Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq23> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq23 type Speech.
• 1995_05_18-seq23 number "23".
• 1995_05_18-seq23 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq23 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq23 spokenAs 49.
• 1995_05_18-seq23 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti un deputātes! Tātad, atbildot uz deputātu pieprasījumu, jums ir izdalīts atbilstošs materiāls. Es nezinu, vai man vajadzētu nolasīt, bet es esmu gatavs tomēr pamatvilcienos atbildēt arī uz šiem jautājumiem. Tātad pirmais jautājums ir par Unibankas privatizāciju. Tātad valsts akciju sabiedrība "Latvijas Universālā banka" dibinājās pēc Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas lēmuma, kas bankas sastāvā iekļāva Latvijas Bankas 21 bijušo nodaļu ar visām to saistībām un arī ar sliktajiem kredītiem. Slikto kredītu apjomu novērtēja Šveices banku ekspertu grupa, un atkārtoti to vērtēja starptautiskā auditorfirma "Coopers & Lybrand". Unibankas rehabilitācijai Finansu ministrija pēc valdības pilnvaras 1994. gada 15. aprīlī emitēja valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes par kopējo summu 25 miljoni latu. Ar šīm parādzīmēm aizstāti Unibankas bilancē ienākumus nenesošie aktīvi - sliktie kredīti. Slikto kredītu uzskaiti un apkalpošanu, piedziņu, saskaņā ar 1995. gada 15. aprīlī noslēgto pilnvarojuma līgumu veic Unibanka. Piedziņas rezultātā iegūtos resursus 85% apmērā novirza valsts parādzīmju dzēšanai. Attiecībā uz šā gada 1. maiju sliktie kredīti ir piedzīti par summu, kas ir apmēram 2 miljoni latu. Slikto kredītu atlikums sastāda 23 miljonus latu. Apmēram 70% no šiem sliktajiem kredītiem ir valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrību saistības. 1994. gadā Unibanka no valsts budžeta kā procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām saņēma 3,4 miljonus latu. 1994. gadā Unibanka samaksāja valsts budžetā peļņas nodokļa veidā 1,4 miljonus latu, kā arī ar atgūto slikto kredītu summām dzēsa valsts ilgtermiņa obligācijas par 1,5 miljoniem latu. Kopumā vērtējot Unibankas privatizācijas noteikumus, valdība uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai ir pareiza pieeja, jo tā ir tā būtiskā problēma - izvēlēties starp vairākām lietām būtiskāko. Viens jautājums, protams, ir tas, ka būtu ļoti labi iegūt šo naudu, bet attiecībā uz naudas iegūšanu ir divas būtiskas problēmas. Pirmā. Tik lielu naudu nevar piedāvāt Latvijā esošās komercbanku sistēmas, un mēs tātad redzam, ka liela nauda, kas tiek piesaistīta kaut kādam konkrētam pasākumam, tikpat ātri arī aiziet projām. Un tas rada valsts ekonomikā ārkārtīgi kritisku situāciju. Otra lieta ir privatizācijas sertifikāti. Privatizācijas sertifikātu jautājums var faktiski risināties kaut kādā mērā pēc šā likuma par dzīvokļu privatizāciju iedarbināšanas. Un tomēr problēmas ar privatizācijas sertifikātiem paliks. Tādējādi jebkurš lēmums, kas mēģina izstumt privatizācijas sertifikātus no likumdošanā noteiktās aprites, manā skatījumā, ir kļūdains, jo tas rada precedentu, un tomēr sertifikāts ir valsts vērtspapīrs. Jāsaka, ka šobrīd sertifikātu cena ir pietiekami zema, un Latvijas Banka arī pārāk augstu nevērtē šos privatizācijas sertifikātus, ja tie ir iekšā bankā. Tāpēc es domāju, ka tas ir kompromisa lēmums, kas ir pieņemts, un es domāju, ka šādā veidā varētu arī turpināt strādāt. Otrais jautājums: "Kā Ministru kabinets reaģējis uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt Unibankas privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus?" Tātad Valsts kontroles Saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas slēdzienu par tematiskās pārbaudes rezultātiem Unibankā apstiprināja 1995. gada 22. februārī. Šajā slēdzienā bija ierosinājums griezties Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt speciālu likumu Unibankas privatizācijai, izmantojot naudu kā vienīgo maksāšanas līdzekli. Šāda metode ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu par privatizācijas kārtību un tās gaitā izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem. Unibankas privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sēdē 1995. gada 5. aprīlī, kurā piedalījās un savu viedokli izteica arī Valsts kontroles pārstāvji. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savā pārbaudes aktā Valsts kontrole Unibankas privatizācijas noteikumus nav novērtējusi kā valstiski neizdevīgus, bet es vēlreiz atkārtoju - jau tāpat kā pirmajā jautājumā, - kādi manā skatījumā ir tomēr galvenie argumenti, kāpēc mēs nevaram pieņemt atsevišķu likumu par Unibankas privatizāciju. Trešais jautājums: "Vai pie atbildības ir sauktas personas, kuras pēc Valsts kontroles slēdziena pārkāpušas likumu, izlaižot un pārdodot Unibankas darbiniekiem personālakcijas ar 75% atlaidi?" Ar Unibankas padomes un valdes 1993. gada 25. marta lēmumu apstiprināti otrā akciju laidiena noteikumi, saskaņā ar kuriem tika izlaisti 50 tūkstoši akciju ar nominālvērtību 100 lati, no kurām 46 tūkstoši ir parastās, ar balsstiesībām, īpašnieks ir valsts, un 4 tūkstoši ir personālakcijas bez balsstiesībām. Personālakcijas Unibankas darbiniekiem tika realizētas par naudu. Personālakciju izdošanas likumību gada audita ietvaros ir pārbaudījusi auditorfirma "Coopers & Lybrand", un nekādi pārkāpumi - ne no Latvijas likumdošanas, ne starptautisko grāmatvedības standartu viedokļa - nav konstatēti. Auditoru ziņojuma 24. un 25. piezīmē ir apliecināts, ka likumā par akciju sabiedrībām paredzētā atlaide personālakciju iegādei tika segta no bankas sadalāmajām rezervēm attiecībā uz 1994. gada 31. martu, kas ietvēra rezerves prēmijām. Ceturtais jautājums: "Vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas saņēmusi Unibankas personālakcijas par sertifikātiem ar atlaidi?" Personālakcijas tika realizētas 73 Unibankas darbiniekiem: valdes locekļiem, filiāļu un pārvalžu vadītājiem, viņu vietniekiem, galvenajiem grāmatvežiem. Pārtraucot darba attiecības ar banku, personālakcijas saskaņā ar likumu tiek atsavinātas, tā ka nav iespējams, ka tās varētu būt saņēmis un paturējis kāds, kas nav bankas darbinieks. Šis noteikums ir spēkā arī attiecībā uz padomes locekļiem, kas nav bankas personāls. Tā ka neviens valdības loceklis nav saņēmis personālakcijas - ne par sertifikātiem, ne par naudu, ne ar atlaidi, ne bez tās. Piektais jautājums: "Kāds ir Jūsu (..) viedoklis par to, vai laikā, kad komercbanku sistēma valstī vēl ir nestabila un nespēj kaut daļēji garantēt noguldījumu drošību (..), vispār ir lietderīgi privatizēt lielāko valsts kredītbanku - Unibanku - ar visplašāko banku nodaļu tīklu valstī, kas spēj pieņemt iedzīvotāju noguldījumus ar valsts garantu, akumulējot līdzekļus valsts kredītpolitikas realizēšanai?" Tātad bankas īpašuma forma - valsts vai privātais īpašums - gluži vis negarantē tās finansu darbības stabilitāti un neoptimizē kredītdarbības risku. Tikai bankas vadības un speciālistu profesionalitāte nodrošina tās darba stabilitāti. Zaudējumus cieš gan privātbankas, gan valsts bankas. Piemēram, 1994. gadā ar vienu miljardu ASV dolāru lielu zaudējumu ir darbību pabeigusi lielākā Eiropas banka "Credit Lyonnais", un tās īpašniekam - Francijas valdībai - nākas uzņemties šīs saistības. Savukārt tēze par noguldījumu akumulēšanu ar valsts garantu valsts kredītpolitikas realizēšanai ir valsts sociālisma teorijām atbilstoša un ir pretrunā ar tirgus ekonomiku, jo valsts nevar uzņemties visas saimnieciskās darbības saistības, kļūstot par katras nesaimnieciskās darbības garantu. Tajā pašā laikā, protams, ja mēs skatāmies laika griezumā, tad redzam, ka šodien varbūt tā situācija ir mainījusies pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par Unibankas privatizāciju pašā būtībā, jo likās, ka Latvijas Banka droši tur komercbanku uzraudzību savās rokās, ka faktiski nav būtiskas starpības, kā jau es teicu, starp valsts un privātajām komercbankām, ka šādā situācijā viss risinās tikai uz konkurences pamata un Latvijas Banka jebkurā brīdī kontrolē situāciju. Šodien, protams, vairs šī situācija tāda nav. Mēs redzam, ka Latvijas Banka nav varējusi kontrolēt šīs komercbankas akcionārus un vadības vainas dēļ veidojas būtiskas problēmas banku sektorā, un tādēļ valdībai ir jāpieņem sarežģīti lēmumi ļoti sarežģītās situācijās. Taču darboties pretējā virzienā - apturēt Unibankas privatizāciju, kura ir izsludināta un kurai ir paredzēta noteikta kārtība, - manā skatījumā, šodien nebūtu lietderīgi. Unibanka ir parādījusi, ka pašreizējā vadība ir spējīga darboties, ka Unibanka šobrīd ir viena no drošākajām darba bankām, un es domāju, ka šādā veidā tā turpinās darboties arī pēc privatizācijas. Cits jautājums ir par Krājbanku. Acīmredzot šajā situācijā mēs nevaram ne mazākā mērā vispār runāt par tās privatizēšanu vai daļēju privatizēšanu. Tādējādi viena banka paliek - šī paliek kā krājbanka, un es domāju, ka tā ir pilnīgi normāla situācija, ka mēs to procesu, kas ir iesākts, turpinām, bet neforsējam attiecībā uz krājbanku, kā bija sākotnēji paredzēts iepriekšējos gados sarunās ar Valūtas fondu. Sestais jautājums: kādi ir mehānismi, "kas pasargātu noguldītājus no neattaisnojami lielā riska zaudēt savus ieguldījumus, ieguldot tos pašlaik finansiāli nestabilajās komercbankās?" Lai pasargātu iedzīvotāju ieguldījumus no riska tos zaudēt, nepieciešams pilnveidot likumus un normatīvos aktus, kuri regulē kredītiestāžu darbību, kā arī paaugstināt prasības banku darbības uzraudzībai, veidojot speciālu uzraudzības un sanācijas institūtu. Viena no banku drošības paaugstināšanas metodēm būtu banku rekapitalizācija. Tā nodrošinātu tikai stabilas bankas. Nākamais pasākums, protams, būtu iedzīvotāju ieguldījumu apdrošināšana. Nākamajā nedēļā Ministru kabinetā atkārtoti tiks izskatīts likumprojekts par komercbanku sanāciju un bankrotu, un atbilstoši šim likumam šeit būs vairāki mehānismi, kas pasargās noguldītājus no riska, noguldot naudu komercbankās. Septītais: "Kad valdība paredz izstrādāt un iesniegt Saeimai "kredītlikumu", kas noteiktu valsts kredītpolitiku?" Tātad ir izstrādāts likumprojekts par kredītiestādēm, kurš aizvietos esošo likumu par bankām un pildīs arī kredītlikuma uzdevumus. Notiek likumprojekta saskaņošana, pilnveidošana un sasaiste ar citiem likumdošanas aktiem. Saeimā plānots iesniegt likumprojektu 1995. gada 4. ceturksnī. Mēs, ņemot vērā esošo situāciju, šobrīd forsējam darbu pie šā likumprojekta un domājam, ka mēs varēsim to izdarīt jau vasaras beigās. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_18-seq23 language "lv".
• 1995_05_18-seq23 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q193089.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q687709.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q142.
• 1995_05_18-seq23 mentions Q39.