Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq31> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq31 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq31 number "31".
• 1995_05_19_a-seq31 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq31 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq31 spokenAs 77.
• 1995_05_19_a-seq31 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Finansu krīzes situāciju vai problēmsituāciju, kā nu kuram to patīk saukt, izraisījušās problēmas ir daudz sarežģītākas, nevis kādu atsevišķu baņķieru vai valsts amatpersonu vaina vien. Starp citu, tādēļ es aicinātu Andri Piebalgu, kuru es personīgi cienu, vēlreiz apsvērt savu rīcību un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Mums ir jāapzinās šīs problēmas, kas ir radušās, ja vēlamies tās atrisināt. Kādas tās ir? Es vēlētos pievērsties dažām problēmām, kas līdz šim varbūt mazāk nonākušas mūsu uzmanības lokā. Starp citu, Kreitusa kungs un Lucāna kungs izteica kritiskas piezīmes par neveiksmīgo liberālo ekonomisko politiku, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ ir izveidojusies pašreizējā situācija finansu un banku sfērā. Es gribētu teikt - un tas varbūt skanēs kā paradokss -, ka ir tieši otrādi. Mēs ar šīm problēmām bankās un finansu sistēmā daļēji esam kļuvuši par upuriem iepriekšējo valdību un Latvijas Bankas veiksmēm finansu un ekonomiskajā politikā. Runa ir par nacionālās valūtas - lata - ieviešanu, atdaloties no bijušās PSRS, valūtas kursa, inflācijas un vispārējās ekonomiskās situācijas stabilizāciju kopumā. Lieta tāda, ka vairākas vadošās bankas, kā arī daži valsts uzņēmumu direktori un privātfirmu prezidenti ilgi neuztvēra Latviju ne politiski, ne ekonomiski kā kaut ko nopietnu. Tie augstprātīgi izturējās pret visu, kas šeit, Latvijā, notiek, uzskatīdami to vienkārši par ērtu teritoriju, lai nodarbotos ar biznesu NVS valstīs, galvenokārt Krievijā. Pats par sevi, protams, šis bizness kā tāds nav nekas slikts vai pārmetumu cienīgs. Un tomēr. Visu, ko darīja Latvijas valdība un Latvijas Banka, tie uzskatīja par absurdu, vietējo nacionāļu provinciālu māžošanos. Tādēļ zaudējumu un parādu veidošanās process gan uzņēmumos, gan bankās aizsākās jau no tā brīža, kad Latvija atdalījās no rubļa zonas, ieviešot savu Latvijas rubli. Es, piemēram, nekad neaizmirsīšu, kā vienā no Godmaņa valdības sēdēm vēlā vakara stundā viens no pazīstamākajiem Latvijas lielāko uzņēmumu direktoriem, valsts uzņēmuma direktoriem arī šobrīd, histēriski kliedza uz ministriem par šo bezjēdzīgo, viņa sapratnē, māžošanos ar savas naudas ieviešanu. Viņš ticēja tikai PSRS rublim, neskatoties uz to, ka tas tajā brīdī bruka lejā kā sniega lavīna. Viņš turēja arī sava uzņēmuma naudu tikai PSRS rubļos, jo Latvijas rubļus nicināja. Un tādi direktori, - vēlāk arī akciju sabiedrību un banku prezidenti - bija ne jau viens vien. Sekmīgā ekonomikas stabilizācija Latvijā viņus arvien vairāk tracināja, jo NVS valstīs viss gāja juku jukām, un viņi, joprojām ticēdami PSRS, bet vēlāk - Krievijas varenībai, cieta fantastiskus zaudējumus. No šīm aprindām un viņu politiskajiem lobijiem tad arī nāk jau sen apnikušās žēlabas par sagrauto rūpniecību, nešķīsto liberālo ekonomisko politiku, kas regulāri dzirdamas arī šajā namā kopā ar prasībām devalvēt latu. Šīs aprindas visu šo laiku bija ekonomiskā opozīcijā valdošajai Latvijas ekonomiskajai politikai, un šodienas finansu krīze lielā mērā ir tieši šīs opozīcijas uzskatu un tās saimniekošanas veida bankrots, nevis liberālās ekonomiskās politikas sekas, kas, starp citu, nebūt nenoliedz ekonomikas, to banku, kontroli un regulēšanu. Protams, citu baņķieru un uzņēmēju rīcības motivāciju noteica arī daudzi citi faktori, to starpā pieredzes trūkums, bet nereti arī kāre ātri un lēti iedzīvoties ar jebkuriem, pat krimināliem līdzekļiem. Finansu krīze brieda, saplūstot vienā kamolā arī parlamenta, es domāju - iepriekšējā sasaukuma, valdības, biznesmeņu un baņķieru neveiksmēm un kļūdām. Tāpēc mūsu darbu šeit reizēm gribas nosaukt par ilgstošu un hronisku impotenci. Es atvainojos par šo izteicienu, bet es nezinu, kā vēl citādāk var nosaukt tādus gadījumus, kad gandrīz pusi dienas turpat vai simts cilvēku vienā no nesenajām sēdēm aizrautīgi diskutēja par to, vai traktoros ir vajadzīgas medicīniskās aptieciņas vai ne, toties valsts budžeta izdevumos desmit vai vēl vairāk miljonu latu bez jebkādas analīzes emociju uzplūdos var iebalsot desmit minūšu laikā, kā tas arī notika, apstiprinot šīgada budžetu. Un tā nebūt nebija pirmā reize. Rezultāts - 1994. gada budžeta ieņēmumu pieaugums reālajās cenās pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,5 procenta punktiem, un to budžetu nebija viegli izpildīt, turpretī 1995. gada pārsniegums bija 5,6 procenta punkti pret iekšzemes kopprodukta prognozi šajā gadā. Tas šīgada budžetu faktiski padarīja nereālu. Te gan arī jāsaka, ka jau iesniegtajā Finansu ministrijas variantā šis budžeta ieņēmumu pieaugums 1995. gadam bija novērtēts ļoti optimistiski, taču situācija, kā mēs pašlaik redzam, veidojas pesimistiskā variantā. Tā vai citādi, bet tagad mēs it kā brūkam virsū valdībai, ka tā nespēj savilkt galus kopā. Tādēļ viens no maniem priekšlikumiem būtu - sagatavot grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību", kas nepieļautu nekādus budžeta deficītus un padarītu valsts budžeta pieņemšanas procedūru Saeimā daudz stingrāku, izslēdzot iespēju populistisku jūtu uzplūdos iebalsot dārgus izdevumus. Tomēr arī valdībai un Latvijas Bankai, protams, ir jāuzņemas sava daļa atbildības par izveidojušos situāciju. Valdības problēma, manuprāt, daudzos gadījumos ir virspusēja pieeja nopietnām ekonomiskām problēmām, nepietiekoša iedziļināšanās tajās, vāja situācijas analīze, kas, starp citu, izpaudās jau arī iepriekšējās valdības laikā, par kuru, protams, arī es esmu savā daļā atbildīgs. Tā rezultātā valdības reakcija uz notiekošo finansu sfērā nāca ar stipru novēlošanos. Es to lielā mērā izskaidroju ar kvalificētu kadru masveida aizplūšanu no Finansu, Ekonomikas un citu ministriju aparātiem galvenokārt sakarā ar zemajām darba algām salīdzinājumā ar privāto sektoru. Šis process turpinās neuzkrītoši, bet jau vairākus gadus. Tā negatīvās sekas nespēj kompensēt pat kopumā veiksmīgi realizējamā ierēdņu reforma. Tā rezultātā ministriju aparātos gandrīz nav nedz palikuši, nedz no jauna izveidojušies augstas klases profesionāļi ar analītiskām spējām, tādēļ valdība bieži vien faktiski dzīvo kvalitatīvas analītiskās un prognožu informācijas vakuumā. Savukārt Latvijas Banka, sākotnēji gūstot dažus ātrus, spožus panākumus, liekas, bija nolēmusi, ka ar to pagaidām pilnīgi pietiek un ka kādu laiku var "dusēt uz lauriem". Kādas atziņas mēs gūsim no šīs smagās mācību stundas? Manuprāt, ir jānotiek dabīgajai atlasei. Bankrotējušo uzņēmumu un banku akcionāriem un vadītājiem ir jāpazūd no biznesa. Varbūt tas liekas pārāk nežēlīgi, bet mums, likumdevējiem, tāpat arī valdībai un Latvijas Bankai jārūpējas, lai šis process notiktu vienmērīgi, bez satricinājumiem, jo izvairīties no tā tirgus ekonomikā nav iespējams, vienalga, cik liberāli vai mazāk liberāli tas ir. Tātad tas ir jādara, lai neciestu tie cilvēki, kuri diendienā atliek savus ietaupījumus nākotnei - savai, savas ģimenes un mājas, savu bērnu nākotnei, jo tie ir uzkrājumi. Tas ir vienīgais mūsu tautas un valsts attīstības avots. Dabīgajai atlasei, manuprāt, ir jānotiek arī politiķu un valstsvīru vidū. Arī šeit ir jānāk lielākam skaitam profesionāļu, tas ir, profesionāliem politiķiem, kas ne tikai prot teikt kvēlas, taču dažreiz mazsaturīgas runas, bet kuri saprot arī ekonomiku, finanses, tieslietas, valsts pārvaldi un tā tālāk. Es ceru, ka tas notiks arī nākamajās vēlēšanās - ja arī ne šajās, tad vēl nākamajās. Tie tad būtu tādi vispārīgi uzdevumi. Tagad par dažām konkrētām lietām. Vispirms vajadzētu tikt skaidrībā par krīzes pārvarēšanas organizāciju. Pašlaik Ministru prezidents ir izveidojis valdības darba grupu, kuru vada viņa padomnieks Eižens Cepurnieks un kuras uzdevums ir iesniegt priekšlikumus finansu krīzes pārvarēšanai. Tajā pašā laikā Ministru kabinets ir devis lielas pilnvaras finansu ministram, un tas ir pareizi. Bez tam darbojas Latvijas Bankas grupa. Jau agrāk tika izveidota Saeimas darba grupa Viļa Krištopana vadībā. Valdība un Latvijas Banka pašlaik ļoti enerģiski ir ķērušās pie problēmu risināšanas, un es aicinātu Saeimu atbalstīt šo rīcību arī konkrēti attiecībā uz banku "Baltija". Taču, ja šis darbs netiks pienācīgi organizēts un vadīts, būs tā, kā teikts kārtējā teikā par Bābeles torni. Es ieteiktu izveidot vienu, bet ne pārāk lielu darba grupu, kas iekļautu Saeimas, valdības, Latvijas Bankas un, iespējams, arī Komercbanku asociācijas pārstāvjus, likvidējot pārējās darba grupas un komisijas. Vadīt šo darba grupu, manuprāt, vajadzētu finansu ministram. Galvenais šīs grupas uzdevums būtu lokalizēt finansu krīzi. Tikai tad, kad būs skaidrs, ka tas ir izdarīts, mēs varēsim runāt, ka finansu krīzes nav. Pašlaik tas ir, manuprāt, diezgan retorisks jautājums. Jau pēc pašreizējās situācijas ir redzams, ka to lokalizēt, ierobežot un likvidēt ir pilnīgi iespējams. Darba grupai jāsagatavo krīzes pārvarēšanas operatīvais plāns, ja tāda vēl nav, kā arī visi nepieciešamie valdības lēmumu un citu dokumentu projekti. Grupai jāveic arī visu krīzē nokļuvušo banku - vienas, divu vai trīs - izpēte un to situācijas novērtējums. Tātad galvenais šobrīd ir neļaut krīzei izplatīties. Tādēļ valdībai un Latvijas Bankai, manuprāt, ir jārīkojas ļoti enerģiski un pārliecinoši, un, ja tas ir nepieciešams, pārņemot to vai citu banku no tās akcionāriem, atceļot tās vadību. Ja to darīt neļauj likumdošana, tad ir jāsagatavo attiecīgie grozījumi likumos un jāiesniedz Saeimai steidzamai izskatīšanai. Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas spēj ar šiem uzdevumiem tikt galā. Manuprāt, mums, Saeimai, savukārt nevajadzētu pārāk jaukties šajā operatīvajā darbībā, bet gan koncentrēties pašreiz uz spēkā esošo finansu un banku sfēru skarošo likumu trūkumu analīzi un strādāt pie steidzamiem grozījumiem, ja tādi būtu vajadzīgi, kā arī pie jaunu likumprojektu veidošanas. Kopumā jāteic, ka nekāda panika vai ažiotāža nav vajadzīga, un es domāju, ka mēs visi kopīgiem spēkiem esam spējīgi situāciju pakļaut pilnai kontrolei un veikt visus pasākumus, lai tādas situācijas turpmāk vairs neatkārtotos. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_19_a-seq31 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq31 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q159.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q8436.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q15180.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q318940.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q944216.
• 1995_05_19_a-seq31 mentions Q41213.