Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq36> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq36 type Speech.
• 1995_05_18-seq36 number "36".
• 1995_05_18-seq36 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq36 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq36 spokenAs 38.
• 1995_05_18-seq36 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu parunāt tādā vienkāršākā veidā ar praktiskiem piemēriem. Pašreiz Latvijā ir divi lieli, skaisti piemēri, kas parāda, kā un kādā veidā ir jārīkojas, lai no budžeta izvilktu lielu naudu. Pirmais ir tas, kura "vilciens" jau praktiski ir diezgan tālu aizgājis. Tas ir "Lattelekom" jautājums. Ja kāds grib kādā veidā valstij - šajā gadījumā - Latvijai, uzspiest viņai neizdevīgu līgumu, kas galarezultātā no budžeta velk daudz naudas ārā (un, protams, arī no cilvēku kabatām) , tad kas ir jādara? Tad pretējiem politiskajiem grupējumiem ir jādod kaut kāda sponsorēšana. "Lattelekom" šajā gadījumā uz vēlēšanām iedeva vienai pusei 60 000 dolāru, LNNK pusei - 40 000 dolāru. Un, kā jūs tagad redzat, nekāda komisija nekādus rezultātus noskaidrot nevar, tikai pavisam drīz budžeta iestādes maksās lielas naudas par telefona pakalpojumiem, un viss tas katrā ziņā notiks progresijā. Protams, būs nākošās komisijas un strīdēsies tālāk. Pašreizējais gadījums ar "Unibanku" ir otrs liels piemērs, kā, es varētu teikt, no valsts budžeta grib izvilkt 50 miljonus latu. Kā tad tas ir jādara? Te ir labs piemērs atkal citiem, kas grib nākt klajā ar lieliem projektiem. "Unibankai" ir jāuztaisa padome no trijiem lielajiem politiskajiem spēkiem, kuros, protams, ir pretējie spēki - gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji šajā gadījumā. Šādu jautājumu vispār negrib pieļaut Saeimas tribīnē apspriešanai. Šoreiz tikai pēc otrreizēja mēģinājuma izdevās balsis savākt un apspriest. Tātad, ja jau visi ir ieinteresēti, ja Saeima darbojas un ja politiķi ir paņemti kā lobiji, tad var mēģināt tādu lielu projektu "dabūt cauri". Kāpēc es saku - 50 miljonus latu izvilkt no valsts budžeta? Es jums pateikšu, kāpēc es tā saku. Tāpēc, ka bija Privatizācijas aģentūras sēde, kurā bija klāt šīs padomes priekšsēdētājs - "Unibankas" padomes priekšsēdētājs Edmunds Krastiņa kungs. Un es teicu tā: redzat, "Neatkarīgā Cīņa" visu laiku publicē kompromitējošus materiālus par "Unibankas" privatizācijas gaitu. Pēdējā lielajā rakstā ir norādīts, kā vairāku gadu laikā, valdībai paņemot - šajā gadījumā Latvijas Bankai - uz saviem pleciem "sliktos" kredītus 25 miljonu apmērā un maksājot par tiem vēl procentus 7 gadu laikā, tas kopā sastāda aptuveni 50 miljonus latu. Tur bija rakstīts, kā šādu summu izvelk no budžeta. Es teicu tā: ja tā nav taisnība un ja jūs to varat apstrīdēt... protams, tajā sēdē Edmunds Krastiņa kungs to visādi mēģināja apstrīdēt. Tad, lūdzu, uzrakstiet "Neatkarīgajai Cīņai" vai citām avīzēm, visām avīzēm izskaidrojošu atbildi, lai cilvēkiem, kas runā tādas muļķības kā es šajā gadījumā, par ko daudzi man uzreiz tā grib pateikt, būtu skaidrība. Arī es gribētu dzirdēt no šīs bankas pārstāvjiem skaidrību par šiem 25 miljoniem, kāpēc tie ir paņemti uz valsts pleciem un vai tos varēja iekasēt no tiem parādniekiem "slikto" kredītu veidā, kā tie ir nosaukti, vai nevarēja. Šeit ir parādīts tikai viens cipars, kā ir iekasēti 2 miljoni, bet par šo 2 miljonu iekasēšanu banka vēl ir paņēmusi sev par labu 15% - tātad aptuveni 300 000. Interesanti, par ko tad ir jāprasa? Labi, bankai ir attaisnojums, ka šos "sliktos" kredītus tai uz pleciem ir uzlikusi iepriekšējā sistēma un iepriekšējie parādu taisītāji. Bet tas jau nesamazina to slogu, kas budžetam ir uzlikts. Kā mēs redzam pēc šodien minētajiem cipariem, tad banka pagājušajā gadā no valdības... nevis no valdības, bet no valsts budžeta - no tiem, kas maksā procentus par obligācijām, ir saņēmusi 3,4 miljonus. Plus vēl šos 300 tūkstošus un 3,7 miljonus. Par 3,7 miljoniem mēs tā mierīgi piekrītam, ka no valsts budžeta tos piemaksā vienai bankai, kas veiklā veidā "sliktos" kredītus ir dabūjusi no sevis nost. Pēc tam šī banka taisa veiklas operācijas, saka, ka tai esot kaut kāda peļņa, lai gan viņa 3,4 miljonus latu ir paņēmusi no valsts budžeta. Viņai tie ir iedoti. Taču 3,4 miljoni latu - tas ir 5 lati mēnesī katram Latvijas skolotājam, jo Latvijā ir 70 000 skolotāju. Un mēs nekādi nevaram atrast naudu - dažus 10 tūkstošu, kad sākas kaut kādi projekti, bet ar ļoti vieglu roku procentu veidā no budžeta iedodam 3,8 miljonus vienai bankai tāpēc vien, ka tur ir iztaisīta veikla operācija. Es šādi nerunātu, ja būtu kaut kādā vietā saņēmis skaidru paskaidrojumu ar cipariem. Es dabūju tikai emocionālas atrunas, bet pēc tam, kad, piemēram, Krastiņa kungs solīja avīzēs ielikt šos skaidros paskaidrojumus, tie nekur nav parādījušies. Atkal ir pagājis mēnesis, bet nekur nekādu paskaidrojumu nav, ir tikai tas, ko es pašreiz saku. Un emociju līmenī mani daži mēģinās atspēkot par 50 miljonu izvilkšanu no valsts budžeta. Kas ir šie "sliktie" kredīti? Šie 25 miljoni? Pēc pavisam vienkāršiem aprēķiniem var parādīt, ka no viņiem 11 miljoni nav slikti kredīti, jo šajos 11 miljonos ir iekšā tādas rūpnīcas kā "Dzintars" ar ļoti lielu summu un vēl citas veiksmīgi strādājošas rūpnīcas, no kurām šos "sliktos" kredītus varētu piedzīt, ja vien gribētu. Bet to būs izdevīgi darīt tajā brīdī, kad šī banka jau būs privatizēta. Vēl starp šiem "sliktajiem" kredītiem 7 miljoni ir parāds - pašvaldību parāds. Taču attiecībā uz pašvaldībām mēs varam redzēt, ka pašvaldības var dzīvot arī tādā veidā kā, piemēram, Kurzemes priekšpilsētas pašvaldība, kas iekasē no cilvēkiem 60 - 70 procentus naudas par siltumu, bet pēc tam samaksā tikai 7,8%, un to nevar regulēt neviens - ne Rīgas Dome, ne valdība. Un tad nav brīnums, ka bankām šādas pašvaldības paliek parādā milzīgas summas. Bet, ja valdība gribētu precīzi un konkrēti strādāt, nevis nodarboties tikai ar populistiskiem gājieniem, tad valdība skatītos, kā izdot kādu rīkojumu valdības kompetences ietvaros vai arī caur Saeimu, lai pašvaldības nevarētu šādus parādus sataisīt un lai šīs summas atmaksātu. Atkal te ir 7-8 miljoni. Es jums tikko pateicu, ka 3,4 miljoni sastāda 5 latus katram skolotājam klāt, bet 7,8 miljoni sastāda 10 latus katram skolotājam gadā klāt. Mēs šādu summu mierīgi pametam un pat necenšamies iekasēt. Un šajā gadījumā, protams, tur ir vainīgas pašvaldības un visi citi. Bet priekš kā tad ir valdība? Es šeit nepārmetu Piebalga kungam. Piebalga kungs ir kārtējais finansu ministrs, kas m��ģina no šī šausmīgā haosa, no šīm grūtībām izkļūt. Bet viņš viens pats nevar to izdarīt. Tas ir pilnīgi acīm redzami. Tātad "Unibanka" būtībā - un tas jau te tika pateikts - pagājušajā gadā ir strādājusi ar 0,5 miljonu vai pat vēl lielāku zaudējumu. Un nav par ko šo banku slavēt, ir jāskatās pavisam konkrēti - cik banka ir iemaksājusi budžetā un cik tā ir no budžeta saņēmusi. Un šie divi skaitļi ir minēti arī šajā atbildē. Es nedomāju, ka šeit vajag nodarboties ar daiļrunību. Nāks nākošie runātāji un mēģinās ar daiļrunības palīdzību iestāstīt, ka faktiski kaut kas ir darīts tautas labā. Es jau nosaucu skaitļus - no budžeta ir izvilkti 3,4 miljoni plus 0,3 miljoni pagājušajā gadā vien. Un šogad tas turpinās. Arī "sliktos" kredītus es parādīju, ka, tādā veidā uz priekšu maksājot, tie sastādīs 50 miljonus. Protams, šī 50 miljonu summa samazināsies, jo kāda daļa no "sliktajiem" kredītiem tiks atmaksāta. Tagad nākošais runātājs, kas runās no šiem "Unibankas" padomes cilvēkiem, mēģinās šo lietu kaut kādā veidā pasniegt citādāk. Tāpēc man būtu lūgums, lai nākošie, kas te runās, pasaka, vai viņi ir "Unibankas" padomes locekļi vai nav. Lai pasaka šeit to pa mikrofonu. Nākošie runātāji, kas nāks. Es neesmu un ne tuvumā tur neesmu stāvējis. Par sertifikātiem. Šeit tika mēģināts atspēkot, ka pusi vajagot privatizēt par sertifikātiem un ka tas atbilstot likumam. Nē! Tas likumam par bankām neatbilst. Mēs tikai varam attiecināt uz šo privatizācijas procesu kādu speciālu likumu vai kādu labojumu, un šajā gadījumā teikt, ka atbilst... Neatbilst, mīļie! Banku privatizācijā šāda procesa varētu nebūt. Ir izdoti speciāli noteikumi, kur šis punkts ir ielikts iekšā. Ko tas nozīmē? Šodien, kā jūs labi zināt, privatizācijas sertifikātu reālā cena jau ir zemāka par vienu latu. Zemāka par latu! Nevis tā vērtība, kuru nupat publicēja "Dienas Bizness" - 1,31 lats. Parunājiet ar biznesmeņiem. Jau zemāka par latu! Tātad starpība starp sertifikāta nominālo vērtību un šo reālo vērtību jau ir 26 vai 27 lati. Ja šis ir tāds cilvēku loks, pie kuriem nelaiž klāt pārējos, visus gribētājus, bet tikai "izredzētos" - bankas klientus vai bankā strādājošos darbiniekus, tad, ja šie cilvēki tiešām grib ar sertifikātiem kaut ko privatizēt, tad lai viņi šo starpību starp pirkšanas vērtību un sertifikātu nominālvērtību iemaksā, piemēram, pensiju fondā. Un šī starpība sastāda ne vairāk un ne mazāk, rēķinot uz visiem Latvijas pensionāriem, 5 latus katram pensionāram mēnesī klāt, visu gadu. Mēģiniet šos ciparus atspēkot! Protams, to sākot pierādīt, ko drīkst un ko nedrīkst, ko darīs un ko nedarīs, bet reālais rezultāts ir tāds. Šeit jau no tribīnes teica, ka ir ļoti svarīgi sertifikātus iekļaut šajā privatizācijas procesā kaut vai tāpēc vien, ka tad viņiem būšot kaut kāda vērtība. Nē, mīļie klausītāji! Nebūs! Kā parāda reālā prakse, tad nebūs kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka šim privatizācijas procesam šajā bankā visi gribētāji netiek klāt. Ir radīts tāds privatizācijas projekts, lai klāt tiktu tikai tie, kas par lētu cenu ir sapirkuši un savu kolektīviņu uztaisījuši. Un privatizācijas sertifikātu reālā cena strauji krītas. Ja šī valdība grib strādāt tautas labā, tad man ir priekšlikums - steidzami nākt klajā ar priekšlikumu un privatizācijas sertifikātu nominālvērtību pacelt uz 50 latiem. Lūk, jums ir reāls paņēmiens, kā privatizācijas sertifikātu cenu tirgū mazlietiņ pacelt. Ne jau briesmīgi daudz, bet uz sešiem septiņiem latiem pacelt. Mazlietiņ. Un kāpēc šajā "Unibankas" privatizācijas projektā nav paredzēti 5% pensiju fondam, kā bija sākumā domāts visos skaistajos privatizācijas plānos, ka katrā privatizējamā objekta gadījumā tur jāparedz 5% pensiju fondam? Šajā gadījumā tā lieta pavisam ir aizmirsta. Protams, es varētu runāt par to, ka nevajadzētu privatizēt tādus objektus, kas ir saimnieciski izdevīgi, bet vajadzētu sākt ar sliktām rūpnīcām un privatizēt tās kaut vai par vienu latu, bet tas vairs nav šodienas temats. Tātad par sertifikātiem es jau pateicu, cik daudz varētu cilvēki dabūt, ja šim jautājumam pieietu tā, ka nedāvinātu iespējas kādai cilvēku grupai paņemt banku par brīvu. Šeit es no runātājiem gribētu dzirdēt, lai viņi godīgi pasaka, ka viņi ir "Unibankas" padomes locekļi, valdes locekļi. Ja tādi deputātu vidū ir, lai viņi pasaka, kādā veidā un kurš no viņiem par šo bankas privatizāciju maksās. Kāda būs reāla summa. Tikko mēs finansu ministra atbildē dzirdējām, ka patiesībā jau personālakcijas ir izdalītas nelikumīgi. Šis ir atsevišķs temats, kam varētu pieskarties un pierādīt, ka viņas ir izdalītas nelikumīgi. Šeit nekāda atrunāšanās nelīdz, un iepriekšējie runātāji to jau pateica. Tātad gribētos dzirdēt no šiem padomes locekļiem, cik kurš reāli maksās, lai privatizētu banku. Tauta domā tā - ja kaut ko privatizē, tad kāds maksā. Tauta šodien nezina, ka daudz ko privatizē, neko nemaksājot. Šajā gadījumā arī grib privatizēt, neko nemaksājot un vēl izņemot lielu summu no budžeta. Ja nav tā, kā es saku, tad, lūdzu, avīzē dodiet skaidrus paskaidrojumus, cienījamie šīs bankas padomes locekļi! Ar visiem miljoniem, kā tas ir, kā tas notiks un cik jūs katrs maksāsit tur iekšā. Būtībā es domāju, ka ir pilnīgi pietiekami, ja var parādīt, ka šādas privatizācijas rezultātā, ja viņa būtu notikusi nevis tā, kā ir pēc šī privatizācijas projekta, vismaz netiktu zaudēti 13 lati mēnesī no katra pensionāra pensijas Latvijā, no šiem 650 tūkstošiem. Vismaz tie netiktu zaudēti. Varbūt pat varētu tikt iegūti, ja atrastos tādi, kas gribētu pirkt. Un mēs labi zinām, ka šeit ir bijusi runa par tādiem, kas gribētu pirkt, bet no tribīnes atradīsies teicēji, kas teiks: nē, zināt, viņi nevar nopirkt! Jā, atradīsies tādi, kas mēģinās parādīt, ka kāda cita banka, kas grib piedalīties privatizācijas procesā ar naudu, ka tā nedrīkst pirkt, jo viņai, redz, esot par mazu statūtkapitāls vai kaut kādas citas summas. Bet vai tas ir par iemeslu tam, lai kādai citai grupai atdotu banku par brīvu un lai budžets vēl piemaksātu? Es domāju, ka nē. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_18-seq36 language "lv".
• 1995_05_18-seq36 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q2660080.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q1020384.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q687709.
• 1995_05_18-seq36 mentions Q404542.