Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_18-seq106> ?p ?o. }

• 1995_05_18-seq106 type Speech.
• 1995_05_18-seq106 number "106".
• 1995_05_18-seq106 date "1995-05-18".
• 1995_05_18-seq106 isPartOf 1995_05_18.
• 1995_05_18-seq106 spokenAs 77.
• 1995_05_18-seq106 spokenText "Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir dokuments nr. 448. Un te attiecīgais dokuments ir tas, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ar tās priekšsēdētāja Zaščerinska kunga parakstu. Ministru kabinets ir atsaucis savu iesniegto variantu, un es neredzu, ka būtu pārstāvis klāt, lai to apliecinātu, bet tā tas ir. Viņu pārstāvis to apliecināja arī mūsu komisijā - Tautsaimniecības komisijā. Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt mūsu darba grupas izstrādāto variantu. Likums nosaka uzņēmēju pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses un lai nodrošinātu nepārtrauktu kurināmā un elektrības piegādi. Un, lai to izdarītu, lai to panāktu, viņš ierosina izveidot Energoapgādes regulēšanas padomi, kura regulētu uzņēmējdarbības attiecības ar valsti un ar patērētājiem un regulētu arī tarifus. Šis likums ir ļoti svarīgs un savā ziņā jau krietni aizkavējies. To vajadzēja pieņemt jau sen, jo valsts enerģētikas infrastruktūrā investīcijas jau ilgu laiku kavējās šā likuma ilgstošas iestrēgšanas dēļ. Ir konkrēti firmas - gan no Vācijas, gan no Ziemeļvalstīm - , kuras ir ieinteresētas taisīt liela mēroga ieguldījumus Latvijas enerģētikas infrastruktūras sistēmā, piemēram, Daugavas kaskādes modernizācijā. Tie līdz šim ir bijuši aizkavēti, jo nav pārliecības par to, kas notiks ar šiem ieguldījumiem un vai valdības politika varētu mainīties, un kāds ir nodrošinājums, ka varētu būt stabila peļņa no šiem ieguldījumiem nākotnē. Likumprojekts, ejot šo ceļu, ir gājis cauri vairākām ekspertīzēm. Tās ir veikuši gan Eiropas PHARE programmas pārstāvji, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas eksperti, un visas šīs ekspertīzes ir bijušas galvenokārt viena iemesla dēļ - tieši tāpēc, lai nodrošinātu šo atbilstību Eiropas standartiem, kas savukārt ir nepieciešama, lai ārzemju ieguldītājiem būtu paļāvība par sava kapitāla ieguldījuma drošību un ienesīgumu. Varbūt interesanti ir arī tas, ka tieši šis likumprojekts ir izraisījis spraigu diskusiju pašā "Latvijas ceļā". Daži deputāti šajā sakarībā ir izteikuši domu, ka, balstoties uz citu neatkarīgu valsts institūciju darbības trūkumiem, būtu jāpārdomā, vai mums ir vajadzīga vēl viena politiski neatkarīga regulēšanas institūcija. Taču tieši šis likumprojekts, ejot šo garo saskaņošanas ceļu, tagad garantē, ka visas sabiedrības intereses tiešām būtu pārstāvētas šajā Energoapgādes regulēšanas padomē. Piemēram, ja mēs raugāmies citās jomās, tas, ka Latvijas Bankas vai citas padomes varbūt nav bijušas uzdevumu augstumos, gādājot par sabiedrības interesēm, varbūt norāda uz pārāk slēgtu profesionālu loku šajās padomēs, kas neļāva laikus sacelt trauksmes signālu, lai tā laicīgi izskanētu, bet ir maz ticams, ka šajā likumā tas varētu notikt, jo tieši šeit ir iestrādāta šī lieta, ka šajā 11 personu padomē... Regulēšanas padomē ir pārstāvis gan no Valsts monopola uzraudzības pārvaldes, viens - no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, viens vai divi patērētāji, komitejas pārstāvji. Līdztekus tiek izveidota arī atsevišķa patērētāju komiteja, kuru ieceļ Ministru kabinets, un arī vismaz viens pašvaldību pārstāvis tiek iekļauts šajā regulēšanas padomē. Arī finansu un tautsaimniecības attīstības resoriem ir jābūt pārstāvētiem. Tā ka galarezultātā tikai divas vietas šajā 11 cilvēku - ekspertu - padomē ir atvēlētas tieši enerģētikas resoru pārstāvjiem, kuriem, varētu iedomāties, īpaši tuva saikne ar lieliem ražotājiem vai ar sadales tīklu monopoliem. Tātad, cik vien iespējams, šis likumprojekts nodrošina sabalansētību starp ražotājiem un patērētājiem, un galu galā, es domāju, mums jāatceras, ka šīs šķietami pretējās intereses patiesībā ir spiestas meklēt vienprātību, jo likumam ir jānodrošina nepārtraukta (es uzsveru - nepārtraukta) un ilgtermiņa enerģētikas piegāde. Un tas nebūt nav paradoksāli, bet gan likumsakarīgi, ka racionāla, efektīva un ekonomiski pamatota peļņu nesoša darbība ir gan patērētāju, gan ražotāju interesēs. Tātad - īsumā par to, kādi bija iebildumi pret pirmo likumprojekta variantu, kuru iesniedza Ministru kabinets un kuru ir pieņēmusi Tautsaimniecības komisija. Es jau minēju šos apsvērumus, kas tagad nodrošina patērētāju interešu aizstāvību. Un pie zināmām niansēm var pieskaitīt to, ka atsevišķā patērētāju komiteja, kas stāvēs ārpus Energoapgādes regulēšanas padomes, tagad tiek iecelta no Ministru kabineta, nevis no paša padomes priekšsēdētāja, kā tas agrāk bija paredzēts, piemēram. Mazās enerģētikas intereses. Agrāk bija rūpes, ka mazās jeb decentralizētās enerģētikas intereses arī vajadzētu detalizēti aizstāvēt šajā likumdošanā, bet no Mazās enerģētikas asociācijas puses - vismaz attiecībā uz mazām HES - izteikta apmierinātība par to, ka Ministru kabinets tagad ir nodrošinājis dubulttarifu mazām HES līdz 2008. gadam, tā nodrošinot mūsu vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz šajā jomā. Bija arī pārmetumi, ka šis likumprojekts ir pārāk centralizēts un birokratizēts, un varētu pat piekrist, ka zināmā mērā varbūt tas tā ir, bet diemžēl iet uz šāda rakstura padomi, kura centralizēti nosaka tarifus uz četru gadu laiku, - tā tomēr ir Eiropas prakse, un tas ir kaut kas, par ko ir jābūt zināmai apziņai ražotājiem un šo tīklu monopoliem. Vai šis likums nodrošina racionālu, ekonomisku, efektīvu enerģētikas ražošanu un sadalīšanu Latvijā? Šeit varētu būt zināmi iebildumi, un tos arī ir iesniedzis deputāts Spuģis, kurš ir šīs darba grupas loceklis, un ļoti iespējams, ka šos priekšlikumus vēl vajadzētu izskatīt, kad būs otrais lasījums, jo te ir zināmas domstarpības - varbūt teorētiskā plāksnē - par to, cik detalizēti mums ir jāatrunā šie priekšlikumi, cik tie ir jāatstāj šīs Energoapgādes regulēšanas padomes ziņā, kurā galu galā būs šie eksperti, kuri pēc zināmas metodoloģijas aprēķinātu šos tarifus, un cik tos vajadzētu ielikt tieši likumprojektā. Piemēram, tiek aizstāvēta pieeja, ka vajadzētu diferencēt enerģijas cenas, ja tā tiek izmantota kurināmajam vai elektrībai un tamlīdzīgi, kā dara arī citās valstīs. Varētu argumentēt, vai tas ir vai nav vajadzīgs tieši likumprojektā, vai tas ir atstājams regulēšanas padomes ziņā. Visādi dažādi šādi detalizētāki apsvērumi vēl varētu būt pārrunāti, bet Tautsaimniecības komisijā šobrīd bija vispārējs atbalsts šim likumprojektam, tikai vienai balsij atturoties. Un atzina, ka zināmai uzticībai mūsu apstākļos ir jābūt. Ir jābūt tādai regulēšanas padomei. Ir jānosaka mazliet precīzāk, nekā sākotnējā Ministru kabineta sagatavotajā variantā tika izteikts, - ka vajag nodrošināt pietiekamu peļņu enerģijas uzņēmumiem. Bet mēs ierosinām, ka vajag nodrošināt ekonomiski pamatotu peļņu. Galarezultātā viens jēdziens varbūt ir mazliet precīzāks, bet abi varētu tikt interpretēti dažādi, un tāpēc faktiski tomēr ir jābūt šai uzticībai, ka šis mehānisms ar šādu padomi ir pareizais ceļš, kur iet, un ir jāatrod vislabākie eksperti un sabiedrības interešu pārstāvji, kuri piedalītos šādā padomē, lai nodrošinātu visas sabiedrības intereses šāda likuma ietvaros. Paldies!".
• 1995_05_18-seq106 language "lv".
• 1995_05_18-seq106 speaker Maris_Graudins-1953.
• 1995_05_18-seq106 mentions Q211.
• 1995_05_18-seq106 mentions Q193089.
• 1995_05_18-seq106 mentions Q47182.
• 1995_05_18-seq106 mentions Q687709.
• 1995_05_18-seq106 mentions Q183.