Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq153> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq153 type Speech.
• 1995_05_11-seq153 number "153".
• 1995_05_11-seq153 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq153 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq153 spokenAs 78.
• 1995_05_11-seq153 spokenText "Godātie deputāti un godātā valdība! Protams, ļoti žēl, ka diena ir pagājusi, runājot par ļoti svarīgiem, bet tomēr relatīvi attāliem un abstraktiem tematiem, un kavējoties pie jautājuma, kas skar mūs visus daudz personiskāk - vai nu sakarā ar bērniem, vai mazbērniem vai mūsu bijušajiem skolotājiem, vai mūsu tuvākajiem radiniekiem, kuri ir skolotāji, un es domāju par tiem, kuriem nav tieši šīs saistības... Jautājums par skolu tomēr ir krietni būtiskāks daudzu iemeslu dēļ. Tas, ka pirms dažām dienām es dzirdēju jautājumu, vai mūsu iesniegtais pieprasījums nav zaudējis aktualitāti, jo, lūk, izglītības ministrs ir atkāpies, - tas rāda, ka droši vien bija cilvēki, kas nepareizi saprata mūsu pieprasījuma jēgu. Šā pieprasījuma jēga nebija "iezāģēt" ministram un "iezāģēt" valdībai (kaut arī, protams, var teikt, ka pelnījuši bija). Iemesls bija pavisam cits - kārtējo reizi pievērst uzmanību lietai, kura, mūsuprāt un arī pēc izglītības darbinieku domām, nepavisam neatrodas tādā stāvoklī, ka tās sīkās neprecizitātes vai zināmās neskaidrības algu aprēķinā, par kurām runāja Ministru prezidents, būtu tik sīkas lietas, ka būtu izlabojamas dažu mēnešu laikā vai, ja šai valdībai neveiksies, tad varbūt nākamā valdība, viegli svilpojot, viens un divi, visu savestu kārtībā. Diemžēl, tuvāk papētot, lietas nepavisam nav tik jaukas, un tieši tas bija stimuls - neatkarīgi no tā, vai izglītības ministrs atkāpjas vai neatkāpjas, pievērst uzmanību šai lietai. Atgādināšu tikai vienu vietu no mūsu pieprasījuma, kas bija formālais izejas punkts šai lietai kopumā, un, proti, tikai dažas rindiņas: "... nākas konstatēt, ka valdība nav izpildījusi savas 1994. gada 13. decembra saistības (protokols nr. 63, 20. paragrāfs) nodrošināt pedagoģisko darbinieku darba samaksas palielināšanu vidēji par 16%, sākot ar 1995. gada 1. martu. Aprēķini rāda, ka jaunā vidējā likme atbilst tikai 12,8% lielam pieaugumam attiecībā pret decembri... ". Tas vien ir izejas punkts, formālais punkts, kas, protams, nav vienīgais atbildē, kuru rakstiski sniedza nu jau demisionējušais izglītības un zinātnes ministrs. Viņš konstatē, ka pašreiz skolu valžu apkopotā informācija liecina, ka darba algu fonds salīdzinājumā ar 1994. gada 1. septembri Latvijā ir pieaudzis vidēji par 37,2%, tātad nepavisam ne par 41%. Un tālāk - samērā garš un sarežģīts formulējums: "Palielinot algas likmes atsevišķām pedagoģisko darbinieku kategorijām, tiks izlietoti darba algu reformas ietvaros darba algu fonda pieaugumam par 41,3% attiecībā pret 1994. gada 1. septembri atvēlētie līdzekļi. " Tātad tas kaut kur vēl paliek priekšā. Valdības un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības abpusējā vienošanās paredzēja - tā šeit arī ministrs saka - algu fonda pieaugumu par 16% attiecībā pret pedagoģisko darbinieku septembra algu fondu. Tā raksta skaidri un gaiši, melns uz balta, izglītības ministrs: attiecībā pret septembri. Es dažas minūtes vēlāk citēšu to, ko decembrī teica Ministru prezidents. Viņš tomēr teica kaut ko pavisam citu. Tālāk. Vēl dažas rindkopas tālāk seko varbūt pati jaukākā vieta izglītības ministra visā garajā atbildē, un, proti, tā ir tik laba, ka to tomēr ir vērts citēt, pagarinot manu uzstāšanos vēl par vienu minūti. Izglītības ministrs raksta šādi: "Līdz 1995. gada 1. septembrim nevienam pedagoģiskajam darbiniekam darba alga nesamazināsies. " Nu labi, ka tā! Tālāk seko daži varbūt mazāk būtiski pārspriedumi, kurus es komentēt negribu, un tomēr secinājums, ko ministrs atzīst un kas, manuprāt, ir arī pati sāls visā šajā bēdīgajā lietā: protams, šādas algas, ko nosaka valsts budžeta iespējas un ierobežotais algu fonds, nedod iespēju apturēt kvalificētu pedagoģisko darbinieku aizplūšanu uz dažādām privātstruktūrām, kur algas ir vismaz trīs reizes lielākas. Jā, tāda ir situācija, un par šo situāciju mēs dabūjām pārliecināties, kad vakar pēc mūsu frakcijas deputātu ielūguma Saeimā viesojās gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāji, gan arī vairāku skolu vadītāji, kuri informēja par to praktisko situāciju, kāda ir viņu skolās. (Protams, var teikt, ka skolu izvēli vairāk vai mazāk nosaka zināma nejaušība, - tur bija gan Rīgas skolu, gan Jelgavas ģimnāzijas, gan Olaines un Siguldas skolu vadītāji, bija aicināti arī vairāki citi, diemžēl nebija dažādu iemeslu dēļ varējuši ierasties.) Tomēr šīs tendences, kas izriet no tā, ka algas faktiski - labākajā gadījumā - nesamazinās (kaut arī to nevar teikt par visiem), ir visai bīstamas, un tās ir pašas būtiskākās. Tagad - īsumā par to situāciju, kāda ir radusies sakarā ar šiem 41,3%, kuri tika solīti attiecībā pret pagājušā gada 1. septembri, un par šiem 16%, ko izglītības ministrs solīja attiecībā pret septembri, bet Ministru prezidents tomēr skaidri un gaiši solīja attiecībā pret decembri. Tātad izglītības ministrs 1995. gada 30. martā laikrakstā "Izglītība un Kultūra" raksta, ka vidējais algu palielinājums sadalījās vairākos posmos: no 1994. gada 1. septembra palielināt algas par 20% visiem darbiniekiem, no 1. decembra - vēl par 5,3%. Atlikušajiem 16% tika pievērsta īpaša uzmanība. Tātad viņš apgalvo, ka šis palielinājums jāattiecina uz 1994. gada 1. decembri - un tā tālāk, un tā joprojām. Šeit, protams, rodas šie ārkārtīgi daudzie un garie strīdi. Es minēšu, ko teica informācijā "Neatkarīgajā Cīņā" ... 1994. gada 14. decembrī Ministru prezidents saka: vakardienas valdības sēdē, tātad 13. decembrī, darba kārtībā bija paredzēts lemt par skolotāju algu paaugstināšanu, ievērojot streikotāju prasības (ar streiku tieši tajā laikā gāja uz beigām), un ka, rūpīgi izanalizējot budžeta iespējas, valdība centīsies jauno algu pielikumus skolotājiem nodrošināt iespējami visdrīzākajā laikā. Vidēji, salīdzinot ar pašreizējo stāvokli, tas ir, stāvokli decembrī, nevis septembrī, tas būs 16% liels pielikums jeb pieaugums. Tā ir sacīts. Tālāk rodas neskaidrības ar visiem šiem procentiem, un te nu mēs nonākam no politikas sfēras matemātikas sfērā. Tātad - kas notiek, ja saskaita 20% algu pielikumu, kas tika solīts pirmo reizi, 5,3%, kas tika solīts otro reizi, un 16%, kas tika solīts trešo reizi? Tad var lietot tādu paņēmienu kā 20% plus 5,3%, plus 16%, un mēs tiešām iegūstam 41,3%. Tomēr cilvēkiem, kas daudzmaz zina matemātiku, ir skaidrs, ka procentus šādā veidā nesaskaita. Procentus saskaita mazlietiņ citādāk. Tātad, pieņemot par pamatu to situāciju, kāda bija līdz 1. septembrim, tas ir, pieņemot to par 100% un pareizinot ar 20%, iegūst 120%. Tālāk jau nevis 100%, bet gan 120% reizina ar 5,3%, un pēc tam šo iegūto rezultātu reizina ar 16%, un tad nu katrs var pareizināt tagad uz papīra. Es domāju, katrs redz, ka šis iegūtais skaitlis tomēr ir mazlietiņ lielāks par 41% - apmēram starp 45% un 46%. Tādā gadījumā vai nu valdībai vajadzēja teikt, ka šie 16% nav iespējami, jo matemātiski rēķinot tur iznāk mazāk, apmēram 12,8%, vai saglabātos uzticība 41,3%. Vai arī, ja katru reizi tiešām lika klāt gan 20%, gan 5,3%, gan 16%, tad vajadzēja teikt, ka pielikums būs apmēram 45%. Jebkurā gadījumā izpildīt gan 16% no decembra, gan 41% no septembra līdz martam nevarēja. Varēja izpildīt vai nu vienu, vai nu otru. Valdība atrada trešo variantu - neizpildīt ne vienu, ne otru, jo 16% vietā parādījās 12,8%, un to 45% vietā parādījās tikai 41%, vēlējuma izteiksmē un faktiskajā izteiksmē, kā raksta izglītības ministrs, 37%. Protams, budžeta ierobežotās iespējas, ierobežotais algu fonds - to mēs visu saprotam, arī opozīcijas pārstāvji, jo nauda, dabiski, nav lieta, kas aug uz kokiem, nauda ir jāiegūst konkrētā valsts ieņēmumu politikā, bet tādā gadījumā nevajadzēja taisīt visu šo sarežģīto matemātisko ekvilibristiku, kas, taisnību sakot, ir viegli atmaskojama, bet teikt, ka tomēr sākotnējie aprēķini par ieņēmumiem bija pārāk optimistiski un tos izpildīt nevarēja, nevis kārtējo reizi solīt, ka šie procenti būs tādi vai citi. Lūk, kāda bija šī faktiskā situācija. Augustā pedagoģisko darbinieku vidējā alga bija 44 lati 70 santīmi. Ja no 1. septembra tika izpildīts pieaugums par 20%, tad šai vidējai likmei vajadzēja būt 53 lati 66 santīmi. Bet no 1. septembra, godīgi izpildot 41,3% pielikumu, ko valdība it kā arī solīja, ka tā jau būs... tad tagad martā vajadzētu būt vidējai algai 75 lati un 82 santīmi. Katrā ziņā nediskutēsim, vai tas ir daudz vai maz! Tas, protams, būtu krietni vairāk, nekā faktiski šobrīd saņem. Tādas ir dažas šīs matemātiskās konsekvences, ko mēs diemžēl esam spiesti konstatēt attiecībā uz izpildīšanas tīri matemātisko pusi. Bez matemātiskās puses, kas, protams, ir svarīga, bet būtībā tas ir tikai formālais iemesls. Kāda ir šī faktiskā attieksme no skolotāju puses, no skolu vadītāju puses, kaut vai no to cilvēku puses, ar kuriem es esmu runājis? Dabiski, var teikt, ka slikti jau ir arī visiem citiem. Kuram tad nav slikti? Slikti ir valsts slimnīcu ārstiem, slikti ir no valsts pensijām pārtiekošajiem cilvēkiem, kā arī daudziem citiem valsts budžeta aprūpē esošajiem. Protams, katrs varētu teikt: vairāk, vairāk! Un valdība var teikt - ja nu mēs skolotājiem dotu tos 75 latus mēnesī (vidēji), vai tad tomēr nebūtu arī skolas, kurās teiktu: nē, arī 75 lati ir pārāk maz! Varbūt vajag 100 latu, varbūt vajag 125 latus mēnesī? Kur ir šī robeža? Vai skolotāji nekļūs pārāk alkatīgi un pārāk nesaprātīgi un "neaprīs" šo valsts budžetu tādā mērā, ka citām ministrijām iznāks visai krasi piekāpties? Jā, lieta patiešām ir bīstama: ja nu skolotāju apetīte ir nesamērīga? Ko tādā gadījumā darīt un ko opozīcija ieteiks darīt valdībai šādā situācijā? Rūpīgi pārdomājot situāciju, man patika tā atbilde, ko teica Jelgavas ģimnāzijas direktors, jo tā bija samērā saprātīga. Tiešām, var skolotāji prasīt vairāk un, kad viņiem iedod vēl, var prasīt vēl un vēl vairāk. Kuram skolotājam beigsies "apetīte" pie 100 latiem, kuram - pie 300 latiem, varbūt pie 500 latiem? Protams, valsts to nevar panest. To mēs pietiekami labi saprotam, bet skolai ir funkcija, un šī skolas funkcija nav skolotāju dēļ, bet skolas funkcija ir bērnu dēļ, jauniešu dēļ un tās paaudzes dēļ, kurai ar laiku jāaizvieto tagadējie policisti, tagadējie tiesneši, tagadējie zemnieki, tagadējie muitnieki un, es ceru, arī tagadējie deputāti un tagadējie ministri. Un, lai šo funkciju skola varētu pildīt, skolā ir vajadzīgi nevis pedagogi vispār, bet pedagogi ar noteiktu kvalifikāciju. Tātad skolas pedagogiem ar šo algu ir kaut kādā veidā jākonkurē darbaspēka tirgū. Dabiski, privātās skolas skolotājs ar diviem latiem vidēji par vienu samaksas stundu ir daudz konkurētspējīgāks nekā valsts skolas skolotājs, kuram vidēji par darba dienu dod apmēram divus latus vai vairāk, tad trīs, trīsarpus latus... Jā, šī konkurence nav vienmērīga, bet rādītājs tam, ka alga ir nepietiekama, nav vis tas, ka skolotājiem patīk vai nepatīk šī alga, bet gan tas, ka skolotāji - kvalificētākie - pamet skolu. Tajā brīdī, kad pie katras skolas stāvēs strādāt gribētāju rindas un skolas direktore uztrauksies, ka pārāk daudz jaunu cilvēku ar augstāko izglītību piesakās darbā un ka viņa nav spējīgi šīs darbavietas skolās viņiem sagādāt, - tad valdība varēs droši iesaukties, ka skolotājiem ir pārāk lielas algas: "Pietiek, varbūt viņiem pat drusku samazināsim!" Pašlaik šāda tendence nav novērojama. Varbūt šādu tendenci mēs novērosim, kad vidējā alga būs 75 lati, es to nezinu. To, kā tas būs, parādīs dzīve un reālā tirgus situācija. Bet rādītājs, vai alga ir liela vai maza, nav kāda skolotāja vai kāda skolas direktora subjektīvā iedoma, bet gan virziens, kurp plūst jaunie izglītotie cilvēki - vai no valsts skolām uz citurieni, vai no citurienes uz valsts skolām. Jā, diemžēl es neesmu pabeidzis visu to, ko es gribēju teikt. Es tiku apmēram līdz vidum, tā ka droši vien būs pēc starpbrīža... Tad - pēc nedēļas...".
• 1995_05_11-seq153 language "lv".
• 1995_05_11-seq153 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q2660080.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q28206.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q179830.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q465698.
• 1995_05_11-seq153 mentions Q3494679.