Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq198> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq198 type Speech.
• 1995_04_27-seq198 number "198".
• 1995_04_27-seq198 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq198 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq198 spokenAs 126.
• 1995_04_27-seq198 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Latvijā diez vai atradīsies cilvēks, kas būtu pret dabas un dabas resursu saglabāšanu. Tāpēc nevar noliegt šāda likuma nepieciešamību un nevar to konceptuāli neatbalstīt. Tomēr katra nodokļa izmaiņa, katrs jaunais nodoklis, šā nodokļa tarifi būtu obligāti jāizvērtē arī no tautsaimnieciskā viedokļa, no tā, kā tas iespaidos tautsaimniecības attīstību, kā tas iespaidos atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstību. Atļaujiet man nedaudz pakavēties pie tā, kādas problēmas es saskatu tieši lauksaimniecības attīstībā sakarā ar šo nodokli. Jūs visi zināt, cik nopietna un sarežģīta pašlaik ir ekonomiskā situācija laukos. Praktiski ražotājiem nav motivācijas ražot preču produkciju, un tas ir sakāms par gandrīz lielāko daļu lauksaimniecības produkcijas veidu. Tajā pašā laikā turpina sadārdzināties minerālmēsli. Vēl rudenī tie maksāja (piemēram, slāpekļa minerālmēsli) 50 latus par tonnu, taču tagad tie maksā jau 100 latus. Sadārdzinās rezerves daļas, sadārdzinās ķimikālijas. Tas vēl vairāk samazina ražošanas motivāciju jebkuram ražotājam. Pie kā tas viss noved? Tas noved pie tā, ka mēs ar katru gadu redzam vairāk neapsēto lauku. No 1945. gada lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība jau tā ir samazinājusies vairāk nekā par miljons hektāriem. Un 1945. gadā, 1946. gadā, 1947. gadā, kolēģi, nebija neizmantotu lauku tādos apjomos, kā tas ir tagad. To nevar uzskatīt par normālu! Vēl arvien turpina samazināties lopu skaits, un pēc lopu skaita lauksaimniecībā esam nonākuši jau 1920. gada līmenī. Produkcijas bruto apjoms un produkcijas ražošana uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāka par pēckara līmeni. Tālāka ekonomiskās situācijas pasliktināšana laukos nav piedodama un nav pieļaujama, un var izraisīt pilnīgi neatgriezeniskas sekas. Kāpēc es to tā mēģinu uzsvērt? Es pamēģināju izvērtēt, ko nozīmē dabas resursu nodoklis ar tādiem tarifiem, kādi ir pašlaik projektā, uz vienas uzņēmējsabiedrības bāzes, - pietiekami lielas uzņēmējsabiedrības, kas strādā pietiekami produktīvi. Šai uzņēmējsabiedrībai ir 1840 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 430 slaucamas govis ar vairāk nekā 4000 litru izslaukuma, un ik gadus tā realizē no 600 līdz 800 tonnām pārtikas kviešu. Vidējā ražība pārsniedz 30 centnerus. Šie dabas resursu nodokļi pašreiz maksā aptuveni 50 latus. Projektā paredzētie tarifi prasa no šīs uzņēmējsabiedrības no 6000 līdz 7000 latiem. Ko tas praktiski nozīmē šai uzņēmējsabiedrībai? Lai nodrošinātu šā nodokļa izpildi, uzņēmējsabiedrībai jāatdod peļņa, ko dod 200 govis jeb 46% no visa ganāmpulka, jeb tā peļņa, ko dod 300 tonnu pārtikas kviešu realizācija. Gribu vēl uzsvērt, ka no kopējās šā nodokļa maksājuma summas (6-7 tūkstoši latu) 4,5 tūkstoši latu ir nodoklis par eļļām, rēķinot, ka izmanto eļļas, aptuveni 6% (tā, kā tas ir normatīvos) no patērētās degvielas daudzuma. Praktiski tarifs jeb nodokļa summa, likme par eļļām, ir 70% no pašreizējās eļļu cenas. Lētākās eļļas maksā apmēram 35 santīmus litrā, nodoklis ir 25 santīmi par litru. Otrs variants. Vajadzētu tarifus izvērtēt arī no tāda viedokļa, vai mēs nepanāksim pilnīgi pretēju rezultātu. Pašlaik ir jāmaksā 10 santīmi par katru lauksaimniecībā izmantojamās kūdras tonnu. Tādos sarežģītos apstākļos, nelietojot kūdru pakaišiem un lauku jeb augsnes uzlabošanai, mēs varam panākt tieši pretējo - to, ka vēl vairāk sabojāsim dabu ar to vircu, ko kūdra nespēs uzsūkt, - tā teikt, ar to, ko ar kūdru nesavāksim un neaizlaidīsim augsnes auglības uzturēšanai. To pašu var teikt par kaļķošanas materiāliem. Tāpēc, konceptuāli atbalstot šo likumprojektu, Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskata, ka noteikti ir precizējamas tās likmes, kas paredzētas atsevišķiem produkcijas veidiem. Es gribētu vērst, kolēģi, jūsu uzmanību uz vēl vienu lietu. Degvielai paredzētais dabas resursu nodoklis tiks palielināts - pielikts pie cenas. Pie tam benzīnam - atkarībā no tā, vai tas ir etilētais vai neetilētais, - likme ir 0,03 santīmi. Ja tas tiks pievienots degvielas cenai, tad var gandrīz droši apgalvot, ka degvielas tirgotāji šo summu noapaļos - un noapaļos, bez šaubām, uz augšu. Un tādā gadījumā tas veidosies nevis 0,01 vai 0,03, bet... acīmredzot, ja es pirkšu 10 vai 20 litru benzīna, tas vismaz līdz santīmam tiks noapaļots uz augšu, un tas pat ir vairāk nekā dabas resursu nodokļu likme. Domāju, ka šie ekonomiskie nosacījumi, šie tarifi būtu obligāti jāizvērtē, gatavojot otro lasījumu, jo tādi, kādi tie ir pašlaik paredzēti (atkārtoju, - it sevišķi attiecībā uz eļļām, kūdru un citiem lauksaimniecībā izmantojamiem materiāliem), tie nebūtu pieļaujami. Jeb tādā gadījumā ir otrs variants - lauksaimniekiem jādod nodokļa atlaide: 3-4 lati attiecībā uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Es saprotu, ka citādas atlaides nevar būt, tāpēc ka nodokļa atsevišķi veidi tiek pievienoti pie produkcijas cenas. Bet katrā ziņā ar nodokļu atlaidi attiecībā uz katru izmantojamās zemes hektāru varētu panākt kaut kādu šīs summas samazinājumu. Kaut gan domāju, ka kopumā varētu pārskatīt un precizēt visas tās likmes, kas tagad ir paredzētas. Konceptuāli atbalstot šo likumprojektu, lūdzu tomēr jūsu atbalstu mūsu priekšlikumiem, kas ir izteikti sakarā ar atsevišķiem, konkrētiem tarifiem, un citiem priekšlikumiem attiecībā uz otro lasījumu. Paldies.".
• 1995_04_27-seq198 language "lv".
• 1995_04_27-seq198 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1995_04_27-seq198 mentions Q211.
• 1995_04_27-seq198 mentions Q52371.
• 1995_04_27-seq198 mentions Q7210239.