Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq87> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq87 type Speech.
• 1995_05_11-seq87 number "87".
• 1995_05_11-seq87 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq87 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq87 spokenAs 129.
• 1995_05_11-seq87 spokenText "Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Kad valsts reformu ministre Tēraudas kundze ieradās Cilvēktiesību komisijā, lai ziņotu par sagatavoto likumprojektu, es jau toreiz centos pārliecināt, ka šāds likumprojekts nav vajadzīgs un ka tas pat ir ļauns, - nemaz nerunājot šodien par atsevišķiem pantiem, kuros ir ne mazums pretrunu. Teikšu jau pašā sākumā, ka, manuprāt, šis likumprojekts ir noraidāms - un noraidāms galvenokārt divu iemeslu dēļ. Tas ir pilnīgi nevajadzīgs, jo valstī jau ir veselas sešas institūcijas, veseli seši iestādījumi, kuras tieši vai arī netieši rūpējas par cilvēktiesību aizsardzību - pie tam visos līmeņos un visās jomās. Likumdošanas institūcijā Saeimā ir pastāvīgā komisija - Cilvēktiesību komisija, kurā šo jautājumu arī jau izskatīja un kuras sēdes notiek katru nedēļu vismaz divas dienas, divas reizes, un kurā pieņem katru nedēļu ļoti daudz apmeklētāju un skaidro šos jautājumus. Tālāk - augstākajā izpildinstitūcijā - ir veseli četri iestādījumi, kas tieši vai arī netieši ir saistīti ar cilvēktiesību aizstāvību, un tie ir šādi. Vispirms jau ir speciālais cilvēktiesību valsts ministrs Tupeša kungs ar paprāvu štata darbinieku aparātu, tālāk ir tieši Ministru kabineta pakļautībā Pilsoņu naturalizācijas pārvalde ar struktūrvienībām visos mūsu Latvijas rajonos un lielākajās pilsētās - ar pāri par 200 štata vienībām, un, bez šaubām, šis darbs ir cieši saistīts ar cilvēktiesībām. Tieši šinī sfērā rodas visdažādākie viedokļi, strīdi un sūdzības, tā kā tur ir jānodarbojas ne tikai ar pilsoņu naturalizāciju, bet, protams, arī ar cilvēktiesībām. Tas, kuram to naturalizāciju kaut kādā veidā neizdodas atrisināt, - tas uzskata, ka viņa cilvēktiesības tiek pārkāptas. Iekšlietu ministrijas pakļautībā ir Pilsonības un imigrācijas departaments, un arī tas ir nesaraujami saistīts ar cilvēktiesībām, par ko arī liecina daudzie strīdi, sūdzības. Departamentā ir vairākas nodaļas un krietns darbinieku skaits. Te gan gribu atzīmēt, ka šis departaments patiešām ir ļoti noslogots, ļoti cītīgi un centīgi strādā, bet tā kā tā šeit arī ir runa par cilvēktiesībām, tāpēc ka tas, kam neizdodas realizēt šo pilsonības ieguvi, - tas raksta sūdzības, staigā pa visām iespējamajām institūcijām un saka, ka viņa cilvēktiesības ir pārkāptas. Tālāk. Pavisam nesen tika pieņemts lēmums radīt speciālu darba grupu, kas izšķirs tos gadījumus, kad ir dažādi viedokļi gan departamentam, gan Naturalizācijas pārvaldei. Tad, kad šo jautājumu - te jau Endziņa kungs par to runāja - apsprieda Juridiskajā komisijā un klausījāmies par departamenta darbu un iekšlietu ministra paskaidrojumus, - taisni tad nāca pie slēdziena, ka varbūt ir vajadzīgs izveidot tādu speciālu darba grupu, kas šo divu institūciju savstarpējos dažādos viedokļus sabalansētu, izšķirtu strīdus. Un, visbeidzot, ir taču dažādu līmeņu tiesas, kur var griezties visi tie, kas tomēr nav apmierināti ar visu pieminēto institūciju lēmumiem, viedokļiem. Nu tad rodas jautājums: kāpēc ir vajadzīga vēl kāda septītā - vai nez kura pēc kārtas - institūcija, kas atkal nodarbotos speciāli tikai ar cilvēktiesību jautājumiem? Pie kam arī likumprojektā ir, kā to arī Tēraudas kundze ziņoja, šim birojam paredzētas trīs galvenās funkcijas. Viena funkcija ir, protams, samierināšanas funkcija - veikt samierināšanu starp divu dažādu viedokļu pārstāvjiem. Otra ir propagandas funkcija, lai nu skaidrotu mums visiem un tautai, cik ļoti svarīgas ir šīs cilvēktiesības, cik tas jautājums ir svarīgs, un trešais ir izglītošanas darbs, lai atkal acīmredzot skaidrotu mums visiem, ka pastāv dažādas starptautiskās konvencijas, kuras nu mums ir jāievēro, un cik tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc es tiešām nesaprotu, kāpēc ir vajadzīga vēl šī jaunā institūcija? Kāda ir jēga radīt Cilvēktiesību biroju ar apmēram - sākumam, kā saka, - 20 darbiniekiem, ar biroja vadītāja algu, kas būtu pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja algai? Šodien šeit likumprojektā tas nav teikts, bet ziņojumā un toreiz, kad to apskatīja komisijā, tāds salīdzinājums bija. Tātad atkal būs aparāts ar vairākiem darbiniekiem, ar pamatīgām algām. (Šodien Augstākās tiesas priekšsēdētāja bruto alga ir pāri par 400 latiem.) Lūk, radīs šo - es nezinu, kam vajadzīgo - institūciju! Vēl viena piezīme. Šis birojs neatbildēs ne par ko. Tam būs strīdu izšķiršanas, samierināšanas pienākumi, propagandas pienākumi, skaidrošanas, izglītošanas pienākumi, un šā biroja priekšsēdētāju nevarēs nomainīt 5 gadu laikā. Nomainīt varēs tikai tad, ja būs izdarīts kāds krimināls pārkāpums. Bet kur radīsies iemesls, lai šo cilvēku nomainītu, ja viņš ne par ko neatbild? Jā, viņš pieņems cilvēkus, mēģinās samierināt, bet, ja tas neizdosies, tad nu, tā sakot, mazgās rokas nevainībā: mums neizdevās! Jo savu darbu tas birojs un tā priekšsēdētājs it kā darīs. Nu tāda ir tā situācija. Bet, ja nu, tā sakot, strīdīgās puses nevarēs panākt neko, tad atliks viņiem pateikt - vai nu meklējiet vēl kādu institūciju (varbūt vēl kādu radīt?), vai arī griezieties tiesā! Cits nekas neatliks šim birojam. Radīta būs, manā izpratnē, tātad dublējoša sistēma, tiks vēl palielināts jau tā pārāk lielais valsts pārvaldes aparāts. Tas ir viens no maniem argumentiem, kāpēc es jau pašā sākumā saku, ka es esmu pret to kā pret nevajadzīgu. Esmu pret šādas institūcijas radīšanu. Otrs mans arguments. Es jau jautāju, kāda ir vajadzība, kāda ir jēga, kādēļ vajag radīt šādu biroju. Es te gribētu teikt tā: cienītie deputāti un visi, kas seko mūsu darbam, nebūsim naivi! Ne jau trūkst cilvēktiesību aizstāvju, ne jau trūkst samierinātāju, cilvēktiesību propagandētāju un skaidrotāju, izglītotāju. Īstais, aizplīvurotais mērķis ir pavisam cits: sekmēt visu okupācijas un kolonizācijas seku saglabāšanu uz mūžīgiem laikiem Latvijā. Nav dzirdēts, ka kāda no jau esošajām institūcijām, atskaitot Pilsonības un imigrācijas departamentu, būtu nopietni apspriedusi un izvērtējusi pamattautu - latviešu un līvu - cilvēktiesības, bet viņiem taču visvairāk ir pāri darīts visus šos garos okupācijas un kolonizācijas gadus, veselus 50 gadus, un tā būs... . un tāds stāvoklis pastāv vēl arī šodien. Ne par pamattautu tiesībām ir runa. Kas šodien dzīvo labākajos dzīvokļos? Kas šodien ir naudīgākie? Kas ir nopirkuši vai noīrējuši un iekārtojuši lielos veikalus un citus īpašumus mūsu lielākajās pilsētās pirmām kārtām? Kā rokās atrodas visa ekonomika šodien? Tie ir bijušie militāristi un kolonisti. Un galvenokārt viņi arī ir tie, kas staigā visur, visās institūcijās un sūdzas - sūdzas, pēc vecā paraduma, Maskavā un sūdzas visās starptautiskajās organizācijās par it kā pārinodarījumiem, par viņu cilvēktiesību it kā ignorēšanu. Lūk, kāpēc grib radīt vēl un vēl jaunas institūcijas viņu aizstāvībai. Cienītie deputāti! Būsim godīgi! Aicinu balsot pret likumprojektu. Nav vajadzības radīt koalīcijas ļaudīm vēl krietnu skaitu siltu vietiņu ar mīkstiem krēsliem komfortablos kabinetos. Valdošajai koalīcijai ir neapvaldāma tieksme mēroties, līdzināties bagātām Rietumu valstīm - ar plašiem kabinetiem, ar lepnām automašīnām, spožiem un plašiem, bagātiem rautiem. Vai nebūtu beidzot pēdējais laiks mēģināt ne jau līdzināties, bet tuvoties dzīves līmenim, kāds ir šajās Rietumu valstīs, uz kurām mēs parasti norādām, ka gribam tām līdzināties? Tātad vēlreiz aicinu iesniegto likumprojektu noraidīt kā nevajadzīgu un pamatnācijām kaitīgu. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_11-seq87 language "lv".
• 1995_05_11-seq87 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1995_05_11-seq87 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq87 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq87 mentions Q649.
• 1995_05_11-seq87 mentions Q4294315.