Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_27-seq179> ?p ?o. }

• 1995_04_27-seq179 type Speech.
• 1995_04_27-seq179 number "179".
• 1995_04_27-seq179 date "1995-04-27".
• 1995_04_27-seq179 isPartOf 1995_04_27.
• 1995_04_27-seq179 spokenAs 77.
• 1995_04_27-seq179 spokenText "Godājamo Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Darbam tiks izmantots ziemas sesijas dokuments nr. 315 un rudens sesijas dokuments nr. 1308. Gribētu sākt runu ar to, ka šis izskatāmais likumprojekts ir, manā skatījumā, īpaši nozīmīgs, jo, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas ļoti būtiski mainīs visu procesuālo kārtību, kādā turpmāk tiks izskatīti strīdi starp tā saucamo saimniecisko lietu darījumu pusēm. Grozījumu, kurus ir iesniedzis Valsts prezidents, būtība ir, ka Latvijas Republikas Saimnieciskajai tiesai piekritīgās lietas tiek nodotas Latvijas rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un Augstākajai tiesai un turpmāk visas šīs lietas - atšķirībā no šā brīža stāvokļa - tiks izskatītas parastajā, Latvijas Civilprocesa kodeksa normās paredzētajā kārtībā. Jāsaka, ka Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, radās ne mazums domstarpību, un tas izsauca arī, protams, ļoti lielas diskusijas visā Latvijas juristu saimē, un, pamatojoties uz to, Juridiskā komisija lūdza gan Augstākās tiesas pārstāvjiem, gan saimnieciskajai tiesai, gan Tieslietu ministrijai, gan Saeimas Juridiskajam birojam sniegt savus priekšlikumus un savu vērtējumu par šo likumprojektu. Savu viedokli izteica arī Latvijas Juristu biedrība. Kopumā komisija konceptuāli nolēma atbalstīt šo likumprojektu, un, lai saskaņotu Latvijas Civilprocesa kodeksa normas ar šo likumprojektu, Juridiskā komisija ir ierosinājusi izdarīt... pieņemt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, kuri ir iesniegti un ir pieņemti izskatīšanai Saeimā. Īsi par pamatojumu, kālab radās šāds likumprojekts. Iemesli bija šādi. Pašlaik Saimnieciskā tiesa izskata strīdus starp juridiskajām personām, un tā darbojas, pamatojoties uz likumu par Saimniecisko tiesu un likumu par Saimnieciskās tiesas procesu, un pēc sava statusa tā būtībā ir pielīdzināta Latvijas Augstākajai tiesai. Izskata tātad visas savas kategorijas lietas - pie tam vienkāršotā procesuālā kārtībā. No tiesībteorijas un tiesībprakses viedokļa, šāda kārtība, šāda strīdu izskatīšanas kārtība ne ar ko nebūtu pamatojama, jo strīda vieta un procesuālā kārtība, kādā tiek izskatīts šis strīds, ir dalīta ļoti vienkāršoti, vadoties pēc tā, kas ir subjekti šajā darījumā, šajā strīdā, - vai tā ir fiziskā vai juridiskā persona. Un tādā veidā rodas, piemēram, situācija, kad strīdus starp... pie tam īpaši jāmin, ka Saimnieciskajā tiesā šie strīdi tiek izskatīti vienkāršotā kārtībā, tātad tos izskata viens tiesnesis ar ierobežotu protokolu vešanas kārtību, un arī pārsūdzība notiek šīs pašas tiesas tiesnešu ietvaros. Un rezultātā faktiski iznāk, ka ļoti nopietni strīdi tiek izskatīti... varbūt netiek pietiekami pamatoti - no tiesiskā viedokļa - izskatīti, un ir ļoti grūti ievērot objektīvus tiesiskus rādītājus šādā strīdu izskatīšanas veidā. Protams, ir jāievēro, ka tiešām tādiem strīdiem ir sava specifika, šādi strīdi varbūt prasa ātrāku izskatīšanas veidu, jo visbiežāk šie jautājumi attiecas uz darījumiem, kas ir saistīti ar lielām naudas summām, būtiskiem darījumiem, un katrs šādu darījumu kavējums rada arvien lielākus zaudējumus abām strīda pusēm. Tas ir jāņem vērā, un īpaši jāņem vērā pasaules prakse jeb pieredze attiecībā uz šādām īpašām komerciālām tiesām. Ir bijuši gadījumi, kad ir radītas - vismaz īslaicīgi radītas - tiesas, kas izskata, piemēram, vienu banku strīdu, un tamlīdzīgi. Taču šajās attīstītajās valstīs šādu strīdu izskatīšana notiek, pamatojoties jau uz konkrētiem pieņemtiem likumiem. Ja tur ir pieņemts, teiksim, tirdzniecības likums, likums par komercdarbībām, tajā jau ir paredzēta kaut kāda īpaša procesuāla kārtība, kāda būtu jāievēro. Latvijā pastāvošajos likumos nav runa par to, ka šādi zināmi, teiksim, strīdu veidi būtu... ar kaut ko atšķirtos civiltiesiskā ziņā, - vai vai šie strīdi rodas starp fiziskām vai starp juridiskām personām (teiksim, starp uzņēmumiem). Un būtībā visi šie saimnieciskie strīdi, kas tiek izskatīti pašlaik Saimnieciskajā tiesā, ir tie paši civiltiesiskie strīdi, ko katrs pilsonis, katra fiziskā persona, iet izskatīt tautas tiesās. Šis ir īss pamatojums, un es gribu teikt, ka Juridiskā komisija noteikti turpmāk vēl ļoti rūpīgi strādās pie iesniegtā likumprojekta precīzām normām un pie šiem konkrētajiem punktiem, jo noteikti varētu vēl izraisīt lielus strīdus jautājums par to, vai ir pamatoti... un kādā veidā varētu pārskatīt šīs lietas, kā ir paredzēts Pārejas noteikumos. Taču, kā jau minēju, Juridiskā komisija ir akceptējusi šo likumprojektu konceptuāli un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā Valsts prezidenta iesniegtajā redakcijā.".
• 1995_04_27-seq179 language "lv".
• 1995_04_27-seq179 speaker Janis_Bordans-1967.
• 1995_04_27-seq179 mentions Q822919.
• 1995_04_27-seq179 mentions Q211.