Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq55> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq55 type Speech.
• 1995_05_11-seq55 number "55".
• 1995_05_11-seq55 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq55 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq55 spokenAs 46.
• 1995_05_11-seq55 spokenText "Birznieces kundzei es gribu pateikt, ka mēs pašreiz likumdošanā strādājam ļoti ražīgi, jo ar vienu pogas spiešanu mēs pieņemam likumus... noteikumus, kam ir likuma spēks. Tā ka pašreiz nenotiek nodošana komisijai, tāpēc var būt diskusijas, tāpēc varbūt arī mēs par to runājam, jo, nododot komisijai, komisijā vēl var to labot. Pašreiz, nospiežot šo pogu, šis likums tiek pieņemts un ir spēkā līdz tam brīdim, kamēr tas varētu iziet Saeimas procedūru un tikt mainīts. Un, kas attiecas uz Nodokļu maksātāju reģistru, jautājums ir jau izvirzīts ļoti sen. Un šeit arī man nav īsti izprotama Ministru kabineta rīcība, jo Saeima šo jautājumu nevarēja pieņemt un atrisināt tikai tāpēc, ka Ministru kabinetam nebija vienota viedokļa, jo šis jautājums tika ietverts likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, kas tika skatīts, kas tika Budžeta komisijā atlikts, un nāca no valdības divi ministri, kam bija pretējs viedoklis, un tika prasīts, kāds tad ir valdības kopējais viedoklis, lai Saeima varētu pieņemt savu lēmumu. Līdz šim valdībai tāda viedokļa nebija. Un pēc tam, kad ir šis 81. panta kārtībā pieņemts... Lai nebūtu, kā saka, jāaizstāv un jāpamato sasteigtība (kā Kalniņa kungs teica,- steidzamība, kas šoreiz ir raksturīga vairāk ar sasteigtību un ļoti zemu kvalitāti), tiek pieņemts šis 81. panta kārtībā... Un tāpēc, neapšaubāmi, šis jautājums ir risināms, un Saeima ir izrādījusi - un arī Budžeta komisija ir izrādījusi - sapratni un labvēlību šā jautājuma risināšanā. Un es vēlreiz atkārtoju, ka tikai Kabineta neskaidrais viedoklis un pretrunas Kabineta iekšienē neļāva pieņemt šo... atrisināt šo jautājumu varbūt pat pirms vairākiem mēnešiem, un tāpēc Satversmes 81. panta piemērošana šķiet nepamatota. Es runāšu par, manuprāt, pašu būtiskāko, ko nosaka šis likums, minēšu varbūt būtiskākos trūkumus. Šeit, protams, ir arī pozitīvas iezīmes; neapšaubāmi, šis jautājums ir risināms. Bet būtiskākā iezīme ir tā, ka strauji un neatgriezeniski tiek iznīcināta vecā Uzņēmumu reģistra sistēma un datu bāze. Kādā veidā? Tātad 10. punktā tiek noteikts, kādi nodokļu maksātāju kodi tiek piešķirti un kam un kas tos piešķir. Fiziskajām personām tiek piešķirti... tātad tām ir Pilsonības un imigrācijas departamenta piešķirtie personas kodi, tātad tiek saglabāta esošā sistēma, Iedzīvotāju reģistrs. Pāreja, saistība, kontroles iespējas. Bet juridiskajām personām, Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs reģistrētajām personām, piešķirtais kods ir identisks Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra kodam. Rūpīgi pārdomājot, nevis Tieslietu ministrijas, bet Valsts ieņēmumu dienesta kods ir analoģisks tam, tātad vecā kodu sistēma tiek nojaukta pilnīgi. Šajā kontekstā ir vēl citi likumi, par kuriem mēs runāsim tālāk, jo ir izmaiņas arī likumā par reģistru. Tur tiek noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs piešķir kodu, kādu piešķir šis Nodokļu maksātāju reģistrs. Bet ir viena interesanta nianse: šis pats likums nosaka, ka vispirms jāiet reģistrēties tomēr Uzņēmumu reģistrā un 10 dienu laikā jāreģistrējas Nodokļu maksātāju reģistrā, bet kodu piešķir Nodokļu maksātāju reģistrs. Un šeit tiešām ir ļoti bīstams moments. Es domāju, ka daudziem šobrīd ir ļoti izdevīgi nojaukt veco sistēmu, padarīt to nelietojamu, lai nevarētu izsekot daudzu uzņēmējsabiedrību transformācijai, redzēt daudzu uzņēmējsabiedrību savstarpējo saistību ar saistītajām personām. Mainot šo kodu un likvidējot veco sistēmu, manuprāt, tas tiek izdarīts. Un tāpēc pirms balsošanas par šiem noteikumiem es tomēr gribu likt jums pie sirds, ka jūs šobrīd izšķiraties par šo jautājumu. Jo, ja šis likums sāks darboties un tiks īstenots, šī sistēma tiks sagrauta. Es neapšaubu, ka šis jautājums par Nodokļu maksātāju reģistru ir jārisina. Un tad, ja valdībai beidzot ir kaut kāds noteikts, vienots viedoklis... Saeima ir demonstrējusi savu labo gribu, runājot par nodokļiem, ļoti strauji pieņemot... ļoti intensīvi strādājot un pieņemot šos likumus. Un pēc tam izrādījās, ka Kabinets netiek... Likumi stājas spēkā, un daudzi noteikumi, ko likums uzdevis pieņemt Kabinetam, nav līdz šim brīdim pieņemti. Tiek pieņemti ar atpakaļejošu datumu. Tāpēc Saeima nebūs kavēklis šīs problēmas risināšanā. Bet vismaz es personīgi kategoriski iebilstu pret to, ka šis jautājums tiek risināts ļoti sasteigti. Vēl par vienu diezgan būtisku lietu. Tātad 21. punkts nosaka, ka vesela virkne punktu - 5., 6., 7., 8., 11., 12., 14. un 18. punkts - stājas spēkā pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas, bet nav noteikts termiņš, kādā šie noteikumi ir jāpieņem. Un visi šie panti praktiski attiecas uz ļoti lielu skaitu cilvēku - juridiskajām, fiziskajām personām un uzņēmējiem. Un kāda tad tagad būs situācija? Visiem cilvēkiem būs jālasa "Latvijas Vēstnesis" un jāgaida, kurā brīdī tagad valdība pieņems tos noteikumus attiecībā uz 7. punktu, kurā - uz 11., kurā - uz 8. punktu. Un tie būs spēkā ar to pašu brīdi! Ja tas skartu kaut kādu šauru loku vai varbūt lielās uzņēmējsabiedrības, kam ir juriskonsulti, kas seko izmaiņām likumdošanā, tad vēl varētu to pieņemt, bet, ja tas skar katru valsts iedzīvotāju, tad, manuprāt, tas tomēr nav pieņemams. Un šeit varbūt arī ir šī problēma, ka, pamatojoties uz šo nepieciešamību izmainīt šo novecojušo nodokļu sistēmu un daudz ko citu, Saeima nāca pretī valdībai un pieņēma ļoti strauji šos likumus un ļoti ātri, strauji noteica šo likumu spēkā stāšanās kārtību. Parasti normālās valstīs - un tas arī bija nodokļu un nodevu likumā iepriekš rakstīts - likums var stāties spēkā vismaz trīs mēnešus pēc pieņemšanas, jo tomēr tiek mainītas daudzas būtiskas lietas, kas skar ļoti daudzus cilvēkus, un ir jāiepazīstas ar šo likumu. Un diemžēl jāsaka - es uzskatu, ka citkārt šādu rīcību varbūt vēl varēja kaut kādā veidā attaisnot, turpretim tādā gadījumā, kad likumprojekts skar ļoti plašu cilvēku, uzņēmēju, loku, likuma stāšanās spēkā burtiski ar nākamo dienu pēc tā pieņemšanas nav pieņemama un šī prakse nav turpināma. Tā darīt var tikai izņēmuma gadījumā, ja tam ir būtiski pamatojumi. Jāpieņem ir iepriekš, un tad tie var stāties spēkā. Un tad ir arī jautājums - Kabinets pieņem šos noteikumus ar likuma spēku, bet kāpēc līdz šim brīdim nav pieņemti tie noteikumi, kas reglamentē, kā šie punkti tiks īstenoti? Ja jau Kabinets zina, kā vajag darīt, tad vajadzēja pieņemt arī šos noteikumus, lai ir zināms, kāda būs šī kārtība. Otrs jautājums - arī par šo reģistrāciju. Noteikts, kādā kārtībā un sākot ar kādiem datumiem ir jāreģistrējas šiem uzņēmumiem šinī Nodokļu maksātāju reģistrā, bet nav noteikts, cik ātri tas ir jāizdara. Cik ilgā laikā, sākot, piemēram, ar 1. jūniju, ir jānotiek šai reģistrācijai šinī Nodokļu maksātāju reģistrā? Vēl būtiskāks ir tas, ka šobrīd valstī kopumā ir tomēr ļoti daudz reģistru. Te, šinī likumā, ir nosauktas arī Tieslietu ministrijas reģistru iestādes - tātad vesela virkne iestāžu, sākot ar Uzņēmumu reģistru, sabiedrisko organizāciju reģistriem, Valsts zemes dienestu un tā tālāk. Manuprāt, liela problēma bija arī tā, ka šie reģistri netika koordinēti un valstī nebija vienotas sistēmas informātikas jautājumā, datu apmaiņas jautājumā, savietojamības jautājumā un programmu izstrādāšanas jautājumā. Un pašreiz šis likums nosaka to, ka tiek veidots vēl viens reģistrs, bet kopējas sistēmas nav un šis jautājums nav īsti skaidrs. Pēc mana vērtējuma iznāk, ka šis būs visaugstākais reģistrs, kas varēs prasīt no visiem. Tas būs augstāks par visiem reģistriem. Bet tad ir arī jautājums - kādā veidā sakārtot šos jautājumus? Manuprāt, šeit 14. punktā ir arī pretrunas ar to pašu Kabineta iekārtas likumu, jo 14. punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības prasīt no nodokļu maksātāja informāciju, un ir arī atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem. Un nobeigumā es tomēr gribu teikt, ka, manuprāt, būtiskākais šā likumprojekta trūkums ir, kā jau es teicu, tas, ka tiek nojaukta vecā Uzņēmumu reģistra bāze. Neteiksim - nojaukta, bet nebūs iespējas izsekot... Tiek nojaukta vecā reģistrācijas kodu sistēma, un praktiski pēc neilga laika nebūs iespējams izsekot, kādā veidā šis uzņēmums ir radies, un redzēt tā saistību ar citiem uzņēmējiem. Manuprāt, tas šobrīd kādam ir ļoti vajadzīgs. Šobrīd kāds noteikti ir gatavs sākt no šodienas jaunu skaistu dzīvi un grib, lai vecie darbi aizmirstas. Es tomēr lūdzu ļoti rūpīgi iepazīties ar šiem argumentiem un izšķirties. Jo, ja tagad tas tiks pieņemts, tad, manuprāt, tas tiks īstenots tālāk dzīvē. Un otrs. Es nevaru atbalstīt un pieņemt to praksi, ka valdība savus negatavos, sasteigtos, nesagatavotos lēmuma projektus tā vietā, lai tos aizstāvētu un pieņemtu Saeimā... Līdzšinējā prakse nodokļu likumdošanā bija tāda - lai cik slikti bija projekti, Saeima atrada iespēju nopietni strādāt un tos tomēr uzlabot, un pieņemt variantu, kas bija pieņemams gan valdībai, gan Saeimai, gan vairāk vai mazāk arī uzņēmējiem un cilvēkiem, kas šos nodokļus maksā. Šī prakse, ka valdība nodarbojas ar likumdošanu (pie tam ļoti zemā kvalitātē), man nav pieņemama, un es aicinu noraidīt šo likumprojektu (es nesaku - noteikumus, jo tas ir likums), jo, ja mēs nobalsosim, tam būs likuma spēks. Es aicinu šo likumu, Ministru kabineta pieņemto likumu, noraidīt un skatīt tālāk pēc tam komisijās, un tad pieņemt - kā tas pienākas tiesiskā valstī - likumdošanas kārtībā. Paldies par uzmanību.".
• 1995_05_11-seq55 language "lv".
• 1995_05_11-seq55 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_05_11-seq55 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq55 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq55 mentions Q1771611.
• 1995_05_11-seq55 mentions Q27056014.
• 1995_05_11-seq55 mentions Q25496595.