Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq108> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq108 type Speech.
• 1995_05_18-seq108 number "108".
• 1995_05_18-seq108 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq108 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq108 spokenAs 77.
• 1995_05_18-seq108 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz acīmredzot būs interesanta situācija, kad no valdošās partijas nāks divi galīgi pretēji viedokļi. Es pārstāvu mazākuma viedokli "Latvijas ceļā". Man tas ir jāpauž, jādara zināms, jādod jums izvēles iespēja - tiem, kuriem ir izvēle. Man šis likumprojekts par enerģētikas regulēšanu nav pieņemams. Pamatošu, kāpēc. Tātad šeit ir plānots, paredzēts veidot ārpus Ministru kabineta šādu regulēšanas padomi, kas būtu neatkarīga no visa, izņemot tikai Saeimu, jo Saeima ieceļ šīs regulēšanas padomes priekšsēdētāju. Bet es saprotu to tā: ja kāds ir ļoti neatkarīgs, tad pārējie paliek ļoti atkarīgi tieši no šā veidojuma. Šajā likumā principā būtiskākais ir tikai uzdevumu, tiesību sankcijas. Nekādas atbildības. Es uzskatu tā - ja kādam ir ļoti lielas tiesības, tad jābūt arī ļoti lielai atbildībai. Ar ko darbosies? Ar kādiem instrumentiem? Instrumenti ir šādi - tās ir licences, tie ir tarifi. Par pārējo jautājumu, kā veicināt un kā sekmēt, ir tikai vārdi - aizstāvēt, veicināt, sekmēt, apkopot, sniegt savas kompetences ietvaros. Tātad paredz arī, ka var būt nekompetence. Ļoti daudz dublējas pienākumi un uzdevumi ar valsts ministru. Bez konkrētības. Nav skaidrs, kāda politika tiks pielietota. Tā politika būtu jāzina, ja mēs šai neatkarīgajai padomei šodien dosim šādas pilnvaras. Kāpec argumenti ir vajadzīgi? Lai piesaistītu investīcijas. Un lai tas tiktu darīts ar garantētiem tarifu mehānismiem un licenču izdošanu. Domāju tā: mans priekšlikums ir ielikt likumā konkrētu tarifu veidošanas pamatprincipus, un tā būtu tā drošākā garantija, ar kuru varētu garantēt investīcijas un piesaistīt līdzekļus enerģētikai. Bet es uzdodu sev jautājumu: kas ir primārais - par katru cenu piesaistīt investīcijas vai Latvijā radikāli mainīt situāciju enerģētikā? Ko es domāju ar vārdu "situācija"? Ar vārdu "situācija" es domāju patērētāju un ražotāju un valsts pārvaldes attiecību sakārtošanu. Ar šo vārdu es saprotu enerģētikas ievirzīšanu Latvijas apstākļiem, tieši mums, optimālā virzībā. Šeit es domāju veicināt iniciatīvu ar konkrētām programmām, ar konkrētu pamatotību likumā. Šeit es domāju maksimālu konkurenci enerģētikā. Mans domāšanas veids ir tāds, ka ir vajadzīgas nevis briesmīgi lielas investīcijas momentā, bet pakāpeniska modernizācija. Tas nozīmē, ka mēs šodien aizņemamies nelielu naudu, ieliekam to un radām jau lielāku naudu, un tādā veidā ģeometriskā progresijā ejam uz mērķi. Un to mēs darām desmit gadu laikā. Nevis šodien aizņemamies un pēc tam desmit gadus dodam procentus atpakaļ. Es nevēlos dzīvot uz nākamo desmit gadu rēķina šodien. Ka neiznāk dzīvot arī uz nākamās paaudzes rēķina! Par situāciju šodien. Šodien Latvijā situācija enerģētikā tiešām ir nenormāla. Mēs patērējam siltumu divas līdz trīs reizes vairāk, nekā patērē Rietumos līdzīgos apstākļos. Mēs divas un trīs reizes vairāk patērējam elektroenerģiju līdzīgās elektroiekārtās nekā Rietumos. Mums ir jātiek ārā no šā strupceļa. Mana filozofija ir tāda, ka jārada visiem līdzīgas iespējas strādāt. Līdz ar to, lai radītu līdzīgas iespējas strādāt, mums ir jāieliek šie nosacījumi likumā. Tādā gadījumā mums tiks dots starts, un mēs katrs no savas puses tieksimies uz to mērķi, par kuru mēs runājam. Kas atiecas uz padomi, tajā būs 11 cilvēku. Tie būšot profesionāļi. Viņi ideāli pārzināšot visu. Es domāju, tie būs supermeņi. Kur radīsies šodien 11 cilvēki - supermeņi, kas to visu pārzinās un ideāli zinās, ko darīt? Es principā neticu šai lietai. Acīmredzot šajā padomē būs tie paši cilvēki, kas šeit dzīvo šodien un dzīvoja arī vakar, un dzīvoja pirms pieciem gadiem. Principā šie cilvēki - tie esam mēs paši šajā laikā - būtībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sagruva PSRS. Jo toreiz arī mēs strādājām ar enerģētiku, ar tādām lietām kā limiti, atļaujas, un mums nauda nebija noteicošais. Mums bija šīs, teiksim, atļaujas. Šodien mēs taisāmies strādāt ar licencēm. Tas nozīmē - radīt iespējas, dot iespējas vai nedot iespējas būt no kāda atkarīgiem. Kas ir lielā enerģētika un kas ir mazā enerģētika? Es paņēmu no Statistikas komitejas datus par to, cik tad mēs patērējam siltuma, cik ražojam siltuma Latvijā. Jūs saprotat, ka tā saucamajā "Latvenergo" organizētajā sistēmā ražo 1/4 daļu no visā Latvijā saražotā siltuma, bet 3/4 ražo, teiksim, tajā neorganizētajā, decentralizētajā. Tās gan ir rūpnīcas - valsts, pašvaldības, privāti - un tā tālāk... Tā nav mazā enerģētika. Varētu teikt, tā ir lielā enerģētika. Es domāju, ka pats galvenais, lai mēs izkustētos, - mums ir jābūt, pret ko atsperties. Un šī atsperšanās, es domāju, ir pats likums. Likumā vajag ielikt konkrētas normas, konkrētus nosacījumus. Tādā gadījumā mums - gan ierēdņiem, gan ražotājiem, gan patērētājiem - būs jāatsperas pret šīm normām, - un mēs visi zināsim spēles noteikumus uz ilgāku laiku. Es gribu salīdzināt to. Es te paņēmu tādu mazu... Es iedomājos švammīti. Švammīte - tā ir tā ierēdniecība, un, ja viņai te pil virsū, viņa iesūc. Ja no apakšas - viņa arī iesūc. Tā ir ierēdniecība, bet mums ir jābūt tā, lai to švammi - ierēdniecību - varētu spiest pret likumu. Ja mēs spiedīsim, tad mēs varēsim izspiest - spiežot gan no augšas, gan no apakšas. Tas ir mans domāšanas veids. Tagad - tāds pavisam neliels piemērs, kas rāda, par ko cilvēki ir runājuši 1940. gadā. Ir interesantas sakarības. Šeit tika izdalīta grāmata "Latvijas okupācija un aneksija". Tur ir rakstīts tā: privātā iniciatīva nu jau esot iznīcināta visās tirdzniecības un rūpniecības nozarēs, kur vien zināmi vīri ir varējuši saskatīt kādu apgrozību un peļņu, un valdības politika izejot uz to, lai visus nonivelētu un katru cilvēku padarītu atkarīgu. Tas ir teikts 1940. gada janvārī, to var izlasīt šajā grāmatā. Kāda līdzība! Par pašu šo regulēšanas padomi. Lai pirmām kārtām man pašam būtu skaidrs, vai tā ir vajadzīga vai nav un kā tas ir citur, es uzdevu šādu jautājumu profesorei Maijai Rubīnei. Viņa man sagatavoja atbildi, un es jums to nolasīšu, te ir kādi seši septiņi teikumi. Tātad es uzdevu jautājumu: "Vai Dānijā un Somijā ir speciālas energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras? Ja ir, kuros gados tās ir radītas un ar kādām metodēm tiek ietekmēta enerģētikas attīstība?" Atbilde: "Energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras galvenokārt veido lielās valstīs ar sarežģītu enerģētikas sistēmu, kur ļoti liels īpatsvars ir energoresursu ieguvei. Galvenokārt tādas ir Anglija, bijusī Padomju Savienība, kas to radīja pēc Anglijas parauga, varbūt arī citas, bet par tām man nav informācijas. Tādas mazas valstiņas bez saviem energoresursiem kā Latvija, nevar atļauties kopēt lielvalstu pārvaldes struktūras. Tas arī nav racionāli. Mums ir jāraugās uz tādu mazu Eiropas valstu paraugu, kuras enerģētikā un energoekonomijā sasniegušas tiešām labus rezultātus un kurām nav lielu energoresursu krājumu pašām. Tādas Eiropas valstis ir Dānija un Somija. Šajās valstīs panākumi ir gūti bez speciālas regulēšanas institūcijas izveidošanas. Regulēšanu šeit veic Enerģētikas ministrija. Atsevišķos periodos, uzlabojoties enerģētikas situācijai valstī, šeit Enerģētikas ministrija ir tikusi apvienota ar citām ministrijām, taču īpaši Dānijā šī apvienošanās nav tikusi pavadīta ar pārvaldes struktūru sajaukšanos. Vienmēr ir bijusi stabila vienība, saglabājot savu nosaukumu. Enerģētikas attīstības veicināšanai tātad kalpo stratēģijas programmas, vadības struktūras, fondi, likumdošana. " Ja runājam par to, vai es esmu viens pats ar šādu viedokli, kā man sacīja: "Vai Spuģis ir pats gudrākais?" Bez šaubām, nav gudrākais. Tik, cik mūsu visu te ir, mums ikkatram ir savas domas, sava prakse, savas zināšanas. Es savu likumprojektu, teiksim tā, iedevu Latvijas mazās enerģētikas fondam, Latvijas elektroenerģētikas biedrībai, Pašvaldību savienībai. Un, zināt, es tur nesastapu domu, ka manas idejas būtu nepieņemamas, ka tās nebūtu derīgas mūsu Latvijas valstij. Tātad īsumā par pašu galveno, kur ir pašas būtiskākās domstarpības. Būtiskākais ir tas, kas tad pamatā noteiks, kā virzīsies Latvijā enerģētika, - vai likums vai pilnīgi neatkarīgi darbojošies ierēdņi? Vai būs radītas līdzīgas iespējas atkarībā tikai no likuma visiem, kuri veiks šeit uzņēmējdarbību? Vai iesim lielo investīcijas ceļu un ilgi maksāsim parādus vai veicināsim iniciatīvu un sāksim visi šodien strādāt? Un interešu sadursme. Jā, šeit ir interešu sadursme. To var saukt par lielo un mazo enerģētiku. To var saukt par sadursmi starp ierēdņiem un enerģētiķiem mazajā enerģētikā. Tā ir interešu sadursme. Bet mans pienākums bija jums dot izvēles iespējas. Jūsu pienākums ir lemt. Paldies!".
• 1995_05_18-seq108 language "lv".
• 1995_05_18-seq108 speaker Modris_Spugis-1952.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q822919.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q193089.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q33.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q3736450.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q35.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q15180.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q1191011.
• 1995_05_18-seq108 mentions Q3738400.