Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq200> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq200 type Speech.
• 1995_04_27-seq200 number "200".
• 1995_04_27-seq200 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq200 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq200 spokenAs 77.
• 1995_04_27-seq200 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es runāju Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Mēs jau pirmajā reizē atbalstījām šā likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" gatavošanu pirmajam lasījumam. Tas bija toreiz, kad tika gatavota kopējā nodokļu pakete, tāpēc mēs arī piekritām. Kā jūs atceraties, bija ierosināts izdarīt precizējumus šajā likumprojektā. Daļa šo precizējumu ir izdarīti, bet joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi un, kā man šķiet, arī nepilnības, kas ir saglabājušās tagad - pirmajā lasījumā. Pirmām kārtām jau varētu vēlēties, lai pati likumprojekta uzbūve būtu atbilstošāka tai formai un tam izkārtojumam, kādā ir pieņemts rakstīt likumus Saeimā. Un tagad - konkrēti par dažiem neskaidriem jautājumiem. 4. un 7. pantā mēs saskaramies ar divām neskaidrībām, kā man šķiet. Pirmkārt, nav dots pat aptuvens priekšstats par īpašumu robežām, it sevišķi, ja mēs runājam par ūdens un gaisa robežu, kas piesārņojuma gadījumā ir visai nosacīta. Tāpat nav skaidrs, vai nozares likums ir "jumta" likums limitēšanā... Tajā pašā pantā - 7. pantā - ir atsauce uz likumu par zemes dzīlēm, kura vienkārši vēl nav. Nav ņemtas vērā normas, kas ir parādījušās jaunajā nodokļu paketē, piemēram, pants par nodokļu likmju indeksāciju. 1993. gadā Emša kungs solīja likumus par gaisa aizsardzību un par ūdeņu aizsardzību. Pašreiz, apspriežot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs pilnīgi skaidri redzam ne tikai to, ka šo divu likumprojektu nav, bet arī to, ka tie ir ārkārtīgi nepieciešami, lai iedzīvinātu šo likumu. Man gan jāatzīst, ka likumprojektā ir ietvertas labas jaunas normas, piemēram, dabas resursu nodokļu kreditēšana, bet nav skaidrs šis mehānisms, un nav skaidrs, ar ko tas atšķiras no nodokļu parāda. Viena no likumprojektā acīm redzamām problēmām ir šo nodokļu administrēšana un Valsts ieņēmumu dienesta iespējas šo administrēšanu kontrolēt. Piemēram, pirmajā pielikumā nodoklis ir saistīts ar šo resursu lietošanas raksturu. Kā Valsts ieņēmumu dienests kontrolēs, kam ir izmantoti māli - ķieģeļu ražošanai vai keramikai? Un, ja arī to konstatēs, vai tad šī administrēšana nebūs dārgāka par potenciālo, iespējamo iegūtās naudas summu? Bez tam ir skaidri redzams, ka šā likuma realizācijai trūkst likuma par ķīmiskajām vielām. Nav pat atsauces uz iespējamo normatīvo sarakstu, kur var iegūt informāciju, lai klasificētu šīs ķīmiskās vielas. Varētu uzskaitīt vēl vairākas tāda veida neprecizitātes. Varbūt pareizāk būtu tās visas kvalificēt kā neskaidrus jautājumus, uz kuriem šis likums pašreiz, pašreizējā tā kvalitātē, nedod atbildes. Bet ir arī skaidrs, ka būtībā visus šos jautājumus var sakārtot otrajā un trešajā lasījumā, tāpēc mūsu komisija turpina konceptuālā ziņā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un tomēr ir dīvaini, ka parlamentam ir jādara tas, kas būtībā, attiecībā uz pirmo lasījumu, bija jāsagatavo tomēr nozares ministrijai, it sevišķi, ja likums jau vienreiz bija izskatīts. Mēs atkal esam saņēmuši negatavu likumu, kurā nav pamanīts, ka starpposmā ir pieņemti jauni likumdošanas akti par nodokļiem. Tie nez kāpēc šajā likumā atkal nav ņemti vērā. Nav ne mazāko šaubu, ka mums tieši pašreiz ir unikāla iespēja nepieļaut tās kļūdas un to piesārņojuma līmeni, kāds pašreiz ir attīstītajās Rietumeiropas valstīs. Šajā ziņā saimnieciskā krīze izdara mums pakalpojumu. Šis ir īstais brīdis sakārtot attiecīgos nodokļus un normatīvus, lai mēs nekad nesasniegtu šo Rietumeiropas piesārņojuma līmeni. Lai gan atbalstu šo domu kā tādu, es tomēr nezinu, vai ir pareizi izmantot aktualitāti un nevis mēģināt radīt sistēmu, bet triecientempā pieņemt vienu likumu. Pieņemt vienu likumu, nevis visu šo sistēmu kopumā. Var strīdēties, vai nepilnīgs likums ir labāks nekā nekāds. Un tomēr, manuprāt, tas nav mērķis - pieņemt tikai vienu likumu. Mērķis ir radīt sistēmu. Pašreiz diemžēl to solīto likumu, to, kurus mums ministrija divus gadus ir solījusi, nav parlamentā, un diezin vai mēs paspēsim tos pieņemt. Līdz šim mūsu komisija vairāk ir barota ar solījumiem par likumiem nekā ar pašiem likumprojektiem. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_27-seq200 language "lv".
• 1995_04_27-seq200 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 1995_04_27-seq200 mentions Q822919.