Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq117> ?p ?o. }

• 1995_05_11-seq117 type Speech.
• 1995_05_11-seq117 number "117".
• 1995_05_11-seq117 date "1995-05-11".
• 1995_05_11-seq117 isPartOf 1995_05_11.
• 1995_05_11-seq117 spokenAs 162.
• 1995_05_11-seq117 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! Cilvēktiesības vēsturiski vienmēr ir bijušas jāizcīna, neviens tās nav devis. Tas pierādās arī šodien un tas pierādās arī mūsu zemē. Mēs pieņemam tādas lietas kā brīvību, neatkarību, neievešanu verdzībā kā pašas par sevi saprotamas, bet tās visas bija jāizcīna. Visas! Tāpat kā mums ir jāizcīna vēl daudzas cilvēku tiesības šajā zemē. Vēl pirms gada bija visvisādi pārmetumi ārpus Latvijas, mēs vēl atcerēsimies runas par šiem it kā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūs negribēja uzņemt Eiropas padomē. Tas viss tika atspēkots, un mēs tagad esam Eiropas padomes locekļi. Tie pārmetumi vairs nenāk. Vēl pirms pusgada bija, ja jūs atceraties, pārmetumi iekšpus Latvijas robežām, milzīga spriedze, kam sekoja Pilsonības likums, tajā iekļautais Naturalizācijas likums, nesen pieņemtais likums par kādreizējās PSRS pavalstniekiem. Vai mēs piekrītam, ka šis likums tika pieņemts, vai ne - tas šinī gadījumā nav svarīgi, bet tā spriedze tika likvidēta šajā zemē. Bet ir palikusi viena grupa, viens grupējums, kurš pats savas cilvēktiesības nevar aizstāvēt. Viņus var sagrupēt tā saucamajos maznodrošinātajos. Es runāju par bērniem. To bērnu, kurš pats nēsā vienu bērnu, kad ir jau tumsa tepat Vecrīgas ielās, kur es dzīvoju, un kuru vecāki ir izraidījuši no mājas, lai viņš iet un lūdz naudu... Kurš aizstāv viņa cilvēktiesības? Šī bērna cilvēktiesības? Šo daudzo bērnu cilvēktiesības šajā zemē? Tās sievietes, kuru es pazīstu un kura tiek regulāri sista? Es negribu vispār teikt par viņas vīra nodarbošanos... Kas aizstāv viņas cilvēktiesības? Ir pensionāri, ir garīgi slimie. Tie cilvēki, kas guļ tur uz gultām, kam matrača vairs nav. Viņi tos matračus ir noknibinājuši. Kas aizstāv viņu cilvēktiesības? Un šādi grupējumi ir vairāki. Te ir runa par pensionāriem. Te ir runa par cietumniekiem. Jā, mēs esam mantojuši citas sistēmas cietumniekus, bet tas nenozīmē, ka viņus var sist, tas nenozīmē, ka viņiem var nedot ēst. Tas nenozīmē, ka viņus var spīdzināt. Kas aizstāv viņu cilvēktiesības? Šis Cilvēktiesību birojs rūpēsies, lai kāds aizstāvētu viņu tiesības. Es gribu, lai jūs to šeit saprotat. Nav runas par to lielo naudu, par tiem lielajiem štatiem, par to lielo aparātu. Viņš rūpēsies, lai šajā zemē ir kāds, kas aizstāv šīs cilvēku tiesības. Šeit vairākkārt ir bijusi runa par to, ka nevajadzētu būt divām struktūrām - cilvēktiesību valsts ministram un Cilvēktiesību birojam. Vai nu mēs bieži vien neklausāmies, vai bieži arī neatceramies, ko mēs runājām par 1995. gada budžetu. To, ka bija pārmetumi par jau izraudzīto naudu, kura ir jau asignēta šajā budžetā. Es jau tad minēju un teicu, ka cilvēktiesību valsts ministra vairs rudenī nebūs, varbūt jau ātrāk viņa nebūs. Ja šis Valsts cilvēktiesību birojs tiks ar likumu nodibināts, tad, protams, premjerministrs izvēlēsies, vai man un maniem pieciem cilvēkiem, kuri ar to darbojās manā aparātā, būs jāaiziet nākamajā dienā vai pēc mēneša vai mums nāksies palīdzēt sākt darboties šim birojam. Viņš to izvēlēsies. Un lai to saprot it sevišķi tie deputāti, kuri savās runās sākumā pretojās šim likumprojektam, bet tad pateica, ka, ja cilvēktiesību valsts ministra aparāts tiks likvidēts, tad arī viņi aizstāvēs šo likumprojektu. Es ceru, ka viņi atcerēsies savu teikto. Mēs cīnāmies it kā pret vienu institūciju, kura ir ļoti līdzīga ombudsmena institūcijai. Mēs daudzkārt arī pētījām, vai Latvijā nevajadzētu ieviest vienu ombudsmena institūciju vismaz divu iemeslu dēļ. Mēs nonācām pie slēdziena, ka Latvija vēl nav gatava tādai institūcijai. Pirmām kārtām ombudsmena institūcija aizstāv cilvēktiesības tikai tiem cilvēkiem, kuru cilvēktiesības ir pārkāpušas valsts iestādes, valsts struktūras, nevis tiem grupējumiem, kurus es minēju, un daudziem citiem. Man arī šķiet dīvaini, ka mēs cīnāmies pret šāda veida ombudsmena institūciju, kura, protams, ir pielāgota Latvijas apstākļiem, kāda ir tajās pašās Skandināvijas valstīs. Valstis visā pasaulē atzīst šādas struktūras kā vajadzīgas. Viens no deputātiem minēja, ka galvenā funkcija šim birojam būs - sniegt informāciju, sniegt izglītību attiecībā uz cilvēktiesībām. Es domāju, ka arī šodien, manā skatījumā, vairākkārt pierādījās, ka mēs daudzi vēl joprojām jaucam šīs cilvēktiesības ar civiltiesībām, ar daudzām citām tiesībām. Izglītošanas funkcija ir viena no svarīgākajām funkcijām, ko šis birojs veiks. Ja mēs zināsim un apzināsimies, kas ir cilvēktiesības, apzināsimies un zināsim, kurām konvencijām šī valsts ir pievienojusies, zināsim un apzināsimies daudzas citas lietas, tad arī tas daudzkārt līdzēs šai valstij būt tiesiskākai, nekā tā ir pašreiz. Gribu vēlreiz atgādināt, ka šis birojs būs neatkarīgs, tas būs neatkarīgs no jebkuras politiskas varas un grupējuma, tieši tāpēc tā direktors tiks izraudzīts uz pieciem gadiem. Saeima - jūs - viņu apstiprināsit uz pieciem gadiem. Es bieži viņu salīdzinu ar Latvijas Bankas direktoru. Mēs to varam kritizēt vai aizstāvēt, bet arī politiskās partijas un deputāti var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus, tāpēc ir jābūt struktūrai mūsu zemē, kas aizstāvēs šo cilvēku tiesības. Vēl viens deputāts minēja par cilvēktiesību valsts ministra grezno struktūru, aparātu, banketu, mašīnām. Es aicinu to deputātu un jebkuru citu, kurš gribētu ierasties pie manis, atnākt uz mūsu Sūdzību biroju un pavaicāt, cik reižu mēnesī es izlietoju man atvēlēto mašīnu un par visām tām citām lietām, kuras viņš pieminēja. Tad, kad tiks likvidēta cilvēktiesību valsts ministra struktūra un šis birojs sāks darboties, izmaksu starpība būs minimāla, jo nebūs daudz vairāk cilvēku, ja vispār būs vairāk, nekā tagad man ir padoti. Protams, budžeta robežās un likuma robežās tam būs tiesības un iespējas arī pieaicināt cilvēkus un darboties. Es pat gribētu teikt tā: ja mēs, šī Saeima, nepieņemam šo likumprojektu, ja pēc visiem lasījumiem nepieņemam šo likumu un ja šis Cilvēktiesību birojs netiks izveidots, tad es uzskatu, ka tas būs sava veida pasaules skandāls Latvijai. Varbūt pat pasaules skandāls. Varbūt jūs neatceraties vai nezināt tās lietas, kuras Apvienoto Nāciju cilvēktiesību komisārs, Eiropas padomes augstās personas un tas pats staltais Van der Stūla kungs teica pirms gada? Un ko viņi tagad saka? Un kāpēc viņi to saka? Un vajag izvērtēt to, kas ir noticis šajā zemē pēdējā gada laikā attiecībā uz cilvēktiesībām un stabilas, tiesiskas valsts veidošanos. Man nepatīk minēt deputātu vārdus un arī šī deputāta nav klāt, tāpēc es tomēr runāšu par lietu. Man, cilvēktiesību valsts ministram, pārmeta, ka sešus mēnešus nav atbildēts uz vēstulēm, ka nav nekas darīts. Šim deputātam vajadzētu zināt, ka mana padomniece aizgāja personīgi ar viņu aprunāties. Uz vēstulēm tika atbildēts, un nevajag jaukt politiku ar cilvēktiesību ievērošanu. Visu to var pierādīt un visu to var atrādīt. Man mazu izbrīnu izraisa arī deputāts - mans kolēģis no Liepājas, runājot par ilūzijām. Ilūziju nav ne man, ne arī tev; nevienam citam arī nav ilūziju. Ir likumi, ir sakārtošana, ir tas, ko par mums saka, ir tas, kas ir noticis. Ir tas, kāda attieksme bija pirms gada pret cilvēktiesībām, tas, kas ir panākts, kā arī tas, kāda ir attieksme tagad. Ārpus Latvijas, iekšpus Latvijas. Un arī tiem cilvēkiem, kuri nāk un izsaka pateicību tam pašam Sūdzību birojam, ka šajā zemē ir kāds, kas viņus uzklausa, ka ir kāds, kas netiek atraidīts. Pieminēšu deputātu Berklava kungu, kurš kādreiz pārmeta man, ka, jā, galvenokārt tiek aizstāvēti nelatvieši. Atnāciet, noklausieties un spriediet, kādas tautības ir tie cilvēki, kuri nāk un sūdzas par savām cilvēktiesībām. Tad jūs pats pārliecināsities. Deputāts no Liepājas arī teica, ka it nekas nav sakārtots. Daudz kas ir sakārtots. Daudz kas. Mans draugs un kolēģis deputāts Lagzdiņš saka, ka it nekas nav sakārtots. Un es pieminu savu kolēģi no Liepājas tāpēc, ka arī es viņam piekrītu. Es piekrītu, ka ir daudz kas vēl jāizmaina pirmajā un otrajā lasījumā, un varbūt arī trešajā lasījumā, bet šāds likums ir vajadzīgs šo iemeslu dēļ, kurus es minēju, un vēl daudzu citu iemeslu dēļ. Šāds birojs ir vajadzīgs, jo neviens, neviens cits nevarēs pildīt tā funkcijas - ne tiesa, ne citas struktūras; lai tomēr būtu kāds, kas aizstāvētu arī cilvēktiesības. Es aicinu jūs visus, vienalga, pie kuras frakcijas, pie kura politiskā grupējuma, jūs piederat, un arī pie frakcijām nepiederošos deputātus: nāciet man palīgā, nāciet visiem palīgā! Nāciet palīgā topošajam birojam, tā direktoram un likumam aizstāvēt bērnu tiesības, aizstāvēt pensionāru tiesības, aizstāvēt garīgi slimo tiesības, cietumnieku tiesības un, protams, jebkuras citas tiesības. Un, ja ne aizstāvēt - jo man atkal pārmetīs: jā, tas prasa naudu un līdzekļus! - tad vismaz rūpēties, lai kāds aizstāv viņu tiesības, jo būs likums, būs struktūra un būs atļauja šim birojam rūpēties, lai kāds aizstāv viņu tiesības. Nav tā, kā vairāki runātāji teica, ka te ministrs un frakcija, un politiskais grupējums rūpējas, lai būtu krēsliņi, kur sēdēt un lai būtu vietas. Es cīnījos, es cīnījos - un to zina pozīcijas un opozīcijas cilvēki, pret šī amata ieņemšanu. Es viņu pieņēmu, man ir bijis ļoti grūti cīnīties par cilvēktiesībām, bet ir vēl viena lieta nobeigumā, ko es jums pateikšu, kas ir vēl grūtāk. Vēl grūtāk ir cīnīties, lai atļautu cīnīties par cilvēktiesībām. Paldies.".
• 1995_05_11-seq117 language "lv".
• 1995_05_11-seq117 speaker Janis_Arvaldis_Tupesis.
• 1995_05_11-seq117 mentions Q822919.
• 1995_05_11-seq117 mentions Q211.
• 1995_05_11-seq117 mentions Q193089.
• 1995_05_11-seq117 mentions Q687709.
• 1995_05_11-seq117 mentions Q15180.