Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq23> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq23 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq23 number "23".
• 1995_05_19_a-seq23 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq23 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq23 spokenAs 129.
• 1995_05_19_a-seq23 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šajā ārkārtas sēdē mums sākumā ir jātiek galā ar procedūras jautājumiem. Tātad - ko mēs šeit gribam panākt? Sēdes darba kārtībā bija trīs jautājumi. Un ārkārtas sēde nevar iziet ārpus šiem sēdē noteiktajiem darba kārtības jautājumiem. Tie bija šie trīs ziņojumi, kurus sniedza Gaiļa kungs, Piebalga kungs un Repšes kungs. Vairāk nekas cits darba kārtībā nav paredzēts, un visi šie trīs kungi it kā prasīja mūsu padomu. Mēs šo padomu varam dot no savām partijiskām pozīcijām, pie kurām mēs piederam, vadoties pēc frakciju piederības vai tīri no sava personīgā viedokļa. Diemžēl ne Gaiļa kungs, ne Piebalga kungs vairs nedzird, ko mēs sakām. Varbūt viņiem visiem ir radio, un Gaiļa kungam, protams, ir Zviedrijas premjerministra vizīte, kas ir ļoti atbalstoši. Vēl sēdes pirmajā daļā mūs ļoti vērīgi klausījās visa Latvijas valsts Ekonomiskā policija un Drošības policijas vadība. Bet laikam arī viņi neko interesantu nesaklausīja un aizgāja prom no šejienes. Tā ka šeit, zālē, ir palikuši deputāti, palikuši ir daži Latvijas Bankas pārstāvji, Komercbanku apvienības pārstāvji, un tā mēs te savā starpā runāsim, ko nu tagad darīt un kāds rezultāts būs. Bukovska kungs tikko piesolīja, ka iesniegs priekšlikumu, par Latvijas Bankas vadības demisiju. Es domāju, ka šie četri mēneši līdz vēlēšanām ir tas laiks, kad mūsu Latvijas valsts Ministru kabinets var justies visdrošāk. Nav mums Latvijā tādas politiskās partijas (vismaz Saeimā pārstāvētas), kura nodarbosies ar "pašnāvību" un centīsies panākt valdības demisiju, lai ieņemtu Ministru kabineta vietu šajā laikā. To visi ļoti labi apzinās. Un arī visi runātāji teica, ka Piebalga kungam, protams, neskatoties uz visu to, ir jāpaliek pie sava viedokļa. Tātad visa mūsu runāšana praktiski ir politiskā viedokļa izteikšana un vai nu atbalsts, vai noliegums tai valdības un Latvijas Bankas rīcībai, kāda tiek veikta tagad, lai stabilizētu situāciju ar komercbankām valstī. Un šeit es gribētu pieskarties tiešām šiem politiskajiem faktoriem, jo mēs galu galā te visi esam politiķi un tikai pēc tam baņķieri, grāmatveži, diletanti vai profesionāļi. Šajā jomā - vēl jo vairāk. Tātad, pirmkārt, ja nu šī krīze ir - un viņa ir, tāpēc sauksim lietas īstajos vārdos - , ja tur valdībai, ja Latvijas Bankai ir jāiemaisās, ja pie bankām ir depozītu noguldītāji, kas vēlas pārtraukt šos līgumus un izņemt depozītus, ja tas tā nav tikai vienā bankā, bet ir divās, trīs, četrās, piecās, tad šie te krīzes elementi ir. Bet kas šo krīzi ir izsaucis? Es domāju, ka par to ir jārunā pašā pēdējā kārtā, bet sākumā ir jādomā, kā šo krīzi lokalizēt un likvidēt. Jo es jau vairākās sēdēs, arī runādams par citiem jautājumiem, esmu teicis, ka pasaulē pastāv standartkārtība, kas ir dogmatiska, tāpat kā šie baušļi, ko visi ievēro, ko visi zina, un katrs var piedomāt kādu jaunu klāt, bet, ja atņems nost, tad nekas neiznāks. Jo, pirmkārt, jau pastāv krīzes pārvarēšanas noteikumi, un tie ir standartveida. Pirmām kārtām tā ir krīzes lokalizācija. Vai tiešām ir viss jau izdarīts, lai šī krīze lokalizētos tajos apmēros, kādi tie ir šobrīd? Es domāju, ka nē. Otrkārt, es šo lokalizēto robežu nosargāšu gan no iekšpuses, gan no ārpuses, lai nekādi blakusfaktori vairs šo krīzi nevarētu uz vienu vai uz otru pusi virzīt, lai viņa būtu pilnīgā kontrolē. Arī tas nav darīts. Tātad pēc tam ir visu šo krīzes seku likvidācija, bet bez papildu zaudējumiem, kas jau ir radīti. Arī tas ir šinī gadījumā, un tikai pēc tam seko visa šī seku novēršana, cēloņu noskaidrošana un profilakse. Pašlaik mums ir otrādi. Mēs nodarbojamies ar šo cēloņu noskaidrošanu. Jā, tas ir ļoti būtiski, bet sākumā šī krīze ir jālikvidē un pēc tam ir pilnībā jāanalizē šie cēloņi, lai viņi vairs netiktu pieļauti. Diemžēl mums šī pirmā faktora lokalizācija nepastāv. Pastāv - taisni otrādi - šīs krīzes kaut kāda emocionāla izvēršana ar nepārdomātiem izteicieniem. It sevišķi, ja to dara politiķi, ja to dara Kabineta locekļi, ja to dara pārējie. Pietika Piebalga kungam televīzijas intervijā pārteikties par to, ka banka "Baltija" neizmaksās depozītu procentus, - un tā tiešām bija tehniska pārteikšanās -, ka nākamajā dienā to personu līkne, kuras pieprasīja, kuras uzreiz gribēja jau pārtraukt savus depozītu līgumus un izņemt naudu, jau sniedzās daudzos tūkstošos, ko neviena banka nevar normāli izturēt. To nozīmē viens vārds, kas tika izmests nelaikā un nevietā. Es jau nemaz nerunāšu par to, ka arī pie mums, Saeimā, diemžēl šīs vaimanas un šausmināšanās ir ļoti populāra lieta. Es gribētu teikt, ka mums šeit, Saeimā, tāpat kā bija arī Augstākajā padomē, ir vesela kategorija profesionālu apraudātāju. Vienu otru no viņiem es atceros jau no Tautas frontes pirmā kongresa laikiem, un visu laiku ir dzirdēts, kā mēs mirstam badā, kā viss ir sagrauts, kā visiem ir gals klāt. Visu laiku mēs to vien dzirdam katrā sēdē. Pie tā mēs esam pieraduši un neņemam vairs galvā, bet radioklausītāji bieži vien to neatceras, un katru reizi, kad viņi dzird, ka gals ir klāt, ka mirstam badā, viņi skrien uz to banciņu un ņem tos savus noguldītos 10, 20 vai 100 latus ārā un labāk liek zeķē. Arī šādas sekas, es domāju, mūsu sēdei nav vajadzīgas. Bet tagad pavisam konkrēti par to, ko mēs dzirdējām šodien saskaņā ar darba kārtību, par šiem te ziņojumiem. Tātad Gaiļa kungs kā Ministru prezidents, kam ir jāuzņemas atbildība, pilnīga politiskā atbildība - un šim Kabinetam tā ir jāuzņemas par ekonomisko situāciju valstī - piedāvāja, lūk, šo variantu, par kuru notiek pārrunas ar komercbankām. Tātad viņi pārņem šo 51 procentu no bankas "Baltija". Tā ir zināma garantija bankai, un es nerunāšu tikai par banku"Baltija", bet, kā to izvērsa arī Ministru prezidents un citi runātāji jau teica, laikam ir jārunā par to, ka šajā brīdī ir jāaizsargā ne tikai viena banka, bet šajā brīdī jāmēģina lokalizēt šī krīze attiecībā uz bankām, lūk, šīm "16 + 1", kā Repšes kungs teica, kuras ir cerīgas, bet kurām ir zināmas grūtības, un bez tam valsts nes atbildību par savu līdzpilsoņu noguldījumiem. Es domāju, ka ar šo sēdi tiešām šīs vaimanas un raudas ir jāpārtrauc. Varbūt kāds vakar ir vērojis Krievijas televīzijas programmas (es tikai ierakstus paskatījos), kas tur ir izdarīts. Tātad kas tika rādīts vakar Krievijas televīzijā? Ik pēc divām stundām tika rādīta rinda pie bankas "Baltija", ik pēc divām stundām tiek rādīta Klausa kunga ārkārtīgi "veiksmīgā" (pēdiņās) intervija Zviedrijā un tas, ko viņš vēl papildināja šeit, Latvijā, par to, ka Latvijas valdība izsniedz licences zagļiem un laupītājiem un tā tālāk. Un tad tiek dots komentārs: "Jūs redzat, kāda ir Latvijas banku sistēma! Tur pat valdība visus laupītājus atbalsta. " To, ko jau agrāk teica. Ir zināms salīdzinājums ar to pašu Čečeniju, un viss. Un tagad parunāsim par iemesliem, kam ir izdevīga banku krīze Latvijā. Kam bija izdevīgi, ka Krievijas kapitāli gāja uz Latviju, šeit viņi apgrozījās un pelnīja naudu Latvijas valstij vai pelnīja baņķieriem un pārējiem? Kam ir izdevīgi, lai šeit būtu banku krīze un lai šis kapitāls vairs uz šejieni neietu? Kāpēc Krievijas televīzija tērē milzīgu naudu un nepārtraukti rāda kaut kādas kaimiņu valstis, runā par kaut kādu banku notikumu? Uz ko tas viss vedina un kāpēc tas ir vajadzīgs? Un cik tur vainīgi esam mēs paši ar savu vaimanāšanu un savu bļaustīšanos par to, ka tai bankai ir gals klāt, un sūtām speciāli klientūru uz turieni, lai izņem šo naudu? Ne jau pirmo reizi tas atkārtojas Latvijā. Mērķtiecīgi tas atkārtojas. Tātad paskatīsimies, kam tas ir izdevīgi. Ja arī Kamaldiņa kungs te būtu uz vietas... viņam diemžēl, cik es zinu, pagaidām ir tikai viens darbinieks, un viņš tik ātri nevarēs atklāt, kas un kam ir izdevīgi. Bet es ļoti ceru, ka tas tiks atklāts, kam tas ir izdevīgi šinī gadījumā Latvijā. Un kam tas deva kaut kādu labumu. Un visbeidzot. Šinī sēdē mēs nepieņemsim nekādu likumu. Es domāju, ka, ņemot vērā kvoruma skaitu un ieinteresētību, mēs šoreiz arī nenobalsosim par kādu amatpersonu demisiju. Tas ir jautājums, ko izsver, apsver un izspriež, tas nav tik vienkārši izdarāms. Un es nedomāju, ka kādas lielas finansu personas demisija pašlaik Latvijai nestu labumu vispār, arī mūsu komercbanku sistēmai. Tātad mēs nepieņemsim ne lēmumus, ne likumus, bet tad mums ir vajadzīgs atbalsts vai noliegums tam, kas ir darīts. Es domāju... es nevaru teikt, jo mums frakcijai, mūsu partijai, sēdes nav bijušas, es varu izteikt vienīgi savu personīgo viedokli, un šoreiz Kabineta rīcībai ir jāizsaka atbalsts. Un jāseko ļoti stingri, kā tas notiek. Protams, te nav runa par kaut kādu līmeņu banku nacionalizāciju, te ir runa par valsts kontroli pār komercbankām šādā te krīzes situācijā. Un tāpēc es vēlreiz gribētu pasvītrot - Gaiļa kungs tā nedroši par to ierunājās - , jo es domāju, ka te nedrīkst pastāvēt tikai līgums starp Latvijas Banku, Ministru kabinetu un banku "Baltija", bet šeit ir jāpastāv kaut kādam no tā izejošam dokumentam. Ja nav likuma, darbojas līgums. Tātad ir jābūt šim standarta līgumam, ar kuru valdība veic šo banku krīzes lokalizāciju un banku atveseļošanu. Vēl vairāk. Es gribētu teikt, ka šeit ir jādara tā - ir jādod pašām bankām iespēja stabilizēt situāciju. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka daudzām bankām absolūti nav vajadzīgi ne tie miljoni, ne tie kredīti ne no bankas, ne no budžeta vai tamlīdzīgi. Viņām ir vajadzīgs valdības, Ministru kabineta, un Latvijas Bankas atbalsts, zināmas garantijas, ar kurām viņi paši varētu piesaistīt kredītlīdzekļus no dažādām vietām, ieskaitot arī starpbanku kredītus no citām valstīm, kā jau tas iepriekš ir bijis. Tas šobrīd nenotiek sakarā ar šo sacelto ažiotāžu. Tātad, ja valdība deklarē par šo stabilitāti, deklarē par šīm iespējamajām garantijām komercbankām, kas ir "veselīgas" komercbankas, bet kuras ir nokļuvušas īslaicīgās grūtībās saskaņā ar savām kļūdām, ar tām kļūdām, kuras varbūt vispār esam pieļāvuši mēs, veidojot valsts ekonomiku. To tagad neakcentēsim, jo galvenais ir šīs kļūdas redzēt un vēlāk sameklēt cēloņus. Tātad, ja ir iespēja ar šādām garantijām, ar šādu iesaistīšanos akciju pārņemšanā un tamlīdzīgi... un arī šāda ir garantija... tad es domāju, ka pirmais solis ir nevis naudas došana šīm bankām un tamlīdzīgi, bet gan iespēja šīm bankām pašām saņemt starpbanku kredītus vai tamlīdzīgi, lai atveseļotu šo situāciju. Kam ir vajadzīgas šīs te garantijas? Un es domāju, ka mums ir jāatbalsta vismaz tas, ko valdība šoreiz ir darījusi, bet nav darījusi dažās iepriekšējās situācijās. Tātad ir 500 000 noguldītāju - fizisko personu un 18 000 - juridisko personu, un, kā jau te Repšes kungs izteicās, kopā visām šīm bankām ir 89% noguldītāju. Tie ir valsts pilsoņi, un beigu beigās, ja viņi ir valsts pilsoņi, tad valstij viņi ir jāaizsargā. Un es arī gribētu teikt, ka ne jau visi baņķieri ir kaut kāda speciāli nīdējama šķira, bet arī viņi ir valsts pilsoņi, kas ceļ valsts ekonomiku un labumu. Un arī viņi valstij un Kabinetam ir jāaizsargā. Un šinī momentā es tiešām aicinātu atbalstīt šo valdības iniciatīvu un turpmāk, protams, strādāt pie iespējamās likumdošanas, lai tas nebūtu vienīgi līguma formā noslēgts, bet lai tam būtu likumisks pamats un lai uz šī likuma pamata valdība un arī citi Kabineti, kas pēc tam nāks, jau turpmāk varētu izstrādāt valsts politiku šajos jautājumos par krīzes novēršanu komercbankās, kā arī vispār visā ekonomiskajā situācijā un tamlīdzīgi. Tāda mums pašlaik vēl neeksistē. Par to liecina arī šī sēde, jo, tiklīdz kaut kas tamlīdzīgs notiek, mums tūdaļ ir jāsauc ārkārtas sēde, un tad te ļoti gudri jārunā, ko un kā darīt. Šeit ir jābūt standarta risinājuma likumam un uz tā pamata izstrādātai valsts politikai. Paldies, godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šinī gadījumā Ministru kabineta šo iniciatīvu par banku situācijas stabilizēšanu.".
• 1995_05_19_a-seq23 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq23 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q159.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q20560178.
• 1995_05_19_a-seq23 mentions Q34.