Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1995_05_18-seq2 type Speech.
- 1995_05_18-seq2 number "2".
- 1995_05_18-seq2 date "1995-05-18".
- 1995_05_18-seq2 isPartOf 1995_05_18.
- 1995_05_18-seq2 spokenAs 78.
- 1995_05_18-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Runājot par to, kādā situācijā šodien atrodas izglītības darbinieki un visa izglītības sistēma kopumā, es gribētu uzsvērt jautājumu par politisko atbildību, ko aizvien ir deklarējis "Latvijas ceļš" un ko tas nepilda. Kad pagājušajā rudenī mūsu frakcija vairākkārt izvirzīja jautājumus par izglītības darbinieku samaksas problēmām, "Latvijas ceļš" kopā ar saviem sabiedrotajiem izvairījās no diskusijas šeit, šajā zālē, solot, ka valdība izpildīs pašu dotos solījumus. Mēs visi labi atceramies, ar ko tas beidzās. Ar skolotāju streiku decembrī! Kad sekoja kārtējie solījumi no valdības puses, streiks tika pārtraukts. Šodien mēs atkal redzam - un vislabāk to redz paši skolu pedagogi, - ka solījumi kārtējo reizi nav izpildīti. Pagājušā gada 13. decembra Ministru kabineta sēdes protokolā skaidri un gaiši ir rakstīts: valdība apņemas, sākot ar 1. martu, paaugstināt pedagoģisko darbinieku algas vidēji par 16%. Ministru prezidents šo apņemšanos apliecināja oficiālā publikācijā laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" 14. decembrī. Tagad valdība mēģina šīs saistības noliegt un demisionējušais ministrs Vaivada kungs runā par 16% attiecībā pret septembra algu fondu, bet ne valdības sēdes protokolā, ne pieminētajā Ministru prezidenta publikācijā nav ne vārda par septembri, - gluži otrādi. Rodas jautājums - ko grib panākt ministrija un valdība kopumā, šādā veidā manipulējot ar pašu pieņemtajām saistībām tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka aprēķinos ir bijušas kļūdas, ka saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni pusotra miljona latu un ka situācija nekavējoties jālabo? Visādā ziņā šīs valdības manipulācijas rada vienīgi neizpratni un sašutumu pedagogu sabiedrībā, par ko mēs, visi deputāti, viegli varam pārliecināties Saeimai adresētajās vēstulēs un iesniegumos. Un tas nepavisam neliecina par valdības godprātību un politisko atbildību. Situācija izglītības sistēmā kļūst arvien satraucošāka. Vienlaikus turpina skanēt frāze par izglītību kā vienu no valdības prioritātēm, un šie vārdi un deklarācijas tūkstošiem skolotāju ausīs skan kā izsmiekls, jo viņi ar godprātīgu, sabiedrībai un Latvijas nākotnei vitāli nepieciešamu darbu nespēj nopelnīt cilvēka cieņai atbilstošu iztiku. Tāda diemžēl ir valdības un valdošās koalīcijas politika, un šī politika turpinās. Valdību acīmredzot neuztrauc, ka pēc ilgiem gadiem Latvijā atkal veidojas analfabētu paaudze, jo vairāki tūkstoši skolas vecuma bērnu neapmeklē izglītības iestādes. Valdību neuztrauc, ka skolotāju pazemojošais materiālais stāvoklis grauj izglītības autoritāti viņu audzēkņu acīs, ka daudzi spējīgi pedagogi ir spiesti meklēt sev labāk atalgotu nodarbošanos un septembrī acīmredzot daudzās skolās nebūs kam iet klasēs. Bet valdība pat nav bijusi spējīga pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu strādājošajiem pedagogiem. Kā gan savādāk, ja ne kā cinisma kalngals ir jānovērtē fakts, ka tieši dienā, kad tika pārtraukts skolotāju streiks, 13. decembrī, izglītības un zinātnes ministrs parakstīja rīkojumu par prēmiju izmaksu ministrijas darbiniekiem tādos apmēros (konkrēti - 300 latu, pāri par 300 latiem), kas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem pat sapņos nerādās?! Tas viss un vēl daudz kas cits liecina tikai par vienu - par "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības koalīcijas valdības politisko bezatbildību politiskās atbildības vietā. Ja jau tas skartu tikai šo valdību un šīs politiskās organizācijas, varētu arī par to nerunāt un pagaidīt, kad tauta pati izteiks savu spriedumu gan Vaivada kungam, gan valdības locekļiem, kuri kurdu un afgāņu nelegālajiem bēgļiem spēj sarūpēt 4 latus dienā, bet augstākās kvalifikācijas skolotājam Latvijā - tikai 2 latus, ja mēs sadalām viņu mēneša atalgojumu pa dienām. Taču nelaime ir tā, ka šodienas nebūšanas ļoti tālu ietiecas Latvijas nākotnē. Un izglītības sistēma, kas tiek nevis pārveidota atbilstoši laika prasībām, bet gan plānveidīgi sagrauta, nebūs tik viegli atjaunojama, un šodienas kļūdu un neizdarību un nesaprātīgās politikas dēļ cietīs ne tikai daudzas nākamās valdības, bet cietīs arī diemžēl latviešu tauta un Latvijas valsts. Atjaunot izglītības sistēmu būs daudz grūtāk nekā atjaunot, teiksim, kādu ražošanas nozari, kur varbūt pietiek nomainīt tehnoloģiju un radīt labvēlīgu nodokļu režīmu. Turpretī, lai atjaunotu izglītības prestižu sabiedrībā, lai pārliecinātu jauniešus izvēlēties skolotāja arodu un skolas pametušos pedagogus atgriezties tajās, lai pēc pašreizējā pagrimuma no jauna pārliecinātu cilvēkus par garīgo vērtību nozīmību un nepieciešamību, vajadzēs atkal mainīt sabiedrības apziņu, un tam būs nepieciešams daudz ilgāks laiks nekā viens, divi vai trīs gadi. Taču bez tā visa, bez garīgajām vērtībām, bez izglītotiem un prasmīgiem cilvēkiem Latvija nebūs pilnvērtīga Eiropas sastāvdaļa. Tā labākajā gadījumā būs tikai Eiropas nomale. Apvienība "Tēvzemei un brīvībai" nevēlas to pieļaut, un tāpēc šis jautājums arvien ir bijis un būs mūsu uzmanības un rūpju centrā. Protams, mēs rēķināmies ar to, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Taču mēs pietiekami bieži redzam, ka arī esošie līdzekļi tiek tērēti nesaimnieciski, kā to parāda arī Valsts kontroles atzinumi, tie tiek izšķērdēti, kur nevajag, tiek audzēts mazas valsts vajadzībām nesaprātīgi liels ierēdņu korpuss, tiek radītas arvien jaunas un jaunas iestādes, institūcijas un biroji, kas tautai ir lieki un nevajadzīgi. Turpretī valdošās koalīcijas pārstāvji ir gatavi stundām ilgi pamatot - kā mēs to redzējām jau pagājušajā plenārsēdē - šādu biroju nepieciešamību. Un uz visa šā fona mēs redzam Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku neizdarību un nevēlēšanos vai nespēju pildīt savas saistības. Mūsu apvienība, tās deputāti, regulāri tiekas ar skolu vadītājiem, skolotājiem, Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Mēs redzam viņu izmisumu un vienlaikus arī viņu ticību savam darbam. Mēs zinām, ka viņiem nevajag daudz. Viņi neprasa mersedesus, kādos brauc valdības locekļi un daudzu ministriju ierēdņi, viņi redz, ka valsts nav bagāta, un materiālā ziņā neprasa sev daudz vairāk par elementāru iztikas nodrošināšanu, lai varētu samaksāt par dzīvokli, paēst, pieklājīgi apģērbties, neriskējot kļūt par apsmiekla objektu savu audzēkņu acīs. Taču vienu viņi prasa pavisam noteikti (un viņiem ir šādas tiesības prasīt) - godprātīgu attieksmi pret skolotāju, kas nozīmē arī godprātīgu attieksmi pret nākamo paaudzi un valdības doto solījumu izpildi. Tieši to viņi nav saņēmuši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" pastāv uz to, lai valdība nekavējoties izpildītu pašu dotos solījumus. Mēs neuzskatām, ka izglītības un zinātnes ministra demisija būtu kaut kādā veidā šīs saistības atcēlusi. Un otrkārt. Mēs pieprasām mainīt attieksmi pret izglītības sistēmu kopumā. Tas nozīmē arī konceptuāli citu pieeju valsts budžeta projekta veidošanā, paredzot skolotāju darba samaksu un sociālo garantiju pielīdzināšanu civildienesta ierēdņu darba samaksai un sociālajām garantijām. Mūsu priekšlikumi ir iekļauti Saeimas lēmuma projektā, par kuru vēl runās Grīnblata kungs. Pretējā gadījumā varam runāt vienīgi par valdības prioritāti kā tādu zināmu ilūziju, jo tā reāla var būt tikai tad, ja tā atspoguļojas valsts budžetā. Un, ja tas tā nenotiks, tad mēs varam runāt vienīgi par principu "Klausieties manos vārdos un neskatieties uz maniem darbiem!", ar ko diemžēl līdz šim ir izcēlusies gan Gaiļa kunga valdība, gan arī "Latvijas ceļa" politika kopumā. Paldies par uzmanību.".
- 1995_05_18-seq2 language "lv".
- 1995_05_18-seq2 speaker Janis_Straume-1962.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q822919.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q211.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q957126.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q193089.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q43048.
- 1995_05_18-seq2 mentions Q7210239.