Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_12-seq357> ?p ?o. }

• 1995_04_12-seq357 type Speech.
• 1995_04_12-seq357 number "357".
• 1995_04_12-seq357 date "1995-04-12".
• 1995_04_12-seq357 isPartOf 1995_04_12.
• 1995_04_12-seq357 spokenAs 129.
• 1995_04_12-seq357 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šodien, izskatot pirmajā lasījumā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likumprojektu, mēs izmantosim dokumentu ar 370. numuru. Ir šeit arī 370. -a dokuments, kurā jūs redzat, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija atsauc 1994. gadā komisijām nodoto likumprojektu par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Tā numurs ir 863. Tas nav jāizmanto, bet savukārt deputāti Kamaldiņš, Seiksts, Lagzdiņš, Čepānis, Kide, Elferts, Leiškalns un Jurkāns atsauc citu tāda paša nosaukuma projektu ar numuru 1013. Jau pēc šiem atsaukumiem jūs redzat, ka divas mazliet atšķirīgi domājošas deputātu grupas ir spējušas sanākt kopā, ieklausīties oponentos un izveidot kopīgu dokumentu, kas pieņemams visiem tiem deputātiem, kuri pie šī likuma strādāja. Pašreiz sabiedrībā centīgi tiek izplatīts vai izplatās uzskats, ka jaunā likuma mērķis ir radio un televīziju nodot privātpersonu rokās, bet valsts radio un valsts televīziju nodot vienas - pašreiz valdošas politiskas partijas rokās, tāpēc it kā būtu labāk šo projektu piebremzēt, kamēr tiek ievēlēta gudrāka vai godīgāka, vai vienkārši citāda Saeima. Un šajā laikā lai valda tā pati vecā, labā vecās labās Augstākās padomes veidotā Radio un un televīzijas padome, ko mēs... Tur es pats biju klāt un varu apliecināt, tiešām mēs to veidojām gan no radošo savienību padomes ieteiktiem godīgiem pārstāvjiem, gan no labiem speciālistiem, un es ne brīdi neapšaubu šīs padomes godīgumu. Tomēr tieši ar šīs padomes ziņu ir izdotas raidīšanas atļaujas visām tām daudzajām komercstudijām, kuru toreiz vēl nevienas nebija un kuru augļus mēs tagad varam baudīt, ja vien ir laiks. Un tieši šīs padomes darbības laikā Baibas un Kristīnes vietā mēs mēnešiem ilgi no vietas skatāmies uz izaurām, marijām un beižām. (Starpsauciens no zāles: "Uz Berķi arī skatāmies!") Ja runājam par politiku, ir jājautā: vai tad pašreizējā padome ir spējusi nosargāt, lai valsts televīzija nenonāktu viena politiskā spēka rokās? Nevajag vairāk, bet paskatieties televīzijas "Panorāmu" un salīdziniet to kaut vai ar privāto televīzijas studiju NTV-5. Salīdziniet un jūs pārliecināsities, ka šī privātā studija ir nesalīdzināmi objektīvāka un mazāk politizēta. Jaunajā likumā starp citu, mēs ierakstījām īpašu punktu, ka raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam, tas nedrīkst darboties politiskajās partijās vai organizācijās. Tiek apšaubīts, vai jaunais likums aizsargā latviešu valodu. Vai tas tā ir, par to runāsim mazliet vēlāk, bet vai tad pašreizējais likums un pašreizējā padome to ir spējusi labāk pasargāt? To pats padomes priekšsēdētājs Skujiņa kungs arī savā pavadvēstulē atzīst, ka tas diemžēl tā nav. Ir vēl viena lieta, kāpēc jaunā likuma aizkavēšana nebūtu, tā teikt, prāta darbs. Tāpēc, ka mums ikdienā ārkārtīgi strauji nāk iekšā līdz šim pat nedzirdēti, vairākumam nezināmi elektroniskie saziņas līdzekļi. Ko tad zināja sabiedrība? Zināja radio, zināja televīziju, bet nu mēs lasām par kabeļtelevīziju, par satelītu, radio satelīttelevīziju, datortelevīziju, teletekstu, par radio datoru sistēmu... Kas tad īsti regulēs to ienākšanu? Vai varbūt aizliegsim vispār? Vai neliksimies ne zinis - lai tikai nāk! - un pēc tam šausmināsimies, ka, piemēram, mājas kolektīvās antenas bez mūsu ziņas pieslēgtas kabeļtelevīzijai un vietējos raidījumus vairs nevaram redzēt? Šis ir viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem likumiem, ar ko būs saskārušies šīs Saeimas deputāti. Tajā ir 63 panti un klāt vēl pārejas noteikumi ar 19 punktiem. Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdza šodien šo likumprojektu sākt izskatīt ātrāk, jo mēs gribam, lai mēs to paspētu izdebatēt, lai sabiedrība ar to patiešām varētu iepazīties, nevis vadītos tikai pēc runām. Lai redzētu arī šī likuma būtību, un lai tad mēs to paspētu tiešām izdebatēt un pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, jo mēs neceram, ka otrais un trešais lasījums ritēs pārāk ātri. Atļaujiet atgādināt vēsturi. Ar šo projektu jūs visi jau esat saskārušies 1993. gada rudenī, kad 5. Saeima tikko sāka savu darbu un kad frakcijas tika aicinātas izteikt savu viedokli par deviņām sevišķi būtiskām nostādnēm, no kurām pati būtiskākā bija par Radio un televīzijas padomi un tās funkcijām. Likumprojekts dzima lēnām, pirmais variants nebija pilnīgs un izslīpēts, tas ir jāatzīst, un Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā 1994. gada vasarā pieņēma noteikumus, kas no juridiskā viedokļa bija pārdomātāki, bet no konceptuālā viedokļa vairākās vietās būtiski nesakrita ar iepriekšpanākto vienošanos. Tā kā likums ir cieši saistīts ar žurnālistiem, tad tas vienmēr ticis turēts sabiedrības uzmanības degpunktā. Kā atceraties, Doma laukumā vienā un tajā paša dienā un stundā pagājušajā rudenī notika abu variantu atbalstītāju pulcēšanās un arī ķīvēšanās, arī Saeima 81. punkta kārtībā pieņemtos noteikumus neatbalstīja. Katra puse iesniedza Saeimai izskatīšanai savu variantu, tie ir tie abi varianti, kas šodien tika atsaukti. Tagad, visu to atceroties, varam secināt, ka ķīviņi lietai nākuši tikai par labu. Mēs sēdāmies vēlreiz pie galda un ņēmām to, kas vienai vai otrai pusei bija izdevies labāk. Cīniņu rezultātā mums bija iesniegti arī dažādi priekšlikumi - gan no Žurnālistu savienības, gan no pašreizējās Radio un televīzijas padomes, gan no komercstudiju pārstāvjiem. Mūsu rīcībā bija Eiropas raidorganizāciju savienības rekomendējošie dokumenti un šīs organizācijas juridiskā direktora Rumhorsta atzinumi par mūsu pirmajiem variantiem. Un mēs panācām, ka komisijā kopā ar mums līdzi sprieda gan valsts radio un televīzijas, gan komercstudiju pārstāvji, un tad mēs varējām abu pušu taisnības salīdzināt un izvērtēt. Varu apliecināt, ka tas viss prasīja daudz pacietības un izturības, kā arī varu apliecināt, ka mēs spējām nolikt pie malas savas, kā saka, ambīcijas un nebūtiskās intereses. Mēs strādājām tā, lai šāds likums varētu parādīties un lai tas varētu tikt arī pieņemts, lai tas būtu pieņemams šai Saeimai. Mēs komisijā visi balsojām par šo variantu kā par savējo, bet, mēs, protams, apzināmies, ka gan šeit, Saeimā, gan arī sabiedrībā daudzas problēmas var uzliesmot no jauna, jo tad, kad mēs visu dienu diskutējām vienu puspantu, jūs jau tur nebijāt klāt. Un savukārt bija vairāki arī tādi jautājumi, kur, tā teikt, varbūt pat Dievam tam kungam tikai ir skaidrs, kā būtu vispareizāk, un kur, protams, mēs ar pateicību gaidīsim Saeimas deputātu viedokli. Par dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Tāda neapšaubāmi ir 6. nodaļa - "Nacionālā radio un televīzijas padome". Pašā sākumā mēs to bijām iecerējuši kā ne no viena neatkarīgu, absolūti godīgu, absolūti bezpartejisku cilvēku grupu. Bija viedoklis, ka šādi cilvēki meklējami mākslinieku, kultūras darbinieku, vārdu sakot, inteliģences sabiedrībā. Tieši tur, kur mēs tos bijām meklējuši arī iepriekšējai padomei, - radošajās savienībās. Tad mēs konstatējām, ka, pirmkārt, vienas radošās savienības vietā nu ir jau veidojušās vairākas; piemēram, kurš tad žurnālistikā ir īstais, kas pārstāvēs žurnālistus - vai tagad tā vēl joprojām ir Žurnālistu savienība vai Mediju fonds... Nu varētu arī... Par prasību kategoriski norobežoties no biznesmeņiem. Bet tad atcerieties, ka agrākās Latvijas kultūras veicinātāju vidū taču bija tādi cilvēki kā Augusts Dombrovskis, Tomsons, Morbergs... Un diezin vai tas būtu pareizi, ja mēs tagad pieņemam, ka šajos laikos tādi morbergi vairs nekad nevar rasties un ka tādus pie spriešanas par radio un televīzijas lietām nevar laist klāt, nemaz nerunājot par to, vai tad mēs šeit neatspoguļosim arī ekonomiskās intereses. Kas tad aizstāvēs tās, lai tās būtu pārstāvētas radio un televīzijā? Atcerēdamies visu mūsu iepriekšējo pieredzi, veidojot gan Valsts kontroli, gan vairākas izmeklēšanas komisijas, kur mēs tāpat gribējām redzēt labākos no labākajiem un godīgākos no godīgākajiem, mēs tomēr beigās atzinām, ka Saeima arī bez priekšā rakstīšanas spēs izvēlēties vispiemērotākos cilvēkus. Bez tam likumā ir rakstīts, ka iesniegto kandidatūru saraksts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tātad par to pirms vēlēšanas, pirms balsošanas spriedīs arī visa sabiedrība. Mēs sapratām, ka sameklēt cilvēkus, kas nesimpatizē nevienam politiskajam virzienam, arī būs grūti. Mēs pieļāvām, ka, pat pieņemot kādu citu modeli, piemēram, ka trīs locekļus ieceļ Valsts prezidents un vēl trīs ieceļ radošās savienības... Vai atkal kā Eiropas projektos, ka kādus no tiem izraugās Ministru prezidents vai Augstākā tiesa... Arī šajā gadījumā tie neapšaubāmi tik un tā būs vienam vai otram politiskajam grupējumam simpatizējoši cilvēki. Tāpēc, mūsuprāt, vairāk vajadzētu izvērtēt, vai ir pietiekamas iespējas kļūdaino izvēli labot, un 44. pantā ir paredzēts, ka ik pēc 2 gadiem padomes sastāvs tiek par vienu trešo daļu atjaunināts. Vai padome ir patstāvīga? Jā, tā ir patstāvīga, ir neatkarīga,un tās algu, tās tiesības, arī visu citu precīzi nosaka likums. Nevienai instancei nav iespējams ar padomi manipulēt. Vai šī padome nav pārāk varena? Arī tā tas nav. Tā nav pārāk varena, tās varenība ir varbūt visvairāk tajā ziņā, ka tā sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Tā ieceļ nacionālā radio un televīzijas ģenerāldirektoru, bet ģenerāldirektoram ir valde, un bez šīs valdes ziņas viņš nevar lemt par radio vai televīzijas programmu. Tātad par visu ir domāts, lai būtu svars un pretsvars. Padomei ir tiesības aizrādīt, izteikt brīdinājumu, bet, lai pārtrauktu kādas raidorganizācijas darbību, arī padomei tomēr ir jāgriežas tiesā. Tātad arī šeit tā tomēr nevar rīkoties pilnībā pēc savas gribas. Mēs patiešām sākumā ierakstījām, ka padomes locekļi jāievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu šeit, Saeimā. Un tad pēc tam mēs atcerējāmies: bet kā tad mēs vēlējām Prezidentu un cik kārtās tas gāja? Un kā mēs vēlējām... kādi pūliņi bijuši, kamēr mēs šodien tikām pie SAB direktora, par kuru nevarējām ilgu laiku savākt pat 50 procentus balsu. Un tad jūs varat iedomāties, kā tas būs, kad mēs šeit, Saeimā, mēģināsim savākt par katru padomes locekli divas trešdaļas no šeit sēdošo balsīm, nemaz nerunājot par to, ka tad būtu jāmaina arī Satversme. Bija daudz ierosinājumu par raidījumu valodu, arī aizrādījumi. Mēs domājam tā. Pirmkārt, 30. pantā ir noteikts: "Latvijas radio un Latvijas televīzija savu programmu pirmajā izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā"... tātad tikai latviešu valodā. Bez tam 19. pantā ir rakstīts, ka raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20% visvairāk skatāmajā laikā. Ir 31. panta 4. punkts par retranslācijas programmu, kas nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā raidlaika. Un pat šiem retranslējamajiem raidījumiem ir paredzēta tulkošana vai subtitrēšana. Tā ka, no mūsu viedokļa, mēs esam par šo valodu domājuši, bet, protams, par to var lemt vēl vairāk, šā vai tā to mainīt. Es nezinu... beidzas laiks... Vai varu turpināt? Man vēl vajag 2 minūtes.".
• 1995_04_12-seq357 language "lv".
• 1995_04_12-seq357 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q822919.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q211.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q193089.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q28206.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q872.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q27056014.
• 1995_04_12-seq357 mentions Q6435905.