Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq249> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq249 type Speech.
• 1995_04_27-seq249 number "249".
• 1995_04_27-seq249 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq249 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq249 spokenAs 90.
• 1995_04_27-seq249 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja deputātu Kides, Jurkāna, Brūvera, Kreituses un Panteļējeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Tas ir ziemas sesijas dokuments nr. 235. Ja kādam deputātam minētais dokuments nav tik vienkārši atrodams, tad īsumā izklāstīšu likumprojekta būtību. Un tā ir šāda: no esošā likuma "Par aviāciju" tiek piedāvāts izslēgt 35. panta pirmo un otro daļu, kas noteica, ka gaisa kuģa apkalpē var iekļaut tikai Latvijas pilsoņus. Un otro daļu, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Ministru kabineta atļauju. Otrs šī likumprojekta ierosinājums ir - izslēgt 79. pantā vārdus "Latvijas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājiem". Paskaidroju, ka šis pants nosaka personas, kurām izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šīs personas pēc esošās likuma redakcijas var būt Latvijas pilsoņi un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi. Tagad nedaudz par kritērijiem, pēc kādiem var vērtēt šo likumprojektu. Un gribētos cerēt, ka tie nav tikai politiskie motīvi, kas pamudināja likumprojekta iesniedzējus ierosināt šos grozījumus. Raugoties no valsts atbildības viedokļa savu pilsoņu un iedzīvotāju priekšā, lidojumu drošības panākšana ir tas svarīgākais kritērijs. Un te daļēji ir jāpiekrīt deputāta Kides argumentam, ko viņš jau izteica, nododams šo likumprojektu komisijām, - ka šādās transporta nozarēs, kāda ir aviācija un jūras transports - un uz to norāda arī ar prāmi "Estonia" notikusī traģēdija -, lidojumu un arī kuģošanas drošību nosaka cilvēki, un galvenokārt tie ir profesionāļi. Un varbūt ne tikai pilsoņi un valsts patrioti. Jāsaka, ka svarīga ir ne tikai gaisa kuģu apkalpes profesionālā kvalitāte, bet arī aviokompānijas vadības, vadošā personāla profesionalitāte, jo no tā ir atkarīga lidojuma drošība, un valstij ir jāuzņemas atbildība to nodrošināšanā. Bet tā ir jautājuma tikai viena puse. Tā otra puse ir valsts un valsts interešu aizstāvība. Un to arī uzsvēra ministrs, kas ir atbildīgs par šo transporta nozari, - Gūtmaņa kungs. Un, lūk, gaisa kuģis, kas atrodas ārzemēs un ir reģistrēts Latvijā, ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa, un, ja tas ir tā, tad kuģa kapteinim, loģiski, ir jābūt mūsu valsts pilsonim. Varu jūs informēt, ka Latvijas Republikā ir tāda situācija, ka mums ir kuģu kapteiņu vairāk nekā iespēja lidot. Un tā, pamazām arī mūsu komisijā un man personīgi veidojas jauna šī 35. panta redakcija, nebūtu pareizi šo pantu vispār svītrot. Un vēl. Lai panāktu šo lidojumu drošības principa īstenošanu, Rietumvalstīs aviokompāniju vadošo personālu un gaisa kuģu apkalpes personālu parasti apstiprina civilās aviācijas administrācija. Un nebūt nav vajadzīga Ministru kabineta atļauja, jo tā nav Ministru kabineta funkcija, kā tas redzams esošā 35. panta redakcijā. Bet tagad par 79. pantu, par tām personām, arī uzņēmumiem, kuriem izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šeit, manuprāt, problēma ir daudz dziļāka, nekā vienkārša pilsoņu loka paplašināšana ar iedzīvotājiem, jo pēc iesniegtā likumprojekta var iznākt absurda situācija. Piemēram, sanāk kopā Latvijas iedzīvotāji, bijušie militāristi, nodibina aviokompāniju, kuras apkalpē ir tikai iedzīvotāji, un rodas kompānija ar Latvijas vārdu, bet bez valsts kontroles iespējām. Un tieši lidojuma drošības dēļ līdztekus aviokompānijas tehniskajiem un operatīvajiem datiem, rādītājiem, pastāvīgi ir jāuzrauga arī tās ekonomiskais stāvoklis, lai aviokompānijas darbību apstādinātu tajā brīdī, kad tās rīcībā nepietiek līdzekļu. Atkārtoju - tas ir nepieciešams, lai atkal garantētu pašu lidojumu drošību. Un šajā pantā tas ir jāpastiprina. Un šīs aviokompānijas nacionālās kontroles idejas nav ne vecajā, ne jaunajā izteiktajā redakcijā. Jo mums, sekojot pasaules aviācijas pieredzei, ir jāpastiprina Latvijas puses kapitāla pārākums, lai efektīvāk varētu kontrolēt un nodrošināt lidojumu drošību. Vai tas būtu 51% vai 75%, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, vai 2/3, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs, bet tas mums ir vēl jāizspriež, un, protams, mēs varam par to diskutēt. Saskaņā ar Čikāgas 1944. gada konvenciju, ko arī mūsu valsts respektē, nacionālā kontrole pār aviosabiedrību ir tas kritērijs, kas dod lidojumu tiesības. Tas, protams, ir jāatspoguļo divpusējos starpvaldību līgumos aviācijas jomā. Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, neskatoties uz pretenzijām par esošo likumprojekta tekstu, tomēr aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu iesniegt priekšlikumus esošo pantu sakārtošanai, jo jāatzīst, ka līdz ar iesniegto likumprojektu ir radusies laba izdevība sakārtot 35. un 79. panta redakciju. Paldies.".
• 1995_04_27-seq249 language "lv".
• 1995_04_27-seq249 speaker Uldis_Laksevics.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q822919.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q211.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q193089.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q2167704.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q30.
• 1995_04_27-seq249 mentions Q1297.