Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq89> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq89 type Speech.
• 1995_05_11-seq89 number "89".
• 1995_05_11-seq89 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq89 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq89 spokenAs 77.
• 1995_05_11-seq89 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Diemžēl tā nu iznāk, ka es šodien šajā tribīnē esmu spiests kāpt ne pirmo reizi, un, atklāti sakot, es nācu šajā tribīnē tieši dēļ tiem spilgtajiem iespaidiem, kurus es guvu no cienījamā Berklava kunga runas, kurš ar tādu nicinājumu, tādu nievājumu runāja par cilvēktiesībām. Pēc viņa teiktā iznāk, ka vienīgā institūcija, kas stāv sardzē par cilvēktiesībām, ir Pilsonības un imigrācijas departaments. Cienījamais Berklava kungs! Es vēl šodien iekšlietu ministram Ādamsona kungam atkārtoti nodevu un lūdzu izskatīt vienu iesniegumu par Pilsonības un imigrācijas departamenta nelikumīgo rīcību, bet jūs sakāt, ka viņi ir vienīgie, kas stāv sardzē par latviešu un līvu interesēm! Es jums nosaukšu konkrētu piemēru: Oskars Ostaņēvičs, kura vecāki (arī jūsu dēļ laikam) 1941. gadā bija izsūtīti uz Krieviju. Un tur viņš 1943. gadā nāca pasaulē saviem izsūtītajiem vecākiem. Vecāki šodien ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi, gan tēvs, gan māte, ir viņu kods, bet nelaime ir tā, ka dēlam, kad viņam izsniedza pirmo pasi 16 gadu vecumā jau šeit, Latvijā, Limbažos, dzimšanas apliecība toreiz tika paņemta, un viņam nav dzimšanas apliecības, un viņš vēl šodien nav reģistrēts kā pilsonis. Viņš ierodas Olaines departamenta attiecīgajā nodaļā, bet tur viņam laipni iesaka - brauc uz Krieviju un meklē! Šopirmdien viņš bija jau pēc šā iesnieguma, viņš atstāja vecāku kodus un tamlīdzīgus datus. Ir pārbaudīts: jā, tēvs un māte ir dzīvi un ir pilsoņi. Viņam pasaka - pirmdien netiekam pie seifa klāt, pie dokumentiem, atbrauc trešdien, viss būs kārtībā! Atbrauc trešdien šis Oskars Ostaņēvičs - departamenta darbiniece plāta rokas. Stiprā kungs no departamenta pasaka" "Nē, bez dzimšanas apliecības - ne! Nav mana darīšana, un cauri!" Vai tā ir latvieša un pilsoņa tiesību aizsardzība, par kuru stāv sardzē Pilsonības un imigrācijas departaments? Vai vēl viens piemērs. Arī ir iesnieguma dokumenti atdoti... tas ir saistībā jau tagad ar labojumu... Tāds pilsonis Veiss, droši vien varbūt pat jūsu karabiedrs Latviešu strēlnieku divīzijā, kurš izgāja visu Tēvijas karu kopā ar jums, tikai viņš bija ierakumos, bet jūs laikam bijāt politdarbinieks, es nezinu. Pasē viņam ir skaidri un gaiši rakstīts, ka viņš ir latvietis, runā latviski, bet nelaime ir tā - kādas nu tiem latviešiem tās biogrāfijas ir bijušas, - ka viņš atgriezties varēja tikai tad, kad viņš tika demobilizēts. Jau pēc Otrā pasaules kara. Šeit atkal tātad sūta pie Poncija Pilāta. Latvietis meklē tagad savu vecāku, tēva un mātes, un vēl kaut kādus dokumentus, lai pierādītu, ka viņš ir latvietis. (Starpsauciens: "Tie ir atsevišķi gadījumi!") Vai tā ir pilsoņu tiesību aizsardzība? Un jūs tagad sakāt, ka ir atsevišķi gadījumi. Šādu gadījumu ir pārāk daudz. Ne jau par velti šīs divas komisiju sēdes bija. Bet arī šajās komisiju sēdēs jūs, Berklava kungs, uzskatījāt, ka tas viss ir nieki, jo tā esot vienīgā institūcija, kas stāvot latviešu tautas sardzē. Bet redziet, ka nestāv! Bet mēģināt visu laiku reducēt visu šo problēmu, visus šos jautājumus tikai uz nepilsoņiem, uz cittautiešiem - un tā tālāk, un tā joprojām, - tas tikai parāda (vēlreiz lieki parāda!) to, kāda problēma mums pastāv. Un mums tiešām ir jādomā par cilvēktiesībām - pie tam par cilvēktiesībām ārpus tautības, arī ārpus pilsonības, jo cilvēks ir cilvēks. Cilvēkam acīmredzot ir kā cilvēkam tiesības, kuras ir jārespektē, kuras ir jāievēro, un acīmredzot šādā izpratnē tieši šis likums... Šādai institūcijai, man liekas, mūsu valstī vajadzēja jau sen būt. Jūs sakāt, ka valsts cilvēktiesību ministrs ir ar lielu aparātu, ar glaunām mašīnām un lepnām pieņemšanām - un tamlīdzīgi, diemžēl tā tas nav. Es ceru, ka Tupeša kungs pats nāks pastāstīt, cik liels viņam šis aparāts ir un ar kādām problēmām viņam ir jāsastopas. Un ja jau būtu jāsastopas tikai, lūk, ar šo nepilsoņu vai cittautiešu problēmām, kuru tiesības tiek pārkāptas... bet ļoti daudzos gadījumos ir jāsastopas tieši ar latviešu un līvu tiesību pārkāpumiem kā tādiem. Es domāju, ka šāds birojs ir nepieciešams. Šis likumprojekts, neapšaubāmi, ir pilnveidojams, bet tas ir diskutējams. Tas ir nododams komisijām, un acīmredzot Saeima, jau gatavojot to un izskatot pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā, trešajā lasījumā, to var pilnveidot. Bet par to, ka tāds institūts ir nepieciešams, - par to es esmu absolūti pārliecināts. Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_11-seq89 language "lv".
• 1995_05_11-seq89 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q159.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q16362569.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q169534.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q16361176.
• 1995_05_11-seq89 mentions Q17131.