Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_05_11-seq112> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1995_05_11-seq112 type Speech.
- 1995_05_11-seq112 number "112".
- 1995_05_11-seq112 date "1995-05-11".
- 1995_05_11-seq112 isPartOf 1995_05_11.
- 1995_05_11-seq112 spokenAs 77.
- 1995_05_11-seq112 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Vispirms es gribētu precizēt jautājumu par naudu, ko Kiršteina kungs regulāri ar divu minūšu aktivitāti, izkliedza no savas vietas. Varbūt var bišķi atslēgt to aparātu, kas visu laiku tur darbojas, Aleksandr, tavā galvā un visu laiku liek atkārtot vienu un to pašu jautājumu... Tātad - par naudu. Te ir skaidri un gaiši pateikts, ka tas ir jau budžetā ierēķināts, jo tas saistās ar paralēlām reformām. Protams, ka cilvēktiesību valsts ministra postenis ar visu viņa aparātu tiek likvidēts. Kā jūs zināt, ar 1. jūliju tiek likvidēta arī Valsts reformu ministrija un vēl arī dažas kompetences, kas pāriet uz šo cilvēktiesību centru, tā ka es domāju, ka kopējā summā tas būs pat ietaupījums, nevis zaudējums. Berklava kungs ļoti pareizi sākumā, te uzstādamies, teica, ka pašlaik ir ļoti daudz un dažādu institūciju šajā ziņā, un tieši tas, ka pastāv ļoti daudz un dažādu institūciju, ir naudas tēriņš, nevis naudas ekonomija. Tas, kas tagad tiek piedāvāts no valdības puses, ir naudas ekonomija, mēģinot centralizēt visus šos jautājumus zem viena biroja paspārnes. Tas ir viens aspekts, kas attiecas uz ekonomiku. Tālāk. Kas attiecas uz parlamentārās valsts tradīcijām un politiskās sistēmas tradīcijām, mums tomēr tagad ir jāizšķiras, pa kuru ceļu mēs iesim un pie kādas valstu grupas mēs gribam piederēt. Ombudsmena tradīcija, kas lielā mērā ir iestrādāta šajā likumā, ir tradīcija, kas raksturīga tieši Ziemeļeiropas valstīm. Cik es saprotu, mūsu pašreizējā politika ir, ka Latvija nav vis Centrāleiropas vai Dienvideiropas valsts, nav arī attiecīgā Urālu valsts, bet tieši pieder Ziemeļvalstu grupai, ar tām tradīcijām, kas šeit pastāv, un es domāju, ka mums vajadzētu no šīm tradīcijām mācīties. Viena no šīm tradīcijām ir šādas institūcijas iedibināšana un funkcionēšana pie parlamentiem, kur tiešām cilvēktiesības un indivīdu tiesības tiek vērtētas pietiekami augstu. Es saprotu, ka daudzos no mums vēl ir dzīvas tās boļševistiskās propagandas sekas, kas mācīja, ka cilvēktiesības pēc idejas ir kaitīgas valstij, kaitīgas augstākajai idejai. Es domāju, ka mēs visi to atceramies no padomju un komunistu laikiem, kad tiešām cilvēktiesību aizstāvji vienmēr tika pielīdzināti valsts grāvējiem, tautas ienaidniekiem, bet, es domāju, mums vajadzētu pārvarēt šo boļševistisko slimību un alerģiju pret vārdu "cilvēktiesības" un - tieši otrādi - atcerēties, ka cilvēktiesību kustību dalībnieki, patiesi cilvēktiesību kustību dalībnieki, daži no kuriem ir arī mūsu vidū šodien, bija vieni no tiem, kas aizsāka arī mūsu neatkarības kustību. Kā jūs atceraties, sākumā daudzi no viņiem pulcējās zem Helsinku nosaukuma, tieši saistīta ar cilvēktiesībām. Šodien mēs runājam par cilvēktiesībām kā par kaut ko, kas imanenti vai apriori ir naidīgs nacionālajām idejām, naidīgs latviešu tautai un tamlīdzīgi. Nē, es domāju, ka ir tieši otrādi - cilvēktiesību ideja un filozofija, indivīda tiesību ideja un filozofija ir bijusi tā, kas savulaik ir vadījusi mūs cīņā pret komunistisko režīmu un vadījusi cīņā par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Tas ir noticis ne tikai šeit, bet arī visur Austrumeiropā, un, man liekas, mums vajadzētu būt taisnīgiem pret to, nevis pieņemt pretējo. Kas attiecas uz finansiāliem jautājumiem, valdība, protams, netaisās nekādus milzīgos budžetus tērēt, par ko te visu laiku tiek runāts; runa ir par struktūras sakārtošanu, pat par iespējamu resursu ietaupīšanu. Un, kas attiecas uz filozofiju, tagad mums vienkārši ir jāizšķiras, par ko mēs esam un uz ko mēs ejam: vai mēs paliekam tādā albanizācijas posmā, kuru lielā mērā piedāvā šeit Berklava kungs un Kiršteina kungs, tādā īpatnējas valsts statusā, kas it kā ir neatkarīga, nacionāla, bet tajā pašā laikā īsti neatbilst tādiem starptautiskiem civilizētas valsts standartiem, kādi ir šodien Rietumeiropā, vai tomēr pievienojamies tai pašai Ziemeļvalstu saimei. Bet pievienoties Ziemeļvalstu saimei - tas nozīmē arī ievērot un realizēt tās tradīcijas, kas šajās valstīs ir attīstītas. Paldies.".
- 1995_05_11-seq112 language "lv".
- 1995_05_11-seq112 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
- 1995_05_11-seq112 mentions Q211.
- 1995_05_11-seq112 mentions Q1757.
- 1995_05_11-seq112 mentions Q35600.