Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq8> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq8 type Speech.
• 1995_05_18-seq8 number "8".
• 1995_05_18-seq8 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq8 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq8 spokenAs 78.
• 1995_05_18-seq8 spokenText "Godātie deputāti! Godātie valdības locekļi! Es negribētu, lai šī saruna pārvēršas par skolotāju algu jautājumu, jo ne jau skolotāju dēļ pastāv skola. Skola pastāv bērnu un jauniešu dēļ, un mums jāredz, kādā kopsakarībā izglītība ir iesaistīta. Katrs lats, kas tiek ieguldīts izglītībā, netiešā veidā tiek ieguldīts gan valsts aizsardzībā, gan ierēdņu apmācībā, gan visās citās tautsaimniecības un valsts pārvaldes nozarēs. Pašlaik reālā situācija ir tāda, kā mums stāstīja Jelgavas ģimnāzijas direktors, ka kvalificēti skolotāji piepelnās, piemēram, 50% šīs skolas skolotāju veic arī citu darbu, un skolas vadībai nav īpaša iemesla to aizliegt, jo pretējā gadījumā šie cilvēki skolu pametīs. Arvien grūtāk ir skolās, sākot jauno mācību gadu, aizpildīt brīvās darba vietas ar cilvēkiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. Tiek prognozēts, ka daudzos gadījumos tie būs bijušie vidusskolu audzēkņi, kā tas jau bieži vien ir. Tātad šī izglītības lejupslīde atsauksies ne jau uz situāciju 1995. gadā, bet daudz spilgtāk tā būs redzama 2000. gadā un 2005. gadā. Jāizdara tikai secinājumi. Kā pareizi ir sacījis kāds ekonomists, katra valdība plāno reformas tā, lai šo reformu labie augļi būtu redzami laikā līdz vēlēšanām, bet reformas sliktās sekas parādītos jau pēc vēlēšanām - nākamo valdību laikā. Es domāju, tādu situāciju mums nevajadzētu pieļaut. Desmit Saeimas deputātu vārdā šī pieprasījuma nobeigumā gribu iesniegt Saeimas lēmumu, jo tiešām nebūtu nekādas jēgas, ja mēs šeit būtu gari runājuši un beigu beigās secinājuši, ka, sak, lietas ir sliktas, ko tur var darīt, jo gandrīz neko nevar darīt... Pirmām kārtām tomēr vajadzētu darīt to, ko valdība jau bija solījusi. Tātad: 1. Uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumu nr. 51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" jaunu 4. pielikuma redakciju, nosakot pedagoģisko darbinieku amata algas likmi no 44 līdz 66 latiem ar tādu aprēķinu, lai pedagoģisko darbinieku darba samaksa palielinātos vidēji par 16% salīdzinājumā ar 1994. gada decembri, kā jau tas arī bija solīts. 2. Uzdot Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu pilnā apmērā strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Tā tiešām nebūtu pārmērīga prasība, redzot to, ka kvalificētu pedagogu skolās pietrūkst, bet nekvalificēti cilvēki ar neatbilstošu izglītības līmeni, strādādami skolās, neatrisina galveno jautājumu - jautājumu par to, ka izglītošanai nevis vienkārši ir jānorit, bet ka tai ir jāsasniedz zināms zināšanu līmenis. Un šo līmeni garantē ar kvalifikāciju. 3. Ierosinājums Ministru kabinetam - iesniegt noteiktā laikā grozījumus 1995. gada valsts budžetā, lai izpildītu šos divus iepriekš minētos punktus. Saistībā ar 1996. gada valsts budžeta projekta koncepciju, kura pašlaik jau tiek gatavota, mums ļoti labi ir jāsaprot, ka gadījumā, ja nekādas būtiskas izmaiņas valsts budžeta veidošanā nenotiks, tad 1996. gadā attiecībā uz skolotāju algām un izglītību būs tieši tāda pati situācija, kāda ir šobrīd, tad atkal notiks cīņa par procentu desmitdaļām, par santīmiem un par dažiem latiem, kas principiāli situāciju neizmainīs. Jaunās Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 30. septembrī un 1. oktobrī, ir plānots, ka pirmā 6. Saeimas sēde notiks 7. novembrī, tātad jaunā valdība sanāks kopā, labākajā gadījumā, novembra beigās vai decembra sākumā. Lai līdz Ziemsvētkiem pieņemtu 1996. gada valsts budžetu, skaidrs ir tas, ka šī jaunā valdība, (lai arī kādas politiskās partijas to veidotu) spēs tikai pielabot atsevišķus punktus 1996. gada budžeta projektā, ko būs sagatavojusi pašreizējā valdība. Un nekas principiāli nemainīsies, ja nākamgad budžets tiks veidots pēc tāda paša principa, kā tas tika darīts iepriekšējā gadā. Tādēļ arī ir mūsu ierosinājums - 4. punkts šajā lēmuma projektā. Tātad - uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996. gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām, jo ir grūti argumentēt, uz kāda pamata valsts skolotājs jeb valsts pedagogs tiek nostādīts sliktākā stāvoklī, nekā ir valsts policists, valsts diplomāts vai valsts ierēdnis. Katrā ziņā, ja izglītībai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, tad šie līdzekļi jāiegūst nevis uz kādas atsevišķas nozares vai ministrijas rēķina, bet uz visu pārējo rēķina, jo, kā es jau teicu, izglītība, ieguldījums izglītībā būtībā vienlaicīgi ir ieguldījums arī visās pārējās sfērās - gan tautsaimniecības nozarēs, gan valsts pārvaldes nozarēs. Ja arī šī pāreja nevar notikt dažu mēnešu laikā, tad, protams, var būt kādi īpaši pārejas noteikumi, kas paredz to, kādā veidā, kādos tempos un kādās kategorijās pedagoģiskie darbinieki tiek pielīdzināti valsts civildienesta ierēdņu statusam, jo, ja šis jautājums principā tiek izlemts pozitīvi, tad detaļas, kādā tempā to var veikt un kā to darīs, - tas jau ir diskusijas objekts. Tātad es iesniedzu Prezidijam šo Saeimas lēmuma projektu, lūdzu to arī pavairot un izdalīt visiem deputātiem, lai šā jautājuma apspriešana beigtos konstruktīvi, nevis ar vienkāršu parunāšanu. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_18-seq8 language "lv".
• 1995_05_18-seq8 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_05_18-seq8 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq8 mentions Q179830.
• 1995_05_18-seq8 mentions Q3494679.