Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq97> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq97 type Speech.
• 1995_05_11-seq97 number "97".
• 1995_05_11-seq97 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq97 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq97 spokenAs 77.
• 1995_05_11-seq97 spokenText "... Jo man kaut kā liekas, ka Nacionālā bloka runātāji nemaz negrib apgūt jēdzienu - cilvēktiesības. Nevēlas iedziļināties varbūt aiz slinkuma, lai saprastu, kas tās tādas īsti ir, un saista šo jēdzienu tikai ar nelatviešiem un nepilsoņiem. Diemžēl tā nav. Jums vajag izglītoties! Izlasiet konstitucionālo likumu par pilsoņa un indivīda tiesībām. Es sākšu ar Berklava kungu, jo Berklava kunga argumentāciju es jau vairākas reizes esmu dzirdējusi komisijas sēdēs, to, ka šis likumprojekts nav vajadzīgs. Un tad viņš skaita, kādas iestādes jau pastāv Latvijā, kuras rūpējas par cilvēktiesībām. Un ka arī Saeimas Cilvēktiesību komisija pieņem apmeklētājus katru nedēļu... Saeimas Cilvēktiesību komisija ir likumdošanas komisija, tas ir, mūsu komisijai šeit, Saeimā, likumdošanai ir jābūt galvenajai prioritātei. Un tieši tāpēc, ka mums trūkst šādu neatkarīgu cilvēktiesību institūciju vai biroju, mums pienāk daudz vēstuļu, sūdzību. Mēs pārsūtām tās vai nu uz Prokuratūru, vai uz Iekšlietu ministriju vai Tieslietu ministriju - uz pareizo vietu. Otru amatu viņš minēja - cilvēktiesību valsts ministrs. Kā jūs atceraties, Māra Gaiļa un Birkava valdības deklarācijā cilvēktiesību valsts ministra postenis ir tikai uz laiku. Tā nav pastāvīga iestāde un kaut kādi prāvi štati... Tupeša kungs varēs atbildēt. Man liekas, ka 4 vai 5 vietas nav lieli štati, nav nekāds liels štata vienību skaits. Man ir ļoti interesanti to uzzināt un man ir cieņa pret to lielo, grūto darbu, kas Pilsonības un imigrācijas departamentam ir jāveic, bet es nezināju, ka viņi ir cilvēktiesību aizstāvju organizācija. Es uzskatu, ka tieši tur, kā Endziņa kungs teica, ir ļoti daudzas nopietnas problēmas, kas tiešām ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Naturalizācijas pārvalde. Nu kā tā var būt cilvēktiesību aizstāve... tur taču runā par naturalizāciju, par pilsonību? Bet tas arī atspoguļo varbūt Berklava kunga ticību, ka Maskava grib mums likt noticēt, ka cilvēktiesības ir tikai jautājums par pilsonību, ka tas ir vienīgais jautājums, kas skaitās cilvēktiesības. Un šī darba grupa, ko valdība nupat izveidoja, tā nav domāta tam, lai izšķirtu strīdu starp PID un Naturalizācijas pārvaldi, tā ir radīta, lai līdz mēneša beigām izpētītu funkciju sadali starp Naturalizācijas pārvaldi un Pilsonības un imigrācijas departamentu. Tas ir ļoti specifisks jautājums, tas nav cilvēktiesību aizsardzības jautājums. Un tiesa, man liekas... jā, tiesa ir iestāde, kas pēdējā instancē aizsargā cilvēktiesības. Bet, man liekas, mēs redzam, ka mums tik un tā vairāk cilvēku atsakās no tiesneša amata pildīšanas, nekā nāk klāt. Mums ir tiesnešu trūkums, bet mums nav tiesu lietu trūkuma, kas tiesām ir jāizskata. Starp citu, es gribu atgādināt, ka šī Saeima decembrī, kad apstiprināja šīgada budžetu, jau iebalsoja, man liekas, 97 tūkstošus latu Tieslietu ministrijas kategorijā tieši šādas institūcijas izveidei. Tātad tā nauda budžetā jau ir rezervēta. Mēs tikai ietaupīsim naudu, jo šī institūcija piedāvās bezmaksas konsultācijas, jo ir indivīdi, arī latvieši, kas gribēs pilsoņtiesības zināt, to, kādi likumi ir, kas viņus pasargātu un lai viņi aizsargātu savas tiesības. Tātad ir šī saikne ar pilsoņu programmu - tās brošūras, kas pastā ir par brīvu un kas tiek izdalītas pašvaldībām, kādas tiesības cilvēkam ir uz bērnu vai uz ģimenes pabalstiem, kādas ir prasības, kādi dokumenti vajadzīgi, kur var griezties... Tā visa ir šī it kā sliktā propagandas programma, kā Berklava kungs domā par cilvēktiesībām. Un cilvēks nevar izmantot tās tiesības, jo nezina, ka tās eksistē. Faktiski cilvēktiesības ir sinonīms tiesiskas valsts īstenošanai. Un mēs jau iepriekš dzirdējām Nacionālā bloka runas pret Satversmes tiesu, ka vajag mēģināt patiesi īstenot tiesisku valsti, tās jēgu un mērķi. Starp citu, mums ir bijuši arī šī likumprojekta rezultāti - valdības izveidotā darba grupa, kas izstrādā indivīda tiesībaizsardzības programmu. Un arī Ministru kabinets nesen, šīgada janvārī, pieņēma nacionālo valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmu. 1. punkts ir tieši par vajadzību veidot neatkarīgu cilvēktiesību biroju vai kādu citu institūciju. Par to mēs esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju, ka Latvija var kļūt par tādu kā paraugvalsti starp valstīm ne tikai Austrumeiropā, bet arī visā Eiropā, tātad šajā līmenī, jo tad mēs būtu viena no pirmajām valstīm, kas īstenotu 1993. gada jūnija Vīnes deklarāciju par cilvēktiesībām, kuru parakstīja ANO pasaules cilvēktiesību konference un arī mūsu valsts galva - Valsts prezidents Ulmanis. Katra valsts uzņēmās izveidot un īstenot nacionālu cilvēktiesību aizstāvēšanas programmu, kurā ietilpst arī šāda veida neatkarīga institūcija. Tātad es aicinātu nodot komisijām jautājumu par to, vai te būs 5 gadi vai 3 gadi, un to varēs izskatīt tālāk pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā. Ja tas tiešām kādam nepatīk, lai vēl pastāv pirmais lasījums, kas būtu nobalsojams. Es uzskatu, ka šīs runas šeit parāda, ka varbūt ir jāsāk ar Saeimas deputātiem šis izglītošanas darbs par cilvēktiesībām. Paldies.".
• 1995_05_11-seq97 language "lv".
• 1995_05_11-seq97 speaker Inese_Birzniece-1951.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q79820.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q649.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q4294315.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q193089.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q1771611.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q8436.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q2498135.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q1741.
• 1995_05_11-seq97 mentions Q4916385.