Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_19_a-seq10> ?p ?o. }

• 1995_05_19_a-seq10 type Speech.
• 1995_05_19_a-seq10 number "10".
• 1995_05_19_a-seq10 date "1995-05-19".
• 1995_05_19_a-seq10 isPartOf 1995_05_19_a.
• 1995_05_19_a-seq10 spokenAs 38.
• 1995_05_19_a-seq10 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais priekšsēdētāja kungs un cienījamie deputāti! Es gribētu parunāt par četriem momentiem, kas parādītu, kāpēc mēs domājam, ka šī apspriešana bija vajadzīga. Mēs, protams, nedomājam, ka šeit mēs varētu šodien uzklausīt no diviem vai trijiem galveniem ziņotājiem smalkas receptes, ja tādas nav bijušas divu gadu laikā. Bet katrā ziņā, ka būtu virkne iemeslu, lai runātu... Tātad pašā sākumā - par to, vai ir banku un ekonomiskā krīze Latvijā? Jo demokrātiskā partija "Saimnieks" (pirms tam - Demokrātiskā partija) ne vienreiz vien ir teikusi, ka situācija saasināsies. Un, kā jūs atceraties, janvārī mēs teicām, ka maija beigās tā būs ļoti smaga. Kā mēs tagad redzam, budžeta nepildīšanās dēļ tas viss tuvojas - un tuvojas ar vēl ātrākiem soļiem. Nu, un nākamos momentus arī varētu prognozēt, bet es domāju, ka tas nav šodienas uzdevums. Man vislabāk patika šodienas avīzes "Dienas Bizness" piedāvājums - piedāvājums valdībai, ka būtu jātaisa tāda skaidrojošā terminoloģijas vārdnīca, lai būtu tautai skaidrība. Ja politiķis saka, ka krīzes nav, tad valsts patiesībā ir dziļā krīzē. Kas to pierāda? Pirms dienas vai divām mūsu vadošie bankas un valdības pārstāvji teica, ka viss esot lokalizēts un lietas sākot gandrīz vai uzlaboties, bet šorīt mēs uzzinām, ka vēl četras bankas ir apstādinātas. Tika teikts, ka kaut kādas sīkas kredītiestādes varbūt turpmāk tikšot apstādinātas. Tas ir pirmais. Otrais termins, kas tiek pieminēts "Dienas Biznesā": ja politiķi saka - "īslaicīga likviditātes problēma", tad tas nozīmē, ka šī iestāde ir tuvu bankrotam. Nākamais. Ja politiķi saka, ka kāds grauj valsts prestižu, tad ir skaidrs, ka kāds ir pateicis taisnību par stāvokli valstī. Pēdējais piemērs ir tas, kas bija Zviedrijā, - ka Klausa kungs bija pateicis, kāda situācija te varētu būt attiecībā uz bankām. Tas, protams, ir izsaucis pašreiz Eiropas laikrakstos, kas ir saistīti ar biznesa lietām, diezgan lielu rezonansi, un, protams, tur tika mēģināts to nosaukt par krietnu pārspīlējumu. Mēs negribētu, sasaucot šo sēdi, graut premjerministra Gaiļa kunga prestižu un kaut kā mazināt iespēju sasaukt šādu sēdi vēlreiz. Es domāju, ka varbūt arī būs vajadzīgs. Bet es tikai nesapratu vienu viņa šorīt teiktajā - ka līdzīga krīze esot bijusi Zviedrijā. Tad es no savas puses gribētu teikt, ka mēs visi varētu lūgt Dievu, lai mums ātrāk tuvotos šāda krīze, kāda ir Zviedrijā, lai mēs ātrāk varētu redzēt tādas sociālās programmas, tādas algas un tādu nodrošinājumu pensionāriem, kā ir Zviedrijā. Un tad mēs, man liekas, būtu ar mieru pārdzīvot šo "šausmīgo" krīzi (pēdiņās!), kāda bija Zviedrijā. Tā ka es domāju, ka šāds salīdzinājums ir tiešām bijis īstajā vietā, un lūgsim Dievu! Ja mēs paskatāmies uz trijiem posmiem, kādi ir parasti visās banku sistēmās jaunajās valstīs, tad redzam, ka pašreiz jau ir tikai otrais posms iestājies - tā ir banku krīze. Vēl ir gaidāms trešais, kas ir saistīts ar apdrošināšanu, un tie teicieni, ka turpmāk tikšot mūsu ieguldījumi bankās apdrošināti, - tie diez vai izturēs kritiku, ja mēs sāksim skatīties - kas tad tos apdrošinās un par kādu naudu? Pirmais, kam es gribētu pieskarties, ir cēloņi tam. Es par to nerunāšu gari. Es domāju, ka cēloņi visai šai krīzei ir ne tikai banku vadītāju nemākulīgā darbība vai arī Latvijas Bankas nekontrolēšana, bet galvenais cēlonis, protams, ir valdošās koalīcijas realizētā ekonomiskā politika, kura tiek saukta par brīvā tirgus ekonomiku, liberālo (tas vārds, protams, ir jāliek pēdiņās, jo tik liela brīvība, kāda ir šeit, diez vai kaut kur citur ir), un, ja mēs paskatāmies uz Eiropu, tad redzam - gandrīz visās valstīs ir rūpniecības ministrijas, ir tirdzniecības ministrijas, bet mums pašreiz ir palikusi Ekonomikas ministrija, kuras būtībā nav. Es nezinu, ko viņi dara, un es domāju, ka neviens no šeit sēdošajiem lāgā nezina, kas tur notiek. Es domāju, ka būtībā visas savas funkcijas tā ir beigusi Latvijas... vismaz mēģinājumus iejaukties kaut kādos procesos tā ir beigusi un no visiem procesiem atgājusi. Un, protams, mēs varētu runāt par izšķērdību valstī, kāda ir bijusi, kāda ir pieļauta, gan veicot tā saukto ierēdņu reformu un tur lielus miljonus tērējot, gan remontējot telpas, un pēdējais piemērs bija tas, ka bija gandrīz vai gribēšana pārcelt Rīgas Domi uz citām telpām, un tad mēs esam gatavi Rātsnamu tur celt... šeit es nesaku, par kādiem līdzekļiem... bet to visu var runāt. Vēl viens piemērs ir Unibankas privatizācija, kur mēs tā mierīgi paņemam, uz valsts budžeta sloga paņemam 25 miljonus, mēs par to maksājam procentus vienai valsts bankai, pēc tam paziņojam, ka tā ir strādājusi pozitīvi. Šeit man gribētos dzirdēt no cienījamā Repšes kunga - vai tad tā ir? Ja bankai samaksā 3,4 miljonus procentos un pēc tam banka savā peļņā var atmaksāt valstij mazāk, vai tad iznāk tā, ka šī banka, kā viņa pati ziņoja, ir strādājusi ar tādiem lieliem pozitīviem rezultātiem un ir pelnījusi privatizāciju? Es domāju, ka tā ir pilnīgi absurda kādas lietas izskaidrošana tautai! Protams, varētu runāt par G-24 kredīta sadali, bet būtība jau ir tā pašreiz... par šito es gari negribētu runāt. Es domāju, ka pietiek mums, lasītājiem, ieteikt lasīt avīzi "Dienas Bizness", un tur diezgan precīzi visu to var redzēt. Tā ir būtībā vienīgā avīze, kas diezgan precīzi ataino situāciju mūsu ekonomiskajā pasaulē. Nu es saprotu, ka daudzi to nelasa, ka tā nav varbūt tik lielā metienā, un tas varbūt ir diezgan liels trūkums. Tālāk. Es gribētu pieskarties Latvijas Bankas pozīcijai un politikai. Mūsuprāt, Latvijas Banka, protams, tanīs ietvaros, ko tā ir deklarējusi, to dara, bet patiesībā es mēģināšu vairākos punktos parādīt, ka viņa pilnīgi norobežojas no atbildības par radušos situāciju un šajā situācijā visu mēģina uzlikt tikai uz valdības pleciem, un šeit mēs dzirdējām dažādus ārzemju piemērus, ka attīstītajās valstīs ir bankrotējušas bankas. Es domāju, ka tas mūs maz interesē, mums šeit ir reāla valsts, reāla situācija, mums ir ārkārtīgi mazas algas, pensionāri būtībā nespēj izdzīvot, un ir inflācija, kas visu to grūtību nastu palielina, un diez vai mums vajadzētu skatīties, ka kaut kāda tur Anglijas banka bankrotē. Lai bankrotē laimīga! Tas uz mums pilnīgi neattiecas. Tātad - pirmais. Es domāju, ka nav nekādas reālas prakses Latvijas Bankas un valdības sadarbībai. Nav likuma par šo sadarbību. Kāpēc šāda likuma nav? Mēs varam tagad vainot tikai paši sevi Saeimā vai tos, kam šādu iniciatīvu vajadzētu izrādīt. Es domāju, ka šādai iniciatīvai bija jābūt no divām pusēm - gan no Latvijas Bankas puses, gan no valdības puses. Un valdība ir pie varas divus gadus, un es domāju, ka mēs to varējām gaidīt. Piemēri tālu nav jāmeklē. Tāds piemērs ir Vācijā, un es domāju, ka tas ir jautājums, pie kura būtu steidzami jāstrādā. Varētu, protams, runāt par monetāro politiku, par mistisko lata turēšanu sasaistē ar SDR grozu. Arī tas būtu temats, kas būtu diezgan plaši iztirzājams, bet ne šobrīd. Mēs labi redzam, kāds rezultāts ir inflācijas dēļ, kādas cenas ir šādas sasaistes rezultātā pie mums, Latvijā, un kādas cenas ir Eiropā apģērbiem un visam pārējam. Es par to esmu runājis no tribīnes, šobrīd es negribētu par to runāt. Otrais punkts Latvijas Bankas virzienā būtu noguldījumi ārzemēs. Ko mēs zinām par Latvijas Bankas noguldījumiem ārzemēs, lai stabilizētu latu? Konkrēti, par šo noguldījumu lielumu, par procentiem, kādus šie noguldījumi nes, cik tie ir vajadzīgi, lai stabilizētu Latvijā latu, cik to ir daudz un kāpēc nav iespējams tos daļēji kredītu veidā atdot kaut vai rūpniecības, nu, neteiksim, atjaunošanai, bet atbalstīšanai un vai uz to rēķina nevarētu izveidot sistēmu banku stabilizācijai? Tas ir mans jautājums tieši, konkrēti Latvijas Bankas virzienā - kāpēc šajā virzienā ir tik liela slepenība un būtībā mēs nekā nezinām? Trešais. Vai ir bijuši Latvijas Bankas centieni piesaistīt investīcijas Latvijā? Protams, Latvijas Bankas prezidents var atbildēt, ka tas nav bijis viņu uzdevums, - to viņš šodien arī pateica. Uzdevums ir bijis šaurs un ļoti konkrēts. Bet mums liekas, ka diez vai - un bija tas, ko es jau sākumā teicu, - diez vai Latvijas Banka var šādi norobežoties no visiem saimnieciskajiem procesiem valstī un tad, kad ir šāda smaga krīze, - tad pateikt: "Jā, pie tā visa ir vainīga valdība! Mums bija konkrēts uzdevums, mums savos uzdevumos nekas nav vairāk paredzēts. " Tātad - kas tad tās investīcijas Latvijai ir varējis piesaistīt? Vai tā ir Latvijas attīstības aģentūra, kurai nav ne naudas, ne kā pārējā, lai tur kaut ko darītu? (Vienīgais, ko viņa var izdarīt,- viņa var izlaist kādu prospektiņu.) Ekonomikas ministrija? Ekonomikas ministrija sen ir izgājusi no spēles un neko nedara. Citas ministrijas nav. Valsts īpašuma fonds. Rūpniecības privatizācija. Kas te notiek un kas nenotiek? Privatizēt, protams, mēģina tos objektus, kas ir ekonomiski izdevīgi, nevis tos, kas neko nedod šodien. Ceturtais moments jeb, teiksim, norādījums Latvijas Bankas virzienā. Kādas ir Latvijas Bankas aktivitātes budžeta krīzes apstākļos (šeit es konkrēti domāju - vērtspapīru tirgū)? Vai ir sadarbība ar Latvijas Banku obligāciju izplatīšanā? Kāda ir sadarbība, piemēram, jautājumā par regulāro naudas aizņemšanos obligāciju veidā un procentu maksāšanu sakarā ar to, ka mums ir budžeta deficīts? Tas tika pieminēts šodien finansu ministra ziņojumā. Un pēdējais. Kā tas ir saprotams, ka šādos apstākļos ar Latvijas Bankas svētību tiek milzīgā ātrumā steidzināta Unibankas privatizācija? Kā tas ir saprotams, ka Unibankas tā saucamos sliktos kredītus 25 miljonu apmērā sev paņem Latvijas Banka, maksā par tiem procentus? Es šeit parādīju, runājot vakar un arī citās reizēs, ka no šiem sliktajiem kredītiem... konkrēti es nosaucu... pat no šiem sliktajiem kredītiem, no šiem 25 miljoniem, 17 miljoni ir atgūstami. Kāpēc nekas netiek darīts, lai šos kredītus atgūtu? Vajadzētu tātad uzskaitīt tās rūpnīcas un tos pašvaldības uzņēmumus - kuriem cik un kas ir parādā, un kāpēc tie nav atgūstami? Šī nauda, ko Latvijas Banka, piemēram, par šīm obligācijām iedeva (3,4 miljoni latu) par pagājušo gadu Unibankai, - šī nauda sastāda 5 latus mēnesī klāt pašreiz katra skolotāja un izglītības darbinieka algai gada laikā. Lūdzu, jums piemērs, kā šo krīzi varētu pavisam vienkārši atrisināt! Nevajag apdāvināt vienu banku, bet prasīt, lai šī banka strādā un lai viņa parāda, kā viņa to darīs. Bet nevis apdāvināt un pēc tam lielā steigā privatizēt. Vakar es no tribīnes prasīju - un ne vienu reizi vien es esmu prasījis - , lai iznāk priekšā šie bankas padomes locekļi, kas šeit sēž deputātu vidū, un arī tie, kuru vairs nav deputātu vidū, un, ja viņi šeit aizstāv šīs bankas privatizāciju, lai viņi konkrēti pasaka, cik naudas viņi ir ielikuši, lai šo banku privatizētu, un cik viņiem kāds taisās uzdāvināt sertifikātu veidā (it īpaši, iztaisot situāciju, ka sertifikātu vērtība šodien reālajā tirgū ir zem viena lata nomināla - 28 latu - vietā). Tātad tas man ir pilnīgi nesaprotams jautājums. Nākamais. Bankas "Baltija" situācija. Es domāju, ka šī situācija - ne tikai bankas "Baltija" situācija, bet arī pārējo banku smagā situācija... protams, piekrītu Repšes kunga teiktajam, ka daļā banku ir bijušas visādas ļaunprātības, bet es domāju, ka šāda banku krīzes situācija ir pilnīgi likumsakarīga. Tāda situācija jau nevar nebūt, ja valstī ir apstājusies rūpniecība, ja mēs visu laiku stāstām tautai, ka patiesībā esot kaut kas stabilizējies, patiesībā kaut kāds kopprodukts pieaugot, patiesībā kaut kas vairāk tiekot ražots. Patiesība ir tāda, mīļie kolēģi, ka jūs varat paņemt statistikas rādītājus un paskatīties, ka rūpniecības produkcija atkal ir samazinājusies par 8%, un nevis rēķināt to faktiskajās cenās... un tad, kad jāziņo avīžniekiem, žurnālistiem, - tad to visu nosaukt faktiskajās cenās. Un saka, ka mums esot vērojams pieaugums. Es domāju, ka te vajadzētu aicināt visus uz tādu, kaut nelielu, godīgumu no valdības puses, tāpēc es to terminoloģiju, ko Paidera kungs ir ielicis "Dienas Biznesā", sākumā minēju. Tātad bankai " Baltija" ir 500 000 noguldītāju - fizisko personu. Varbūt es mazliet kļūdos šajos skaitļos, jo es vados no tiem, kas man ir pieejami. 500 000. Protams, nevar pieļaut situāciju, ka 500 000 noguldītāju nauda pazūd. Es pat domāju - vēl vairāk, šo naudu vajadzētu ne tikai ar valdības palīdzību... tagad līdz galam noregulējot to mehānismu, ko viņi veido kopīgi ar Latvijas Banku... ne tikai šo procesu līdz galam izdomāt un darīt, bet arī padomāt, kā inflācijas radītos procentus atmaksāt šiem cilvēkiem. Tātad ne tikai tos noguldījumus, kā valdība pateica. Bet ir inflācija bijusi. Šie cilvēki ir ielikuši savus līdzekļus. Nevar viņiem maksāt, protams, tos 90% vai 60%, kas viņiem bija solīti, bet katrā ziņā viņiem var atmaksāt tos procentus, kas inflācijas dēļ ir bijuši. Nevis var, bet jāmēģina varēt. Es nevaru teikt, ka var. Bankas "Baltija" virzienā ir vēl viena lieta. Pēdējo divu gadu laikā banka "Baltija" ir samaksājusi 76 miljonus latu noguldītājiem procentu veidā. Šo lietu nedrīkstētu aizmirst. Vajadzētu pateikt varbūt par to pat paldies, jo tie nabadzīgie cilvēki tomēr tos 76 miljonus latu ir dabūjuši. Ir dabūjuši. Šī labā griba ir bijusi apstākļos, kad Latvijas Banka deva aizdevumus ar 165% un 120%, nevis ar 90%, tā kā banka "Baltija". Otrkārt. Banka "Baltija" ir finansējusi tomēr tautsaimniecību - un ne tikai dalot kredītus G-24, un tāpēc es domāju, ka jautājums par palīdzību šai bankai ir atbalstāms. Protams, jāpalīdz būtu arī citām bankām, bet, ja nav šāda stabilizācijas un atbalsta sistēma radīta šodien, tad, protams, to nevar darīt. Bet mēs šeit tikko dzirdējām, ka Latvijas Bankas prezidents savā ziņojumā pateica, cik procentu noguldījumu ir šajā bankā. Man ir tāds interesants salīdzinājums sakarībā ar to, ko valdība atkal mēģina darīt. Nu vienu otru reizi, kad runā demokrātiskā partija "Saimnieks" jeb agrākā Demokrātiskā partija, pēc tam kāds saka: "Ziniet, tie tur ir nu vismaz tikai par sadarbību ar Krieviju, viņi ir rozā, bet nu visticamāk, ka viņi ir sarkani, ja? Tātad nu vieni īstie komunisti, un nekas vairāk!" Šajā gadījumā mēs varētu atminēties komunistisko partiju. Un ko darīja Ļeņins vispirms? Viņš nacionalizēja bankas un rūpnīcas. Šajā gadījumā ir tāda paralēle. "Latvijas ceļš" visu laiku slēpjas aiz lozungiem par privatizāciju un privātās iniciatīvas atbalstīšanu. Vai viņi nav patiesībā vēl daudz kreisāki par šo partiju, ka viņi šo procesu gatavoja slepenībā? Un tagad sāk privatizēt, tagad sāk nacionalizāciju, banku nacionalizāciju. Ko tad mēs varam gaidīt rīt? Mēs rīt varam gaidīt, ka sāks nacionalizēt privātā biznesa struktūras. Labi, neuztveriet to varbūt pārāk nopietni, bet es domāju, ka šo salīdzinājumu es varu visa pamatā likt. Ceturtais un pēdējais...".
• 1995_05_19_a-seq10 language "lv".
• 1995_05_19_a-seq10 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q822919.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q211.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q193089.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q21625222.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q1020384.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q687709.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q39731.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q159.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q4459436.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q183.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q34.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q15379125.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q2021893.
• 1995_05_19_a-seq10 mentions Q29552.