Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq25> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq25 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq25 number "25".
• 1995_05_19_a-seq25 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq25 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq25 spokenAs 126.
• 1995_05_19_a-seq25 spokenText "Nu tā, cienījamie kolēģi, mēs esam atkal savā pulciņā kā vienmēr un varam šeit kritizēt uz nebēdu un brīnīties par to, ka šī kritika paliks tepat, šajā zālē. Te Krastiņa kungs minēja, ka visa atbildība par pašreizējo stāvokli gulstas uz Gaiļa kungu. Es negribu noņemt šo atbildību, bet gribu teikt, ka, ja mēs gribam būt objektīvi, tad jāatzīst, ka ir vēl bijuši pieci gadi pirms tam - pirms šī stāvokļa. Pirmie pieci gadi Latvijas neatkarībai, to skaitā gandrīz četri gadi, kad Latvija varēja realizēt savu ekonomisko politiku. Šajā laikā Latvijā ir radusies sava valūta, ko tagad sauc par lata fenomenu, un mēs pie šī jautājuma vēl mazliet atgriezīsimies. Šajā laikā Latvijā ir realizēta liberāla politika. Lūk, par šo liberālo politiku es mazliet gribu šodien parunāt, jo tas, kas notiek šodien pašreiz šeit, Latvijā, ir šīs konsekventās liberālās politikas sekas. Starp citu, par šo politiku daži "varoņi" jau ir kronēti, un es domāju, ka dažus vēl kronēs nākotnē. Tas viss vēl ir priekšā, bet šodien parunāsim par to, kāda tad ir politika, ko sauc par liberālu. Varbūt uzdosim tādu pavisam filozofisku jautājumu: kādai tad ir jābūt politikai, ko valsts realizē? Ja mēs runājam par saimniecisko jomu, tad acīmredzot valstī vajadzētu realizēt tādu politiku, kurā vairums no valstī dzīvojošiem cilvēkiem var atrast savu vietu valsts saimnieciskajā sistēmā. Šodien mēs pārrunājam šeit finansu krīzes cēloņus. Ja mēs runāsim tikai par naudu, tad acīmredzot mēs nerunāsim par to, kas būtībā notiek. Šodien jārunā par visu kopumā, un no tā mēs nekādi attiet nost nevaram. Tātad būtībā normāli spēj funkcionēt tikai tā sistēma, kas strādā dēļ cilvēka. Es gribētu precizēt - dēļ vairākuma cilvēku. Un te nav nekādas alternatīvas -, nav pilnīgi nekādas alternatīvas. Sakiet, vai ir pareiza tāda sistēma, kura pasaka, ka cilvēks, kas pašreiz ir šeit, šai sistēmai nav derīgs. Es domāju, ka šeit nebūs neviena drosminieka, kas kāps tribīnē un pateiks, ka Latvijā liberālā sistēma nedarbojas tāpēc, ka cilvēks šai sistēmai nav derīgs. Es gribu atgādināt tiem, kuri varbūt uzdrošināsies to teikt, ka sociālismā arī teica, ka cilvēks sistēmai nav derīgs, un trīs paaudzēs mēģināja viņu pāraudzināt, lai cilvēks strādātu tikai valsts labā. Diemžēl nekas neizdevās. Tikpat nesekmīgs būs mēģinājums uzspiest un teikt, ka laba ir tāda sistēma, kas vairākumam cilvēku nenodrošina viņu elementārās tiesības. Lūk, diemžēl tāda izrādās liberālā sistēma, ja viņu realizē neprofesionāli. Pēc būtības Latvijā netiek realizēta liberālā sistēma, jo šī sistēma pēc savas būtības ir varmācīga pret vairākumu cilvēku, kas ir šeit, Latvijā. Varmācīga tajā ziņā, ka atstāj šo cilvēku bez darba, bez darba orientieriem, bez tā, lai viņš varētu izmantot savu iniciatīvu un, teiksim, ar savu darbu nodrošināt savu dzīvi, viņu atstāj bez naudas. Pēc būtības beztiesīgu un neaizsargātu atstāj vairākumu cilvēku. Es nevaru nekādā veidā atzīt šo politiku par klasisku liberālo politiku. Man reiz viens jokdaris teica apmēram tā, ka, pēc viņa izpratnes, liberāla politika ir tad, kad cilvēks, pēkšņi nonācis pie varas, nezina, ko darīt. Viņš gan pasaka, ka viņa valdība ir politiska, bet abstrahējas no saimnieciskajām lietām. Dzīve rit kā rit, viņš, teiksim, dara, ko var, un tad to sauc par liberālo politiku. Baidos, ka kaut kāda līdzība ar līdz šim realizēto valsts pārvaldes modeli šajā jokdara izteicienā ir. Ja mēs šodien runājam par bankas krīzi vai runājam par budžeta krīzi, tad pēc būtības tā ir politiska krīze, tās politikas krīze, kas līdz šim tikusi realizēta. Šeit premjerministrs runāja par to, ka bankai "Baltija" ir (citēju): "Baltijai" ir īstermiņa likviditātes problēmas. " Man nemaz nav pārliecības, ka šīs ir īstermiņa likviditātes problēmas, un es pacentīšos tālāk to pierādīt. Minēja tādu teicienu, ka bankai "Baltija" ārzemju eksperti iedos jaunu "elpu". Man nav ne mazākās pārliecības, ka šie ārzemju eksperti iedos šo jauno "elpu". Un visbeidzot Gaiļa kungs, it kā garāmejot, minēja, ka stabilais lats ir fenomens, ko varēs novērtēt tikai nākamībā. Es atļaušos, uzdrošināšos šodien pamēģināt tūliņ pat novērtēt šo stabilo latu. Taču iepriekš jau gribu tikai norobežoties no vienas lietas. Es šeit netaisos prasīt nekādu lata devalvāciju un nerunāšu par pēdējiem desmit mēnešiem attiecībā uz mūsu naudu, bet es runāšu par pusotru gadu pirms šiem desmit mēnešiem, kad ar vārdu "stabilais lats" sistemātiski notika lata vērtības augšana. Un bija naivi domāt, ka tie dolāri, kas tajā laikā nāca šeit Latvijā iekšā, ka viņi nāca labdarības nolūkos. Viņi nāca tāpēc, lai šeit izsūktu to, ko var izsūkt, un tad, kad ir izsūkts viss, kas vien ir iespējams, viņi tagad taisās no šejienes prom. Un mēs esam palikuši tur, kur mēs esam. Lūk, tādi ir ārējie cēloņi, kas radīja šo latu, ko sauca par stabilo, bet kura vētība pieauga. Šīs stabilās lata vērtības rezultātā ražotāji zaudēja savu ekonomisko potenciālu un tie ir fakti, ko nevar apstrīdēt. Protams, tas nebija tikai lata darbības rezultātā, bet lats šajā ziņā nospēlēja ļoti lielu negatīvu lomu. Es atļaušos tikai atgādināt, ka trīs gadu laikā pēc Latvijas neatkarības Latvija ir zaudējusi 50% no iekšzemes kopprodukta. Bet ražošanā šis skaitlis ir vēl daudz lielāks. Un apbrīnojami ir tas, ka, ja jūs paskatīsities korelāciju starp ražošanas potenciāla kritumu un lata vērtības pieaugumu, jūs redzēsit, ka te ir skaista sakritība - jo straujāk auga lata vērtība, jo straujāk kritās iekšzemes kopprodukts ražošanā. Lūk, šāda korelācija pastāv, un pastāv arī otra korelācija. Straujāk samazinājās Latvijas eksports un sāka augt ārējās tirdzniecības deficīts. Lūk, tāds ir reāli šis lata fenomens, par ko mēs šodien esam spiesti runāt. Es minēšu tikai vienu piemēru vienā rūpniecības nozarē. Runāšu par kokrūpniecību, kas pēc būtības mūsu pašreizējā sliktajā ekonomiskajā stāvoklī, ja mēs būtu bijuši pietiekoši gudri un visu, kas mums bija iespējams, būtu ieguldījuši savā kokrūpniecībā, šogad, šajā brīdī, tā varētu dot praktiski visu mūsu ārējo eksportu. Diemžēl patiesība ir tāda, ka dziļi pārstrādāt koksni, tas ir, ražot mēbeles, ražot, teiksim, kokizstrādājumus, pateicoties tam, ka mums bija stabilais lats pusotru gadu, ir kļuvis ārkārtīgi neizdevīgi. Un tāpēc šī, teiksim, pārstrāde, kas patiesībā varētu dot no viena koksnes kubikmetra piecreiz vairāk valūtas, nekā to mēs dabūjam pašreiz, lūk, nenotiek, jo dziļā pārstrāde ir ekonomiski neizdevīga. Un mēs joprojām nodarbojamies maksimāli ar jēlkoksnes eksportu, un zināms progress ir panākts vienīgi zāģmateriālu sagatavošanā. Un šeit ir pilnīgi pamatotas ekonomiskās analīzes, - jo vairāk, teiksim, ir iekšējo izdevumu, jo vairāk dolāru, kas nāk par saražoto produkciju no ārzemēm, ir jāpārvērš šeit latos, jo lata vērtība visu laiku aug, un rezultātā ir tāds stāvoklis, kāds viņš pašreiz ir iestājies. Lūk, tās ir lietas, par kurām šodien, pēc manām domām, vajadzēja nopietni runāt, bet diemžēl tas nenotika. Vai budžeta grūtības ir pārejošas? Es gribu teikt skaidri, ka, pēc manas pārliecības, viņas nav pārejošas, ja ekonomiskā politika nemainīsies. Šeit es gribētu vienu lietu piezīmēt, un es beigās vēl pie šīs lietas atgriezīšos, runāt par to, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība, ieejot šajā koalīcijā, izvirzīja virkni priekšnoteikumu attiecībā uz rūpniecību. Diemžēl šie priekšnoteikumi nav pildīti. Varētu sacīt - labi, te visi gudri runā, pamāca, kā vajag un kā nevajag darīt, bet varbūt varētu pateikt, ko vajag darīt. Es atļaušos pateikt arī šajā jautājumā kaut ko neatkarīgi no tā, vai Kiršteinam es patīku vai nepatīku. (No zāles deputāts A. Kiršteins: "Patīk, patīk!") Tātad te bija runa par kredīta līnijas atvēršanu valdībai. Es domāju, ka nevis valdībai vajag atvērt šo kredīta līniju, bet jāatver kredīta līnija ražotājiem. Tam, kurš ir spējīgs palielināt eksporta produkcijas ražošanu. Jā, tieši tā, un tad šī nauda atgriezīsies ar garantijām, nevis tiks apēsta ar garantijām. Otrkārt, ir jānokārto rūpniecības pagātnes parādu lietas, kas visu laiku kā slogs gulstas viņai virsū. Par to ir runāts neskaitāmas reizes, un es šodien vēlreiz to atgādinu. Uzņēmuma vadītājs ir jāpadara par ieinteresētu uzņēmuma saimnieku - tas attiecas uz valsts uzņēmumiem -, kas ir atbildīgs par to, kas uzņēmumā notiek, bet nevis tikai jāuzskata par pārvaldnieku, kas pastāv līdz uzņēmuma likvidācijai. Maksimāli atvieglojumi eksportam ir vajadzīgi. Un visbeidzot - arī ražošanai labvēlīgs ekonomiskais klimats. Te jau jārunā par vairākiem faktoriem kopā, ko es laika trūkuma dēļ nevaru izdarīt. Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Šeit vakar mēs jau debatējām par "Unibankas" privatizāciju un tanī skaitā arī par bankas "Baltija" nacionalizāciju. Es gribu no šīs tribīnes tikai pateikt, ka līdz ar "Unibankas" privatizāciju mēs pēc būtības lielam draudam pakļaujam milzīgu valsts kapitāla daļu, nezinot, kas ar viņu notiks tālāk. Es gribu no šīs tribīnes vienkārši to pateikt, lai tas būtu ierakstīts stenogrammā. Paldies.".
• 1995_05_19_a-seq25 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq25 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_05_19_a-seq25 mentions Q16350881.
• 1995_05_19_a-seq25 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq25 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq25 mentions Q7210239.