Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq34> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq34 type Speech.
• 1995_05_18-seq34 number "34".
• 1995_05_18-seq34 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq34 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq34 spokenAs 126.
• 1995_05_18-seq34 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Lucāna kungs jau sīki izstāstīja Tautsaimnieku politiskās apvienības viedokļus par šo bankas privatizāciju. Kas gribēja uzklausīt, varēja pārdomāt un izdarīt secinājumus. Es atļaušos tikai pieskarties dažām atbildēm, kuras mums šodien Piebalga kungs tika nolasījis. Šīs atbildes man kaut kā atgādina kurlā sarunu ar aklo, kad kurlais nedzird, ko viņam jautā, bet aklais nesaredz, kas tur ir uzrakstīts šajā atbildē. Konkrēti par jautājumu premjeram. Pirmais jautājums: vai premjera kungs uzskata "Unibankas" privatizāciju par valstiski izdevīgu? Jā vai nē? Atbilde nav dota. Mēs viņa personīgo atbildi gribējām dzirdēt. Piebalga kungs gan pateica, ka uzskata to par pareizu, bet, protams, nevis par valstiski izdevīgu. Par otro jautājumu, kur tiek jautāts, kā ir reaģēts uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt "Unibankas" privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus. Atbilde ir vēl interesantāka. Vispār nemaz netiek ņemts vērā Valsts kontroles slēdziens, bet tiek izspriests, ka Valsts kontrole neko nav aizrādījusi. Valsts kontrole savā slēdzienā ierosināja izskatīt privatizācijas noteikumus Saeimā un, ja nepieciešams, ar likumu ļaut privatizēt šo banku par naudu, nevis par sertifikātiem. Vai tad tas nav priekšlikums, Piebalga kungs? Un vai tas neliecina, ka pašreizējā privatizācija par sertifikātiem, kas maksā vienu latu gabalā, ir neizdevīga valstij? Valsts kase ir tukša. Mēs nezinām, kā subsidēt lauksaimniecību, mēs nezinām, kā noindeksēt pensijas, mēs nezinām, kā skolotājiem algas samaksāt, bet mēs vienkārši pārdodam pašlaik par šiem papīriņiem, nedomādami par naudas uzkrāšanu valsts kasē. Bet es gribu pieskarties vēl vienam aspektam. Kā tā var būt, ka vispār nereaģē uz Valsts kontroles ieteikumu? Visā civilizētajā pasaulē Valsts kontrole ir tāda institūcija, uz kuru reaģē momentāni, un tā ir barga institūcija. Šeit es neredzu, ka vispār būtu dota atbilde. Tur, Valsts kontroles slēdzienā, bija dots secinājums, ka ir pārkāpts likums. Nākošajā - 3. jautājumā tiek atbildēts, ka likums vispār nav pārkāpts. Es arī neredzu, ka Valsts kontrole būtu par šo secinājumu noraidījumu uztraukusies. Tātad Valsts kontrole ir kā tāds puisēns, kas no malas pakrata pirkstu, bet viņu pabīda malā. Bet tie ir precedenti, ka Valsts kontrole vispār vairs nav jāuzklausa. Un vēl viena īpatnēja situācija. Lucāna kungs, būdams Privatizācijas padomes loceklis, sakarā ar to, ka Saeima neuzklausīja iepriekšējā reizē viņa secinājumus, iesniedza atlūgumu un aizgāja no Privatizācijas padomes. Vai bija kāds uztraukums tāpat kā par Valsts kontroles slēdzienu? Nekāda! Nu ejiet prom, un arī jūs, kā saka, varat palikt maliņā. Tātad nav dota arī atbilde, vai pie atbildības ir saukti šie cilvēki, kuri ir pārkāpuši šos privatizācijas noteikumus. Tālāk - par 4. jautājumu: vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas ir saņēmusi akcijas par atlaides sertifikātiem? Atbildē tas nav uzrakstīts. Piebalga kungs gan mutiski pateica, ka neviens valdības loceklis nav saņēmis. Tas mūs apmierina. Par 5. jautājumu atbildē ir rakstīts, ka bankas īpašuma forma - valsts vai privātais īpašums - negarantē tās finansu darbības stabilitāti un neoptimizē kredītdarbības risku. Piebalga kungs vakar pārliecinājās, ka šī tēze, kas šeit ir uzrakstīta, nav pareiza, jo, proti, valstij vajadzēja pārņemt "Baltijas" banku, lai garantētu iedzīvotājiem noguldījumus. Tātad formai ir nozīme, un tā nav tukša forma. Aiz valsts slēpjas valsts īpašums, un ar šo īpašumu tiek garantēti šie noguldījumi. Un, ja Piebalga kungs nākošajā atbildē raksta, ka noguldījumu akumulēšana ar valsts garantu, valsts kredītpolitikas realizēšana ir ņemta no valsts sociālisma teorijas un ir pretrunā ar normālu tirgus ekonomiku, tad es, Piebalga kungs, gribu sacīt, ka nav mums normālas tirgus ekonomikas Latvijā. Lūk, tāpēc jums arī vajadzēja no šīs sociālisma tēzes atteikties un iestāties par šo tēzi, lai noregulētu noguldījumus 500 000 iedzīvotāju. Un tas ir pavisam pareizi. Lucāna kunga priekšlikums par to, vai "Unibanku" vajadzētu vispār privatizēt, ir tapis it kā šodien, uz šodienas fona. Vakar, tiekoties ar Latvijas Bankas darbiniekiem un interesējoties par to, kāda tad rehabilitācijas sistēma vispār pastāv Latvijā attiecībā uz visām bankām, kas varētu kaut cik nodrošināt noguldījumu drošību, mēs saņēmām atbildi, ka tāda vispār nepastāv - ne apdrošināšanas sistēma, ne garantu sistēma, valsts vienīgi var iet palīgā vienai vai otrai bankai, bet tas faktiski ir ārpus likuma. Nav mums tāda likuma, ka valsts var iet palīgā. Mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, atkārtoti ierosinājām izdarīt izmaiņas likumā par Latvijas Banku un likumā par bankām, lai piesaistītu Latvijas Bankai zināmu atbildību par tautsaimniecības stabilitāti un par tautsaimniecības attīstību. Šie visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti kā sociālistiski. Atkal kā sociālistiski, uzskatot, ka banku nedrīkst regulēt. Es pilnīgi piekrītu. Ja Latvijas Banka būtu tikusi galā ar uzraudzības funkcijām attiecībā uz savām komercbankām, tad tā arī būtu, bet tas tā ir normālos apstākļos. Varbūt var Latvijas Banku saprast, ka arī viņai nav tādas pieredzes, bet tie jau ir tie nenormālie brīvā tirgus apstākļi, kad pieredze vēl nav uzkrāta un kaut kur ir jābūt arī valsts garantam. Runājot par banku rehabilitāciju, vēl gribu izteikt vienu papildinājumu pie pašreiz teiktā. Vai tas ir normāli, ka finansu ministram kopā ar Latvijas Bankas vadību, strādājot droši vien arī pa naktīm, septiņu dienu laikā nākas izstrādāt rehabilitācijas plānu, kas nav nodrošināts pat ar likumu. Mums ir arī citas bankas, kuras var - un mēs to varam saprast, arī var nokļūt grūtā situācijā. Ko tad darīsim ar tām? Mūsu priekšlikums ir tāds, ka vajadzēja vispār ar likumdošanu noteikt zināmu rehabilitācijas sistēmu šajā pārejas periodā, kad komercbanku sistēma vēl nav nostiprinājusies. Bet noteikt to vajag ar likumu! Varbūt rehabilitācijas kredīti, kas nāk no Pasaules bankas un kas ir paredzēti šādām vajadzībām, būtu attiecināmi ne tikai uz vienu banku - "Baltijas" banku, bet varbūt tie būtu attiecināmi kā drošības garants no valsts puses, domājot arī par tām bankām, kuras mēs uzskatām par stabilām, par darboties spējīgām un par tādām, kas būtu atbalstāmas? Es domāju, ka mūsu Saeimai ir jābūt ļoti steidzīgai šajā jautājumā, jo prese jau publicēja, ka 10 miljoni ieguldījumu ir zaudēti no iedzīvotāju puses tikai tajās bankās, kuras jau ir bankrotējušas. Un, ja presē runā un saka, ka arī pārējām ir zināmas grūtības, tad mums ir jāpasteidzas ar šo rehabilitācijas sistēmu, lai nepakļautu arī pārējos šai noguldījumu nedrošībai. Un es nekādi neredzu, kāda starpība ir starp "Baltijas" bankas noguldītāju un kādas citas, teiksim, Zemes bankas vai Hipotēku bankas noguldītāju. Mums ir jādomā par banku sistēmas rehabilitāciju. Un šie mūsu ierosinājumi, kas balstīti uz "Unibankas" nodaļu privatizācijas bāzes, faktiski var radīt arī pārdomas deputātiem un speciālistiem par to, ko tad mums darīt, jo rezultātus mēs jau pašreiz redzam, un šie rezultāti mums nav pieņemami. Es domāju, ka arī opozīcijai nevajadzētu politiski skatīties uz šo lietu, bet mums visiem vajadzētu likt galvas kopā un domāt par mūsu nacionālo finansu sistēmu, lai to nostiprinātu, lai būtu drošs gan iedzīvotājs, gan arī juridiskās personas. Tas, ko teikšu, varbūt arī neattiecas uz tēmu, tomēr tas šodien ir aktuāli. Runa ir par palīdzības sniegšanu "Baltijas" bankai no valsts puses. Es domāju, ka valdība rīkojas pareizi, jo pakļaut riskam bezgalīgi daudzo juridisko personu loku, kas kārto rēķinus caur šo banku, nozīmētu faktiski paralizēt tautsaimniecību un radīt neiedomājamu uztraukumu tajos cilvēkos, kuri pēdējo santīmiņu tur ir noguldījuši. Šeit valdībai jāizsaka par viņas attieksmi, manuprāt, atzinība, neraugoties uz to, ka šīs funkcijas, stingri ņemot, bija Latvijas Bankas funkcijas. Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_18-seq34 language "lv".
• 1995_05_18-seq34 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_05_18-seq34 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq34 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq34 mentions Q687709.
• 1995_05_18-seq34 mentions Q39731.
• 1995_05_18-seq34 mentions Q7210239.