Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq145> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq145 type Speech.
• 1995_05_11-seq145 number "145".
• 1995_05_11-seq145 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq145 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq145 spokenAs 46.
• 1995_05_11-seq145 spokenText "Diemžēl šis jautājums šogad tiek celts jau trešo reizi - gan par kredītu politiku, gan par cukuru, gan par dotāciju izmaksām. Budžets neapšaubāmi ir pietiekami smagā stāvoklī, bet diemžēl valdībai nepietiek drosmes atklāti to pateikt, kāda ir šī situācija. Tomēr, manuprāt, visbīstamākais šobrīd ir mānīt cilvēkus ar ilūzijām un nepildīt dotos solījumus. Diemžēl tas pašreizējai valdībai ir ļoti raksturīgi, jo solīts tika ļoti daudz, bet praktiski izdarīts nav diemžēl nekas. Neapšaubāmi naudu var tērēt tik, cik tās ir, un lielas summas īsā laikā nevar rasties, bet tad arī jāpasaka skaidri un tieši, kurā brīdī un kad būs šī nauda. No šīgada dotācijām lauksaimniecībai nav saņemts ne santīms. Gada sākumā izmaksāja pagājušā gada beigu dotācijas, kas tika "nogrieztas" iepriekšējā gada budžetā. Zemkopības budžeta izpildes procents bija viszemākais no visām ministrijām. Tas, manuprāt, vislabāk atspoguļo reālo attieksmi pret lauksaimniecību. Otrs. Pašreiz tomēr notiek nopietna stāvokļa pasliktināšanās, jo atkal ir palielinājusies kontrabanda, sevišķi gaļas izstrādājumu tirgū. Graudu politikā, kur pagājušajā gadā tika īstenots tas, ka valstī nebija šīs naudas, bija milzīgi uzkrājumi, ir izdevies realizēt šos milzīgos graudu uzkrājumus. Šogad pirmo reizi ir radīta šī nauda rudens graudu iepirkšanai, bet, no otras puses, tiek veicināta arī destabilizācija graudu tirgū. Kādā veidā? Šobrīd tika dalītas kvotas kviešu ievešanai, un kvotas tika iedotas ne tikai tiem, kuri pagājušajā gadā pirka par garantēto minimālo cenu un kuru bija ļoti maz, bet tika iedotas arī uzņēmumiem, kas strādāja, - pārstrādātājiem, kas laupīja zemniekus un pirka par 30 un 35 latiem. Šie uzņēmumi arī ir saņēmuši ievedkvotas. Latvijas laikā labības tirgus monopols regulēja to, ka atkarībā no tā, cik iepirka graudu iekšējā tirgū par noteiktām cenām, tik varēja arī ievest. Šobrīd ievedkvotas tika iedotas arī firmām - tiem uzņēmumiem, kas bija saistīti ar firmām, kas atklāti aplaupīja zemniekus. Tām tika dotas iespējas nopelnīt uz ievestās labības rēķina. Tas liecina par nekonsekvencēm šajā politikā. Bieži "Latvijas ceļa" politika laukos ir saistīta it kā ar industriālo ražošanu - ar lauku industrializāciju, lielražošanu. Bet tikko, esot laukos, man nācās runāt ar šīm kooperatīvajām sabiedrībām, kas vēl strādā. Viņi pavēstīja, ka pēdējā laikā ir notikušas, piemēram, lopkopības dotāciju izmaksās izmaiņas. Šobrīd fermas, kurās tiek atklāta kaut viena seroloģiski pozitīva govs, nevar saņemt šīs dotācijas. Un jūs varat apzināties, kāda ir varbūtība, ja, piemēram, kaimiņu kooperatīvā, kur ir ļoti liels komplekss - 200 govis, vienai govij atklāja šo mazo novirzi. Tā analīze tika veikta tūlīt, un šis kooperatīvs zaudēja vairākus tūkstošus latu. Pēc varbūtības skatoties, kurā fermā šī analīze "izlīdīs" - vai tajā piecu govju fermā vai 200 govju fermā? Un tad viņi prasa, viņi saka: ja jau jums nav naudas, tad nedodiet, bet pasakiet tieši, nevis meklējiet kādu formu, kādā veidā mūs aplaupīt un pateikt, ka mums it kā nepienākas. Ja nav naudas, tad pasakiet: nemaksāsim, nebūs! Un viss. Nemāniet! Mēs vēl ceram, bet pēdējā brīdī izrādās, ka tas netiek īstenots. Tāpēc arī ir šīs problēmas. Otrs, kas šobrīd ir parādījies un kas skars ļoti būtiski laukus, ir energoresursu iespējamā padārdzināšanās. Par to mēs runājām nesen, skatot pieprasījumu par "Latvenergo", kur iepriekšējais ģenerāldirektors nepakļāvās valdības spiedienam nepamatoti paaugstināt cenas. Jaunais, protams, ir paklausīgāks, un pirmais, ko viņš paziņoja, ir tas, ka cenas tiks paaugstinātas. Tikai paskatīsimies, uz kā rēķina un kā šobrīd veidojas šīs cenas. Budžeta iestādēm es domāju, arī Saeimai ir pavisam cits tarifs. Šobrīd par visu mūsu patērēto elektroenerģiju maksā tie rūpniecības uzņēmumi, kas vēl "dzīvo", maksā tie zemnieku kooperatīvi, kas vēl maksā par elektrību, jo mūsu tarifs ir divarpus reižu zemāks. Un tā vietā, lai valdība sakārtotu un reāli izlīdzinātu šos nepamatotos budžeta iestāžu tarifus, principā nepamato to cilvēku papildu nodokli tiem, kuri strādā un kuri uztur šīs budžeta iestādes, tiek piedāvāts variants, ka ies nevis uz šo shēmu, bet tiks krauts virsū atkal ražotājiem, jo mums ražošana plaukst un zeļ. Tāpēc, manuprāt, šī politika novedīs pie ļoti grūtiem laikiem. Es jau saprotu, ka Gaiļa kungam trūkst drosmes runāt par jautājumiem, kas ir sāpīgi. Viņš izvirza valsts ministrus un citus par to runāt, jo, protams, solīt ir daudz patīkamāk. Es tomēr gribētu Gaiļa kungu lūgt ne tikai solīt, bet arī pildīt šos solījumus, jo latviešiem ir tāds teiciens - "vīrs un vārds", un šim teicienam ir liela nozīme. Ja vārds tiek dots, tad tas ir jātur. Bet, ja to nevar turēt, tad ir jāpasaka cilvēkiem taisnība. Arī laukos cilvēki nav asinskāri. Ja pateiks, ka nebūs, vai arī to, cik būs, tad viņi noteikti sapratīs, nomierināsies, bet lai nebūtu šo nepamatoto cerību, pēc tam šīs rūgtās vilšanās, kas ir jāpiedzīvo, pēkšņi izmainot nosacījumus, lai nebūtu jāmaksā šī nauda. Tā, manuprāt, ir pārāk dārga cena, kas jāmaksā lauciniekiem, zemniekiem par šīs valdības bezdarbību. Tāpēc es aicinu valdību to ļoti rūpīgi pārdomāt un savos biežajos, tālajos braucienos, kas ir šobrīd, iepazīties ar reālo situāciju un darīt kaut ko lietas labā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_05_11-seq145 language "lv".
• 1995_05_11-seq145 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_05_11-seq145 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq145 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq145 mentions Q3736450.