazinoties uzticībai banku sistēmā, protams, veidojas divi faktori, kas, neapšaubāmi, atstāj visnegatīvāko iespaidu. Pirmais faktors - norēķini vairs neiet caur banku. Otrais faktors - notiek naudas aizplūšana no valsts un tādēļ samazinās saimnieciskā aktivitāte valstī. Vēl, protams, būtisks ir tas faktors, ka problēmas ir atsevišķiem lieliem nodokļu maksātājiem, kaut gan Latvijā pirmie desmit nodokļu maksātāji pirmajā ceturksnī samaksāja 22% no visiem valsts budžeta ieņēmumiem. Pirmie simts - 33%. Tātad ir salīdzinoši plaša bāze un nevarētu teikt, ka viens atsevišķs uzņēmums varētu kaut kādā mērā sagraut budžetu. Būtisks faktors ir arī tas, ka tomēr mūsu vēlmes ne vienmēr sakrīt ar iespējām. Piemēram, es gribu minēt to, ka ir sagatavots vienā ziņā it kā ļoti jauks lēmuma projekts, izskatot pieprasījumu par pedagoģisko darbinieku algām. Tas, protams, prasa desmitiem miljonu latu. Par segumu šajā pieprasījumā nav ... Tātad, pieņemot šādu pasākumu bez kaut kāda seguma, veidojas "caurums", jo algas jau, protams, ir tās, kas ir obligāti jāfinansē. Un tādā veidā automātiski nevar finansēt kaut ko citu. Tādējādi šāda lēmuma pieņemšana nākamajā sēdē būs pilnīgs absurds. Jo nekas no tā neiegūs. Sāks kavēties algu izmaksas vai arī algas netiks izmaksātas kādā citā sfērā, jo visas sfēras ir lielā mērā saistītas ar algām. Jebkurā dotācijā - kaut vai radio vai televīzijai - jau ir arī darba algas, un automātiski tas viss pāriet uz citās sfērās strādājošajiem, ja budžets nav sabalansēts. Es gribu teikt arī to, ka, protams, pieņemot budžetu, tika pieņemtas arī diemžēl vairākas lietas, kuras palielināja kopējo izdevumu nastu par 25 miljoniem latu, bet bez kaut kāda seguma, būtiska seguma avota, un tas, protams, šodien arī zināmā mērā atspēlējas. Kā jau es teicu, tātad šogad mums arī ir problēmas ar deficītu: 1993. gads beidzās praktiski bez deficīta, bet 1994. gads beidzās ar 40 miljonu latu deficītu. Tas, protams, ir saistīts ar to, ka, ja veido budžetu sarežģītajā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā - situācijā, kad monetārā politika ir ārkārtīgi stingra, - tādos apstākļos veidojas krīze ar deficīta finansēšanu. Un, protams, tas tagad mums atspēlējas atpakaļ. Bet es pilnīgi saprotu arī to situāciju, kāda veidojas šobrīd parlamentā, kad ir mazākuma valdība, ka faktiski budžeta pieņemšana balstās uz vienu frakciju. Protams, vienas frakcijas ietvaros nav iespējams nobalsot par sabalansētu budžetu, jo piedāvājums skan politiski ļoti jauki, bet tam nav nekāda finansiālā seguma. Tāpēc es ceru, ka turpmākajā darbībā Saeima vienmēr ievēros šo principu, ka vienmēr ir vajadzīgs reāls seguma avots, ja grib, lai būtu attiecīgi izdevumi. Protams, lieta, par kuru man ir jāsaņem visvairāk pārmetumu, ir tas, ka, stājoties ministra amatā, es neķēros pie Valsts ieņēmumu dienesta kardinālas reorganizācijas. Es domāju, ka šī ir mana liktenīgā kļūda, jo tas, ka mums lielā mērā iet garām nodokļi, - tas ir saistīts ar to, ka valsts ieņēmumu dienesti nefunkcionē pienācīgā kārtībā. It īpaši es gribu teikt to par muitu, jo attiecībā uz situāciju, kāda veidojas muitā, es varu nosaukt piemērus, kādi brīžiem notiek. Šobrīd ir izmeklētas vairākas lietas. Piemēram, ir alkohola tranzīts no Šveices uz Franciju caur Latviju, no Singapūras uz Taizemi caur Latviju. Šādas situācijas liecina tikai par to, ka ļoti daudzi ierēdņi, kas strādā muitā, ir korumpēti un ka šādā situācijā, protams, nav brīnums, ka lielā mērā nauda iet garām. Tādējādi, apkopojot manis sniegto informāciju, es varu teikt: budžets nekādā ziņā nav atrauts no tiem procesiem, kas notiek tautsaimniecībā, un jebkurā gadījumā problēmas banku sektorā, finansu sektorā atsaucas uz budžeta ieņēmumiem. Šie budžeta ieņēmumi samazinoties atbilstoši rada problēmas, spriegumu politiskajā ziņā, un, tāpēc, protams, tas, kas notika banku sektorā, ir, manā skatījumā, viens no galvenākajiem krīzes cēloņiem budžetā - gan tieši ieņēmumu daļā, gan arī tajā daļā, kas attiecas uz deficīta finansēšanu. Otra lieta, kas ir jāņem vērā, ir tātad ieņēmumu administrēšanas problēma. Acīm redzami nepietika tikai ar vadošo amatpersonu nomaiņu, kas notika diemžēl pārāk vēlu, lai veiktu kardinālus pasākumus Muitas departamentā. Šobrīd tiek gatavotas vairākas būtiskas programmas, kas izmainīs Muitas departamenta darbu, bet to ieviešanai ir vajadzīgs laiks un mēs nevaram cerēt, ka šeit ieņēmumi augs vienā dienā. Tādējādi mēs nonākam pie bēdīgās realitātes, ka būs jāpieņem arī budžeta grozījums samazinājuma virzienā. Jo - pat ar visu administrēšanas uzlabošanu - mums tomēr ir jārēķinās, ka kāda daļa no šiem 70 miljoniem, kas šodien, pēc pesimistiskās prognozes, varētu trūkt budžetā, būs jāsamazina. Protams, to nevar darīt, samazinot vienkārši procentuāli par 10% visus izdevumus. Tādējādi būs jāpieņem vairāki nepopulāri pasākumi. Tātad būs jāsamazina dotācijas pašvaldībām (tām, kurām ieņēmuma nodoklis pildās normāli), būs jāsamazina subsīdijas, būs jāsamazina diemžēl arī subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Jo, tā kā budžetā pamatā ir darba algas un pensijas, tad šādā situācijā, protams, mums nav nekādas iespējas samazināt... to var izdarīt tikai, samazinot strādājošo skaitu. Diemžēl nevienā šādā sociālajā sfērā šobrīd nav tādas koncepcijas vai tāda lēmuma gatavības stadijā, kas samazinātu strādājošo skaitu un tādā veidā atrisinātu šo problēmu. Tādējādi es domāju, ka valdības rīcība, iesaistoties banku krīzes risinā��anā, ir pareizs solis. Valdībai ir jāskatās nevis formāli, bet pēc būtības. Diemžēl es nevaru noņemt nekādu atbildību no sevis, jo tomēr - vismaz attiecībā uz ieņēmumu dienestu administrēšanu un varbūt arī uz budžeta deficīta finansēšanu - ministra nepietiekamā rīcība bija par iemeslu tam, ka situācija saasinājās. Es, protams, darīju visu savu iespēju robežās, bet es uzskatu, ka es vairāk nevaru izpildīt šo amatu, un es esmu brīdinājis jau Ministru prezidentu par savu demisiju. Es to atkārtoti iesniegšu šodien, jo, manā skatījumā, gan no politiskā viedokļa, gan no finansiālā viedokļa tas ir pilnīgi pareizi. Jo normāla izeja šajā situācijā, protams, būtu palielināt kredītlīniju valdībai, bet tas ir pilnīgā pretrunā ar bankas monetāro politiku. Tādā situācijā es neredzu citu iespēju veikt to un operatīvi likvidēt budžeta krīzi. Protams, to var uzskatīt par zināmu sakāvnieciskumu. Bet jautājumam ir divas puses. Kas ir lielāks sakāvnieciskums - vai "turēties pie krēsla", vai arī mēģināt risināt problēmas (it īpaši ņemot vērā to ažiotāžu, kas ir sacelta ap manu personu masu informācijas līdzekļos)? Tādēļ es uzskatu, ka mana demisija ir pilnīgi pamatota un arī ir pareiza no politiskā viedokļa. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_19_a-seq4 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq4 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q193089.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q1020384.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q142.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q39.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q334.
• 1995_05_19_a-seq4 mentions Q869.