Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq4> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq4 type Speech.
• 1995_05_18-seq4 number "4".
• 1995_05_18-seq4 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq4 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq4 spokenAs 38.
• 1995_05_18-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es šodien negribētu vairs runāt par to, cik grūti un sarežģīti ir skolotājiem un kas sagaida viņus perspektīvā. Tas mums ir zināms tāpat un šeit nevienam nav jāatkārto. Bet es gribētu runāt par konkrēto iesniegto atbildi, lai gan šodien Vaivada kunga vairs nav šajā postenī. Bet, tā kā valstī ir pieņemta prakse, ka parasti ministrus, kuru nav, aizvieto Ministru prezidents (un viņš šeit ir), tad varbūt viņš varētu atbildēt kopā ar Zvanītāja kungu par to, ko darīt, lai šādu situāciju novērstu. Tātad - pirmais jautājums. Atbildē ir uzskaitīti 10 punkti, ko darīs Izglītības ministrija, lai uzlabotu skolotāju situāciju. Man šķiet, ka no šiem 10 punktiem 8 ir tie, kur vajadzēja rakstīt, ko nevajag darīt vai kas jālikvidē Izglītības ministrijā, lai izmainītos situācija izglītībā. Jau pirmais punkts ir visparadoksālākais. Pirmais, ko darīs Izglītības un zinātnes ministrija, ir jauna Izglītības likuma projekta izstrāde. Cik es zinu, mēs tikko kā otrajā lasījumā pieņēmām jauno Izglītības likumu. Trešais lasījums tūlīt būs. Tad ir jautājums: kurš strādā nekvalitatīvi un kurš kuru šeit muļķo - Izglītības un zinātnes ministrijas 331 darbinieks vai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Jo, ja vēl nav pieņemts jaunais Izglītības likums, tad kāpēc ir jāziedo līdzekļi un jāstrādā jau pie nākamā Izglītības likuma izstrādāšanas? Varbūt atlikt to, kas ir Saeimā, izstrādāt un pieņemt normālu Izglītības likumu? Nākamais jautājums. Atbildē ir ierakstīts, ka tiks pilnveidota un attīstīta dažādu institūciju darbība. Tas ir Izglītības satura centrs, Izglītības attīstības institūts, bet tad, kad pieņēma 1995. gada budžetu, tad vairākums no opozīcijas par budžetu Izglītības ministrijai balsoja tikai ar vienu noteikumu - ka šīs institūcijas tuvākajā laikā tiks likvidētas kā pilnīgi nevajadzīgas un liekas. Un es atceros Ābiķa kunga toreiz izteikto komentāru tepat zālē, kad viņš teica: "Pagaidi mazliet ar to Izglītības attīstības institūta likvidēšanu, likvidēšana šodien ir pārāk dārga, bet pirmā pusgada laikā mēs to realizēsim. " Izrādās, ka ne tikai likvidēšana ir dārga, bet ka tagad notiks šā institūta attīstība un vēl tālāka viņa virzība un kadru palielināšana. Nākamais jautājums. Skolotāju kvalifikācijas celšana. Tā ir nonākusi pavisam kuriozā situācijā. Jau gadu Universitāte lūdz: atdodiet mums šo procesu, lai to var veikt Universitātē! Vairākkārt no šīs tribīnes ir teikts un runāts: skolotāju kvalifikācija ir jāceļ tām iestādēm, kas viņus gatavo! Atdodiet šo procesu universitātēm un pedagoģiskajiem institūtiem. Es jums varu pateikt pavisam konkrētu piemēru: visus organizatoriskos pasākumus, kas ir saistīti ar vēstures skolotāju kvalifikācijas celšanu, Vēstures un filozofijas fakultātē veic viens cilvēks. Nav vajadzīgs departaments, nav vajadzīgs institūts, un lektori Universitātē ir pietiekami kvalificēti. Tas ir atkal nākamais process, kas ir jāveic un jārealizē. Bet, ja mēs ejam tādu ceļu kā šobrīd, tad veidojas paradoksāla situācija, par kuru es varu izlasīt tādā lielā preses izdevumā kā "Civildienesta Ziņotājs". Es ieteiktu kolēģiem viņu palasīt. Tur jūs atradīsit ļoti interesantas ziņas, kā šodien Latvijā veidoti tiek kvalificēti ierēdņi. Un, kad atšķir šo "Civildienesta Ziņotāju" un izlasa, kas jauns ir mācību centrā, tad mēs varam uzzināt, ka ar ļoti lieliem panākumiem ir beigusies pirmā apmācību kārta Latvijas Republikas arhīvos strādājošiem ierēdņiem. Tātad tie ir augstākās klases arhīvu darbinieki. Ko tad viņi ir mācījušies šajā pirmajā apmācības kārtā, kur ir iztērēts tik daudz līdzekļu? Turklāt tas ir veikts darba laikā. Neko citu, kā vien Latvijas vēsturi! Klausieties - ja mēs nonākam tādā paradoksālā situācijā, ka arhīvu vadošajiem darbiniekiem ir jāmāca Latvijas vēsture, tad rodas jautājums: cik tālu tā var iet? Bet ir jau labi - profesori iet un māca šo Latvijas vēsturi saviem bijušajiem kolēģiem, saviem studentiem, jo tur viņiem maksā divreiz lielāku algu nekā Universitātē. Un tiem, kuri māca un pasniedz šos priekšmetus, šodien mums nav nekādu morālu tiesību viņiem to pārmest. Te gan vēl gribētos mazliet piebilst, ka ir arī jauns mācību centrs ierēdņu apmācībai, kurš saucas "Transforlatvija". Nez kā šeit ir ar Valodu likumu un noteikto sodu? Varbūt to varētu ieskaitīt skolotāju algu fondā par Valodu likuma nepildīšanu... Un, ja jau valsts Ministru kabineta organizētajai iestādei vairs nav latviešu valodas nosaukuma, tad skolai tas būtu varbūt pavisam izslēdzams. Nākamais jautājums. Skolotāju kvalifikācijas dalījums, šī tabula. Pavisam konkrēti - ko šodien Latvijā nozīmē termins "augstākā izglītība"? Cik es zinu, tad visiem, kam ir augstākās izglītības diploms un nav doktora vai habilitēta doktora grāda, lai iegūtu maģistra grādu, kas dod augstāku algu, visiem tagad bija jāiet vēlreiz par maksu - par maksu, es atkārtoju - studēt vai mācīties maģistratūrā. Cik es zinu, tad šodien augstskolas sistēmā ir divas gradācijas - bakalaurs un maģistrs. Vai patiešām tagad mēs atzīsim tos augstskolu diplomus un atvainosimies tiem, kuriem mēs likām iet divus gadus maģistratūrā? Vai tas ir kaut kas cits? Kas šeit ir domāts? Un te jau ir tā vislielākā problēma, par kuru rodas šīs domstarpības. Universitātē šodien ir degradēts bakalaura un maģistra grāds. Kāpēc? Tāpēc, ka skolā maģistrs saņem vairāk nekā bakalaurs, lai gan skolā maģistra (tā jau ir zinātniskā pakāpe) grāds lielākajai daļai pedagogu vispār nav vajadzīgs. Tieši šī neizpratne un haoss, kāds ir izveidots izglītības sistēmā, rada šo nesapratni algu saņemšanā un arī attiecībā uz to, kas tiek maksāts cilvēkiem. Ja šīs pretrunas netiek novērstas, ja Izglītības un zinātnes ministrijā turpina strādāt 331 cilvēks - tādu budžetu mēs paši esam apstiprinājuši... Es atkārtoju - 331!... Ja turpina eksistēt visi šie nevajadzīgie zinātniskās pētniecības institūti un rajonu optimizācijas institūti un tā tālāk, kur ierēdņi saņem tieši divreiz lielāku algu nekā skolotājs skolā, tad nekas arī nevar mainīties. Otrs moments. Mums ir atbildē uzrādīts, ka algu likme paredzēta 68,2 lati - tā ir tieši uz pusi mazāka, nekā ir prognozētā vidējā alga Latvijā. Latvijā 1995. gadā vidējā alga ir prognozēta 117 latu, no šādas summas "Lattelekom" rēķina samaksu par telefonu - 5,16 latu, kas, iespējams, šogad tiktu ieviesta. Tad kāpēc skolotājs ir nolikts šādā situācijā? Vai tikai tāpēc, ka ierēdņu ir pārāk daudz un viņi savstarpēji nevar koordinēt rīcību? Un vēl pēdējais moments šajā atbildē. Te ir rakstīts, ka skolotājiem par 31% palielināsies šī alga. Bet, kā mēs zinām, ja veic inflācijas aprēķinu par 1994. gadu pēc pasaules standartiem, tad mums inflācija bija nevis 26, bet 36%, un tādējādi atbildē būtu jāieraksta, ka diemžēl skolotāju algas pielikums nav vis tās paaugstināšana, jo pielikums par 5% ir atpalicis no inflācijas pieauguma Latvijā 1994. gadā. Taču jautājums šodien paliek atklāts, un nevis jau vairs par to, kā skolotājiem pielikt algu, bet vai skolotāji maijā vispār saņems algu. Es domāju, ka to vajadzētu šodien tādā veidā pagriezt, un tāpēc būtu ļoti patīkami - es vēlreiz atkārtoju -, ka šeit tribīnē nāktu premjerministrs un pateiktu mums, vai skolotāji saņems vai nesaņems, un arī ekonomikas ministrs uzskatītu par vajadzīgu pateikt, kas tuvākajā laikā mainīsies ekonomikā, lai skolotāji šīs algas saņemtu.".
• 1995_05_18-seq4 language "lv".
• 1995_05_18-seq4 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_05_18-seq4 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq4 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq4 mentions Q957126.
• 1995_05_18-seq4 mentions Q404542.
• 1995_05_18-seq4 mentions Q11989566.