Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq27> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq27 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq27 number "27".
• 1995_05_19_a-seq27 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq27 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq27 spokenAs 129.
• 1995_05_19_a-seq27 spokenText "Gribēju sākt uzrunu ar "godājamais Prezidenta kungs" un "godājamais Ministru prezidenta kungs", bet diemžēl šie kungi mūs ir pametuši. Acīmredzot būs jāturpina sēde vieniem pašiem. Tātad, godājamie deputāti un godājamais Prezidij! Es gribu tieši otrādi pateikt - man ļoti patika Lucāna kunga teiktais, bet es gribu vēl savā uzstāšanās reizē papildināt un atgādināt, ka banka "Baltija" šoreiz ir izdarījusi praktiski visu, ko prasīja Lucāna kungs un ko prasīja Tautsaimnieku politiskā apvienība. Banka "Baltija" salika naudu ražošanā, bezgala daudzos objektos - sākot ar "Dauteksu" , "Latavio" un arī laikrakstā "Labrīt" ir viens miljons. To šodien jūs varat izlasīt. Un tā izmaksāja 76 miljonus pensionāriem, skolotājiem un mazajiem noguldītājiem depozītos. Ar to mēs arī varētu apsveikt, un tā faktiski tad būtu Tautsaimnieku politiskās apvienības politikas realizācija un viņas pilnīgs krahs, ko Lucāna kungs beigās nepateica. (Starpsauciens: "Mēs to neesam teikuši!") Pilnīgi pareizi! Banka "Baltija" ir visas tautsaimniecības spogulis. Un es šeit negribu piekrist dažiem iepriekšējiem runātājiem, jo nekādus secinājumus mēs nevaram izdarīt, ja mēs nekonstatējam šīs "slimības" diagnozi. Un mūsu vienīgais uzdevums šodien ir - tikai konstatēt, kas ir šīs krīzes iemesli. Diemžēl, Lucāna kungs, jūs mani apbēdinājāt, jo jūs daudz ko saputrojāt otrajā daļā. Bīstamie simptomi ekonomikā Latvijā parādījās 1994. gada vasarā un saasinājās pēc "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības koalīcijas izveidošanas. Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas Ekonomikas komisijas sēdē janvārī Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka iesniedza pārskatu, kur norādīja, ka Latvijā saasinās bīstama ekonomiskās attīstības tendence un ka Latvija privatizācijas jomā ir novērtēta sliktāk nekā Kirgīzija. Arī es par to brīdināju jau februārī un arī man bija tikšanās ar valdības pārstāvjiem, kurā informēju, ka Latvija ir "izkritusi" no šīs pirmās grupas, kas sāka šīs ekonomiskās reformas, un ir iekļuvusi 26 postkomunistisko valstu grupā ar daļēji piebremzētām ekonomiskām reformām. Un tas visiem ir ļoti skaidri saprotams, tikai nez kāpēc mēs par to nerunājam. Tātad mēs neesam tur, kur ir čehi, Polija, Ungārija, Igaunija, kuras šo krīzi jau sen ir pārdzīvojušas un kur valsts neizšķērdē simtiem miljonu vai miljardu neefektīvas ražošanas attīstībai, bet veiksmīgi saņem nodokļus un spēj šo naudu izmaksāt pensionāriem, skolotājiem, budžeta iestādēs strādājošajiem. Un šai valstu grupai ienākumi tuvojas 500 dolāriem mēnesī, jeb vidēji - 250 latiem. Diemžēl, Lucāna kungs, mēs tuvojamies tieši Ukrainai un Baltkrievijai, kur, pēc jūsu teiktā, vajadzētu būt fantastiskam eksportam tāpēc, ka tur par vienu latu dod sešu un septiņu ciparu skaitļus. Diemžēl tas tā nav. Arī Vācijas ārlietu ministrs savā vizītē brīdināja valdību jeb taktiski lika manīt, ka tad, ja nenotiks privatizācija, aizkavēsies attīstība Eiropas savienības virzienā, tiks bremzēta valsts un tās drošības attīstība. Tas mūs varbūt interesē no valsts attīstības viedokļa. Tagad es varbūt drusku pieskaršos konkrētām lietām. Man ļoti patika Gaiļa kunga optimisms, jo ir tikušies Repšes kungs, Piebalga kungs un Laventa kungs un ir panākuši vienošanos. Es izlasīju avīzē, ka vēl nav pat notikusi šī audita pārbaude, bet tātad vienošanās jau it kā ir. Es gribēju teikt paldies Laventa kungam, ka viņš vēl nav atlaidis Piebalga kungu no darba, bet es uzzināju šodien, ka Piebalga kungs pats jau ir atkāpies. Var būt, ka bankai "Baltija"vajag otrādi darīt? Varbūt bankai "Baltija" vajadzētu pārņemt Ministru kabinetu, nevis Ministru kabinetam pārņemt bankas vadības glābšanu? Kā jau es teicu, banka "Baltija" ir ieguldījusi milzīgas summas ražošanā un ir izmaksājusi depozītus skolotājiem un maznodrošinātajiem - tātad ir izdarījusi visu pareizi. Manā izpratnē ir tikai jocīgi, ka ir viens neveiksminieks - tā ir valdība, kura pirmajā ceturksnī ir iemanījusies radīt 31,8 miljonu lielu budžeta deficītu, un nu tā taisās apsaimniekot otru neveiksminieku, kurš ir paļāvies uz valdības labo gribu - veicināt privatizācijas sertifikāciju un novērst fenderizāciju, piedošanu - izsaimniekošanu. Gribētu apsveikt arī Gaiļa kungu, kurš jau veiksmīgi pilda ārlietu ministra amatu, (Starpsauciens no zāles: "Aizsardzība... ") arī jauno finansu ministra amatu. Piedošanu, aizsardzības ministra amatu. "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības krīze faktiski pašreiz ir visas valdības tautsaimnieciskās politikas spogulis. Un tagad es nosaukšu, Lucāna kungs, piecus punktus, kurus, es ceru, jūs atspēkosit. Tātad pirmais krīzes iemesls - nenotiek uzņēmumu privatizācija. Pieaugot valsts uzņēmumu parādiem, privatizācija kļūst arvien mazāk pievilcīga, jo krājas šo uzņēmumu ārējie parādi. Otrais - Latvijā nav nekāda vērtspapīru tirgus. 1995. gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm. Un, ja šī lieta tā turpināsies, tad šo "Unibanku" vairs neviens arī neprivatizēs, jo "Unibankas" privatizācija jau nav vajadzīga tāpēc, ka tā būtu ļoti veiksmīga, bet ir runa par 25 miljonu latu parādu, kuru vajadzētu izpirkt šiem privātajiem akcionāriem vērtspapīros. Kas tad segs šo 25 miljonu latu zaudējumu, kas ir radīts vēl pirms šīs valdības šajā bijušajā "Unibankā"? (Starpsauciens no zāles: "Kiršteina kungs, 3 gadus vecas ziņās. ") Tālāk. Jā, protams, nav ne tikai vērtspapīru tirgus, bet nav arī nekāda īpašuma tirgus. Mēs pieņēmām likumu "Par zemes reformu", bet zemes reformai valdība nedeva šo finansiālo nodrošinājumu. Kādā veidā tad var šīs bankas strādāt, kuras salika naudu šajos ražošanas objektos un cerēja, ka būs privatizācija, varēs pārdot zemi, varēs dabūt naudu atpakaļ. Valdība neko nav izdarījusi, pareizāk sakot, mēs neesam izdarījuši. Nevar jau vainot tikai valdību. Kopā tad ir jāvaino arī komisijas un politiskās frakcijas šeit, bet to vajadzēja god��gi pateikt. Tas bija otrs - tātad nav vērtspapīru tirgus. Trešais. Pilnībā ir izgāzusies ideja - izmantot sertifikātus ekonomikas attīstībā un privatizācijā un maznodrošināto īpašuma zaudēšanas kompensēšanai. Un arī dzīvokļu privatizāciju šeit varētu minēt, kā arī veselu rindu citu pasākumu. Pilnībā izgāzusies! Tas ir trešais iemesls, kāpēc šie sertifikāti zināmā mērā arī zaudējuši savu vērtību. Ceturtais un viens no galvenajiem iemesliem ir ārvalstu ieguldīto finansu resursu aizplūšana no Latvijas. Es brīnos, ka neviens to nepieminēja šeit. Piedošanu, mīļie, ja te kāds ieliek savu naudu un trīs vai četrus gadus gaida, ka te kaut kas notiks, bet, ja te nekas nenotiek, tad šī nauda aizplūst uz to valsti, kur ir izdevīgāki ekonomiskie resursi, ekonomiskā politika. Un kur akcionāriem, Lucāna kungs, nav jāiegulda nauda ražošanā? Ja es savu naudu, savus mazos ietaupījumus iedodu kādā bankā, tad es gribu saņemt peļņu. Un bankai šī nauda ir jāapsaimnieko un jāiegulda pasākumā, kas nes šo peļņu, bet, ja banka manu naudu ieliek tādos ražošanas objektos, kā "Dauteks" vai "Latavio"- 7 miljonus - un es šo peļņu neiegūstu, tad to, ko es vēl varu dabūt, es izņemu ārā un braucu uz Luksemburgu. Un tur ir šīs 300 bankas. Un tā ir ļoti bīstama parādība. Es teikšu tā, ka daļēji jau ir izsapņots sapnis par Latviju kā banku valsti. Daļēji! Es nesaku - pilnīgi. Protams, ja mēs neizdarīsim attiecīgus secinājumus. Ja valdības ekonomiskās politikas dēļ bankas nevar realizēt savas ķīlas, vērtspapīrus, sertifikātus vai zemi, bet ražošanā ieguldītie līdzekļi nedod atdevi, tad tā nav bankas vaina. Kā jau es teicu, tā ir mūsu visu kopējā vaina, bet vispirms tā ir valdošās koalīcijas vaina. Un ir godīgi jāpasaka, ka stāvoklis pasliktinājās pēc šīs koalīcijas izveidošanas. Daudz ko varēja pārmest iepriekšējai valdībai, bet es domāju, ka tik rupjas kļūdas netika pieļautas. Nodokļu politika ir piektais iemesls. Pareizi, Lucāna kungs! Nodokļu politika, kas sagrauj legālo uzņēmēju darbību, kā arī vidējos un mazos uzņēmējus. Kurš tad šajā situācijā maksās šo sociālo nodokli kopā ar peļņas un pievienotās vērtības nodokļiem? Valsts nespēj aizsargāt tos uzņēmējus, kuri diezgan legāli vēl mēģina kaut ko darīt un cenšas šos nodokļus nomaksāt kaut vai daļēji. Gaiļa kungs nenosauca, cik importētāju ir "iesēdināts" par nodokļu nemaksāšanu. Šajā pārskatā mēs redzējām, ka muita ir paredzējusi vai ir ieņēmusi aptuveni 5 miljonus pirmajā ceturksnī (pēc bijušā muitas priekšnieka Geidāna kunga aprēķiniem), bet mēs gadā varētu ieņemt vēl līdz 150 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka pirmajā ceturksnī mēs varējām ieņemt 30 vai 35 miljonus latu. Tātad mēs tikai no muitas vien varējām pirmajā ceturksnī ieņemt tik daudz naudas, cik liels ir valsts budžeta deficīts. Es varu nosaukt jums vēl dažus skaitļus. Kaut vai ņemsim to pašu "Turību", ar aptuveni 15 tūkstošiem strādājošo, kur nodokļos samaksā 10% - 25 miljonus. Ko tad samaksā pārējie 90% Latvijas tirgotāju? Vai 250 miljonus? Pāris miljonu. Peļņas nodoklis ir bijis 21%... Tātad ir pietrūkuši kādi 4% pirmajā ceturksnī no plānotā peļņas nodokļa. Esot grūtības ar saražotās produkcijas realizēšanu. Te man atkal gribas jautāt Tautsaimnieku politiskajai apvienībai: kāda ražošana vēl ir jāpalielina, ja ir grūtības ar saražotās produkcijas realizēšanu? Pēc mūsu aprēķiniem, noliktavās tā tuvojas jau 100 miljoniem. (Starpsauciens no zāles: "Nosauciet kaut vienu uzņēmumu, kurš nav nomaksājis!") Jā, bet jūs visu laiku neko nedarāt, lai gan esat koalīcijā. (Starpsauciens: "Absolūti meli!") Parādu summa valsts budžetam. Es nosaukšu: "Dauteks" - 4,9 miljoni, par "Latvijas gāzi" un "Latvenergo" jūs taču šos skaitļus zināt. Bet kas ir lielākie nodokļu parādnieki šajā gadījumā? Lielākie nodokļu parādnieki ir valsts uzņēmumi. Kas ir lielākie eksportētāji Latvijā, skatoties pēc 1994. gada statistikas? Lielākie eksportētāji ir privātuzņēmumi. Tātad jādomā par valsts uzņēmumu parazitēšanu. Viņi kā parazīti ir piesūkušies šiem privātajiem uzņēmumiem, valsts pārpumpē naudu no privātajiem nodokļu ieņēmumu veidā un finansē šo neefektīvo ražošanu, maksājot par enerģiju, sedzot "Latvijas gāzes" parādus, sedzot "Latvenergo" parādus. Tātad Tautsaimniecības politiskās apvienības piedalīšanās šajā koalīcijā ir faktiski radījusi katastrofālu ekonomisko situāciju Latvijā, un to šeit vajag godīgi pateikt. Postsociālistiski kliba ekonomika, kur ir tikai viens vainīgais - valdība. Neticības radīšana ārzemju ieguldītājiem un tai loģiskās sekas - nauda aizplūdīs uz veiksmīgām valstīm un uz veiksmīgām ekonomiskajām un tiesiskajām iekārtām jeb sistēmām. Vēl, runājot par šo iesniegto dokumentu, kas mums visiem ir, par valsts budžeta izpildi, es gribu izteikties par 20. lappusi un minēt galvenos parādu rašanās iemeslus no nodokļu maksātāju puses. Tur ir uzrādītas, piemēram, grūtības gatavās produkcijas realizācijā un tālāk ir teikts, ka "vietējā tirgū nav pieprasījuma pēc saražotās produkcijas, tāpēc lieli apjomi gatavās produkcijas ir sakrājušies noliktavās". Es jau to neteiktu, ja tas man nebūtu šodien atkal iesniegts. Saprotiet - vai tad mēs domājam, ka mums ir 250 miljonu tirgus Austrumos, kā Lucāna kungs aicināja "Dienas Biznesā", ka vajag ražot ne visai labu produkciju un sūtīt uz Austrumiem. Nu nepērk viņi šo produkciju! Nepieciešama izejvielu sadārdzināšanās. Bet es gribu uzsvērt, ka sakarā ar šo lata kursu enerģijas jeb importētās degvielas cenas gan sevišķi nav pieaugušas attiecībā pret inflāciju un pārējiem rādītājiem. Tieši otrādi! Šis process nāk par labu ražotājiem. Grūtības norēķinos ar NVS valstīm. Mīļie cilvēki! 5 gadus NVS valstis jums dod visādus tugrikus, rubeļus, karbovancus, červoncus un nezin kādu vēl makulatūru, un jūs piecus gadus vaimanājat, ka jums tos nemaina pret dolāriem. Un pēdējais. Daži uzņēmumi uz laiku ir spiesti pārtraukt ražošanu sakarā ar parādiem par piegādāto enerģiju valsts firmai "Latvijas gāze" un valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo". Un tas kavē parādu dzēšanu utt. Un nobeigumā. Bankas nav atrautas no kopējās ekonomiskās situācijas. LNNK frakcija nesteidzas izteikt pašreiz atbalstu valdībai. Tas ir atsevišķu runātāju viedoklis. Mūsu priekšlikums ir kopīgi visām lielākajām frakcijām un komisijām kopā ar valdību izstrādāt vienotu likumu paketi par privatizāciju, vērtspapīru tirgu, sertifikātiem, kā arī ir jāpaātrina finansiālais nodrošinājums zemes reformai un tam aizsāktajam, kas ir sākts pašreiz. Un tikai tad mēs varam kaut kādā mērā stabilizēt šeit šo situāciju - finansu un ekonomisko kopējo situāciju. Tautsaimnieku politiskajai apvienībai ir jāatmet ilūzijas par valsts sektora ražošanu, un, ja visi kopā mēs vienosimies par šo ekonomisko paketi un ja valdība spēs atrast risinājumus, kādā veidā to iedzīvināt kopā ar šīm 16 komercbankām, kuras vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas, tad, protams mēs pagaidām varam atrast kaut kādus glābšanas pasākumus, taču nevis vienai bankai, bet gan visai finansu un ekonomiskajai sistēmai kopumā valstī. Un tālākais jau ir nākošās - jaunās - valdības un jaunās Saeimas uzdevums. Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_19_a-seq27 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq27 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q191.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q193089.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q3736450.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q32.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q212.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q183.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q36.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q184.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q28.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q2105506.
• 1995_05_19_a-seq27 mentions Q7210239.