Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq2> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq2 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq2 number "2".
• 1995_05_19_a-seq2 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq2 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq2 spokenAs 66.
• 1995_05_19_a-seq2 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Nav šaubu, ka šobrīd viens no sabiedrībā visvairāk diskutētajiem tematiem ir stāvoklis Latvijas komercbankās. Par to arī nav īpaši jābrīnās, zinot, cik daudzi no mūsu valsts iedzīvotājiem ir uzticējuši savus ietaupījumus bankām. Pieņemot tik svarīgus lēmumus kā valdības iesaistīšanās bankā "Baltija", mēs nedomājam rīkoties bez Saeimas pilnvarām. Es pats biju nolēmis sasaukt Saeimas sēdi tad, kad man būtu pilnīga skaidrība par bankas "Baltija" finansiālo stāvokli un kad būtu gatavs līgums, valdības līgums, ar banku "Baltija". Tas būtu nepieciešams arī tādēļ, lai izdarītu grozījumus valsts budžetā, jo resursi, kuri mums, iespējams, būtu jāizmanto, lai stabilizētu stāvokli bankā "Baltija", būtu ņemami kā kredītresursi, neapšaubāmi, izmantojot atļauto valdības garantiju limitu. Šobrīd jau banka "Baltija" ir nodevusi valdībai 51% savu akciju - nodevusi bez atlīdzības. Savukārt Latvijas Banka ir pārņēmusi pilnā kontrolē visas bankas - bankas "Baltija" - transakcijas un pilnībā kontrolē bankas "Baltija" darbību. Tas nozīmē, ka neviens pārskaitījums nevar aiziet ne uz vienu citu banku vai rēķinu bez Latvijas Bankas pārstāvju ziņas. Ir arī Andra Piebalga, Einara Repšes un Aleksandra Laventa parakstīts paziņojums par valdības, Latvijas Bankas un bankas "Baltija" sadarbību, lai novērstu bankas "Baltija" īstermiņa likviditātes problēmas. Es uzskatu, ka šis paziņojums bija savlaicīgs un vajadzīgs, lai nomierinātu satrauktos iedzīvotājus, jo tieši iedzīvotāju intereses, noguldītāju intereses, ir tās, kas liek valdībai sekot situācijai banku sektorā. Protams, to dara arī Latvijas Banka, kurai šis pienākums - komercbanku darbības uzraudzība - ir deleģēts ar likumu. Kad radās sarežģījumi bankā "Baltija", kas ir lielākā Latvijas komercbanka, tad valdībai nekas cits neatlika kā pieņemt lēmumu par enerģisku rīcību. Kaut arī tā nebija valdības kompetence, kā mēs visi to zinām, tomēr mums nācās iejaukties, lai labotu radušos situāciju, jo valdība atbild par stāvokli kopumā valstī, un tātad mums nebija citas alternatīvas. Iepriekšējo, iepriekš sabrukušo banku grūtības un bankroti nevarēja ietekmēt - būtiski nevarēja ietekmēt - Latvijas finansu sistēmu un ekonomiku, taču diemžēl to nevar teikt par banku "Baltija". Apzinoties situācijas nopietnību, valdība un personiski finansu ministrs Andris Piebalgs rīkojās enerģiski un noteikti, un ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku un lielāko Latvijas komercbanku - banku "Baltija" - jau vairākas nedēļas strādā pie bankas "Baltija" sanācijas problēmas atrisinājuma. Kā jau teicu, pašreiz tiek strādāts pie līguma par bankas "Baltija" kontrolpaketes pāriešanu valdības īpašumā. Jāsaka, ka šie soļi ir normāli un tā ir pasaulē pieņemta prakse. Ar lielākām vai mazākām grūtībām saskaras banku sistēma visā pasaulē, un Latvija, protams vai diemžēl, nav izņēmums. Ir svarīgi, lai šīs problēmas, šīs grūtības tiktu kontrolētas un lokalizētas. Es uzskatu, ka šajā gadījumā mums tas ir izdevies. Varētu rasties jautājums, kādēļ valdība iejaucās tikai tad, kad radās grūtības bankai "Baltija". Kamdēļ to nedarīja citu banku gadījumā - tādu kā Topbanka, Tautas banka, banka "Olimpija" un tā tālāk? Kā jau es teicu, "Baltija" ir Latvijas lielākā komercbanka, un tajā ir tuvu pie 500 000 noguldītāju, un tā apkalpo gandrīz 20 000 juridisko personu. Tas nozīmē, ka praktiski bankas "Baltija" klients ir katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, ja mēs rēķinām - apmēram divi trīs cilvēki ģimenē. Un tātad bankas "Baltija" problēmas kļūst par visas Latvijas tautsaimniecības problēmām. Mēs varam iedomāties, kas notiktu, ja apstātos norēķini vairāk nekā 20 000 juridiskajām personām. Tā ir ikdienas dzīve, un katru dienu miljoniem latu ir jāsamaksā par visdažādākajiem pakalpojumiem, precēm, nodokļiem - un tā tālāk un tā joprojām. Tas varētu izsaukt ļoti lielas problēmas. Protams, sarežģījumi, kā jau teicu, bankas sistēmā ir, tomēr tie... tas nenozīmē vispārēju Latvijas finansu krīzi. Banka "Baltija" ir to komercbanku skaitā, kuras līdz šim nav sniegušas pārskatu par 1994. gada darbību. Auditorfirma "Coopers & Lybrand", kura gatavo šo pārskatu, strādā ļoti rūpīgi. Rīgā šobrīd pēc valdības uzaicinājuma ir ieradušies un strādā vieni no labākajiem pasaules juristiem - juristi no Lielbritānijas Beikers un Makenzi un ieguldījumu baņķieri, kas pirms dažiem gadiem palīdzēja Zviedrijas valdībai sagatavot līdzīgus līgumus ar grūtībās nonākušām bankām, piemēram, Nordenbanku, kas ir viena no lielākajām Zviedrijas bankām. Kā jūs atceraties, avīzēs lasījāt, pirms gada līdzīgu krīzi pārdzīvoja Zviedrija. Šie profesionālie baņķieri izstrādās plānu, kā būtiski uzlabot bankas "Baltija" darbu, un iedos tai jaunu elpu. Šo starptautiski atzīto ekspertu klātbūtne, arī starptautiskā atbildība, ko nes šie pasaulē pazīstamo tādu firmu vārdi kā "Coopers & Lybrand" un minētie juristi, ļauj droši apgalvot, ka pārskats par bankas "Baltija" pērnā gada darbību un tās biznesa potenciālu būs precīzs un tas būs pamatojums līgumam starp valdību un banku "Baltija", un tas būs atbilstošs starptautiskajai praksei. Mēs domājam arī, ka šīs starptautiskās komandas uzkrātā pieredze tiks izmantota arī citu grūtībās nonākušo banku atveseļošanai. Paralēli šim darbam tiek veikti pasākumi īslaicīgo maksājumu grūtību novēršanai. Finansu ministrs jau vairākkārt ir izteicies, ka šim nolūkam netiks izmantoti budžeta līdzekļi. Domāju, ka sīkāk par to viņš pastāstīs savā ziņojumā. Es personiski ļoti dziļi cienu Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši un novērtēju viņa realizēto monetāro politiku. Stabils lats ir fenomens, kura patieso efektivitāti mēs varēsim novērtēt vēlāk. Tomēr jāatzīst, ka mēs visi joprojām veidojam kaut ko jaunu, tāpēc no trūkumiem un kļūdām neizbēgt. Te jāpiemin likumā par bankām ieprogrammētās neskaidrības attiecībā uz banku akcionāru kompetences sadalījumu, atsevišķu banku nepārdomātā kredītpolitika, kā arī virknes kredītņēmēju negodīgā rīcība. Saprotams, ka banku sistēma ir tautsaimniecības spogulis. Ja ir sastingums tautsaimniecībā, tad arī banku uzņēmējdarbība nevar plaukt un zelt. Uzskatu, ka, aktivizējoties uzņēmumu privatizācijai, tādā vai citādā veidā atrisinot uzņēmumu savstarpējo parādu jautājumu, šo smago padomju laika mantojumu, jaunas finansu plūsmas uzlabos arī Latvijas banku asinsriti. Tomēr, protams, gluži objektīvi ir sagaidāmi vēl daži nepatīkami satricinājumi. Latvijas valdība kopā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi likumprojektu par banku sanāciju un bankrotu, jo eksistējošais Bankrotu likums neder un nav piemērojams banku maksātnespējas gadījumos. Mēs gatavojam arī likumprojektu par iedzīvotāju noguldījumu aizsardzību un apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka jāveido speciāls ieguldījumu apdrošināšanas fonds, kas līdz kādai zināmai summai garantētu iedzīvotāju noguldījumu drošību arī bankrotējošās bankās. Ceru, ka patlaban vērojamie pārejošie, tomēr acīm redzamie sarežģījumi komercbanku darbībā aktivizēs valdību un arī likumdevējus ražīgam darbam visas tautas labā. Arī Latvijas Bankai jānosaka stingrākas prasības komercbankām, kuras piesaista depozītu noguldījumus. Es esmu gatavs saņemt kritiku par valdības rīcību, palīdzot bankai "Baltija", bet tādā gadījumā es vēlētos dzirdēt jūsu piedāvātās alternatīvas. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_19_a-seq2 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq2 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q2660080.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q8436.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q23666.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q471678.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q34.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q318940.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q42735.
• 1995_05_19_a-seq2 mentions Q3411.