Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq220> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq220 type Speech.
• 1995_04_27-seq220 number "220".
• 1995_04_27-seq220 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq220 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq220 spokenAs 46.
• 1995_04_27-seq220 spokenText "Sākšu ar to, par ko runāja Emša kungs, - ar šīm netarifu regulēšanas metodēm attiecībā uz lauksaimniecības produkciju. Manuprāt, šinī likumā tiešām šīs netarifu metodes ir lietotas, bet es baidos, vai Saeimā šī importa regulēšana gūs atbalstu, jo atcerēsimies, cik smagi mums gāja ar muitas tarifiem un kāds bija atbalsts likumam par pārtiku. Mēs savējos "ķidājam" līdz pēdējam krekliņam, bet importu mēs nekontrolējam. Tirdzniecības kodekss tā arī stāv, rupji sakot, "norakts". Manuprāt patreiz diemžēl Saeima pārsvarā ir darbojusies kā importa lobijs. Un es baidos, ka šinī likumā ietvertā shēma daudziem šķiet nepieņemama un ierobežojoša attiecībā uz viņu uzņēmējdarbību. Protams, ir pirmsvēlēšanu laiks. Mums gribētos nelikt nekādus nodokļus, esošos samazināt, palielināt pensijas, risināt ceļu problēmas un visas pārējās problēmas. Vai tas kopumā tomēr ir savienojams? Manuprāt, lai arī šinī likumā daudz nepilnību... Un visinteresantākā, protams, man šķita kooperācijas valsts ministra Breša uzstāšanās, jo viņš stāstīja varbūt par saviem nepadarītajiem darbiem. Jo šis ir Ministru kabineta likumprojekts. Un Zemkopības ministrija ir savu slēdzienu devusi. Ja šodien viņš tās problēmas redz, kāpēc viņš nerisina tās savā tiešajā darbā? Protams, savs nepadarītais ir labāk zināms. Es ceru, ka mēs Saeimā arī tās dažas nepilnības, ko nav izdevies atrisināt, atrisināsim. Un par degvielu. Savulaik, kad bija akcīzes nodoklis, es iesniedzu šo priekšlikumu, jo uzskatu tiešām par būtiski svarīgu etilētas un neetilētas degvielas maksas diferenciāciju, nodokļu diferenciāciju. Toreiz, kad bija runa par akcīzes nodokli, tas tika - varbūt pamatoti - noraidīts, bet tāgad ir iespējams šo jautājumu risināt šinī likumā. Un te ir jautājums - vai mēs iesim tālāk uz kaut kādu sakārtotību, un es tomēr gribu cerēt, ka Saeima arī citos likumos izdarīs pietiekami, lai valsts varētu sākt attīstīties, lai nacionālais kopprodukts attīstītos. Sevišķi šinīs pirmajos posmos, kad ir vērojama šī attīstība... pirmajos posmos ir vērojama ievērojama resursu izsaimniekošana un vides piesārņošana. Manuprāt, ir jābūt šai sistēmai gatavai un jābūt tam, kas regulē šo te procesu. Jautājums par nodokļu palielināšanu uzņēmējiem ir, protams, būtisks. Tomēr, skatot nodokļu paketi kopumā, nevajag aizmirst, ka daudz kur nodokļu slogs tika samazināts. Kas attiecas uz peļņas nodokli, tika ieviesta daudz "civilizētāka" aprēķināšanas formula, kas stimulē investīcijas un kas liedz patvaļīgu nodokļu iekasēšanu uz kaut kādu Finansu minsitrijas rīkojumu pamata. Manuprāt, šo ceļu Saeima jau gāja, un nodokļu paketē šīs dažas normas ir ietvertas. Tikai, ja paskatīsieties, jūs redzēsiet, ka, piemēram, tirdzniecībai nodokļu likme tika samazināta - un, manuprāt, pamatoti, jo diemžēl, redziet, arī lielās tirdzniecības firmas bankrotē pietiekami lielā skaitā, nav šīs milzīgās peļņas, un, palielinoties konkurencei, šīs superpeļņas tirdzniecībā nav. Bet ir jautājums - vai, piemēram, uzņēmēji, tirgotāji no tā kļuva godīgāki? Vai pareizi saprata to, ka, samazinot šos nodokļus, arī viņiem būtu vairāk jāiet uz šo legālo biznesu? Diemžēl mani vērojumi liecina, ka, tāpat kā visas šīs iespējas apiet nodokļus tika izmantotas pie šīs augstās likmes, - tāpat tās tiek izmantotas arī pie šīs zemākās. Tāpēc nodokļu augstā likme vai zemākā likme, protams, nenosaka to, cik godīgi maksā šie nodokļu maksātāji nodokļus. Tas ir saistīts gan ar maksāšanas pieredzi, gan ar valstisku attieksmi, ar to, ka katrs pilsonis un uzņēmējs apzināsies savu atbildību pret valsti. Es domāju, ka tikai ar to vien, ka nodokļus samazina, šī problēma kopumā netiek risināta. Vēl viens jautājums, kas ir saistīts ar nodokļu sloga lielāku vai mazāku palielināšanu, neapšaubāmi, ir tas, kāda ir iespēja šo nodokli iekasēt, kāds ir iekasēšanas mehānisms, vai šis varbūt labi domātais nodoklis veicina godīgu konkurenci vai - tieši otrādi - dod atkal papildu peļņas iespējas, rada negodīgu konkurencei. Diemžēl pēdējā laika prakse šinī jautājumā tomēr ir diezgan bēdīga, jo gan degvielas akcīzes iekasēšana, kas, manuprāt, ir apmēram 30% līmenī, gan alkohola akcīzes iekasēšana, kas arī ir ļoti zemā līmenī, neļauj liecināt, ka šo grūtāk iekasējamo nodokļu veidu iekasēšana uzlabojas, un tad šim nodoklim, piemēram, nodokļu likmes palielināšanai, ir tieši pretējs efekts. Un, neapšaubāmi, pie akcīzes nodokļa būs... Manuprāt, ir ejams tikai viens ceļš. Ja tuvāko mēnešu laikā tiešām situāciju neizdosies uzlabot, tad ir ejams otrs ceļš - tad ir ejams akcīzes nodokļa samazināšanas ceļš, lai izlīdzinātu... lai ļautu godīgā konkurencē strādājošiem uzņēmējiem izdzīvot, godīgi strādāt. Un pēc tam, kad tiks sakārtota sistēma, palielināt iekasēšanas bāzi vismaz līdz 70%; var būt runa par šā nodokļa palielināšanu vismaz līdz iepriekšējam līmenim vai vēl tālāk. Arī attiecībā uz dabas resursu nodokli šī problēma, manuprāt, ir ļoti aktuāla. Ja šī iekasēšanas bāze būs apmēram 50%, zem 50%, tad šim nodoklim arī pēc šā labi domātā mērķa paliek pāri maz... Manuprāt, ir tieši otrādi - tas veicina negodīgu konkurenci. Manuprāt, šinī likumā šie jautājumi - iekasēšana, kontrole un tā tālāk - vēl pilnībā nav atrisināti, bet... Tā kā es pats strādāju Budžeta komisijā, esmu redzējis ļoti daudzus likumprojektus, un daudzi no tiem bija ievērojami vājāki, bet mums tomēr, izdevās tos būtiski uzlabot un izveidot pietiekami labus, pieņemamus. Manuprāt, kā izejas materiāls, lai turpinātu to uzlabot un izveidot par valsts interesēm atbilstošu likumu, pirmajam lasījumam šis ir pieņemams. Vēl par dažiem jautājumiem. Emša kungs teica, ka šie nodokļi paliek tādā pašā līmenī, kādā jau pašreiz tiek iekasēti, jo šis nodokļu veids arī pašreiz eksistē. Tanīs nodokļu veidos, kuri tiek palielināti, manuprāt, ir vajadzīgs ļoti apdomīgs un pakāpenisks nodokļu piemērošanas mehānisms, jo, kā es teicu, pirmais un galvenais uzdevums ir panākt šīs sistēmas spēju darboties un tad varēs runāt par kaut kādu noteiktu nodokļu iekasēšanu. Vēl viens būtisks jautājums ir - no kā mēs finansēsim šīs atveseļošanas programmas, atkritumu pārstrādes programmas? Protams, ir šis kopējais budžets, bet tas ir pietiekami saspringts un ļoti lielu daļu šinī budžetā aizņem sociālie maksājumi. Pāri 110 miljoniem latu - izglītība, pensijas, pabalsti. Vai tad tiešām mēs ņemsim šo naudu šīm programmām no šīm summām? Vai arī meklēsim un mēģināsim veidot mehānismu, lai varētu šo valsti atveseļot, sakārtot no šiem soeciālajiem ieņēmumiem? Tāpēc, lai gan šeit ir daudz - pietiekami daudz - nepilnību un daudz problēmu, es tomēr aicinu atbildīgi izšķirties un tomēr pieņemt šo likumprojektu kā pamatu un pirmajā lasījumā to akceptēt. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_27-seq220 language "lv".
• 1995_04_27-seq220 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_04_27-seq220 mentions Q822919.
• 1995_04_27-seq220 mentions Q6221.