Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq208> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq208 type Speech.
• 1995_04_27-seq208 number "208".
• 1995_04_27-seq208 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq208 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq208 spokenAs 126.
• 1995_04_27-seq208 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu padomāt par to, kādu iekšējo loģiku mēs ietveram nodokļu politikā. Es piekristu tam, ka, gatavojot otro lasījumu un varbūt pat radikāli izmainot šā likumprojekta būtību, mēs pievērstu uzmanību šai iekšējai loģikai un arī šīm nodokļu likmēm. Es domāju, ka tie mūsu kolēģi, kuri saka, ka jebkurš šāds nodoklis izraisīs zināmu inflāciju, ir ļoti tuvu patiesībai. Jo - paskatīsimies kaut vai tādu rādītāju kā, teiksim, nodokļu likme par etilu saturošu benzīnu! Šeit ir paredzēts 1 santīms par litru. Bet mēs katru rītu un vakaru, ieslēguši televizoru, dzirdam, ka nupat ir jāpalielina akcīzes nodoklis šai pašai degvielai vēl par 8 vai 9 santīmiem, lai varētu salabot ceļus, un tā tālāk. Un, lūk, visi šie aicinājumi ved uz to, ka inflācija mūsu valstī var patiešām palielināties par 20 vai 30 procentiem. Tikai tādēļ, ka mēs neapdomīgi izvērsīsim šo nodokļu politiku. Otra mana doma ir tāda, ka šeit nav pietiekami akcentēta progresīvā tehnoloģija. Pieņemsim: ja automobilim ir katalizators, tad, kā es saprotu, pusi no reģistrācijas summas, kad veic tehnisko apskati, tātad atmaksā par šo katalizatoru. Protams, tas nesegs ne desmito daļu no tiem izdevumiem, ko šis automobiļa katalizatora lietotājs maksās par benzīnu - kopā ar šo dabas resursu nodokli. Bet es absolūti nezinu, kāda starpība būs starp akmeņogļu un, teiksim, šķidrā kurināmā lietotājiem: viens, teiksim, pielietos augstvērtīgu tehnoloģiju un viņam praktiski nebūs vispār nekādu dabas piesārņojumu, bet otrs varēs kurināt katlumāju, taču tie piesārņojumi būs ievērojami lielāki. Likums diemžēl nav pietiekami argumentēts šajā virzienā, un, manā uztverē, līdz ar to faktiski šā likumprojekta būtība ir tāda, ka tas pilda tikai fiskālo funkciju. Tāpat man nav īsti saprotama daudzu atsevišķo rādītāju iekšējā loģika. Piemēram, pielikuma pirmajā daļā jeb, pareizāk sakot, pirmajā pielikumā es lasu, ka ar dabas resursu nodokli tiks aplikta kūdra, ja ir 40 procenti mitruma. Kas tad šo kūdru lieto? Tie ir zemnieki, tie ir lauksaimnieki. Kādam nolūkam viņi lieto šo kūdru? Viņi to lieto augsnes uzlabošanai, lieto tur, kur ir jāaptur tās erozija - vai nu vēja, vai ūdens izraisīta erozija, un es domāju, ka mūsu, likumdevēju, pienākums būtu piemaksāt tam cilvēkam, kas patiešām izmanto to kūdru un tādējādi aptur to eroziju, aizsargā augsnes auglīgo virskārtu un līdz ar to aizsargā ainavu un visas pārējās dabas bagātības mūsu valstī. Bet nu iznāk pilnīgi pretējais - mēs viņu sodām, lai viņš to nedarītu! Es domāju, ka tas pats acīmredzot ir sakāms par sapropeli. Sapropeli mēs iegūsim aizaugušos ezeros, kurus praktiski vairs neviens nevar izmantot. Bet cilvēks, kas grib attīrīt šādu ezeru, iegulda kapitālu, izsmeļ sapropeli, uzlabo augsnes auglību, un nu iznāk, ka mēs viņu par to sodām! Es domāju, ka no šā viedokļa ir stingri jāpadomā, vai būtu pareizi mums tā tīri fiskāli dzīties pēc daudziem tādiem rādītājiem, kuriem es lielu jēgu neredzu un kuri - es teikšu atklāti - drīzāk varbūt grautu mūsu ekonomiku, nekā palīdzētu attīrīt dabu. Tāpat nav īstas skaidrības par vircūdeņiem. Ja ir runa par komunālajām vajadzībām, man nav nekādu jautājumu - protams, ir šie 0,02 santīmi jāliek. Bet, ja tas ir vajadzīgs, teiksim, lauksaimnieciskajai ražošanai, laistīšanai dārzniecībās un tā tālāk... Diez vai vispār kāds varēs atšifrēt, vai tāds ūdens tiek izmantots vai ne. Līdz ar to tās lietas ir stingri jāreglamentē. Un pēdējais, ko es gribētu teikt, kolēģi! Tagad, pavasarī, kad mēs skatāmies, kā skaisti norit palu ūdeņu tecēšana mūsu upēs un viss pārējais, kā atmostas daba, jāsaka atklāti, arī es bieži uzturos dabā, un manām acīm bieži vien paveras šausmīgi skati. Man tā vien liekas, mazliet pārspīlējot, ka laikam vēl pēc gadiem 10-15, ja mēs kaut ko nedarīsim, mūsu upēs skaisto balto burbuļu vietā tecēs nepārtraukts krāsaino limonādes un daždažādu plastmasas pudeļu strauts. Tāpat arī mūsu skaistākajās vietās, kur mēs varam atpūsties un kur, protams, arī apstājas tūristi, ir lieli ārzemju alkohola sadauzīto pudeļu stiklu kalni, visvisādi plastmasas maisiņi, un tādas cūcības, atklāti sakot, tādas nekur nav. Tad man ir jautājums: vai tad mēs ieiesim ar šo likumu Eiropā vai ieiesim ar to kārtību Eiropā, kurai patiešām būtu jāvalda mūsu Latvijas vidē? Un tad es mēģinu saskatīt, kā tad tiks risināts šis jautājums, kā mēs pašlaik apkarosim šo nežēlīgo, manā uztverē, vislielāko dabas piesārņošanu, kāda vien pēdējos gados Latvijā ir bijusi, ar šīm krāsainajām pudelēm, ar šīm ārzemju stikla alkohola pudelēm, kuras neviens nekur nevar nodot, tāpēc vienkārši tās automātiski izmet dabā. Es atbildi uz šo jautājumu šeit neredzu. Es ļoti lūdzu par to padomāt, kolēģi, mūsu likumdevēju komisiju, Budžeta komisiju, kura strādās tālāk pie šiem jautājumiem. Tas tomēr šeit ir jāatspoguļo. Varbūt tiešām ir jāiekasē no šiem alkohola tirgotājiem? Ja mēs nebijām spējīgi iekasēt šo akcīzes nodokli, tad varbūt iekasēsim šo dabas resursu nodokli no viņiem un arī no tiem limonādes pircējiem? Mums bezdarbnieku Latvijā pietiek. Dibināsim tādas pārvietojamās brigādes, kas tās ceļmalas iztīrīs. Aizvedīsim nodot tās plastmasas, un viņiem atkal būs naudiņa, Bet Latvijā varbūt par kādiem pāris tūkstošiem bezdarbnieku kļūs mazāk. Es domāju, ka no tā arī mūsu alkohola tirgotāji un krāsaino pudeļu vedēji mūsu Latvijā daudz nabadzīgāki nepaliks. Paldies par uzmanību!".
• 1995_04_27-seq208 language "lv".
• 1995_04_27-seq208 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1995_04_27-seq208 mentions Q211.
• 1995_04_27-seq208 mentions Q193089.